Atzinums

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu" (turpmāk – projekts) 3. punkta ievaddaļu, ņemot vērā to, ka no Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas 1. punkta izriet, ka augstskolās īsteno pirmā cikla augstāko izglītību, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa piemin pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tādējādi secināms, ka projekta 3. punkta ievaddaļā minētās profesionālās studiju programmas ir jāsašaurina līdz pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām.

-

Lūdzam precizēt projekta 3.2. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka no Augstskolu likuma neizriet, ka tiks īstenotas pirmā cikla akadēmiskās augstākās izglītības programmas. Augstskolu likumā ir minēta pirmā cikla augstākā izglītība un pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Lai aptvertu gan tās studiju programmas, kas nebūs profesionālās studiju programmas, gan pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, var lietot terminu pirmā cikla augstākā izglītība.

-

Projekta 3.3. apakšpunkts paredz, ka pirmā cikla profesionālo augstāko izglītību un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt, apgūstot profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc vidējās izglītības apguves. Savukārt saskaņā ar projekta 39. punktā noteikto šādas studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 300 kredītpunkti un ilgums ir ne mazāks kā pieci gadi. Šobrīd šādas vismaz piecus gadus ilgas studiju programmas sagatavo, piemēram, ārstus, un šāda augstākā izglītība tiek uzskatīta par Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras septītajam līmenim atbilstošu augstāko izglītību, kas dod tiesības turpināt studijas doktora studiju programmā. Vēršam uzmanību uz to, ka, pielīdzinot iepriekš iegūto augstāko izglītību, arī tiek ņemts vērā studiju ilgums un atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumu Nr. 71 "Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība" 5.10. un 5.12. apakšpunktā noteiktajam iepriekš iegūtā izglītība, kas iegūta vismaz piecus gadus ilgās pilna laika studijās, tiks pielīdzināta otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Minētajos Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts, ka studijas, kas ilgušas vismaz piecus gadus, varētu tikt pielīdzinātas pirmā cikla augstākajai izglītībai. Tādējādi secināms, ka šobrīd Latvijas izglītības sistēmā pilna laika studijas, kas ilgst vismaz piecus gadus, atbilst otrā cikla augstākajai izglītībai un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras septītajam līmenim. Papildus jānorāda, ka no projekta VII nodaļā ietvertā regulējuma nav izsecināms, ka šīm vismaz piecus gadus ilgajām profesionālajām studiju programmām atkarībā no tā, kura līmeņa kvalifikāciju tās apguves rezultātā paredzēts piešķirt, būtu atšķirīgas prasības. Piemēram, projekta 20.6. apakšpunkts un 31.4. apakšpunkts noteic atšķirīgu valsts pārbaudījuma apjomu bakalaura studiju programmas un maģistra studiju programmas noslēgumā, un pēc šo studiju programmu apguves attiecīgi piešķir Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras sestajam un septītajam līmenim atbilstošu kvalifikāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot projekta 3.3. apakšpunktu un precizēt projekta 45. punktu vai skaidrot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija), kā tiks nošķirts, kuros gadījumos pēc piecus gadus ilgām studijām būtu piešķirama Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras sestajam līmenim atbilstoša kvalifikācija un kuros gadījumos – septītajam līmenim atbilstoša kvalifikācija, nepieciešamības gadījumā precizējot projekta VII nodaļu. Papildus lūdzam sniegt informāciju par to, vai jau šobrīd Latvijā tiek īstenotas tādas vismaz piecus gadus ilgas profesionālās studiju programmas, pēc kuru apguves tiek piešķirta Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras sestajam līmenim atbilstoša kvalifikācija.

-

Lūdzam precizēt projekta 4. punkta ievaddaļu, ņemot vērā to, ka no Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas 2. punkta izriet, ka augstskolās īsteno otrā cikla augstāko izglītību, kurā tiek īstenotas studiju programmas, kas atbilst septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa piemin pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Tādējādi secināms, ka projekta 4. punkta ievaddaļā minētās profesionālās studiju programmas ir jāsašaurina līdz otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmām.

