Atzinums

Informatīvā ziņojuma 5.7.4.apakšsadaļas 16.attēlā norādītas veicamās darbības valsts vietējo autoceļu nodošanai pašvaldības īpašumā, cita starpā ietverot darbības, kas saistītas ar nekustamā īpašuma izveidi, reģistrēšanu Valsts zemes dienestā un tml.
Vienlaikus informatīvā ziņojuma secinājumu sadaļas 7.punktā norādīts, ka, lai nodotu valsts autoceļu pašvaldības īpašumā, ir jāveic laika ziņā un procesuāli ietilpīgs process, kā ietvaros nav iespējama efektīva valsts autoceļu nodošana pašvaldību īpašumā, un ka esošais normatīvais regulējums pieļauj gadījumos, kad pašvaldībai nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots pašvaldības funkciju veikšanai, to atgriezt atpakaļ valsts īpašumā un valstij nav tiesības šo īpašumu nepieņemt atpakaļ.
Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās lietu tiesības un ka nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana atbilstoši iepriekš minētajam likumam ir obligāta. Tādējādi nekustamā īpašuma īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma sakārtošanu, tai skaitā par darbību, kas saistītas ar nekustamā īpašuma izveidi un ierakstīšanu zemesgrāmatā, veikšanu neatkarīgi no tā, vai nekustamo īpašumu ir plānots atsavināt.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) ir noteikta kārtība, kādā tiek veikta publiskas personas mantas atsavināšana. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Ņemot vērā iepriekš minēto nav saprotams informatīvā ziņojuma 7.secinājumā norādītais par to, ka process nav efektīvs.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Atsavināšanas likuma 42.panta pirmajai daļa, ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij. Savukārt Atsavināšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšana. Tādējādi, ja nekustamais īpašums nav nepieciešams ne valsts, ne pašvaldību funkciju īstenošanai, tad to var atsavināt.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, lūdzam informatīvajā ziņojumā sniegt skaidrojumu par 7.secinājumā norādīto vai precizēt minēto secinājumu.

-

Informatīvā ziņojuma 5.7.1.3.apakšsadaļā norādīts, ka valsts autoceļu nodošana bez atlīdzības pašvaldībām, kā rezultātā īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam, ir atsavināšana un ka valstij piekrītošo nekustamo īpašumu var nodot īpašumā bez atlīdzības, ja valstij piekrītošais nekustamais īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda vienlaikus ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu. Tāpat informatīvā ziņojuma 5.7.3.apakšsadaļā norādīts, ka pašvaldības veicamā darbība valsts īpašuma pieņemšanas-nodošanas procesā cita starpā ir  apņemties atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42.¹ pantā noteiktajam par saviem līdzekļiem vienlaikus ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu uz attiecīgo īpašumu veikt visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar nekustamā īpašuma pirmreizējo nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.
Atsavināšanas likuma 42.¹ pants noteic rīcību ar valstij piekrītošo nekustamo īpašumu. Savukārt saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 4.panta pirmo daļu valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, kas nodots valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārziņā, un Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumi Nr.1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem” nosaka valsts galveno autoceļu, reģionālo autoceļu, vietējo autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstus.
Tādējādi valsts autoceļi ir valstij piederoši uz likuma pamata (nevis valstij piekrītoši).
Ņemot vērā minēto, lūdzam visā informatīvajā ziņojumā precizēt norādīto informāciju par valsts autoceļu piekritību.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 7.sadaļā "Turpmākā rīcība" 3. un 4.punktu papildināt ar piebildi, ka nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
 

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 4.2. apakšsadaļu "Valsts reģionālo autoceļi būvniecības stratēģija un prioritātes līdz 2027. gadam" papildināt ar informāciju, kā noteikts papildu nepieciešamais finansējums identificēto prioritāšu būvniecībai 353 milj. euro apmērā, un 4.4. apakšsadaļu "Vietējās sasniedzamības uzlabošanas valsts autoceļu būvniecības stratēģija un prioritātes līdz 2027. gadam" papildināt ar informāciju, kā noteikts papildu nepieciešamais finansējums 212 milj. euro apmērā.

