Atzinums

Iesniegumu likuma 5.panta trešās daļa noteic, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi. Proti, jau tagad Iesniegumu likums paredz iestādes pienākumu sniegt atbildi ātrāk, nekā mēneša laikā, ja tam objektīvi ir saskatāma nepieciešamība.

Ja iesniedzējs nesteidzas, tad tam bieži vien svarīgāk ir saņemt izsvērtu (ar vispusīgu izvērtējumu) un kvalitatīvu, nevis ātru atbildi uz iesniegumu. Lai šādu atbildi sniegtu, Konkurences padomei bieži vien var būt nepieciešamas vairāk nekā desmit darba dienas. Proti, kā rāda pieredze konkurences lietās, iesniegumi, kas adresēti Konkurences padomei, bieži satur jautājumus par kompleksiem konkurences tiesību jautājumiem, kas pārsvarā prasa veikt padziļinātu apstākļu izvērtējumu, ekonomisko analīzi, papildus informācijas iegūšanu u.c. Turklāt saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 8.punktu par atbildes uz iesniegumu saturu lemj visi pieci Konkurences padomes locekļi. Ja atbildes uz iesnieguma sniegšanas termiņš tiks noteikts desmit darba dienas, Konkurences padome šādu papildu apstākļu noskaidrošanu un izpēti, kā arī lemšanu par atbildi šajā termiņā objektīvi nevarēs veikt. Tā rezultātā Konkurences padomei var būt nepieciešams pieņemt formālus lēmumus par iesniegumu izskatīšanas termiņa pagarināšanu arī tad, kad iesnieguma izskatīšanai steiga nebūs objektīvi nepieciešama. Tas savukārt var nonākt pretrunā ar mērķi, kā sasniegšanai likumprojekts ir izstrādāts – mazināt birokrātiju.  Kā atzinusi Eiropas Savienības tiesa, laba pārvaldība prasa samērot maksimāli ātru un rūpīgu iesnieguma izskatīšanu (DSM v Commission, C-244/99 P, 234.punkts).

Ievērojot labas pārvaldības principu, Konkurences padome jau tagad tiecas uz to, lai uz iesniegumiem atbildētu ātrāk kā likumā noteiktais pieļaujamais termiņš, ja izskatāmais jautājums nav sarežģīts vai ja tam ir saskatāma nepieciešamība. Konkurences padomes ieskatā, lai sasniegtu mērķi mazināt birokrātiju, primāri ir veicami pasākumi, kas veido valsts pārvaldes padziļinātu izpratni par labas pārvaldības principu, lai administratīvais process iestādē tiktu veikts un tiesību normas tiktu piemērotas atbilstoši sasniedzamajam mērķim un ievērojot privātpersonu likumīgās intereses, nevis formāli grozot normatīvos aktus ar mērķi radīt iespaidu, ka šis princips tiek ievērots.

-