-

Projekta 4.1. apakšpunkts paredz, ka otrā cikla profesionālo augstāko izglītību un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt, apgūstot profesionālo studiju programmu, kuru īsteno pēc īsā cikla profesionālās izglītības programmas vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves. Savukārt saskaņā ar projekta 46. punktā noteikto šādas studiju programmas apjoms ir ne mazāk kā 60 kredītpunkti un ilgums ne mazāk kā viens gads. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 1. pielikuma 1. tabulā noteikto šādas īsās profesionālās studiju programmas atbilst Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras sestajam līmenim. Tādējādi secināms, ka šobrīd Latvijas izglītības sistēmā šādas īsās profesionālās studiju programmas atbilst pirmā cikla augstākajai izglītībai un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras sestajam līmenim. Papildus jānorāda, ka no projekta VIII nodaļā ietvertā regulējuma nav izsecināms, ka šīm īsajām profesionālajām studiju programmām atkarībā no tā, kura līmeņa kvalifikāciju tās apguves rezultātā paredzēts piešķirt, būtu atšķirīgas prasības. Piemēram, projekta 20.6. apakšpunkts un 31.4. apakšpunkts noteic atšķirīgu valsts pārbaudījuma apjomu bakalaura studiju programmas un maģistra studiju programmas noslēgumā, un pēc šo studiju programmu apguves attiecīgi piešķir Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras sestajam un septītajam līmenim atbilstošu kvalifikāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot projekta 4.1. apakšpunktu un precizēt projekta 52. punktu vai skaidrot anotācijā, kā tiks nošķirts, kuros gadījumos piešķirama Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras sestajam līmenim atbilstoša kvalifikācija un kuros gadījumos – septītajam līmenim atbilstoša kvalifikācija, nepieciešamības gadījumā precizējot projekta VIII nodaļu. Papildus lūdzam sniegt informāciju par to, vai jau šobrīd Latvijā tiek īstenotas tādas īsās profesionālās studiju programmas, pēc kuru apguves tiek piešķirta Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras septītajam līmenim atbilstoša kvalifikācija.

-

Lūdzam projekta 14. punktu saskaņot ar projekta 22., 36., 44. un 51. punktu, paredzot, ka arī šajā gadījumā profesijas standartam ir jābūt saskaņotam Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas bakalaura grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Tādējādi valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt gan diplomdarba (diplomprojekta), gan bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana, nevis tikai viena no tiem izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās bakalaura studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 20.6. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis bakalaura darba un diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 18. punktu.

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas bakalaura grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Tādējādi valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana, nevis bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās bakalaura studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 19.3. apakšpunktu.

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas bakalaura grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Tādējādi valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt gan diplomdarba (diplomprojekta), gan bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana, nevis tikai viena no tiem izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās bakalaura studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 20.6. apakšpunktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 22. punktu, ņemot vērā to, ka nav saprotama piebilde "prasībām, ko normatīvā dokumentā paredz attiecīgajā nozarē ".

-

Lūdzam anotācijā skaidrot projekta 25. punkta pirmajā teikumā ietverto regulējumu, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt projekta 25. punktu, tādējādi padarot to saprotamāku, jo šobrīd tajā ietvertais regulējums ir neskaidrs, proti, nav saprotams, ko nozīmē "savstarpēji saskaņot" un kā to varēs veikt, ja attiecīgās studiju programmas īsteno atšķirīgas augstskolas.

