Atzinums

Svītrot vai precizēt projekta 7. punktu, jo tas pretēji Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam, dublē Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.¹ panta pirmo daļu kopsakarā ar trešo daļu:
"(1)Lai varētu identificēt Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekli, kuram konstatēts nodevas maksāšanas pārkāpums, un transportlīdzekļa īpašnieku vai turētāju, kuram piemēro administratīvo sodu, tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa. Pārrobežu informācijas apmaiņa veicama tikai ar citu valstu kontaktpunktiem";
"(3) Valsts policija ir tiesīga ar kontaktpunkta starpniecību pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku vai turētāju, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu.".

-

Svītrot vai precizēt projekta 8. punktu.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma (turpmāk – ALNL) 8.¹ panta piektajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinets tiek pilnvarots noteikt:
1) kārtību, kādā veic informācijas apmaiņu ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu kontaktpunktiem par nodevas maksāšanas pārkāpumiem;
2) apmaiņai paredzētās informācijas apjomu par transportlīdzekli, tā īpašnieku vai turētāju.

Vēršama uzmanība, ka Ministru kabinetam ALNL 8.¹ panta piektajā daļā nav piešķirts deleģējums noteikt glabāšanas termiņu informācijai, kas satur personas datus, un kas iegūta informācijas apmaiņas par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem rezultātā.

Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta Direktīva (ES) 2019/520 par ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību un informācijas par ceļu lietošanas maksu nesamaksāšanu pārrobežu apmaiņas veicināšanu Savienībā nosaka konkrētu glabāšanas termiņu tikai attiecībā uz valsts nodevas iekasēšanai nepieciešamo fiziskās personas datu apstrādi (25. panta 2. punkts). Citos gadījumos datu apstrāde nosakāma atbilstoši vispārējiem datu aizsardzības normatīvajiem aktiem.

Likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” (turpmāk - likums) mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kad kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai novērstu, izmeklētu un atklātu administratīvos pārkāpumus, kā arī piemērotu un izpildītu tos. Likuma 4. panta trešajā daļā noteikts, ka: "Ja personas dati ietverti īslaicīgi, ilgstoši vai pastāvīgi glabājamos dokumentos, tie pilnībā vai daļēji dzēšami pēc dokumentu iznīcināšanas akta saskaņošanas ar Latvijas Nacionālo arhīvu ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Īslaicīgi glabājamo dokumentu var iznīcināt (personas datus pilnībā vai daļēji dzēst) bez šāda saskaņojuma tikai tad, ja ar Latvijas Nacionālo arhīvu ir saskaņots attiecīgā dokumenta veida glabāšanas termiņš un tas ir beidzies.".

Ņemot vērā to, ka administratīvo pārkāpumu lietas materiāli lietās, kurās  pārkāpums ceļu satiksmē ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli (turpmāk– fotoradaru lietas) var tikt glabāti ne vien e-veidā, bet arī papīra formā (lielākoties, ja saņemta sūdzība vai iesniegums papīra formā), lietā esošie dokumenti dzēšami pēc dokumentu iznīcināšanas akta saskaņošanas ar Latvijas Nacionālo arhīvu ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus norādāms, ka atšķirībā no vispārējā kārtībā izskatāmajām lietām, kurās esošā informācija tiek uzkrāta, kā arī nodrošināta elektroniskās lietvedības iespēja Sodu reģistra apakšsistēmā „Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma” (turpmāk- APAS), fotoradaru lietās nepieciešamo darbību veikšana tiek īstenota CSDD reģistrā. Šobrīd nav regulējuma, kas paredzētu, ka CSDD reģistrā sagatavo, lejupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītos dokumentus, līdzīgi kā tas ir APAS.

Ievērojot visu iepriekš minēto, projekta 8.punktā, līdzīgi kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.15 “Pārrobežu informācijas apmaiņas kārtība par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem” 6. punktā, būtu nosakāms vispārīgs pienākums nodrošināt datu drošību un aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par personas datu aizsardzību, nenosakot šo datu glabāšanas termiņus.

-