Atzinums

Projekta ID
24-TA-1229
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
30.10.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas (TM) precizēto normatīvā akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" (turpmāk tekstā - Projekts) un uztur šādus iebildumus:

LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.1. punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvātajā redakcijā nav noteikta prioritāšu secība. Ņemot vērā, ka zemes izmantošana un ēku būve ir saistīta ir izmantošanu ilgā termiņā, attiecībā uz zemes un ēku izmantošanu ir ļoti būtiski ievērot tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās stabilitātes principu. Personai, kura veic ilgtermiņa ieguldījumus, ir jābūt tiesībām paļauties, ka tā ilgtermiņā varēs turpināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktas zemes vai būves pašreizējo izmantošanu. TM arguments, ka LDDK piedāvātā redakcija nav atbalstāma, jo ar to pēc pašreizējās izmantošanas (likumīgās) noteiktais lietošanas mērķis saglabāsies, pat, ja tiks veikta izmaiņas teritorijas plānojumā, nav pamatots, jo Satversmes 105.pants noteic, ka tiesības uz īpašumu ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Savukārt Civillikuma 927.pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.  Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pants, paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, tas ir, ja tie noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi. Ja īpašums tiek lietots atbilstīgi likumīgi uzsāktam lietošanas veidam, tad ar teritorijas plāna grozījumiem nevar tikt noteikts, ka likumīgi uzsākts lietošanas veids pēkšņi kļūst pretējs sabiedrības interesēm, it īpaši gadījumos, kad uz zemes likumīgi  ir uzbūvētas ēkas, vai  uzsāktais lietošanas veids ir dabas pamatnes saglabāšana, vai tādas ar likumu aizsargātas sabiedrības intereses, kā meža saglabāšana.
Viens no Teritorijas attīstības plānošanas pamatprincipiem ir ilgtspējības princips, teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību. Teritorijas attīstību plāno, ņemot vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību. Tieši šī iemesla dēļ zonējumā ir paredzētas iespējas paralēli vadošajam lietošanas veidam noteikt arī citus atļautos lietošanas veidus. Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības,  samērīguma un pēctecības principu ievērošanu, šāds regulējums ir jāparedz visos gadījumos, kad plānotāju vīzija ietiecās teritorijās, kurās īpašumi tiek lietoti likumīgi uzsāktā veidā. Jo, kā zināms, plānotāju vīzijas un pašvaldības lēmējvaras ieinteresētība attiecībā uz teritorijas plānojumu var mainīties ievērojami īsākos  termiņos, nekā, piemēram samērīgs būves izmantošanas periods, vai, piemēram, meža augšanas laiks. Savukārt teritorijas un tajā esošo nekustamo īpašumu izmantošanas ierobežojumi ir attiecināmi uz jauniem izmantošanas veidiem nākotnē. Un arī šiem īpašniekiem ir jābūt tiesiskajai paļāvībai, ka kaut kādā brīdī, nomainoties vietējai politiskajai varai, teritorija kārtējo reizi tiks pārplānota, un viņu likumīgi uzsāktais lietošanas veids tiks atzīts par nevēlamu.
Papildus jānorāda, ka teritorijas plānojumos var nākotnes apbūves iespējām ieplānot tik daudz zemes, cik ne Latvijas iedzīvotājiem, ne arī potenciālajiem imigrantiem nebūs nepieciešams. Kā rezultātā īpašniekiem var nākties maksāt paaugstinātu nodokli par neīstenojamiem plāniem, vai arī viņi būs spiesti atsavināt īpašumu, tostarp, visdrīzāk, personām, kuras nav Latvijas rezidenti.

Priekšlikums
Papildināt punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktā zemes vai būves pašreizējā izmantošana atšķiras no plānojumā paredzētās, lietošanas mērķi nosaka atbilstīgi likumīgajai izmantošanai.”
 
