Atzinums

Mūsdienu prasības (strauja tehnoloģiju ienākšana ikdienas darbā, darbs attālināti, milzīga informācijas aprite) konkrētu amata pienākumu izpildītāju ikdienas darbā ir ienesušas virkni jaunu nosacījumu, lai nodarbinātais iekļautos ikdienas darba ritmā un kvalitatīvi veiktu darba pienākumus, vienlaicīgi nodrošinot virzību uz efektīvu valsts pārvaldi. Amatu katalogā saimju/ apakšsaimju aprakstos daļēji tiek atspoguļotas esošās tendences, kas tiek izvirzītas konkrēto amata pienākumu veicējiem, bet tās vairs nekolerē ar noteiktajām mēnešalgu grupām, kuras ir noteiktas saimes/apakšsaimes konkrētajam līmenim!

-

Virknei klasificēto amatu piedāvātais saimju līmeņu dalījums mēnešalgu grupās būtiski pazemina šobrīd noteikto mēnešalgas grupu, tā piemēram 
2. saimes Apgāde (iepirkumi) V līmenis saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu atbilst 12. mēnešalgu grupai. Noteikumu projektā – 11. mēnešalgu grupa
15.1. apakšsaimes Finanšu analīze un vadība valsts iestādēs VB līmenis saskaņā ar Noteikumu projektu klasificējas 12. mēnešalgu grupā. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu tā ir 13. mēnešalgu grupa
34. saimes Personāla vadība V līmenis Noteikumu projektā tiek klasificēts 12. mēnešalgu grupā. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu tas ir IVD līmenis un atbilsts13. mēnešalgu grupai
37. saimes Politikas plānošana IVA līmenis Noteikumu projektā tiek klasificēts 13. mēnešalgu grupā. Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu tas ir V līmenis un atbilst 14. mēnešalgu grupa utt.
Tādējādi izveidotais dalījums mēnešalgu grupās, kas tās pazemina, ir pilnīgi demotivējošs!!! 
 

-

Izveidotā sistēma amata saimju līmeņu sadalījumam pa konkrētām mēnešalgu grupām nav saprotams - konkrētu saimes līmeņu sadalījums mēnešalgu grupās nav secīgs vienas saimes ietvaros! Šāda metode veicina neskaidrību, neuzticēšanos izveidotajai atalgojuma sistēmai! Tā neļauj amatu klasificēšanu veikt secīgi un pamatoti, to kropļojot! Tādējādi netiek veidota sistēma, kas veicinātu vienotu pieeju amatu klasifikācijā valsts pārvaldē!

-

Joprojām nav saprotams, kāpēc ir jāierobežo darba grupas locekļu skaits.
Turklāt, ja darba grupas izveide nav noteikta par pienākumu, tad vispār zūd vajadzība pēc šā punkta

1. variants:
Izteikt 12 punktu šādā redakcijā:
"12. Ja institūcijā ir klasificējami vairāki amati, institūcijas vadītājs var izveidot  izveido amatu klasificēšanas darba grupu (turpmāk – darba grupa) 3–5 vismaz 3 locekļu sastāvā. Darba grupā iekļauj institūcijas personāla vadības speciālistu."

2. variants:
Svītrot 12. punktu


 

Minētā prasība par amatu klasifikācijas saskaņošanu ar augstāku iestādi neatbilst mūsdienu prasībām, kad orientējamies uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi- viens no Valsts reformu plāna 2020 izstrādes un ieviešanas mērķiem! Šis prasības izpilde būtiski veicina birokrātisko slogu! Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi, ir nepieciešami papildu cilvēkresursi gan augstākstāvošajā iestādē (ministrijā), gan Valsts kancelejā.  Noteikumu projekts paredz, ka amatus klasificē iestādes vadītājs, kas ir visnotaļ pietiekoši, jo gan ministrijai, gan Valsts kancelejai, kur tiek sniegtas visaptverošas atskaites, tai  skaitā par amatu klasifikāciju, ir iespēja gan ar to iepazīties, gan to analizēt, gan izvērtēt, gan sniegt viedokli par nepieciešamību mainīt (normatīvasi regulējums ir pietiekams).

-

Skatīt iebildumu pie 21.punkta!

-

Lūdzam papildināt ar 79.4.7. apakšpunktu, paredzot, ka nodarbinātais veic šīs saimes III līmenī, kā arī IV līmenī noteiktos pienākumus.

