Atzinums

Ņemot vērā nepieciešamību steidzami uzsākt projekta īstenošanu, nav pieļaujama tālāka vilcināšanās ar regulējuma virzību, attiecīgi atbalstām, ka Satiksmes ministrija nekavējoties virza noteikumu projektu apstiprināšanai valdībā, neveicot atkārtotu saskaņošanas iterāciju. Vienlaikus Finanšu ministrijas ieskatā ir virkne jautājumu, kas ir kritiski informēta lēmuma pieņemšanai, bet uz kuriem skaidras atbildes līdz šim nav saņemtas. Attiecīgi lūdzam Satiksmes ministriju nodrošināt, ka līdz jautājuma skatīšanai valdībā tiek sniegtas skaidras atbildes un izsekojama informācija par Atveseļošanas fonda (AF) ietvaros izbūvējamās infrastruktūras tvērumu un nosacījumiem pilnai funkcionalitātei un izmantošanai, tai skaitā, finansējuma apjomu un avotiem, attiecīgi papildinot anotāciju, lai lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā būtu pieejama un nofiksēta pilnīga informācija par projekta rezultātiem, rīcību funkcionalitātes nodrošināšanai un riskiem, ņemot vērā, ka AF ietvaros tiks nodrošināta tikai faktiskā konkrētu būvdarbu pabeigšana. Gadījumā, ja netiks nodrošinātas atbildes uz šiem jautājumiem, Finanšu ministrija patur tiesības tos aktualizēt un iebilst Ministru kabineta sēdes laikā.

1) Anotācijā ir norādīts, ka, “pabeidzot 2B posmu,  jeb stacijas ēku RCS dienvidu pusē, būs iespējams realizēt nākamo projekta posmu saistībā ar 1520mm dzelzceļa infrastruktūras pārnešanu no ziemeļu puses uz dienvidu pusi (projekta posms 2C2), kas lielākajā daļā tiek finansēts no cita finanšu instrumenta  līdzekļiem - CEF9 līdzekļiem līdz 2026.gada beigām. Tikai pēc 2B posma un 2C2 realizācijas RCS stacijas dienvidu pusi  varēs nodot ekspluatācijā un sākt vilcienu kustību”. Nav saprotams, vai 2C2 realizācijai ir pieejams/garantēts viss nepieciešamais finansējums vai tikai daļēji, kā minēts anotācijā, un vai nodošana ekspluatācijā neradīs papildu vajadzības nākotnē. Tāpat nav saprotams, vai nodošanai ekspluatācijā nepieciešama visu vai tikai daļas 2C2 posma darbu pabeigšana.

2) Anotācijā ir minēts, ka stacijas Dienvidu daļas norobežojošās rievsienas risinājums (kas sākotnēji bija paredzēta AF priekšlikuma tvērumā indikatīvi ~20 milj. EUR apmērā) “ir daļa no stacijas ziemeļu puses apjoma, kas ir realizējama tikai pēc dienvidu daļas īstenošanas. RCS ziemeļu daļas realizācijai, t.sk. rievsienas darbu veikšanai būs nepieciešams papildus finansējums, ko būtu nepieciešams saņemt 2028.gadā”. Nav saprotams, kāda ir šī risinājuma ietekme uz 2B daļas infrastruktūras funkcionalitāti/ekspluatāciju (t.sk. indikatīvi kāds finansējuma apjoms būs nepieciešams, un kā plānots to nodrošināt), kā arī ilgtspēju, proti, vai atlikšanas /finansējuma neesamības gadījumā tas neradīs problēmas pārējai infrastruktūrai.

3) Anotācijā ir pretrunīga informācija par termiņu, kādā AF projekta infrastruktūru varēs ekspluatēt, ievērojot nepieciešamos 2C2 daļas darbus. Ar EK AF plāna saskaņošanā tika nofiksēts, ka tas būs līdz 2026.gada beigām, anotācijā nu jau minēts, ka pēc 2026.gada 26.decembra, kā arī citur norādīts, ka 2C2 darbu pabeigšanas termiņš ir 2027.gada beigas.

Vienlaikus, lūdzam Satiksmes ministriju, virzot regulējumu apstiprināšanai valdībā, nodrošināt arī skaidru vizuālu materiālu par plānoto darbu tvērumu RCS kopumā, t.sk AF projektā, lai radītu vienotu izpratni par projekta tvērumu