Piedāvātā redakcija
Priekšlikums
Papildināt punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktā zemes vai būves pašreizējā izmantošana atšķiras no plānojumā paredzētās, lietošanas mērķi nosaka atbilstīgi likumīgajai izmantošanai.”
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.7.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā neapbūvētas apbūves zemes iedalījumu valstspilsētās noteikt pēc atšķirīgiem kritērijiem, nekā pārējā valsts teritorijā. TM piedāvātais Anotācijas papildinājums neatceļ to, ka piedāvātā norma:
1) Neatbilst labas pārvaldības nosacījumam;
2) No īpašnieka skatpunkta ir pretrunā Satversmes 91.pantā noteiktajam vienlīdzīguma principam.
Papildus jānorāda, ka lielajās pilsētās infrastruktūras blīvuma, augsto izmaksu un citu iemeslu dēļ elektrības pieslēguma izveidošana var būt ievērojami dārgāka, nekā, piemēram, lauku teritorijās. Turklāt, daudzos gadījumos tā vispār var nebūt iespējama bez ļoti lielām investīcijām.

Priekšlikums:
Izslēgt no Projekta 1.7.punktā ietvertā Noteikumu 14.1  punkta abiem apakšpunktiem vārdkopu: “valstspilsētās zemes vienībai ir piebraucamais ceļš, bet pārējās teritorijās”, un no 8.pielikuma  vārdkopu:   “Valstspilsētās neapgūta zeme ir tikai bez piebraucamā ceļa.”
 
