Atzinums

Pretruna starp eksporta ierobežojumiem un konsignācijas noliktavu izņēmumu
Latvijas normatīvie akti paredz būtiskus ierobežojumus zāļu eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas var negatīvi ietekmēt to pieejamību vietējiem pacientiem.
1. Problēma:
Eksporta ierobežojumi: 20.³ punkts un tā apakšpunkti nosaka, ka Zāļu valsts aģentūra (ZVA) var paplašināt ierobežojumus zāļu eksportam uz ES valstīm, ja Latvijā reģistrācijas apliecības īpašnieks (RAĪ) ir paziņojis par piegādes pārtraukumu vai konstatēta faktiskā nepieejamība.
Konsignācijas noliktavu izņēmums: Savukārt 20.⁸2 punkts nosaka, ka šie ierobežojumi neattiecas uz zāļu krājumiem, kas atrodas konsignācijas noliktavās un ir paredzēti izplatīšanai citās valstīs.
Šāda regulējuma dēļ rodas nevienlīdzīgi konkurences apstākļi: Latvijas lieltirgotavas saskaras ar eksporta ierobežojumiem, kamēr konsignācijas noliktavas var brīvi izvest zāles, pat ja tās vietējā tirgū nav pieejamas. Tas var radīt situāciju, kurā zāles tiek izvestas no Latvijas un pēc tam importētas atpakaļ par augstāku cenu, kas vēl vairāk pasliktina to pieejamību pacientiem.
Iebildumi:
• Šāda pieeja ierobežo brīvo preču apriti Eiropas Savienībā, kas ir viens no ES vienotā tirgus pamatprincipiem. ES farmācijas tirgus balstās uz savstarpēju uzticēšanos un vienotām prasībām, tāpēc Latvijas normatīvajiem aktiem nevajadzētu radīt papildu šķēršļus, kas varētu kavēt zāļu pieejamību.
• Pašreizējā situācijā, kad daudzos tirgos pieaug zāļu iztrūkums, zāļu pieejamība tiek nodrošināta ar starpvalstu sadarbību. Ierobežojot medikamentu eksportu uz citām ES valstīm, Latvija riskē, ka zāļu piegādātāji samazinās piegādes Latvijas tirgum, dodot priekšroku valstīm, kas uztur abpusēju sadarbību.
• Latvija kā ES dalībvalsts nedrīkst pieņemt lēmumus, kas nostāda to pret ES brīvās preču plūsmas principiem. Īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tas varētu radīt ne tikai zāļu nepieejamību un sadārdzināšanos, bet arī kaitēt valsts ilgtermiņa interesēm farmācijas nozarē.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, Latvijai būtu:
Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus – Ja tiek piemēroti eksporta ierobežojumi, tiem jāattiecas arī uz zālēm konsignācijas noliktavās, lai neradītu negodīgu konkurenci.
Veidot caurspīdīgu un pamatotu lēmumu pieņemšanas procesu – ZVA lēmumiem par eksporta ierobežojumiem jābūt skaidri pamatotiem un paredzamiem, lai komersanti varētu laikus pielāgot piegādes plānus. Pirms papildu ierobežojumu ieviešanas jāpamato, kā esošie ierobežojumi ir uzlabojuši zāļu pieejamību Latvijas pacientiem.
Veicināt sadarbību ES līmenī – Tā vietā, lai vienpusēji ierobežotu eksportu, Latvijai jāstrādā kopā ar citām ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu efektīvāku medikamentu plūsmu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka eksporta ierobežojumi nav uzlabojuši situāciju, bet gan pasliktinājuši trūkstošo medikamentu pieejamību Eiropā.