"79.4.7. veic šīs saimes III līmenī, kā arī IV līmenī noteiktos pienākumus."

Šis uzdevums gandrīz dublē 79.2.6. apakšpunktā minēto uzdevumu II līmenim, tikai II līmenim tas noteikts kā "var dara", bet V līmenim kā "dara". Vai tiešām uzdevuma sarežģītība ir tik krasa (trīs līmeņu atšķirība)?

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, vai nodarbināto, kurš pilda visus šīs saimes minētajā līmenī noteiktos pienākumus, izņemot struktūrvienības darba vadīšana, var klasificēt minētajā līmenī.

-

Piedāvātā klasifikācija neatrisina jautājumu, kas ir aktuāls arī esošajā klasifikācijā - nav iestrādāts apraksts/ dalījums/ līmenis, kuru piemērot vadītāja vietnieka amatam!

-

Valsts probācijas dienestā vecāko ekspertu pienākumos ietilpst pārstāvēt iestādes viedokli un prezentēt iestādi noteiktos jautājumos sadarbībā ar citām institūcijām, tai skaitā ārvalstu institūcijām (kas ir nozīmīgs amata pienākums), lūdzam papildināt minēto līmeni ar papildu kritēriju "pārstāvēt iestādes viedokli un prezentēt iestādi noteiktos jautājumos sadarbībā ar citām institūcijām, tai skaitā ārvalstu institūcijām".

"95.4.5. pārstāvēt iestādes viedokli un prezentēt iestādi noteiktos jautājumos sadarbībā ar citām institūcijām, tai skaitā ārvalstu institūcijām." 

Ņemot vērā to, ka atsevišķā nozarē (apakšnozarē) politikas ieviešanu veic arī mazas struktūrvienības vadītājs, kas nemazina nozīmīgumu atkarībā no struktūrvienības lieluma, un minētajā līmenī jāizpildās abiem nosacījumiem, lūdzam precizēt 95.6.1. apakšpunktu, svītrojot vārdu "lielas".

"95.6.1.vada vienas vai vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;".

Tieslietu ministrijas ieskatā tiek mākslīgi radītas atšķirības starp valsts pārvaldes iestādēm, kas veic līdzīgas vai līdzvērtīgas funkcijas, tās iedalot atšķirīgās saimēs vai vienas saimes dažādos līmeņos. Tā, piemēram, Tieslietu ministrija līdzīgi kā Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs šobrīd veic pārnozaru funkciju, vērtējot visu ministriju sagatavotos politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, piedaloties skaņošanas procesā līdz pat diskusijām Ministru kabineta sēdēs, kā arī Tieslietu ministrija piedalās tiesvedības procesos Satversmes tiesā, Saeimas komisiju sēdēs par citu ministriju virzītajiem projektiem. Savukārt Valsts kancelejas juristi/konsultanti/struktūrvienību vadītāji, kas veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vienā vai vairākās tiesību vai politikas jomās, lai arī neveido politiku nevienā nozarē, tiek klasificēti kā juridiskās analīzes veicēji un, kombinējot šo juridisko analīzi ar valsts interešu pārstāvību starptautiskos tiesvedības procesos šīs saimes ietvaros, šīs funkcijas noved pie citām mēnešalgu grupām (24.saimes V-VII līmenis tiek sasaistīts ar 13.-15.mēnešalgu grupu). Tieslietu ministrija neuzskata, ka politikas plānošanas ietvaros valsts interešu pārstāvēšana starptautiskās organizācijās vai Satversmes tiesā pārnozaru līmenī būtu novērtējama ar atšķirīgām mēnešalgu grupām kā valsts interešu aizstāvība starptautiskajos tiesvedības procesos. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija aicina pārskatīt 37. un 24.saimi un tām piesaistītās mēnešalgu grupas ar mērķi nonākt pie vienlīdzīga risinājuma veicamo funkciju sadalījumā saimēs un līmeņos un arīdzan atalgojumā, neradot atšķirības starp līdzvērtīgām funkcijām un atkarībā no tā, kāda iestāde konkrētās funkcijas veic.

