Projekta ID
22-TA-210Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
11.04.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
2.1. Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību pārvaldības politikas dokumenta izstrādes kārtību atbilstoši politiskajam ciklam, nosakot pārvaldības politikas dokumenta satura veidošanas principus - konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver.
Iebildums
Iebilstam pret valsts kapitālsabiedrību (turpmāk – VKS) pārvaldības politikas (dokumenta) piesaistīšanu politiskajam ciklam, ņemot vērā sekojošo:
1) Latvijā politiskais cikls ir 4 gadi, atsevišķos gadījumos var būt pat īsāks laiks, kas nav vērtējams kā ilgtermiņa periods, turklāt katras jaunas valdības uzskati attiecībā uz VKS pārvaldību var atšķirties arī kardināli, līdz ar to tas rada riskus VKS ilgtspējīgai attīstībai, tās plānošanai. Papildus jāņem vērā arī valsts līdzdalības VKS pārvērtēšanas regularitāte, kas atbilstoši Pārvaldības likumam ir noteikta ne retāk kā reizi 5 gados, kas var nesakrist ar VKS pārvaldības politikas pārskatīšanas cikliem, kā rezultātā VKS būtu pakļautas pastāvīgas neskaidrības apstākļiem, kas kopumā rada uzņēmuma attīstības ilgtspējas riskus, it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz VKS ilgtermiņa projektu īstenošanu. Šāda pieeja būtu pretrunā ar ilgtermiņa politiku/projektu īstenošanu, kurus nav iespējams pabeigt viena politiska cikla ietvaros.
2) Arī OECD vadlīnijas nenosaka, ka VKS pārvaldības politikas pārskatīšana būtu jāpiesaista politiskajam ciklam.
1) Latvijā politiskais cikls ir 4 gadi, atsevišķos gadījumos var būt pat īsāks laiks, kas nav vērtējams kā ilgtermiņa periods, turklāt katras jaunas valdības uzskati attiecībā uz VKS pārvaldību var atšķirties arī kardināli, līdz ar to tas rada riskus VKS ilgtspējīgai attīstībai, tās plānošanai. Papildus jāņem vērā arī valsts līdzdalības VKS pārvērtēšanas regularitāte, kas atbilstoši Pārvaldības likumam ir noteikta ne retāk kā reizi 5 gados, kas var nesakrist ar VKS pārvaldības politikas pārskatīšanas cikliem, kā rezultātā VKS būtu pakļautas pastāvīgas neskaidrības apstākļiem, kas kopumā rada uzņēmuma attīstības ilgtspējas riskus, it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz VKS ilgtermiņa projektu īstenošanu. Šāda pieeja būtu pretrunā ar ilgtermiņa politiku/projektu īstenošanu, kurus nav iespējams pabeigt viena politiska cikla ietvaros.
2) Arī OECD vadlīnijas nenosaka, ka VKS pārvaldības politikas pārskatīšana būtu jāpiesaista politiskajam ciklam.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Rīkojuma projekts
2.2. Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem:
I grupa - komerciāla kapitālsabiedrība;
II grupa - valsts atkarīga komerciāla kapitālsabiedrība;
III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība.
I grupa - komerciāla kapitālsabiedrība;
II grupa - valsts atkarīga komerciāla kapitālsabiedrība;
III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība.
Iebildums
Iebilstam pret valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību (turpmāk - VKS) iedalījumu grupās tikai pēc to ieņēmumu avotiem, ja ir paredzēts, ka tas prevalēs pār esošo iedalījumu, kas ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā (turpmāk – VPIL), ņemot vērā sekojošo:
1) Latvijā VKS iedalījums tiesiski jau ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, taču Ziņojumā vispār nav analizēta šāda iedalījuma esamība, tāpēc Ziņojums nedod skaidru priekšstatu, kā esošais iedalījums būtu sasaistāms ar piedāvāto iedalījumu un attiecīgi nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā.
2) Piedāvātais iedalījums pēc ieņēmumu avotiem varētu tikt īstenots kā viens no pārvaldības aspektiem papildus jau esošajiem Ziņojumā uzskaitītajiem iedalījumiem, piemēram - lielā, vidējā, mazā VKS, tomēr vienlaikus tas nedrīkst prevalēt pār VPIL nostiprināto iedalījumu un tikt reducēts uz valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu kā vienīgais iedalījums, jo VKS nepastāv tikai finanšu mērķi.
3) Arī OECD valstu VKS pārvaldības apskatos VKS iedalījums netiek balstīts tikai atbilstoši ieņēmumu avotam, pamatā tie ir stratēģiskie, drošības un arī finanšu mērķi, kas veido valsts kapitāla līdzdalības un atbilstoši pārvaldības pamatu.
4) Tāpat Valdības deklarācijas 238.1.pasākuma 1) Rīcības plāna pasākums (Ziņojuma 1.nodaļas 1.tabula; 2. nodaļas 1. rindkopa) paredz, ka VKS iedalījums jānosaka, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru, līdz ar to VKS iedalījums nevar tikt noteikts izmantojot tikai iedalījumu pēc ieņēmumiem.
1) Latvijā VKS iedalījums tiesiski jau ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, taču Ziņojumā vispār nav analizēta šāda iedalījuma esamība, tāpēc Ziņojums nedod skaidru priekšstatu, kā esošais iedalījums būtu sasaistāms ar piedāvāto iedalījumu un attiecīgi nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā.