-

Projekta 26. punkts paredz, ka pēc bakalaura studiju programmas apguves piešķir bakalaura grādu nozarē (profesionālās darbības jomā) un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 2. punkta b) apakšpunkts noteic, ka pēc pirmā cikla augstākās izglītības apguves var iegūt bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms. Augstskolu likuma 57. panta sestā daļa noteic, ka studiju turpināšana nākamajā ciklā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iespējama pēc iepriekšējā cikla pabeigšanas un valsts atzīta augstāko izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ņemot vērā minēto, tiesības iegūt nākamā cikla augstāko izglītību dod attiecīgais valsts atzīts augstāko izglītību apliecinošs dokuments, kas profesionālās bakalaura studiju programmas gadījumā apliecina iegūtu bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Tādējādi nav skaidrs, kāpēc projekta 27. punktā paredzēts, ka tiesības turpināt izglītības ieguvi nākamā cikla augstākajā izglītībā dod tikai bakalaura grāds.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka nepieciešams izvērtēt projektā lietoto terminu "maģistra studiju programma", ņemot vērā to, ka atbilstoši projekta 4. punktā noteiktajam secināms, ka runa ir par profesionālām maģistra studiju programmām. Proti, Augstskolu likums pēc būtības nenodala profesionālas un akadēmiskas maģistra studiju programmas, taču projekta kontekstā, lietojot terminu "maģistra studiju programmas", nevar konstatēt, kurā brīdī ir runa par profesionālām maģistra studiju programmām, kuru standartu nosaka projekts, un kurā brīdī - par jebkuru maģistra studiju programmu, proti, vispārīgi aptverot gan profesionālas, gan akadēmiskas maģistra studiju programmas. Tādējādi no projekta 27. punkta varētu secināt, ka pēc bakalaura grāda ieguves ir atļauts turpināt studijas tikai profesionālajā maģistra studiju programmā, lai gan no Augstskolu likuma 57. panta sestās daļas izriet, ka var studēt nākamā cikla studiju programmā, šajā gadījumā tās būtu visas otrā cikla augstākās izglītības programmas.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 27. punktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 28. punktu, ņemot vērā to, ka pirmā cikla augstāko izglītību var iegūt ne tikai bakalaura studiju programmā. Lai varētu iegūt otrā cikla augstāko izglītību un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras septīto kvalifikācijas līmeni (projekta 28. punktā runa ir par maģistra līmeņa studijām, kas atbilst minētajam), pirmā un otrā cikla augstākās izglītības studiju apjoms kopumā nedrīkst būt mazāks par 300 kredītpunktiem un pieciem gadiem. Minētais izriet no Augstskolu likuma 57. panta ceturtās daļas.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka nepieciešams izvērtēt projektā lietotos terminus "bakalaura studijas" un "bakalaura studiju programma", ņemot vērā to, ka atbilstoši projekta 3. punktā noteiktajam secināms, ka runa ir par profesionālām bakalaura studiju programmām. Proti, Augstskolu likums pēc būtības nenodala profesionālas un akadēmiskas bakalaura studiju programmas, taču projekta kontekstā, lietojot terminu "bakalaura studijas" un "bakalaura studiju programmas", nevar konstatēt, kurā brīdī ir runa par profesionālām bakalaura studiju programmām, kuru standartu nosaka projekts, un kurā brīdī - par jebkuru bakalaura studiju programmu, proti, vispārīgi aptverot gan profesionālas, gan akadēmiskas bakalaura studiju programmas.

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Tādējādi valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt gan diplomdarba (diplomprojekta), gan maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana, nevis tikai viena no tiem izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās maģistra studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 31.4. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis maģistra darba un diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 30. punktu.
 

-

Augstskolu likuma 58. panta otrā daļa paredz, ka studiju programmas maģistra grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Tādējādi valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt gan diplomdarba (diplomprojekta), gan maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana, nevis tikai viena no tiem izstrādāšana un aizstāvēšana. Savukārt Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, tostarp projektā paredzētajās profesionālajās maģistra studiju programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 31.4. apakšpunktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 34. punktu, ņemot vērā to, ka Augstskolu likuma 57. panta sestā daļa paredz, ka studiju turpināšana nākamajā ciklā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iespējama pēc iepriekšējā cikla pabeigšanas un valsts atzīta augstāko izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas. Savukārt Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka pirmā cikla augstākajā izglītībā var iegūt bakalaura grādu, par ko tiek izsniegts bakalaura diploms, bakalaura grādu un sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts bakalaura un profesionālās kvalifikācijas diploms, sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts profesionālās kvalifikācijas diploms. No projekta 34. punkta nevar izsecināt, vai tajā minēta visa iepriekš iegūtā augstākā izglītība, pēc kuras ieguves var imatrikulēt maģistra studiju programmā.

-

Lūdzam precizēt projekta 35. punktu, ņemot vērā to, ka no Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 2. punkta neizriet, ka varēs iegūt akadēmisko bakalaura grādu.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt projekta 35. punkta nepieciešamību, ņemot vērā to, ka šis regulējums jau izriet no projekta 37. punkta.

