Atzinums

Biedŗība “Puse Latvijas” (turpmāk – Biedrība) iebilst piedāvātajiem grozījumiem Meža likumā, (25-TA-2086, turpmāk – Grozījumi), kā arī tā izsludināšanas veidam.
Vispirms piedāvātie grozījumi 9. pantā: galvenās cirtes vecuma samazinājums vairākām koku sugām radīs ilgstošas, smagas sekas Latvijas ekoloģijai – mežu noplicināšanu, fragmentāciju, mežā dzīvojošo sugu izzušanu un to dzīvotņu iznīcināšanu. Šo seku pārvarēšana Latvijai nākošajos gadu desmitos vai simtos prasīs ilgstošu un dārgu dabas atjaunošanas darbu. Tādējādi, ar Grozījumiem valsts budžeta un atsevišķu, šauru sabiedrības grupu vajadzībām tiktu upurētas visas sabiedrības intereses, kā arī pārkāpti dabas aizsardzības principi. Biedrības ieskatā nav pamata Grozījumu anotācijas sadaļā 2.1. “Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt”, norādīto ietekmi ierobežot tikai uz minētajām 113 600 personām, jo Grozījumu pieņemšanas gadījumā negatīvas sekas izjutīs visa sabiedrība.

Grozījumos ietvertais nosacījums, ka “Mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā” pārņem gan citas nozares (Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā esošo dabas aizsardzības nozari), gan cita tiesību akta (Sugu un biotopu likuma) tvērumu.
Jāievēro, ka Meža likuma mērķis ir ietverts 2. panta 1. daļas 1. punktā: “Šā likuma mērķis ir: 1) veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus”. No šīs regulējuma izriet, ka Zemkopības  ministrijas pienākums jau šobrīd ir meža ekoloģiski ilgtspējīga apsaimniekošana. Ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu pasākumu īstenošana iespējama vienīgi atbilstoši Sugu un biotopu likumam, tāpēc jaunā 36. panta redakcija rada iespaidu, ka Zemkopības ministrija kā iestādei, kurai uzticēta meža resursu ilgtspējīga apsaimniekošana (ZM nolikuma 4.1.12. pants), ar Grozījumiem cenšas legalizēt esošo de facto īstenoto mežsaimniecības praksi, kas līdz šim nav atbildusi sugu un biotopu aizsardzības prasībām, lai turpinātu līdzīgu politiku arī nākotnē. Likuma mērķis nav palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm nodrošināties pret iespējamiem tiesas procesiem, kuros tā varētu tikt atzīta par vainīgām sugu un biotopu iznīcināšanā, tāpēc aicinām šo nosacījumu Grozījumos neiekļaut.

Vēršam arī Jūsu uzmanību uz to, ka šo grozījumu virzībai ir plašākas sekas, nekā norādītais būtiskais, ilgstošs kaitējums Latvijas videi un ainavai, jo sagatavotais tiesību akts finansiālu interešu vārdā grauj sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un veicina iedzīvotāju viedokļu polarizēšanos. Uz to norāda arī īsais termiņš, kurš dots viedokļa izteikšanai Tiesību aktu portālā, kā arī fizisko personu izslēgšana no viedokļa sniedzēju loka.
Tāpēc, šobrīd paredzētajā procesā pieņemot šos grozījumus, tiks sekmēta sabiedrības šķelšana, kā arī devalvētas Satversmes vērtības (konkrēti – Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī 101. pantā noteiktās tiesības paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā), un līdz ar to – sekmēts valsts pārvaldē strādājošo tiesiskais nihilisms, un grauta cieņa pret valsti. Grozījumi ir arī pretrunā deklarācijā par Evikas Siliņas  vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 32. pasākumu: “Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm.” Tāpēc prasām, lai Grozījumi tikt apturēti vai arī izsludināti publiskajai apspriešanai ar atbilstošu termiņu, ļaujot iedzīvotājiem, kuru tiesības tie aizkar, paust savu viedokli.
 

-