2) Piedāvātais iedalījums pēc ieņēmumu avotiem varētu tikt īstenots kā viens no pārvaldības aspektiem papildus jau esošajiem Ziņojumā uzskaitītajiem iedalījumiem, piemēram - lielā, vidējā, mazā VKS, tomēr vienlaikus tas nedrīkst prevalēt pār VPIL nostiprināto iedalījumu un tikt reducēts uz valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu kā vienīgais iedalījums, jo VKS nepastāv tikai finanšu mērķi.
3) Arī OECD valstu VKS pārvaldības apskatos VKS iedalījums netiek balstīts tikai atbilstoši ieņēmumu avotam, pamatā tie ir stratēģiskie, drošības un arī finanšu mērķi, kas veido valsts kapitāla līdzdalības un atbilstoši pārvaldības pamatu.
4) Tāpat Valdības deklarācijas 238.1.pasākuma 1) Rīcības plāna pasākums (Ziņojuma 1.nodaļas 1.tabula; 2. nodaļas 1. rindkopa) paredz, ka VKS iedalījums jānosaka, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru, līdz ar to VKS iedalījums nevar tikt noteikts izmantojot tikai iedalījumu pēc ieņēmumiem.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Rīkojuma projekts
2.3. Publisku personu kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju pienākumu izstrādāt īpašnieka gaidu vēstules pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas.
Iebildums
VAS “Latvijas Loto” konceptuāli atbalsta īpašnieku gaidu vēstules izstrādāšanu pirms VKS vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas, vienlaikus izsakot sekojošus iebildumus:
1) Iebilstam pret īpašnieka gaidu vēstules sasaisti ar valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir noteikts, ka visas kapitāldaļas pieder valstij un akcijas nav atsavināmas un privatizējamas (turpmāk – Neprivatizējamas VKS), kā tas ir, piemēram, VAS “Latvijas Loto” gadījumā[1]. VAS “Latvijas Loto” ieskatā gaidu vēstulē nevar iekļaut to, kas ir izlemts likumdevēja līmenī, līdz ar to izvērtējumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu un/vai akciju kotāciju biržā Neprivatizējamām VKS var veikt tikai pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas Saeimā, jo tieši likumdevējs ir nostiprinājis likumā šo VKS īpašo statusu un saglabāšanu valsts īpašumā 100% apmērā. Un arī tad, ja šāds lēmums Saeimā tiktu pieņemts, izvērtējums būtu jāveic individuāli, jo katras Neprivatizējamās VKS stratēģiskā nozīme ir individuāla, nevis kā grupai (skat. VAS “Latvijas Loto” iebildumu pamatojumu arī pie Rīkojuma projekta 2.5. punkta).
2) Īpašnieka gaidu vēstulē, iepriekš minētu iemeslu dēļ, attiecībā uz kapitāla struktūru (Ziņojuma 4.nodaļa) nedrīkst ietvert akciju kotāciju biržā kā obligātu nosacījumu. Attiecībā uz Neprivatizējamām VKS akciju kotācijas biržā jautājums ir Saeimas nevis kapitāla daļu turētāja līmeņa jautājums. Turklāt attiecībā uz VAS “Latvijas Loto” valsts kapitāla līdzdalības samazināšana nav pieļaujama vispār, jo tas apdraud valsts mēroga izložu monopola pastāvēšanu, bet kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa[2] - konkurence šajā jomā nav vēlama, jo tā noved pie tirgus pārkarsēšanas un vairo atkarības riskus, kas attiecīgi rada sabiedrības labklājības zaudējumu riskus.
[1] Latvijas Republikas “Azartspēļu un izložu likums” nosaka, ka: “Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder valstij.” (61.panta pirmā daļa) un “Valsts mēroga izlozes organizē valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij un kuras akcijas nav atsavināmas un privatizējamas, — valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto".
[2] CJEU, judgment of 24 March 1994, Schindler, C-275/92.
1) Iebilstam pret īpašnieka gaidu vēstules sasaisti ar valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir noteikts, ka visas kapitāldaļas pieder valstij un akcijas nav atsavināmas un privatizējamas (turpmāk – Neprivatizējamas VKS), kā tas ir, piemēram, VAS “Latvijas Loto” gadījumā[1]. VAS “Latvijas Loto” ieskatā gaidu vēstulē nevar iekļaut to, kas ir izlemts likumdevēja līmenī, līdz ar to izvērtējumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu un/vai akciju kotāciju biržā Neprivatizējamām VKS var veikt tikai pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas Saeimā, jo tieši likumdevējs ir nostiprinājis likumā šo VKS īpašo statusu un saglabāšanu valsts īpašumā 100% apmērā. Un arī tad, ja šāds lēmums Saeimā tiktu pieņemts, izvērtējums būtu jāveic individuāli, jo katras Neprivatizējamās VKS stratēģiskā nozīme ir individuāla, nevis kā grupai (skat. VAS “Latvijas Loto” iebildumu pamatojumu arī pie Rīkojuma projekta 2.5. punkta).