Piedāvātā redakcija
Priekšlikums:
Izslēgt no Projekta 1.7.punktā ietvertā Noteikumu 14.1  punkta abiem apakšpunktiem vārdkopu: “valstspilsētās zemes vienībai ir piebraucamais ceļš, bet pārējās teritorijās”, un no 8.pielikuma  vārdkopu:   “Valstspilsētās neapgūta zeme ir tikai bez piebraucamā ceļa.”
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.9.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Lauksaimniecības zeme nevar pārtapt par apbūves zemi tikai uz teritorijas plānojuma izmaiņu pamata. Teritorijas plānojums dod uz nākotni vērstu iespēju īpašniekam veikt nepieciešamās darbības, lai mainītu zemes lietošanas veidu. Savukārt, ja uz zemes ir Meža valsts reģistrā reģistrēts mežs, tad neatkarīgi no teritorijas plānojuma saskaņā ar Meža likumu tā ir meža zeme. Šo statusu zemei var atcelt tikai pēc atmežošanas (meža zemes transformācijas) un zaudējumu atlīdzināšanas sabiedrībai par meža platību samazināšanos.
 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.16.punktu un 1.18.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detalizētajā plānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Šāds nosacījums:
1) ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes principiem;
2) nav pielietojams, jo katrā funkcionālajā zonā var būt atļauti vairāki lietošanas veidi;
3) teritorijas plānošanas dokumenti norāda vietas, kur un kas var attīstīties. Bet tie negarantē, ka šāda attīstība pārskatāmā nākotnē tiešām notiks. Daļa teritorijas plānošanas dokumentu nereti ietver tādas nākotnes vīzijas, kuras var nerealizēties;
4)teritorijas plānojums nav nemainīgs laikā. Tas var mainīties gan tādēļ, ka plānotāju vīzijas ir izrādījušās neīstenojamas tādēļ, ka konkrētam mērķim atvēlētās platības ievērojami pārsniedz pieprasījumu, gan mainīgu politisko uzstādījumu iespaidā, gan arvien pieaugošo klimatneitralitātes prasību, gan citu iemeslu dēļ.
TM arguments, ka pārsvarā teritorijas plānojuma galvenais atļautās (plānotās) izmantošanas veids saskan ar teritorijas faktisko izmantošanu, nevar tikt attiecināts uz visiem īpašumiem, jo visa zona nav vienots īpašums.
Ņemot vērā augšminēto, prioritāram ir jābūt likumīgi uzsāktajam lietošanas veidam. Savukārt lietošanas mērķis atbilstīgi kādam no nākotnes plānos paredzētajiem lietošanas veidiem ir jāmaina brīdī, kad notiek reālas darbības kāda no plānojumā paredzēto lietošanas veidu īstenošanai (piemēram, izsniegta būvatļauja u.c.).
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.16.punktu un 1.18.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detalizētajā plānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Šāds nosacījums:
1) ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes principiem;
2) nav pielietojams, jo katrā funkcionālajā zonā var būt atļauti vairāki lietošanas veidi;
3) teritorijas plānošanas dokumenti norāda vietas, kur un kas var attīstīties. Bet tie negarantē, ka šāda attīstība pārskatāmā nākotnē tiešām notiks. Daļa teritorijas plānošanas dokumentu nereti ietver tādas nākotnes vīzijas, kuras var nerealizēties;
4)teritorijas plānojums nav nemainīgs laikā. Tas var mainīties gan tādēļ, ka plānotāju vīzijas ir izrādījušās neīstenojamas tādēļ, ka konkrētam mērķim atvēlētās platības ievērojami pārsniedz pieprasījumu, gan mainīgu politisko uzstādījumu iespaidā, gan arvien pieaugošo klimatneitralitātes prasību, gan citu iemeslu dēļ.
TM arguments, ka pārsvarā teritorijas plānojuma galvenais atļautās (plānotās) izmantošanas veids saskan ar teritorijas faktisko izmantošanu, nevar tikt attiecināts uz visiem īpašumiem, jo visa zona nav vienots īpašums.
Ņemot vērā augšminēto, prioritāram ir jābūt likumīgi uzsāktajam lietošanas veidam. Savukārt lietošanas mērķis atbilstīgi kādam no nākotnes plānos paredzētajiem lietošanas veidiem ir jāmaina brīdī, kad notiek reālas darbības kāda no plānojumā paredzēto lietošanas veidu īstenošanai (piemēram, izsniegta būvatļauja u.c.).
 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.24.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz Meža valsts reģistrā reģistrētai meža zemei, kuru saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu līdz atmežošanai (meža zemes transformācijai) un zaudējumu kompensācijai sabiedrībai par zaudētajām meža platībām, ir aizliegts izmantot apbūvei. Šīs normas izslēgšana pieļautu, ka arī turpmāk pašvaldības varētu turpināt prettiesisko praksi piemērot zemei, kuru apbūvēt ir aizliegts, noteikt apbūves zemei atbilstīgu lietošanas mērķi. Valts nedrīkst vienā likumā pateikt, ka meža zemi apbūvēt ir aizliegts, bet ar citu – zemāka līmeņa normatīvo aktu pateikt, ka pašvaldību administrācija drīkst šādai zemei noteikt apbūves zemei atbilstīgu lietošanas mērķi. Teritorijas plānošanas dokumenti ir nākotnes iespēju vīzijas. Tie neatceļ esošo situāciju, tie neatceļ Meža likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz apbūves liegumu meža zemē, tāpat tie neatceļ Meža likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz atmežošanu un zaudējumu kompensāciju sabiedrībai par zaudētajām meža platībām.
TM izteiktais piedāvājums neapbūvētai zemei, ja to pēc pašvaldības teritorijas plānojuma var apbūvēt, izvērtēt apbūves iespējas, pirmkārt, neatbilst Meža likuma nosacījumiem un otrkārt – paredz papildus administratīvo slogu.
Attiecībā uz apgalvojumu, ka tad, ja zemi nevarēs apbūvēt, tad pašvaldība noteiks attiecīgu atzīmi, kura būtiski samazinās kadastrālo vērtību, jānorāda, ka esošā prakse liecina par pretējo – ir pašvaldības, kuras pašvaldības administrācijas intereses iekasēt lielāku nodokļu apjomu, stāda augstāk gan par likumu, gan meža īpašnieku tiesībām. Ja mežs ir reģistrēts Meža valsts reģistrā, tad nekas nav jāvērtē, bet, atbilstīgi Meža likumam tā ir meža zeme. 
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.27.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz gadījumos, kad zemes vienībai, kurai nosakāms vai maināms apbūves zemei atbilstošs lietošanas mērķis, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, personai ir tiesības izvēlēties apbūves ieceres īstenošanai atbilstošo vienu vai vairākus apbūves lietošanas mērķus.
Šādas normas izslēgšana būtiski ierobežotu zemes īpašnieku tiesības pašiem lemt par savas zemes lietošanas veidiem teritorijas plānojumā noteikto lietošanas veidu ietvaros, pārvirzot šīs tiesības pašvaldību administrācijai. Šāda īpašnieku tiesību ierobežošana nozīmē virzību prom no demokrātijas pamatprincipiem.  
TM arguments, ka tas neierobežo īpašnieka izvēli, tostarp iespējas turpināt likumīgi uzsākto lietošanas veidu, nav pamatots, jo, nosakot kadastrālo vērtību atbilstīgi TM priekšlikuma, persona, kura turpinās likumīgi uzsākto lietošanas veidu, var nākties maksāt nodokli, kas neatbilst likumīgi uzsāktajam lietošanas veidam.
 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK uztur iebildumu pret  projekta 1.28.punktu TM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojumu skat. pie projekta 1.27.punkta.
 
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk