Projekta ID
22-TA-2819Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
21.06.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Par: Publisko iepirkumu likuma 51.panta septītās daļas otrais teikums.
Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku).
No Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētā skaidrojuma “Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē” 24.punkta (skatīt – https://www.iub.gov.lv/lv/media/6896/download?attachment) izriet, ka Publisko iepirkumu likuma 51.panta septītās daļas otrajā teikumā minētais kritērijs ir diskriminējošs (… Eiropas Komisijas auditori iepirkumu audita ietvaros ir norādījuši, ka šāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs ir diskriminējošs …) un līdz ar to faktiski neizmantojams vismaz Eiropas fondu finansētos iepirkumos.
Priekšlikums.
Izteikt 51.panta septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Pasūtītājam ir pienākums par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas ir saistīts ar līguma priekšmetu.”
Pasūtītājam ir tiesības par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību, kas ir nacionāla līmeņa arodbiedrības biedre (ja piedāvājumu iesniegusi personālsabiedrība vai personu apvienība, koplīgumam jābūt noslēgtam ar katru personālsabiedrības biedru un katru personu apvienības dalībnieku).
No Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētā skaidrojuma “Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē” 24.punkta (skatīt – https://www.iub.gov.lv/lv/media/6896/download?attachment) izriet, ka Publisko iepirkumu likuma 51.panta septītās daļas otrajā teikumā minētais kritērijs ir diskriminējošs (… Eiropas Komisijas auditori iepirkumu audita ietvaros ir norādījuši, ka šāds izšķirošais piedāvājuma izvēles kritērijs ir diskriminējošs …) un līdz ar to faktiski neizmantojams vismaz Eiropas fondu finansētos iepirkumos.
Priekšlikums.
Izteikt 51.panta septīto daļu šādā redakcijā:
“(7) Pasūtītājam ir pienākums par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas ir saistīts ar līguma priekšmetu.”
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Par: Publisko iepirkumu likuma 18.pants kopsakarā ar otrās prim daļas 2.punktu.
Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā likuma 41. panta divpadsmitās daļas 1. punktā minēto izņēmumu, ja tas nodrošina, ka ir notikusi apspriede ar piegādātājiem un tā atbilst šādām prasībām: apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki, dokumentēti to komentāri, pasūtītāja galvenie secinājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.
No likumprojekta Nr.548/Lp13, kas Publisko iepirkumu likumā ieviesa normas par apspriedi ar piegādātājiem, anotāciju (skatīt –
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/5B67052C8157D528C22584EB002ED7AE?OpenDocument) izriet, ka sākotnēji nebija noteikts pienākums apspriedes ziņojumā ietvert informāciju, kas ļautu identificēt konkrētos piegādātājus (…ziņojumā neatklājot datus, pēc kuriem varētu identificēt konkrētos piegādātājus, kas snieguši komentārus.). Taču izstrādes procesā bez pamatotas argumentācijas tika piedāvāts likumā esošais variants (… apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki …), kas arī tika akceptēts.
Publisko iepirkumu likums (36.panta trešā daļa, 38.panta piektās daļas pirmais teikums) nepieļauj iespēju, ka iepirkumā līdz piedāvājumu atvēršanai būtu publicējama informācija par piegādātājiem, kas uzdod jautājumus par iepirkuma dokumentāciju, vai pretendentiem, kas iesniedza piedāvājumus. Līdzīgs princips ir jāievēro arī apspriedē ar piegādātājiem, kas faktiski esoša normatīvā regulējuma kontekstā ir iepirkuma sākumposms, un nav loģiska pamata, lai normatīvais regulējums pieļautu publicēt informāciju par piegādātājiem, kas sniedz komentārus apspriedē, šādā veidā radot priekšnoteikumus ieinteresētām personām apzināt iespējamos “sadarbības partnerus” kārtējā karteļa izveidošanai konkrētam iepirkumam.
Priekšlikums.