2) Īpašnieka gaidu vēstulē, iepriekš minētu iemeslu dēļ, attiecībā uz kapitāla struktūru (Ziņojuma 4.nodaļa) nedrīkst ietvert akciju kotāciju biržā kā obligātu nosacījumu. Attiecībā uz Neprivatizējamām VKS akciju kotācijas biržā jautājums ir Saeimas nevis kapitāla daļu turētāja līmeņa jautājums. Turklāt attiecībā uz VAS “Latvijas Loto” valsts kapitāla līdzdalības samazināšana nav pieļaujama vispār, jo tas apdraud valsts mēroga izložu monopola pastāvēšanu, bet kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa[2] - konkurence šajā jomā nav vēlama, jo tā noved pie tirgus pārkarsēšanas un vairo atkarības riskus, kas attiecīgi rada sabiedrības labklājības zaudējumu riskus.
[1] Latvijas Republikas “Azartspēļu un izložu likums” nosaka, ka: “Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder valstij.” (61.panta pirmā daļa) un “Valsts mēroga izlozes organizē valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij un kuras akcijas nav atsavināmas un privatizējamas, — valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto".
[2] CJEU, judgment of 24 March 1994, Schindler, C-275/92.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Rīkojuma projekts
2.5. Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, regulāru līdzdalības pārvērtēšanas procesu.
Iebildums
Lūdzam svītrot rīkojuma 2.5. apakšpunktu, kas paredz Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, regulāru līdzdalības pārvērtēšanas procesu, jo tas radīs papildu administratīvo slogu ministrijām un kapitālsabiedrībām.
Iebilstam pret valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk - Neprivatizājamās VKS), regulāra līdzdalības pārvērtēšanas procesa noteikšanu Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ņemot vērā sekojošo:
1) Valsts un likumdevējs ir izteicis savu gribu Neprivatizējamās VKS saglabāt valsts un visas Latvijas tautas īpašumā, nostiprinot to normatīvajos aktos, kas nav Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, tādējādi darot zināmu, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski nozīmīgas un pieder valstij. Līdz ar to, līdzīgi kā tas arī Ziņojuma 8. nodaļā ir atzīts (41.lpp), lēmumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu ir jāpieņem Saeimai. Jebkurš izvērtējums pirms par to lēmusi Saeima, attiecībā uz Neprivatizējamām VKS ir pretrunā ar esošo likumdošanu.
2) Jau esošo normatīvo aktu ietvaros, vienlaikus ar vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanu, ko paredz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta trešā daļa, ir iespējams gūt pārliecību par Neprivatizējamo VKS atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Iebilstam pret valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (turpmāk - Neprivatizājamās VKS), regulāra līdzdalības pārvērtēšanas procesa noteikšanu Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ņemot vērā sekojošo:
1) Valsts un likumdevējs ir izteicis savu gribu Neprivatizējamās VKS saglabāt valsts un visas Latvijas tautas īpašumā, nostiprinot to normatīvajos aktos, kas nav Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, tādējādi darot zināmu, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski nozīmīgas un pieder valstij. Līdz ar to, līdzīgi kā tas arī Ziņojuma 8. nodaļā ir atzīts (41.lpp), lēmumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu ir jāpieņem Saeimai. Jebkurš izvērtējums pirms par to lēmusi Saeima, attiecībā uz Neprivatizējamām VKS ir pretrunā ar esošo likumdošanu.
2) Jau esošo normatīvo aktu ietvaros, vienlaikus ar vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanu, ko paredz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta trešā daļa, ir iespējams gūt pārliecību par Neprivatizējamo VKS atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Rīkojuma projekts
5. Valsts kapitāla daļu turētājiem:
Iebildums
Lūdzam precizēt, papildinot, ka šajā punktā minētās darbības ir nodrošināmas, piemēram, no 2024.gada 1.janvāra.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Rīkojuma projekts
5.1. Pirms valsts izšķirošā ietekmē esošo kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā nodrošināt izvērtējumu par alternatīvu finanšu instrumentu piesaistes iespējām un to ekonomisko analīzi, t.sk. obligāciju emisijas potenciālu.
Iebildums
Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu obligāciju un akciju emisija ir iespēja nodrošināt īpaši liela apjoma investīciju projektu īstenošanu. Attiecīgi šādas iespējas vērtēšana nebūtu veicama pilnīgi pirms visu investīcijas projektu īstenošanas. Lūdzam precizēt Ministru kabineta rīkojuma projekta 5.1.apakšpunktu, salāgojot ar konceptuālajā ziņojumā norādīto.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt vai Ministru kabineta rīkojuma projekta 5.punktā noteiktais uzdevums ir tiešām attiecināms uz Valsts kapitāla daļu turētājiem.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt vai Ministru kabineta rīkojuma projekta 5.punktā noteiktais uzdevums ir tiešām attiecināms uz Valsts kapitāla daļu turētājiem.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Ar konceptuālā ziņojuma palīdzību tiek virzīts priekšllikums, kas paredz, ka valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību pārvaldības politikas dokumenta izstrāde tiek sasaitīta ar politisko ciklu. Politiskais cikls ziņojuma kontekstā tiek saistīts ar Ministru kabineta darbības periodu, kur valdības politiku nosaka Valdības rīcības plāns.
Identificējam, ka konceptuālajā ziņojumā nav ietverts izvērsts risku un ieguvumu izvērtējums par priekšlikuma ietekmi uz VKS, budžetu un tautsaimniecību.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta darbības ilgums ir svārstīgs un vēsturiski tas ir bijis pat īsaks par gadu. Neskatoties uz šo relatīvo un pirmšķietamo nestabilitāti, papildus jāņem vērā, ka priekšlikums varētu politizēt VKS darbību, kas kopumā ietekmētu kapitālsabiedrību saimniecisko darbību, atdevi un ilgtspēju (t.sk. tai noteikto valstiski svarīgo mērķu sasniegšanu).
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu.
Identificējam, ka konceptuālajā ziņojumā nav ietverts izvērsts risku un ieguvumu izvērtējums par priekšlikuma ietekmi uz VKS, budžetu un tautsaimniecību.
Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta darbības ilgums ir svārstīgs un vēsturiski tas ir bijis pat īsaks par gadu. Neskatoties uz šo relatīvo un pirmšķietamo nestabilitāti, papildus jāņem vērā, ka priekšlikums varētu politizēt VKS darbību, kas kopumā ietekmētu kapitālsabiedrību saimniecisko darbību, atdevi un ilgtspēju (t.sk. tai noteikto valstiski svarīgo mērķu sasniegšanu).
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālajā ziņojumā tiek rosināts apstiprināt valsts kapitālsabiedrību segmentāciju pēc to ieņēmumu avotiem, paredzot I grupu (komerciāla VKS), II grupu (valsts atkarīga komerciāla VKS) un III grupu (valsts atkarīga nekomerciāla VKS). Vienlaicīgi konceptuālajā ziņojumā (lūdzam sk.21.lp) tiek iezīmētas finanšu instrumentu izmantošanas priekšrocības, kas varētu tikt noteiktas I grupas VKS (piemēram, iespēja izmantot plašāku finanšu instrumentu klāstu investīciju finansēšanai). Taču no dotās informācijas nav iespējams provizoriski novērtēt potenciālās sekas no klasifikācijas ieviešanas uz II un III grupas VKS finanšu instrumentu izmantošanas iespējam un sekojoši pašu lietderību no segmentācijas piemērošanas uz doto VKS darbības aspektu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt konceptuālo ziņojumu.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Iebildums pret Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.3.punktu.
Iebilstam pret valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, regulāras līdzdalības pārvērtēšanas procesa noteikšanu Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ņemot vērā sekojošo:
1) Valsts un likumdevējs ir izteicis savu gribu Neprivatizējamās VKS saglabāt valsts un visas Latvijas tautas īpašumā, nostiprinot to normatīvajos aktos, kas nav Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, tādējādi darot zināmu, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski nozīmīgas un pieder valstij. Līdz ar to, līdzīgi kā tas arī Ziņojuma 8. nodaļā ir atzīts (41.lpp), lēmumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu ir jāpieņem Saeimai. Jebkurš izvērtējums pirms par to lēmusi Saeima, attiecībā uz Neprivatizējamām VKS ir pretrunā ar esošo likumdošanu.
2) Jau esošo normatīvo aktu ietvaros, vienlaikus ar vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanu, ko paredz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta trešā daļa, ir iespējams gūt pārliecību par Neprivatizējamo VKS atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Iebilstam pret valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, regulāras līdzdalības pārvērtēšanas procesa noteikšanu Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ņemot vērā sekojošo:
1) Valsts un likumdevējs ir izteicis savu gribu Neprivatizējamās VKS saglabāt valsts un visas Latvijas tautas īpašumā, nostiprinot to normatīvajos aktos, kas nav Kapitālsabiedrību pārvaldības likums, tādējādi darot zināmu, ka šīs kapitālsabiedrības ir stratēģiski nozīmīgas un pieder valstij. Līdz ar to, līdzīgi kā tas arī Ziņojuma 8. nodaļā ir atzīts (41.lpp), lēmumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu ir jāpieņem Saeimai. Jebkurš izvērtējums pirms par to lēmusi Saeima, attiecībā uz Neprivatizējamām VKS ir pretrunā ar esošo likumdošanu.
2) Jau esošo normatīvo aktu ietvaros, vienlaikus ar vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanu, ko paredz Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta trešā daļa, ir iespējams gūt pārliecību par Neprivatizējamo VKS atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Iebildums pret Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.2.punktu (Ziņojuma 4. nodaļas priekšlikums).
VAS “Latvijas Loto” konceptuāli atbalsta īpašnieku gaidu vēstules izstrādāšanu pirms VKS vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas, vienlaikus izsakot sekojošus iebildumus:
1) Iebilstam pret īpašnieka gaidu vēstules sasaisti ar valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir noteikts, ka visas kapitāldaļas pieder valstij un akcijas nav atsavināmas un privatizējamas (turpmāk – Neprivatizējamas VKS), kā tas ir, piemēram, VAS “Latvijas Loto” gadījumā[1]. VAS “Latvijas Loto” ieskatā gaidu vēstulē nevar iekļaut to, kas ir izlemts likumdevēja līmenī, līdz ar to izvērtējumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu un/vai akciju kotāciju biržā Neprivatizējamām VKS var veikt tikai pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas Saeimā, jo tieši likumdevējs ir nostiprinājis likumā šo VKS īpašo statusu un saglabāšanu valsts īpašumā 100% apmērā. Un arī tad, ja šāds lēmums Saeimā tiktu pieņemts, izvērtējums būtu jāveic individuāli, jo katras Neprivatizējamās VKS stratēģiskā nozīme ir individuāla, nevis kā grupai (skat. VAS “Latvijas Loto” iebildumu pamatojumu arī pie Ziņojuma Priekšlikumu 1.3. punkta ).
2) Īpašnieka gaidu vēstulē, iepriekš minētu iemeslu dēļ, attiecībā uz kapitāla struktūru (Ziņojuma 4.nodaļa) nedrīkst ietvert akciju kotāciju biržā kā obligātu nosacījumu. Attiecībā uz Neprivatizējamām VKS akciju kotācijas biržā jautājums ir Saeimas nevis kapitāla daļu turētāja līmeņa jautājums. Turklāt attiecībā uz VAS “Latvijas Loto” valsts kapitāla līdzdalības samazināšana nav pieļaujama vispār, jo tas apdraud valsts mēroga izložu monopola pastāvēšanu, bet kā atzinusi EST[2] - konkurence šajā jomā nav vēlama, jo tā noved pie tirgus pārkarsēšanas un vairo atkarības riskus, kas attiecīgi rada sabiedrības labklājības zaudējumu riskus.
[1] Latvijas Republikas “Azartspēļu un izložu likums” nosaka, ka: “Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder valstij.” (61.panta pirmā daļa) un “Valsts mēroga izlozes organizē valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij un kuras akcijas nav atsavināmas un privatizējamas, — valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto".
[2] CJEU, judgment of 24 March 1994, Schindler, C-275/92.
VAS “Latvijas Loto” konceptuāli atbalsta īpašnieku gaidu vēstules izstrādāšanu pirms VKS vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas, vienlaikus izsakot sekojošus iebildumus:
1) Iebilstam pret īpašnieka gaidu vēstules sasaisti ar valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu ir noteikts, ka visas kapitāldaļas pieder valstij un akcijas nav atsavināmas un privatizējamas (turpmāk – Neprivatizējamas VKS), kā tas ir, piemēram, VAS “Latvijas Loto” gadījumā[1]. VAS “Latvijas Loto” ieskatā gaidu vēstulē nevar iekļaut to, kas ir izlemts likumdevēja līmenī, līdz ar to izvērtējumu par valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu un/vai akciju kotāciju biržā Neprivatizējamām VKS var veikt tikai pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas Saeimā, jo tieši likumdevējs ir nostiprinājis likumā šo VKS īpašo statusu un saglabāšanu valsts īpašumā 100% apmērā. Un arī tad, ja šāds lēmums Saeimā tiktu pieņemts, izvērtējums būtu jāveic individuāli, jo katras Neprivatizējamās VKS stratēģiskā nozīme ir individuāla, nevis kā grupai (skat. VAS “Latvijas Loto” iebildumu pamatojumu arī pie Ziņojuma Priekšlikumu 1.3. punkta ).
2) Īpašnieka gaidu vēstulē, iepriekš minētu iemeslu dēļ, attiecībā uz kapitāla struktūru (Ziņojuma 4.nodaļa) nedrīkst ietvert akciju kotāciju biržā kā obligātu nosacījumu. Attiecībā uz Neprivatizējamām VKS akciju kotācijas biržā jautājums ir Saeimas nevis kapitāla daļu turētāja līmeņa jautājums. Turklāt attiecībā uz VAS “Latvijas Loto” valsts kapitāla līdzdalības samazināšana nav pieļaujama vispār, jo tas apdraud valsts mēroga izložu monopola pastāvēšanu, bet kā atzinusi EST[2] - konkurence šajā jomā nav vēlama, jo tā noved pie tirgus pārkarsēšanas un vairo atkarības riskus, kas attiecīgi rada sabiedrības labklājības zaudējumu riskus.
[1] Latvijas Republikas “Azartspēļu un izložu likums” nosaka, ka: “Latvijas Republikā valsts mēroga izložu organizēšanas monopols pieder valstij.” (61.panta pirmā daļa) un “Valsts mēroga izlozes organizē valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij un kuras akcijas nav atsavināmas un privatizējamas, — valsts akciju sabiedrība "Latvijas Loto".
[2] CJEU, judgment of 24 March 1994, Schindler, C-275/92.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Iebildums pret Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.1.punktu (Ziņojuma 3. nodaļas priekšlikums). Vēršam uzmanību uz to, ka Ziņojuma Priekšliku kopsavilkumā šobrīd ir divi 1.1.punkti, lūgums precizēt numerāciju.
Iebilstam pret Ziņojumā piedāvāto VKS iedalījumu grupās tikai pēc ieņēmumu avotiem, ja ir paredzēts, ka tas prevalēs pār esošo iedalījumu, kas ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā (turpmāk – VPIL), ņemot vērā sekojošo:
1) Latvijā VKS iedalījums tiesiski jau ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, taču Ziņojumā vispār nav analizēta šāda iedalījuma esamība, tāpēc Ziņojums nedod skaidru priekšstatu, kā esošais iedalījums būtu sasaistāms ar piedāvāto iedalījumu un attiecīgi nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā.
2) Piedāvātais iedalījums pēc ieņēmumu avotiem varētu tikt īstenots kā viens no pārvaldības aspektiem papildus jau esošajiem Ziņojumā uzskaitītajiem iedalījumiem, piemēram - lielā, vidējā, mazā VKS, tomēr vienlaikus tas nedrīkst prevalēt pār VPIL nostiprināto iedalījumu un tikt reducēts uz valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu kā vienīgais iedalījums, jo VKS nepastāv tikai finanšu mērķi.
3) Arī OECD valstu VKS pārvaldības apskatos VKS iedalījums netiek balstīts tikai atbilstoši ieņēmumu avotam, pamatā tie ir stratēģiskie, drošības un arī finanšu mērķi, kas veido valsts kapitāla līdzdalības un atbilstoši pārvaldības pamatu.
4) Tāpat Valdības deklarācijas 238.1.pasākuma 1) Rīcības plāna pasākums (Ziņojuma 1.nodaļas 1.tabula; 2. nodaļas 1. rindkopa) paredz, ka VKS iedalījums jānosaka, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru, līdz ar to VKS iedalījums nevar tikt noteikts izmantojot tikai iedalījumu pēc ieņēmumiem.
Iebilstam pret Ziņojumā piedāvāto VKS iedalījumu grupās tikai pēc ieņēmumu avotiem, ja ir paredzēts, ka tas prevalēs pār esošo iedalījumu, kas ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā (turpmāk – VPIL), ņemot vērā sekojošo:
1) Latvijā VKS iedalījums tiesiski jau ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, taču Ziņojumā vispār nav analizēta šāda iedalījuma esamība, tāpēc Ziņojums nedod skaidru priekšstatu, kā esošais iedalījums būtu sasaistāms ar piedāvāto iedalījumu un attiecīgi nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā.
2) Piedāvātais iedalījums pēc ieņēmumu avotiem varētu tikt īstenots kā viens no pārvaldības aspektiem papildus jau esošajiem Ziņojumā uzskaitītajiem iedalījumiem, piemēram - lielā, vidējā, mazā VKS, tomēr vienlaikus tas nedrīkst prevalēt pār VPIL nostiprināto iedalījumu un tikt reducēts uz valsts kapitāla līdzdalības pārvērtēšanu kā vienīgais iedalījums, jo VKS nepastāv tikai finanšu mērķi.
3) Arī OECD valstu VKS pārvaldības apskatos VKS iedalījums netiek balstīts tikai atbilstoši ieņēmumu avotam, pamatā tie ir stratēģiskie, drošības un arī finanšu mērķi, kas veido valsts kapitāla līdzdalības un atbilstoši pārvaldības pamatu.
4) Tāpat Valdības deklarācijas 238.1.pasākuma 1) Rīcības plāna pasākums (Ziņojuma 1.nodaļas 1.tabula; 2. nodaļas 1. rindkopa) paredz, ka VKS iedalījums jānosaka, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru, līdz ar to VKS iedalījums nevar tikt noteikts izmantojot tikai iedalījumu pēc ieņēmumiem.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Iebildums pret Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.1.punktu (Ziņojuma 2. nodaļas priekšlikums).
Iebilstam pret valsts kapitālsabiedrību (turpmāk – VKS) pārvaldības politikas (dokumenta) piesaistīšanu politiskajam ciklam, ņemot vērā sekojošo:
1) Latvijā politiskais cikls ir 4 gadi, atsevišķos gadījumos var būt pat īsāks laiks, kas nav vērtējams kā ilgtermiņa periods, turklāt katras jaunas valdības uzskati attiecībā uz VKS pārvaldību var atšķirties arī kardināli, līdz ar to tas rada riskus VKS ilgtspējīgai attīstībai, tās plānošanai. Papildus jāņem vērā arī valsts līdzdalības VKS pārvērtēšanas regularitāte, kas atbilstoši Pārvaldības likumam ir noteikta ne retāk kā reizi 5 gados, kas var nesakrist ar VKS pārvaldības politikas pārskatīšanas cikliem, kā rezultātā VKS būtu pakļautas pastāvīgas neskaidrības apstākļiem, kas kopumā rada uzņēmuma attīstības ilgtspējas riskus, it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz VKS ilgtermiņa projektu īstenošanu. Šāda pieeja būtu pretrunā ar ilgtermiņa politiku/projektu īstenošanu, kurus nav iespējams pabeigt viena politiska cikla ietvaros.
2) Arī OECD vadlīnijas nenosaka, ka VKS pārvaldības politikas pārskatīšana būtu jāpiesaista politiskajam ciklam.
Iebilstam pret valsts kapitālsabiedrību (turpmāk – VKS) pārvaldības politikas (dokumenta) piesaistīšanu politiskajam ciklam, ņemot vērā sekojošo:
1) Latvijā politiskais cikls ir 4 gadi, atsevišķos gadījumos var būt pat īsāks laiks, kas nav vērtējams kā ilgtermiņa periods, turklāt katras jaunas valdības uzskati attiecībā uz VKS pārvaldību var atšķirties arī kardināli, līdz ar to tas rada riskus VKS ilgtspējīgai attīstībai, tās plānošanai. Papildus jāņem vērā arī valsts līdzdalības VKS pārvērtēšanas regularitāte, kas atbilstoši Pārvaldības likumam ir noteikta ne retāk kā reizi 5 gados, kas var nesakrist ar VKS pārvaldības politikas pārskatīšanas cikliem, kā rezultātā VKS būtu pakļautas pastāvīgas neskaidrības apstākļiem, kas kopumā rada uzņēmuma attīstības ilgtspējas riskus, it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz VKS ilgtermiņa projektu īstenošanu. Šāda pieeja būtu pretrunā ar ilgtermiņa politiku/projektu īstenošanu, kurus nav iespējams pabeigt viena politiska cikla ietvaros.