-

Pretruna starp eksporta ierobežojumiem un konsignācijas noliktavu izņēmumu
Latvijas normatīvie akti paredz būtiskus ierobežojumus zāļu eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas var negatīvi ietekmēt to pieejamību vietējiem pacientiem.
1. Problēma:
Eksporta ierobežojumi: 20.³ punkts un tā apakšpunkti nosaka, ka Zāļu valsts aģentūra (ZVA) var paplašināt ierobežojumus zāļu eksportam uz ES valstīm, ja Latvijā reģistrācijas apliecības īpašnieks (RAĪ) ir paziņojis par piegādes pārtraukumu vai konstatēta faktiskā nepieejamība.
Konsignācijas noliktavu izņēmums: Savukārt 20.⁸2 punkts nosaka, ka šie ierobežojumi neattiecas uz zāļu krājumiem, kas atrodas konsignācijas noliktavās un ir paredzēti izplatīšanai citās valstīs.
Šāda regulējuma dēļ rodas nevienlīdzīgi konkurences apstākļi: Latvijas lieltirgotavas saskaras ar eksporta ierobežojumiem, kamēr konsignācijas noliktavas var brīvi izvest zāles, pat ja tās vietējā tirgū nav pieejamas. Tas var radīt situāciju, kurā zāles tiek izvestas no Latvijas un pēc tam importētas atpakaļ par augstāku cenu, kas vēl vairāk pasliktina to pieejamību pacientiem.
Iebildumi:
• Šāda pieeja ierobežo brīvo preču apriti Eiropas Savienībā, kas ir viens no ES vienotā tirgus pamatprincipiem. ES farmācijas tirgus balstās uz savstarpēju uzticēšanos un vienotām prasībām, tāpēc Latvijas normatīvajiem aktiem nevajadzētu radīt papildu šķēršļus, kas varētu kavēt zāļu pieejamību.
• Pašreizējā situācijā, kad daudzos tirgos pieaug zāļu iztrūkums, zāļu pieejamība tiek nodrošināta ar starpvalstu sadarbību. Ierobežojot medikamentu eksportu uz citām ES valstīm, Latvija riskē, ka zāļu piegādātāji samazinās piegādes Latvijas tirgum, dodot priekšroku valstīm, kas uztur abpusēju sadarbību.
• Latvija kā ES dalībvalsts nedrīkst pieņemt lēmumus, kas nostāda to pret ES brīvās preču plūsmas principiem. Īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tas varētu radīt ne tikai zāļu nepieejamību un sadārdzināšanos, bet arī kaitēt valsts ilgtermiņa interesēm farmācijas nozarē.
Lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, Latvijai būtu:
Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus – Ja tiek piemēroti eksporta ierobežojumi, tiem jāattiecas arī uz zālēm konsignācijas noliktavās, lai neradītu negodīgu konkurenci.
Veidot caurspīdīgu un pamatotu lēmumu pieņemšanas procesu – ZVA lēmumiem par eksporta ierobežojumiem jābūt skaidri pamatotiem un paredzamiem, lai komersanti varētu laikus pielāgot piegādes plānus. Pirms papildu ierobežojumu ieviešanas jāpamato, kā esošie ierobežojumi ir uzlabojuši zāļu pieejamību Latvijas pacientiem.
Veicināt sadarbību ES līmenī – Tā vietā, lai vienpusēji ierobežotu eksportu, Latvijai jāstrādā kopā ar citām ES dalībvalstīm, lai nodrošinātu efektīvāku medikamentu plūsmu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka eksporta ierobežojumi nav uzlabojuši situāciju, bet gan pasliktinājuši trūkstošo medikamentu pieejamību Eiropā.

-

ZVA subjektīvā loma un maksas piemērošana (20.⁹ punkts)
ZVA iespējams interešu konflikts  20.⁵ punkts piešķir ZVA tiesības izlemt par eksporta atļaušanu vienlaicīgi 20.⁹ punkts nosaka, ka ZVA var piemērojot maksu par eksporta atļauju izskatīšanu. ZVA iegūst tiešu finansiālu ieinteresētību pēc iespējas vairāk paplašināt zāļu sarakstu, kuru eksportam nepieciešama šāda atļauja. Tas var veicināt neobjektīvus lēmumus un apdraudēt patiesi kritisko medikamentu pieejamību, jo ZVA lēmumi tiktu tieši saistīti ar tās pašu ieņēmumu palielināšanu.
Lai izvērtētu pretrunu starp eksporta ierobežojumiem un konsignācijas noliktavu izņēmumu, kā arī novērstu nevienlīdzīgas komercprakses riskus normatīvajos aktos, būtu nepieciešama vairāku ekspertu iesaiste no dažādām nozarēm:
Ekonomikas, konkurences politikas  un juridiskie tiesību eksperti.
 

-