Izteikt 18.panta otrās prim daļas 2.punktu šādā redakcijā:
“(2) Apspriedes ziņojumā ir norādīti piegādātāju iesniegtie komentāri, neidentificējot pašus piegādātājus, un pasūtītāja argumentēts vērtējums par iepriekš minētajos komentāros ietverto priekšlikumu un ieteikumu iekļaušanu vai neiekļaušanu iepirkuma dokumentācijā.”
Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šā likuma 41. panta divpadsmitās daļas 1. punktā minēto izņēmumu, ja tas nodrošina, ka ir notikusi apspriede ar piegādātājiem un tā atbilst šādām prasībām: apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki, dokumentēti to komentāri, pasūtītāja galvenie secinājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju komentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā.
No likumprojekta Nr.548/Lp13, kas Publisko iepirkumu likumā ieviesa normas par apspriedi ar piegādātājiem, anotāciju (skatīt –
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/5B67052C8157D528C22584EB002ED7AE?OpenDocument) izriet, ka sākotnēji nebija noteikts pienākums apspriedes ziņojumā ietvert informāciju, kas ļautu identificēt konkrētos piegādātājus (…ziņojumā neatklājot datus, pēc kuriem varētu identificēt konkrētos piegādātājus, kas snieguši komentārus.). Taču izstrādes procesā bez pamatotas argumentācijas tika piedāvāts likumā esošais variants (… apspriedes ziņojumā ir norādīti apspriedes dalībnieki …), kas arī tika akceptēts.
Publisko iepirkumu likums (36.panta trešā daļa, 38.panta piektās daļas pirmais teikums) nepieļauj iespēju, ka iepirkumā līdz piedāvājumu atvēršanai būtu publicējama informācija par piegādātājiem, kas uzdod jautājumus par iepirkuma dokumentāciju, vai pretendentiem, kas iesniedza piedāvājumus. Līdzīgs princips ir jāievēro arī apspriedē ar piegādātājiem, kas faktiski esoša normatīvā regulējuma kontekstā ir iepirkuma sākumposms, un nav loģiska pamata, lai normatīvais regulējums pieļautu publicēt informāciju par piegādātājiem, kas sniedz komentārus apspriedē, šādā veidā radot priekšnoteikumus ieinteresētām personām apzināt iespējamos “sadarbības partnerus” kārtējā karteļa izveidošanai konkrētam iepirkumam.
Priekšlikums.
Izteikt 18.panta otrās prim daļas 2.punktu šādā redakcijā:
“(2) Apspriedes ziņojumā ir norādīti piegādātāju iesniegtie komentāri, neidentificējot pašus piegādātājus, un pasūtītāja argumentēts vērtējums par iepriekš minētajos komentāros ietverto priekšlikumu un ieteikumu iekļaušanu vai neiekļaušanu iepirkuma dokumentācijā.”
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
No likumprojekta Nr.548/Lp13, kas Publisko iepirkumu likumā ieviesa normas par obligātu apspriedi ar piegādātājiem, lai varētu izmantot tiesības nepārtraukt iepirkumu viena piedāvājuma gadījumā (skatīt –
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/5B67052C8157D528C22584EB002ED7AE?OpenDocument) izriet, ka apspriedes ar piegādātājiem regulējuma mērķis ir veicināt tirgus situācijas apzināšanu pirms iepirkuma izsludināšanas. Taču apspriedei ar piegādātājiem kā tirgus izpētei nav loģiska pamatojuma sekojošu iemeslu dēļ:
obligāta apspriedes ar piegādātājiem publicēšana attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad pasūtītājs subjektīvi uzskata, ka veicamā iepirkumā varētu būt tikai viens pretendents. Tātad tā neaptver visus iepirkumus. Turklāt, obligāta apspriede ar piegādātājiem veicama arī gadījumos, kad pasūtītājs veica tirgus izpēti atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja ieteikumiem (skatīt – https://www.iub.gov.lv/lv/ieteikumi-pasutitajiem-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-un-finansejuma-sanemejiem-tirgus-izpetes-veiksana);
obligāta apspriedes ar piegādātājiem publicēšana attiecināma arī uz tiem gadījumiem, kad pasūtītājs subjektīvi uzskata, ka veicamā iepirkumā varētu būt tikai viens pretendents, taču atbilstoši iepriekš minētajiem Iepirkumu uzraudzība biroja skaidrojumiem, tam ir izstrādāts būvprojekta tehniski ekonomiskais pamatojums (būvniecības ieceres dokumentācija), kas satur būvizmaksu aprēķinus;
praksē ievērots, ka piegādātāji apspriedē reti iesniedz komentārus vai priekšlikumus;
pasūtītājam nav noteikts pienākums obligāti akceptēt un iekļaut iepirkuma dokumentācijā piegādātāju iesniegtos priekšlikumus, ņemot vērā to, ka tikai pasūtītājam piemīt ekskluzīvas tiesības noteikt attiecīgas prasības un nosacījumus;
apspriedes ar piegādātājiem publicēšana būtiski (vismaz 2 nedēļas) palielina ne tikai iepirkuma veikšanas laika slogu, bet arī administratīvo slogu pasūtītājam. Faktiski ieguvumi, kas nav konstatējami, neatsver iepriekš minēto slogu.