2) Arī OECD vadlīnijas nenosaka, ka VKS pārvaldības politikas pārskatīšana būtu jāpiesaista politiskajam ciklam.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk – EK paziņojums) 49.punktā norādītajam, publisko uzņēmumu līdzekļi arī ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta nozīmē, jo valsts spēj ietekmēt šo līdzekļu izlietojumu. Valsts atbalsta tiesību kontekstā par valsts atbalstu var tikt atzīta arī līdzekļu piešķiršana publisko uzņēmumu grupas ietvaros, piemēram, ja mātesuzņēmums piešķir līdzekļus savam meitasuzņēmumam. Attiecīgi, ievērojot konceptuālā ziņojuma projektā norādīto, ka plānots apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, lūdzam precizēt un papildināt 8.nodaļā ietverto 3.varianta aprakstu un norādīt, ka kapitāla daļu turētāji, virzot jautājumus kas saistīti ar finanšu kapitāla piesaisti, t.sk. meitas sabiedrību dibināšanu, citu uzņēmumu daļu iegādi, sadarbību ar jaunuzņēmumiem, vērtēs šīs aktivitātes komercdarbības atbalsta kontekstā un nodrošinās komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošanu, ja attiecināms.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Konceptuālā ziņojuma 7.sadaļā “Centralizētākas VKS pārvaldības ieviešana” sniegta informācija par izmaiņām koordinācijas institūcijas (Pārresoru koordinācijas centra) funkcijās. Ņemot vērā, ka atbilstoši MK rīkojuma projekta 2.6. apakšpunktam koordinācijas institūcijas funkciju precizēšana tiks paredzēta Pārresoru koordinācijas centra sagatavojamajās izmaiņās Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, lūdzam papildināt minēto ziņojuma sadaļu ar informāciju, ka tajā norādītās koordinācijas institūcijas funkcijas tiks nodrošinātas Pārresoru koordinācijas centra budžeta līdzekļu ietvaros.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Rīkojuma projekts
2.1. Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību pārvaldības politikas dokumenta izstrādes kārtību atbilstoši politiskajam ciklam, nosakot pārvaldības politikas dokumenta satura veidošanas principus - konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver.
Priekšlikums
Lūdzam skaidrot un papildināt konceptuālajā ziņojumā „Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” kā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politika tiks sasaistīta ar nozaru stratēģijām/politikām?
Piedāvātā redakcija
-
16.
Rīkojuma projekts
2.2. Valsts izšķirošā ietekmē esošu kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem:
I grupa - komerciāla kapitālsabiedrība;
II grupa - valsts atkarīga komerciāla kapitālsabiedrība;
III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība.
I grupa - komerciāla kapitālsabiedrība;
II grupa - valsts atkarīga komerciāla kapitālsabiedrība;
III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība.
Priekšlikums
1) Ziņojuma 3. nodaļā (20.lpp) ir minēts, ka ieviešot segmentāciju, būs iespējams “samazināt VKS skaitu līdz ekonomiski lietderīgajam apmēram”, lūdzam skaidrot, kas šajā gadījumā tiek saprasts ar ekonomiski lietderīgu apmēru?
2) Lūdzam skaidrot un iekļaut Ziņojumā vai/kāda loma VKS pārvaldībā ir Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajam VKS iedalījumam un kā tas tiks nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā?
2) Lūdzam skaidrot un iekļaut Ziņojumā vai/kāda loma VKS pārvaldībā ir Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajam VKS iedalījumam un kā tas tiks nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā?
Piedāvātā redakcija
-
17.
Rīkojuma projekts
4. Pārresoru koordinācijas centra sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai.
Priekšlikums
Lūdzam precizēt punkta redakciju.
Piedāvātā redakcija
4. Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāt vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai.
18.
Rīkojuma projekts
6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8.daļā ietverto risinājuma 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos.
Priekšlikums
Konceptuāli atbalstām Ziņojuma 8. nodaļā ietvertā 3.varianta apstiprināšanu, vienlaikus, šaubu, neskaidrību un interpretācijas iespēju novēršanai, lūdzam papildināt formulējumu, izslēdzot VKS akciju emisiju, kuru Ziņojumā piedāvātais 3.variants neparedz, izsakot Rīkojuma projekta 6. punktu sekojošā redakcijā:
“6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8.daļā ietverto risinājuma 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot valsts kapitālsabiedrību akciju emisiju.”
“6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8.daļā ietverto risinājuma 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot valsts kapitālsabiedrību akciju emisiju.”
Piedāvātā redakcija
“6. Apstiprināt konceptuālā ziņojuma 8.daļā ietverto risinājuma 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot valsts kapitālsabiedrību akciju emisiju.”
19.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam atšifrēt koncetuālā ziņojuma 9.attēlā izmantotās abreviatūras.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Lūdzam aktualizēt 31.zemsvītras piezīmē atspoguļoto elektronisko adresi.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Konceptuālā ziņojuma 10.lpp pirmajā rindkopā minēts, ka Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam paredz, ka tiks meklēti risinājumi, lai vairāk izmantotu tādus finanšu instrumentus kā obligāciju vai akciju emisija un vienlaikus nav iezīmēts risinājums šīs uzdevuma īstenošanai. Lūdzam precizēt iepriekšminēto atbilstoši Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023. gadam paredzētajam, piemēram, 1.2.5. un 1.2.6. uzdevumam, darbības rezultātam un rezultatīvajam rādītājam.
Piedāvātā redakcija
-
22.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Priekšlikums par Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 4.punktu (Ziņojuma 8. nodaļas priekšlikums).