-

Projekta 36. punkts paredz, ka maģistra studiju programmas saturu atbilstoši iegūstamajam grādam nosaka saskaņā ar profesijas standartu. Vēršam uzmanību uz to, ka pēc maģistra studiju programmas var tikt piešķirta arī profesionālā kvalifikācija, atbilstoši kurai nosakāms studiju programmas saturs, kā arī profesijas standarts attiecināms uz profesionālo kvalifikāciju, nevis iegūstamo grādu.
Vienlaikus norādām, ka nav saprotama piebilde "prasībām, ko normatīvā dokumentā paredz attiecīgajā nozarē vai normatīvo regulējumu".
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 36. punktu.

-

Projekta 37. punkts paredz, ka pēc maģistra studiju programmas apguves piešķir maģistra grādu nozarē (profesionālās darbības jomā), kā arī septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Savukārt Augstskolu likuma 59. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunkts noteic, ka pēc otrā cikla augstākās izglītības apguves var iegūt maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms. Augstskolu likuma 57. panta sestā daļa noteic, ka studiju turpināšana nākamajā ciklā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iespējama pēc iepriekšējā cikla pabeigšanas un valsts atzīta augstāko izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ņemot vērā minēto, tiesības iegūt nākamā cikla augstāko izglītību dod attiecīgais valsts atzīts augstāko izglītību apliecinošs dokuments, kas profesionālās maģistra studiju programmas gadījumā apliecina iegūtu maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Tādējādi nav skaidrs, kāpēc projekta 38. punktā paredzēts, ka tiesības turpināt izglītības ieguvi nākamā cikla augstākajā izglītībā dod tikai maģistra grāds. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 38. punktu.
Vienlaikus lūdzam projekta 38. punktā paredzēt, ka tiesības turpināt izglītību ir trešā cikla augstākās izglītības programmās, kas izriet no Augstskolu likumā lietotās terminoloģijas.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta VII nodaļu ar projekta 27. un 38. punktā noteiktajam līdzīgu regulējumu, ņemot vērā to, ka arī pēc garās profesionālās studiju programmas apguves ir iespējas turpināt studijas nākamā cikla augstākās izglītības programmās.

-

Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 41.6. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 40. punktu.

-

Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 41.6. apakšpunktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 44. punktu, ņemot vērā to, ka nav saprotama piebilde "prasībām, ko normatīvā dokumentā paredz attiecīgajā nozarē vai normatīvo regulējumu".

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta VIII nodaļu ar projekta 27. un 38. punktā noteiktajam līdzīgu regulējumu, ņemot vērā to, ka arī pēc īsās profesionālās studiju programmas apguves ir iespējas turpināt studijas nākamā cikla augstākās izglītības programmās.

-

Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 48.3. apakšpunktā noteikts valsts pārbaudījuma apjoms kredītpunktos, nevis diplomdarba (diplomprojekta) apjoms kredītpunktos. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 47. punktu.

-

Projekta 48.2. apakšpunkts paredz prakses apjomā ieskaitīt citā profesionālās augstākās izglītības programmā iegūtu praksi. Vēršam uzmanību uz to, ka akadēmiskās studiju programmās nav bijis aizliegts iekļaut praksi. Vienlaikus norādām, ka faktiski studiju programmas vairs netiks iedalītas profesionālās un akadēmiskās studiju programmās, tādējādi nosacījums par to, ka iepriekš apgūta tieši profesionālā studiju programma, var radīt sarežģījumus noteikt, vai prakse ir iegūta profesionālā studiju programmā vai tādā studiju programmā, kas nav profesionālā studiju programma. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 48.2. apakšpunktu.

-

Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa paredz, ka pirmā un otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, valsts pārbaudījuma sastāvdaļa var būt arī valsts eksāmens. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 41.6. apakšpunktu.

-

Lūdzam precizēt projekta 51. punktu, ņemot vērā to, ka nav saprotama piebilde "prasībām, ko normatīvā dokumentā paredz attiecīgajā nozarē vai normatīvo regulējumu".

-

Lūdzam precizēt projekta 61.2. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Augstskolu likuma 58. panta ceturtajā daļā noteikto pirmā un otrā cikla profesionālās augstākas izglītības programmas apguves beigās var būt jākārto valsts eksāmens, kas arī ir valsts pārbaudījuma sastāvdaļa.

-

Lūdzam svītrot projekta 65. punktu, ņemot vērā to, ka tas pēc būtības dublē Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punktā noteikto.

-