-

Vērtējot 37.saimi “politikas plānošana” secināms, ka TM ietvaros tiesību politikas veidotāji – no jurista līdz departamenta direktoriem atbildīs jaunās sistēmas “politikas plānošana” 37.saimes III līmenim. Pēc jaunās sistēmas 37.saimes “politikas plānošana” IVA un IVB un V līmenim paredzētās funkcijas ir tādas, kurām TM tiesību politikas veidotāji neatbilst, jo IVA līmenis paredz pārraudzīt valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu īstenošanu valsts kapitālsabiedrībās un deleģēšanas līgumu izpildi, kā arī pārraudzīt valsts budžeta apakšprogrammās nozarei piešķirtā finansējuma sadali, izlietojumu un papildu finansējuma piesaisti; savukārt IVB līmenis neparedz tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko, stratēģisko un pārresoru ekspertīzi un tiesību aktu, politikas veidošanas un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi vienā vai vairākās politikas jomās un, visbeidzot, V līmenis ir paredzēts tikai PKC struktūrvienību vadītājiem.  Šāds risinājums nepamatoti negatīvi ietekmē TM situāciju, jo no šobrīd spēkā esošajiem dažādajiem līmeņiem politikas plānošanā no III-V (kas aptver amatus, sākot ar juristu, nodaļas vadītāju, departamenta direktora vietnieku un beidzot ar departamenta direktoru) būtu jāpāriet uz vienu politikas plānošanas līmeni. Tas sašaurinās arī manevra iespējas atbilstošas atlīdzības noteikšanā, jo jaunās sistēmas 37.saimes III līmenis atbilst 12.mēnešalgu grupai, līdz ar to TM politikas plānošanas juristi, gan nodaļu vadītāji, gan departamenta direktori un vietnieki atbildīs 12.mēnešalgu grupai, kaut gan šobrīd 12.mēnešalgu grupai atbilst juristi, bet nodaļu vadītājiem šobrīd ir 13.mēnešalgu grupa un IV saime, savukārt direktoriem ir 14.mēnešalgu grupa un V saime.
Jāņem vērā, ka Tieslietu ministrijas funkcijas aptver ne vien politikas izstrādi ministrijas pārraudzītajās politikas jomās, bet arī visu citu ministriju virzīto iniciatīvu analīzi, vērtēšanu un ekspertīzi starpnozaru līmenī. Šāda kompetence raksturīga vien atsevišķām valsts pārvaldes iestādēm, kā Finanšu ministrijai, Valsts kancelejai un Pārresoru koordinācijas centram. Ņemot vērā minēto, 37.saimes “politikas plānošana” IVA un V līmeņa funkcijas lūdzam izteikt jaunā redakcijā. Lūdzam piedāvāt minētajām valsts pārvaldes institūcijām, kas ir iesaistītas ne vien nozares politikas veidošanā, bet arī starpnozaru līmeņa juridiska izvērtējuma un politikas plānošanas izvērtējuma procesos, vienotu un atbilstošu funkciju uzskaitījumu vairākos līmeņos.

“96.5.IV A līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktors, direktora vietnieks, departamenta vadītājs): 96.5.1. pārrauga vienas vai vairāku struktūrvienību (grupu) darbu vai atbild par vairāku apakšnozaru politikas plānošanu, piedalās dažāda līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;  96.5.2. piedalās nozares politikas plānošanā, analizē situāciju attiecīgajā nozarē, identificē jomas, kurām nepieciešams pievērst uzmanību politikas plānošanas un izstrādes procesā;  96.5.3. nodrošina sabiedrības līdzdalību politikas izstrādes procesā;  96.5.4. konsultē sabiedrības pārstāvjus un citu institūciju speciālistus savā atbildības jomā;  96.5.5. piedalās institūcijas darbības stratēģijas plānošanā;  96.5.6. var pārraudzīt pārrauga valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu īstenošanu valsts kapitālsabiedrībās un deleģēšanas līgumu izpildi;  96.5.7. var pārraudzīt pārrauga valsts budžeta termiņa apakšprogrammās nozarei piešķirtā finansējuma sadali, izlietojumu un papildu finansējuma piesaisti;  96.5.8. pārstāv valsti nozares darba grupās Eiropas Savienības vai ārvalstu institūcijās, vai starptautiskajās organizācijās;  96.5.9. izstrādā tiesību aktu, politikas veidošanas un attīstības plānošanas dokumentu projektus nozares politikas jomās;  96.5.10. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko, stratēģisko un pārresoru ekspertīzi, sekmējot tiesiskuma principu ievērošanu un attīstību valsts pārvaldē un var pārstāvēt institūciju Ministru kabineta (komitejas) sēdē, Saeimā, Satversmes tiesā.     96.7. V līmenis - V līmenis (struktūrvienības vadītājs, departamenta direktors) struktūrvienības vadītājs Pārresoru koordinācijas centrā) – veic IV B līmenim vai III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 96.7.1. nodrošina attīstības plānošanas dokumentu pārresoru ekspertīzi; vada vai pārrauga vairāku struktūrvienību (grupu) darbu, vai atbild par vairāku apakšnozaru nozares vai pārresoru politikas veidošanu vai plānošanu, piedalās dažāda līmeņa ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;  96.7.2. var koordinēt koordinē jautājumus, kas saistīti ar valsts investīcijām, nacionālo prioritāšu definēšanu un ilgtermiņa attīstības plānošanu;  96.7.3.pārstāv valsti nozares nozares politikas jomās vai pārresoru darba grupās Eiropas Savienības vai ārvalstu institūcijās, vai starptautiskajās organizācijās valsts attīstības plānošanas jomā;  96.7.4. var koordinēt koordinē iestādes organizatorisko darbību un sadarbību starp iestādes struktūrvienībām;  96.7.5. var aizvietot iestādes vadītāju;  96.7.6. veicina tiesību aktu sistēmas attīstību un sekmē tiesību aktu jaunradi  96.7.7. pārstāv institūciju nozares politikas un pārnozaru jautājumos Ministru kabineta (komitejas) sēdē, Saeimas komisijās, Satversmes tiesā u.c. iestādēs.”