Apkopojot iepriekš minēto, pamatoti var apgalvot, ka apspriedei ar piegādātājiem nav praktiskas nozīmes un pozitīva pienesuma normatīvā regulējuma kontekstā, taču ir negatīvas sekas – iepirkuma procesa efektivitātes un ērtuma būtiska mazināšana.
Priekšlikums.
Dzēst 18.panta divi prim daļu.
Grozījumu gadījumā nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas arī citos Publisko iepirkumu likuma pantos un saistītos normatīvos aktos.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/5B67052C8157D528C22584EB002ED7AE?OpenDocument) izriet, ka apspriedes ar piegādātājiem regulējuma mērķis ir veicināt tirgus situācijas apzināšanu pirms iepirkuma izsludināšanas. Taču apspriedei ar piegādātājiem kā tirgus izpētei nav loģiska pamatojuma sekojošu iemeslu dēļ:
obligāta apspriedes ar piegādātājiem publicēšana attiecināma tikai uz tiem gadījumiem, kad pasūtītājs subjektīvi uzskata, ka veicamā iepirkumā varētu būt tikai viens pretendents. Tātad tā neaptver visus iepirkumus. Turklāt, obligāta apspriede ar piegādātājiem veicama arī gadījumos, kad pasūtītājs veica tirgus izpēti atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja ieteikumiem (skatīt – https://www.iub.gov.lv/lv/ieteikumi-pasutitajiem-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-un-finansejuma-sanemejiem-tirgus-izpetes-veiksana);
obligāta apspriedes ar piegādātājiem publicēšana attiecināma arī uz tiem gadījumiem, kad pasūtītājs subjektīvi uzskata, ka veicamā iepirkumā varētu būt tikai viens pretendents, taču atbilstoši iepriekš minētajiem Iepirkumu uzraudzība biroja skaidrojumiem, tam ir izstrādāts būvprojekta tehniski ekonomiskais pamatojums (būvniecības ieceres dokumentācija), kas satur būvizmaksu aprēķinus;
praksē ievērots, ka piegādātāji apspriedē reti iesniedz komentārus vai priekšlikumus;
pasūtītājam nav noteikts pienākums obligāti akceptēt un iekļaut iepirkuma dokumentācijā piegādātāju iesniegtos priekšlikumus, ņemot vērā to, ka tikai pasūtītājam piemīt ekskluzīvas tiesības noteikt attiecīgas prasības un nosacījumus;
apspriedes ar piegādātājiem publicēšana būtiski (vismaz 2 nedēļas) palielina ne tikai iepirkuma veikšanas laika slogu, bet arī administratīvo slogu pasūtītājam. Faktiski ieguvumi, kas nav konstatējami, neatsver iepriekš minēto slogu.
Apkopojot iepriekš minēto, pamatoti var apgalvot, ka apspriedei ar piegādātājiem nav praktiskas nozīmes un pozitīva pienesuma normatīvā regulējuma kontekstā, taču ir negatīvas sekas – iepirkuma procesa efektivitātes un ērtuma būtiska mazināšana.