Konceptuāli atbalstām Ziņojuma 8. nodaļā ietvertā 3.varianta apstiprināšanu, vienlaikus, šaubu, neskaidrību un interpretācijas iespēju novēršanai, lūdzam papildināt formulējumu, izslēdzot VKS akciju emisiju, kuru Ziņojumā piedāvātais 3.variants neparedz, izsakot Ziņojuma Priekšlikumu 4. punktu sekojošā redakcijā:
“4. Apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot valsts kapitālsabiedrību akciju emisiju.”
Konceptuāli atbalstām Ziņojuma 8. nodaļā ietvertā 3.varianta apstiprināšanu, vienlaikus, šaubu, neskaidrību un interpretācijas iespēju novēršanai, lūdzam papildināt formulējumu, izslēdzot VKS akciju emisiju, kuru Ziņojumā piedāvātais 3.variants neparedz, izsakot Ziņojuma Priekšlikumu 4. punktu sekojošā redakcijā:
“4. Apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot valsts kapitālsabiedrību akciju emisiju.”
Piedāvātā redakcija
“4. Apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos, neparedzot valsts kapitālsabiedrību akciju emisiju.”
23.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Priekšlikums kontekstā ar Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 3.1.punktu.
Lūdzam skaidrot, kas tiek saprasts ar “lielais investīciju projekts”?
Lūdzam skaidrot, kas tiek saprasts ar “lielais investīciju projekts”?
Piedāvātā redakcija
-
24.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Priekšlikumi par Konceptuālā ziņojuma projekta 3. nodaļu.
1) 3. nodaļas 20.lpp ir minēts, ka ieviešot segmentāciju, būs iespējams “samazināt VKS skaitu līdz ekonomiski lietderīgajam apmēram”, lūdzam skaidrot un iekļaut Ziņojumā, kas šajā gadījumā tiek saprasts ar ekonomiski lietderīgu apmēru?
2) Lūdzam skaidrot un iekļaut Ziņojumā vai/kāda loma VKS pārvaldībā ir Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajam VKS iedalījumam un kā tas tiks nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā?
1) 3. nodaļas 20.lpp ir minēts, ka ieviešot segmentāciju, būs iespējams “samazināt VKS skaitu līdz ekonomiski lietderīgajam apmēram”, lūdzam skaidrot un iekļaut Ziņojumā, kas šajā gadījumā tiek saprasts ar ekonomiski lietderīgu apmēru?
2) Lūdzam skaidrot un iekļaut Ziņojumā vai/kāda loma VKS pārvaldībā ir Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajam VKS iedalījumam un kā tas tiks nostiprināts VKS pārvaldības politikas dokumentā?
Piedāvātā redakcija
-
25.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Priekšlikums kontekstā ar Konceptuālā ziņojuma projekta Priekšlikumu kopsavilkuma 1.1.punktu (Ziņojuma 2. nodaļa).
Lūdzam skaidrot un papildināt konceptuālajā ziņojumā „Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” (turpmāk – Ziņojums) kā VKS pārvaldības politika tiks sasaistīta ar nozaru stratēģijām/politikām?
Lūdzam skaidrot un papildināt konceptuālajā ziņojumā „Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” (turpmāk – Ziņojums) kā VKS pārvaldības politika tiks sasaistīta ar nozaru stratēģijām/politikām?
Piedāvātā redakcija
-
26.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Priekšlikums
Konceptuālā ziņojuma projekta 38. lpp., 7.tabulā "Kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkciju sadalījums" sadaļā Funkcijas " Politikas (atalgojuma, risku, reglamenti, ziedojumi)" norādīts, ka minētās politikas Izstrādā un apstiprina kapitāla daļu turētājs vai padome. Lūgums atsevišķi izdalīt dāvinājumu (ziedojumu) politiku, jo tā ietekmē publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti un valsts līdzdalību sociāli-ekonomisko mērķu sasniegšanā. Attiecībā uz dāvinājumiem (ziedojumiem) atbilstoši likumam "Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma" 11. panta "Dāvināšanas (ziedošanas) noteikumi" 4.daļai "Lai kapitālsabiedrība saņemtu minēto atļauju, tai vispirms jāsaņem publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai piederošo kapitāla daļu turētāja piekrišana". Līdz ar to konkrētu ziedojumu dāvinājumu (ziedojumu) politikas realizēšana virs 1500 eiro nav iespējama bez kapitāldaļu turētāja piekrišanas.
Lūgums konceptuālajā ziņojumā norādīt uz nepieciešamību izstrādāt vienotu pieeju publisku kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) politikai un uzlabot dāvināšanas (ziedošanas) procesu, ņemot vērā arī to, ka dāvinājumu (ziedojumu) veikšana samazina valsts budžetā maksājamo nodokļu summu. Līdz ar to ir būtiski apzināt kapitālsabiedrību esošās dāvināšanas sistēmas nepilnības, lai izstrādātu optimālu kapitālsabiedrību dāvināšanas modeli.
Lūgums konceptuālajā ziņojumā norādīt uz nepieciešamību izstrādāt vienotu pieeju publisku kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) politikai un uzlabot dāvināšanas (ziedošanas) procesu, ņemot vērā arī to, ka dāvinājumu (ziedojumu) veikšana samazina valsts budžetā maksājamo nodokļu summu. Līdz ar to ir būtiski apzināt kapitālsabiedrību esošās dāvināšanas sistēmas nepilnības, lai izstrādātu optimālu kapitālsabiedrību dāvināšanas modeli.
Piedāvātā redakcija
-