-

Lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma 2.6.apakšsadaļu "Papildus finansējums valsts autoceļiem 2022. gadā", jo tajā minētā informācija jau ir iekļauta 2.2.apakšsadaļas "Programmas “Valsts autoceļu fonda” finansējuma palielinājums" 3.rindkopā.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.1.apakšsadaļas "Valsts autoceļu vidēja termiņa finansējums" pēdējo rindkopu (8.lpp.) papildināt ar norādi, ka vienlaikus jāņem vērā, ka likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturtā daļa arī paredz atrunu, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido minētā likuma pantā noteiktajā apmērā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 2.1 apakšsadaļas "Valsts autoceļu vidēja termiņa finansējums" 7.tabulā “Likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturtajā daļā noteikto nodokļu un nodevu apmērs, milj. EUR” precizēt:
- tabulas nosaukumu, ņemot vērā, ka tajā iekļauta informācija ne tikai par nodokļu un nodevu apmēru;
- pozīcijā "Valsts autoceļu fonds" 2021.gadam norādīto finansējuma apmēru uz 212,79 milj. euro atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2021.gadam";
- pozīcijā "Papildus piešķirtais finansējums" 2020. un 2021.gadam iekļauto finansējumu, norādot atsevišķi to finansējumu, kas tika piešķirts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un kas tika nodrošināts no dividendēs izmaksājamās VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” peļņas daļas;
- pozīcijā "Papildus piešķirtais finansējums" 2022.gadam norādīto finansējumu prioritārajam pasākumam "Valsts reģionālo autoceļu pārbūve un atjaunošana" svītrot un iekļaut to tabulas pozīcijā "Valsts autoceļu fonds", t.i. 2022.gadam 267,23 milj. euro vietā norādot 324,93 milj. euro.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 2.3.apakšsadaļā “2.3.Eiropas Savienības fondu līdzekļi” (turpmāk – 2.3.apakšsadaļa) norādīto informāciju atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – programma) šī brīža redakcijai, norādot, ka valsts reģionālo autoceļu pārbūvei un modernizācijai plānoti 48,2 milj. euro, no kuriem 40,9 milj. euro ir Kohēzijas fonda finansējums, un valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai vai modernizācijai (neskaitot investīcijas robežšķērsošanas vietās) plānoti 335,4 milj. euro, no kuriem 285,1 milj. euro ir Kohēzijas fonda finansējums. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka norādītais investīciju apjoms ir indikatīvs un var mainīties, ņemot vērā, ka par programmu, tai skaitā investīcijām transporta jomā, vēl turpinās konsultācijas ar Eiropas Komisiju.
Vienlaikus lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 2.3.apakšsadaļā un 10.zemsvītras atsaucē norādīto programmas nosaukumu.

-

Informatīvā ziņojuma 5.7.2.2.apakšsadaļā norādīts, ka atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 15.punktam, lai uzsāktu valsts autoceļa nodošanas bezatlīdzības pašvaldības īpašumā procesu, ir nepieciešams pozitīvs pašvaldības lēmums.
Likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 17.punkts noteic, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam informatīvā ziņojuma 5.7.2.2.apakšsadaļā pecizēt atsauci uz atbilstošu likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas punktu.

-

Informatīvā ziņojuma 4.2.un 4.4.apakšsadaļā ir lietots saīsinājums “ATR”. Skaidrības nodrošināšanai, lūdzam atšifrēt lietoto saīsinājumu.
 

-

Aicinām papildināt ziņojuma projekta 6.sadaļas “Secinājumi” 2.punktu ar skaidrojumu vai zemsvītras atsauci, kāda tieši Eiropas Savienības fondu programma tiek minēta.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 7. tabulā “Likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturtajā daļā noteikto nodokļu un nodevu apmērs, milj. EUR”, 2021.gadā norādīt nodevu un nodokļu apmērus saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” un  likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam”. Attiecīgi būtu norādāmi šādi apmēri:

TEN: 103,66 milj. euro;
Autoceļu lietošanas nodeva: 31,37 milj. euro;
Akcīzes nodoklis naftas produktiem: 567,90 milj. euro ( 80% - 454,32 milj. euro).

-