Lai 37.saime “politikas plānošana” korekti aptvertu dažāda līmeņa politikas izstrādi dažādās iestādēs gan ekspertu, juristu, konsultantu līmenī, III līmeņa ievaddaļu lūdzam izteikt šādā redakcijā: III līmenis (piemēram, konsultants, jurists, vecākais jurists, vadošais eksperts, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs).

-

Lūdzam 37.saimes “politikas plānošana” izslēgt IVB līmeni – Tieslietu ministrijas ieskatā šis līmenis ir radīts mākslīgi kādas noteiktas institūcijas zemāka līmeņa amatiem, bet ar atbilstību tādai mēnešalgu grupai, kas paredz augstāku atalgojumu, turklāt projekta pamatojumā nav redzams pamatojums un izvērtējums šādas atšķirības radīšanai.

-

Uzturu prasību, ka nepieciešams šādi mainīt 18. amatu saimei “Iekšējais audits” noteiktās mēnešalgu grupas:
1) iekšējo auditoru amatus klasificēt 9.-11. mēnešalgu grupā (Amatu kataloga projekts paredz klasificēšanu 7., 8. un 10. mēnešalgu grupā), savukārt IKT auditora amatu klasificēt 12. mēnešalgu grupā, ievērojot, ka valsts pārvaldē iekšējo auditoru zemais atalgojums nekonkurē ar IKT speciālistu/auditoru atalgojumu privātā sektorā, kā arī IKT auditoram paraugaprakstā paredzēti atsevišķi vadības pasākumi, piemēram, starpresoru auditu vadīšana;
2) iekšējā audita vadītājus klasificēt 12. un 13. mēnešalgu grupā, augstākajā mēnešalgu grupā ierindojot vadītājus, kuri atbild par centralizētas iekšējā audita funkcijas vadīšanu resorā vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares;
3) iekšējā audita vadītāju vietniekus attiecīgi klasificēt 11. un 12.mēnešalgu grupā.
Jo lielākoties iekšējā audita funkcija ir pilnībā centralizēta ministriju līmenī, līdz ar to šobrīd iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt uz risku izvērtējumu balstītu viedokli par pārvaldības, riska vadības un kontroles pasākumu darbības atbilstību, ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti visu resoru iestādēs.
Īstenojot valsts pārvaldes dažādās reformas, kā arī iekšējā audita funkcijas centralizācijas pasākumus, pēdējos gados ir ievērojami samazināts iekšējā audita personāls (auditoru skaita īpatsvara samazinājums ir ievērojami lielāks nekā kopējais valsts iestādēs nodarbināto skaita samazinājums), līdz ar to koncentrējas un būtiski pieaug arī katram iekšējam auditoram nepieciešamo zināšanu, profesionalitātes un atbildības līmenis, jo no iekšējiem auditoriem tiek prasītas ne tikai specifiskās iekšējā audita metodoloģijas zināšanas, bet arī vispusīgas zināšanas un padziļināta izpratne par iestāžu (resora) pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju procesiem.
18.amata saime šobrīd aptver ļoti koncentrētu mērķgrupu tiešajā valsts pārvaldē, proti, 21 iekšējā audita struktūrvienība ar kopumā 81 amata vietu.
Ņemot vērā iekšējā audita jomas pārstāvju pienākumu sarežģītību (tvērumu), atbildību par darba rezultātiem un izrietošiem lēmumiem, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi, FM uzskata, ka izsludinātajā MK noteikumu projektā “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” 18.amata saimes “Iekšējais audits” līmeņu dalījums mēnešalgu grupās nav vienlīdzīgs salīdzinājumā ar pamatdarbības funkciju īstenotājiem (piemēram, 36. amata saime “Politikas ieviešana”, 37. amata saime “Politikas plānošana”) un pienākumu specifikai līdzīgām profesijām (piemēram, 28.1. apakšsaime “Kontrole un uzraudzība. Iestāžu un amatpersonu kontrole”, 39.3. apakšsaime “Eiropas Savienības fondu revīzija”). Kvalitatīva, profesionāla un efektīva pakalpojuma garants ir augsti kompetenti eksperti, kas pieprasa atbilstošu atalgojumu. MK noteikumu projekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” piedāvātajā redakcijā nākotnē nedos iespējas piesaistīt profesionālus ekspertus iekšējā audita struktūrvienībās un pastiprinās esošo pieredzējušo iekšējo auditoru un audita vadītāju intensīvāku aizplūšanu no valsts pārvaldes.