-

Ņemot vērā to, ka pasākuma ietvaros tiek noteikts jauns atbalsta saņēmējs, lai nodrošinātu pārliecību, ka pasākuma ietvaros netiek sniegts komercdarbības atbalsts pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas finansējuma saņēmējam - SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas" kā saimnieciskās darbības veicējam, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar informāciju, vai SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas" kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Atkārtoti skaidrojam, ka gadījumā, ja atbalsts plānots, piemēram, valsts deleģētas funkcijas veikšanai, kas atbilstoši Valsts atbalsta jēdziena dokumenta 17.punktam nav saimnieciskā darbība, līdz ar to lūdzam anotācijā norādīt konkrētu normatīvo aktu, ar kuru SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas" tiek noteikts pienākums veikt deleģēto valsts pārvaldes funkciju.
Vienlaikus atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka komunikācijas ietvaros par atbalstu Rīgas centrālajai stacijai Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts savā 2019.gada 31.jūlija atbildes vēstulē Nr.087737 ir skaidrojis, ka pasažieru stacijas nav uzskatāmas par dzelzceļa infrastruktūru Direktīvas Nr.2012/34/ES 1.pielikuma izpratnē, līdz ar to, atbalsts tām nav izslēdzams pamatojoties uz Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07)” 25. punktu. Taču, ir maz ticams, ka atbalsts stacijām kvalificētos kā valsts atbalsts, jo Eiropas komisijas izpratne ir, ka “[..] dzelzceļa termināla stacijas ir pakļautas likumīgam monopolam, tādējādi izslēdzot jebkādu konkurenci šajā tirgū, ir maz ticams, ka pasažieru stacijas projektēšanas un būvniecības daļa izkropļos konkurenci, un tādēļ ir maz ticams, ka tām būtu valsts atbalsts” (skatīt lietas SA.54468 (2019/PN) „The Rail Baltica Riga Central Terminal and related railway infrastructure (Project)” materiālus, kas nosūtīti Satiksmes ministrijai ar Finanšu ministrijas 08.08.2019. vēstuli Nr.7-2/18/3677). Ņemot vērā iepriekš minēto, atkārtoti lūdzam precizēt anotācijā iekļauto informāciju arī attiecībā uz pasākuma otrās kārtas ietvaros plānoto darbību izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontekstā. Vienlaikus aicinām norādīt, vai šī brīža apstākļi kontekstā ar dzelzceļa staciju monopolstāvokli nav mainījušies un vai Eiropas Komisijas 2019.gadā sniegtais viedoklis būtu attiecināms. Ja tiek secināts, ka lietas apstākļi ir mainījušies, lūdzam izvērtēt nepieciešamību atkārtoti konsultēties ar Eiropas Komisiju valsts atbalsta kontroles kontekstā.
Papildus vēršam uzmanību, ka tas, ka RCS nesaimnieciskajā infrastruktūrā plānots atļaut nodrošināt parastos papildpakalpojumus, kas neietekmēs tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, nenozīmē, ka nav nepieciešams veikt izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontekstā. Attiecīgi lūdzam precizēt ietverto teikumu “Pakalpojumi, kas tiks atļauti šajā nesaimnieciskajā infrastruktūrā neietekmēs tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to nav nepieciešams veikt papildus izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontekstā.”, norādot secinājumu, ka - ņemot vērā to, ka papildpakalpojumi, kurus plānots sniegt RCS nesaimnieciskajā infrastruktūrā, neietekmēs tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Papildus aicinām anotācijā ietvert skaidrojumu, kas tiek saprasts ar papildpakalpojumiem.

-

Izziņas 5. punktā norādītais iebildums ir daļēji ņemts vērā, jo anotācijas 3.sadaļas punktu “Cita informācija” nav sniegta skaidra informācija, kā plānots organizēt finansējuma apriti otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros, ņemot vērā, ka plānots izmaksāt avansa maksājumu finansējuma saņēmējam pirms Eiropas Komisijas lēmuma par AF plāna grozījumu apstiprināšanu un arī pirms līguma ar CFLA noslēgšanas. Lūdzam precizēt sniegto informāciju, proti, paredzot, ka avansa maksājumu pirms līguma ar CFLA noslēgšanas pieprasīs un izmaksās Satiksmes ministrija, savukārt CFLA minēto avansa maksājumu ņems vērā pie turpmāko maksājumu veikšanas SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, lai SM pieprasītais un izmaksājamais avanss kopā ar CFLA veicamajiem maksājumiem pasākuma īstenošanai nepārsniedz Atveseļošanas fonda finansējumu 114 627 980 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu  24 071 876 euro apmērā  pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai.
Vienlaikus arī lūdzam precizēt protokollēmuma projekta 4.2. un 4.3.apakšpunktu, lai skaidri tiktu atrunāts skaidrotais par naudas plūsmu.
Precizējumu veikšanā lūdzam izmantot FM piedāvātās redakcijas, kas elektroniski nosūtītas SM 14.02.2025.

-

Lūdzam papildināt Ministru kabineta protokollēmuma projekta 7.punktu, paplašinot tā tvērumu un paredzot nekavējoši informēt Ministru kabinetu arī gadījumos, ja tiek konstatēti būtiski riski projekta ieviešanas gaitā. Papildus lūdzam aizstāt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7. punktā vārdus "sadarbības iestādi" ar vārdiem "Centrālo finanšu un līgumu aģentūru", ņemot vērā, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas ietvaros Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai nav sadarbības iestādes statusa. Lūdzam atbilstoši precizēt arī anotāciju.

Satiksmes ministrijai nekavējoši informēt Ministru kabinetu par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja par Satiksmes ministrijas virzītajiem Atveseļošanas fonda plāna grozījumiem netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums, ja izmaksas, kas veiktas pirms līguma noslēgšanas ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru nebūtu attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda, kā arī gadījumā, ja tiek konstatēti būtiski projekta ieviešanas riski.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2023. gada 11. aprīļa noteikumi Nr. 190 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.1.i.2. un 1.1.1.1.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 190) stājās spēkā jau 2023. gada 15. aprīlī, lūdzam svītrot noteikumu Nr. 190 plānotajā 21. punkta redakcijā vārdus "un otrās".
Vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju papildināt noteikumus Nr. 190 ar noslēguma jautājumu, kas paredz, ka Satiksmes ministrija 10 darbdienu laikā pēc grozījumu attiecībā uz noteikumu Nr. 190 papildināšanu ar regulējumu par otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanu stāšanās spēkā nosūta finansējuma saņēmējam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu Satiksmes ministrijas noteiktajā termiņā un noteikumu Nr. 190 20. punktā noteiktajā kārtībā.

-