Priekšlikums.
Dzēst 18.panta divi prim daļu.
Grozījumu gadījumā nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas arī citos Publisko iepirkumu likuma pantos un saistītos normatīvos aktos.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
No likumprojekta Nr.548/Lp13, kas Publisko iepirkumu likumā ieviesa normas par obligātu iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšanu, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, anotāciju (skatīt –
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/5B67052C8157D528C22584EB002ED7AE?OpenDocument) izriet, ka iepriekšējā informatīvā paziņojuma obligāta publicēšana, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, noteikta ar mērķi veicināt piegādātāju interesi piedalīties publiskajos iepirkumos un, ņemot vērā to, ka iepriekšējais informatīvais paziņojums tiks publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tādējādi veicināt arī lielāku ārvalstu piegādātāju interesi par plānoto iepirkuma līgumu.
Publisko iepirkumu likums (35.pants), MK noteikumi Nr.107 (3. – 6.punkts atklātu konkursu gadījumos) nosaka minimālos iepirkuma publicēšanas jeb piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iepriekš minētos termiņus pasūtītājam ir pienākums noteikt atbilstoši iepirkuma priekšmetam, tā apjomam un sarežģītībai. Acīmredzami, ka piegādātāju interese rodas tad, kad ir publicēts attiecīgs paziņojums par līgumu jeb publicēta pati iepirkuma dokumentācija. Turklāt, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, tad attiecīgs paziņojums par līgumu tiek publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Līdz ar to nav loģiska pamatojuma uzskatīt, ka piegādātāju interese būs lielāka, ja papildus tiks publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, nekā tad, ja tiktu publicēts tikai paziņojums par līgumu. Turklāt iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšana palielina ne tikai iepirkuma veikšanas laika slogu, bet arī administratīvo slogu pasūtītājam. Faktiski ieguvumi, kas nav konstatējami, neatsver iepriekš minēto slogu.
Priekšlikums.
Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:
“Pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu.”
Grozījumu gadījumā nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas arī citos Publisko iepirkumu likuma pantos un saistītos normatīvos aktos.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/5B67052C8157D528C22584EB002ED7AE?OpenDocument) izriet, ka iepriekšējā informatīvā paziņojuma obligāta publicēšana, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, noteikta ar mērķi veicināt piegādātāju interesi piedalīties publiskajos iepirkumos un, ņemot vērā to, ka iepriekšējais informatīvais paziņojums tiks publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tādējādi veicināt arī lielāku ārvalstu piegādātāju interesi par plānoto iepirkuma līgumu.
Publisko iepirkumu likums (35.pants), MK noteikumi Nr.107 (3. – 6.punkts atklātu konkursu gadījumos) nosaka minimālos iepirkuma publicēšanas jeb piedāvājumu iesniegšanas termiņus. Iepriekš minētos termiņus pasūtītājam ir pienākums noteikt atbilstoši iepirkuma priekšmetam, tā apjomam un sarežģītībai. Acīmredzami, ka piegādātāju interese rodas tad, kad ir publicēts attiecīgs paziņojums par līgumu jeb publicēta pati iepirkuma dokumentācija. Turklāt, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, tad attiecīgs paziņojums par līgumu tiek publicēts arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Līdz ar to nav loģiska pamatojuma uzskatīt, ka piegādātāju interese būs lielāka, ja papildus tiks publicēts iepriekšējais informatīvais paziņojums, nekā tad, ja tiktu publicēts tikai paziņojums par līgumu. Turklāt iepriekšējā informatīvā paziņojuma publicēšana palielina ne tikai iepirkuma veikšanas laika slogu, bet arī administratīvo slogu pasūtītājam. Faktiski ieguvumi, kas nav konstatējami, neatsver iepriekš minēto slogu.
Priekšlikums.
Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:
“Pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot iepriekšējo informatīvo paziņojumu.”
Grozījumu gadījumā nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas arī citos Publisko iepirkumu likuma pantos un saistītos normatīvos aktos.
Piedāvātā redakcija
-