Arī Iekšējā audita padome, kura kā konsultatīva institūcija veicina iekšējā audita kvalitātes paaugstināšanu, iekšējā audita politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs, atzinumā par Informatīvo ziņojumu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2020. gadā (Iekšējā audita padomes 29.09.2021. vēstule Nr. 9.2/15-1/72 (https://www.fm.gov.lv/lv/2020-gada )) vērš uzmanību, ka iekšējā audita funkcijas atalgojumam jābūt līdzvērtīgam iestādes pamatdarbības amatu atalgojumam, kas sniegtu iespēju stiprināt iekšējā audita funkcijas kapacitāti, tai skaitā piesaistot darbā iekšējā audita struktūrvienībā ekspertus no pamatdarbības funkcijām.

18.amatu saime "Iekšējais audits": I līmenis - 9.mēnešalgu grupa; II līmenis - 10.mēnešalgu grupa; III līmenis - 11.mēnešalgu grupa; IVA līmenis - 12.mēnešalgu grupa; IVB līmenis - 12.mēnešalgu grupa; V līmenis - 13.mēnešalgu grupa.Ņemts vērāDaļēji ņemts vērā. Līmeņu sadalījums mēnešalgu grupās samērots ar pamatfunkciju veicējiem atbilstošajām mēnešalgu grupām un līdzīgas funkcijas veicējiem darba tirgū atbilstošajām mēnešalgu 

No noteikumu projekta un anotācijas nav saprotams, cik kritērijiem jāizpildās, lai nodarbināto ieklasificētu konkrētajā līmenī, ņemot vērā, ka atsevišķos līmeņos ir tikai divi kritēriji, bet citos līmeņos vairāk kā divi kritēriji. Lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā, lai nepārprotami varētu piemērot attiecīgo līmeni.
Ja nav jāizpildās visiem kritērijiem, tad vienlaikus lūdzam sniegt skaidrojumu, vai noteiktās situācijās līmenī ir kāds kritērijs, kurš ir obligāti izpildāms, neatkarīgi no tā, ka nodarbinātais veic visus citus uzskaitītos pienākumus, un šādā gadījumā piemērojams iepriekšējais līmenis (ja neizpildās obligātais kritētrijs, piemēram, struktūrvienības vadīšana).

-

Izstrādātais Amatu kataloga projekts ir praktiski nepārskatāms, kas būtiski apgrūtina darbu nodarbinātajiem, kuri ikdienā strādā ar amatu klasifikācijas jautājumiem. Šāds vienlaidus teksta izpildījums kavē efektīvu, objektīvu amatu klasifikāciju - lūdzu pievērst uzmanību Amatu kataloga struktūrai, formulējumiem, pārskatāmībai, struktūrai utml.

-

Kā tika minēts, piemērotāks normatīvais akts, ko vajadzētu ņemt vērā amatu klasificēšanā, ir institūcijas reglaments nevis nolikums. , 

13. Amatu klasificēšanā izmanto amatpersonu un darbinieku amata vai darba aprakstus, amatu sarakstu, institūcijas nolikumu un reglamentu, struktūrvienību reglamentus, struktūras shēmu, kā arī citus dokumentus, kas apraksta amata (darba) pienākumus.

 

Izteiksmei "un (vai) ir vājas disjunkcijas nozīme (savienojuma sadalāmā nozīme), tas ir, savienojamie locekļi neizslēdz viens otru.
Tas nozīmē, ka izteiksmei "un (vai)" ir saikļa "vai" nozīme. Tāpēc labāk rakstīt "vai" nevis "un (vai)", jo konstrukcija "un (vai)" ir liekvārdība (neatbilst prasībai, ka normatīvā akta tekstam jābūt lakoniskam)

Attiecas uz visiem gadījumiem, kad lietota šāda konstrukcija.

20. Iestāde atbilstoši plānotajām izmaiņām iestādes struktūrā un (vai) vai amata vietu sarakstā, pirms jauna amata izveidošanas amatu klasificē. Ja atsevišķos amatu aprakstos tiek veikti būtiski grozījumi amata pienākumos, iestāde pārskata amatu klasifikāciju un, ja nepieciešams, pārklasificē amatus.

 

Nav saprotams pamatojums, kāpēc  šādu amatu nedrīkst veidot ļoti mazās institūcijās, kā arī mazās institūcijās, kurās ir 10–­20 amatpersonas (darbinieki) [proti, ja institūcijā ir 18 nodarbinātie, tad 1 nodarbinātais ir vairāk par 5 % no amata vietu kopskaita, kas nozīmē, ka šādā institūcijā nevienu eksperta amatu nevarēs pielīdzināt attiecīgā līmeņa vadītāja amata līmenim].
Tieši šādās (mazākajās) institūcijās varētu pastāvēt nepieciešamība pēc šādiem ekspertiem, tāpēc būtu izvērtējams, vai šādu amatu izveide pamatoti liegta mazākajās institūcijās

-

Iekavas papildināt ar - kancelejas vadītāja vietnieks

Iekavas papildināt ar - kancelejas vadītāja vietnieks

Iekavas papildināt ar - kancelejas vadītāja vietnieks

Iekavas papildināt ar - kancelejas vadītāja vietnieks

Iekavas papildināt ar - nodaļas vadītājs

Iekavas papildināt ar - nodaļas vadītājs

Uzņēmumu reģistrs uztur iepriekš izteikto iebildumu, vienlaikus  to precizējot.
Ievērojot iepriekš pausto pamatojumu, izsakām priekšlikumu:
Izteikt 77.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"I77.3. " III līmenis (piemēram, galvenais jurists, vecākais juriskonsults, nodaļas vadītājs)";
papildināt 77.3. apakšpunktu ar apakšpunktu, nosakot;
"77.3.11.- patstāvīgi pieņem lēmumus, pārbauda un izvērtē informāciju, veic pasākumus, kas saistīti ar kontroli, uzraudzību, padziļinātu izpēti  (atbilstība normatīvajam regulējumam un risku analīze);
 

Izteikt 77.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"I77.3. " III līmenis (piemēram, galvenais jurists, vecākais juriskonsults, nodaļas vadītājs)";
papildināt 77.3. apakšpunktu ar apakšpunktu, nosakot;
"77.3.11.- patstāvīgi pieņem lēmumus, pārbauda un izvērtē informāciju, veic pasākumus, kas saistīti ar kontroli, uzraudzību, padziļinātu izpēti  (atbilstība normatīvajam regulējumam un risku analīze);
 

Ja ir lietots vārds "piemēram", tas jau nozīmē, ka uzskaitījums nav izsmeļošs − ka ir arī citi piemēri. Tāpēc rakstīt gan "piemēram", gan "u.c." ir liekvārdība

"98.1.5. pielieto dažādas procesu uzlabošanas metodes (piemēram, LEAN, dizaina domāšana u.c.);"

vai

"98.1.5. pielieto dažādas procesu uzlabošanas metodes (piemēram, LEAN, dizaina domāšana u.c.);"