Atzinums

Informatīvais ziņojums sagatavots tendenciozi, lai dotu pamatojumu neīstenot efektīvāko SEG piesaistes pasākumu ZIZIMM sektorā – mežizstrādes apjoma samazināšanu. Ziņojumā atspoguļotie secinājumi balstīti uz faktu sagrozīšanu, nepilnīgu analīzi, nepamatotiem pieņēmumiem un kļūdainiem skaitļiem.

Latvijas ziņojumā par SEG emisijām (https://videscentrs.lvgmc.lv/files/Klimats/Zi%C5%86ojums%20par%20klimatu/Zinojums2024/LV_NIR_15032024.pdf) skaidri norādīts, ka galvenais iemesls piesaistes samazinājumam ZIZIMM sektorā ir mežizstrādes apjoma pieaugums. Turpretī informatīvajā ziņojumā tiek apgalvots, ka “CO2 piesaistes samazinājums ZIZIMM sektorā galvenokārt izskaidrojams ar pieaugušu un pāraugušu mežu īpatsvara pieaugumu” (11. lpp.).

Jau kopsavilkumā (5. lpp.), lai mazinātu mežizstrādes samazinājuma nozīmi, tiek spekulēts ar “iespējamiem klimata mērķiem” pēc 2050. gada, lai gan šādi mērķi nav noteikti un ir ārpus ziņojuma tvēruma.

Dažādu pasākumu efektivitātes novērtējumā (2. un 3. tabula, 5. un 6. attēls) mežizstrādes apjoma samazināšana vispār nav iekļauta.

8. attēlam ir kļūdains paraksts (tas pats attiecas arī uz 10. attēlu). Grafikā visticamāk attēlotas SEG emisijas un piesaiste mežā un koksnes produktos, nevis ZIZIMM sektorā kopumā. Taču arī pats grafiks šķiet kļūdains, jo skaidri redzams, ka vismaz kopš 2021. g. grafikā atspoguļotās piesaistes vērtības nesakrīt ar 3. attēlu. Tajā pašā laikā no šī grafika redzams, ka scenārijs “Mežizstrādes ierobežošana par 30%” attiecībā uz 2030. un 2050. gada mērķiem ir ievērojami labāks ne tikai par bāzes scenāriju, bet arī par scenāriju “Mērķtiecīga mežsaimniecība” (10. attēls). Lai mēģinātu mazināt šī scenārija nozīmi, tiek salīdzinātas prognozes uz 2100. gadu (tekstā – arī 105 gadu periodā), taču tiek ignorēts ne tikai tas, ka mērķi periodam pēc 2050. gada nav noteikti, bet arī tas, ka šāda termiņa prognozēm ir ļoti liela nenoteiktība.

Ziņojuma tekstā (23. lpp.) sniegta informācija par to, kādu emisiju samazinājumu ļautu iegūt mežizstrādes samazinājums par 10%, bet par 30% samazinājumu šādas informācijas trūkst.
Sociālekonomiskā ietekme (24. lpp.) vērtēta ļoti šauri – tikai no koksnes ieguves perspektīvas. Aprēķinos trūkst informācijas par izdevumiem un sociālekonomisko ietekmi, kas izrietētu no ZIZIMM mērķu nesasniegšanas un augstas mežizstrādes intensitātes saglabāšanas.

Turpat 24. lpp. rēķināts, kāds būtu darbavietu skaita un meža nozares pievienotās vērtības samazinājums, samazinot mežizstrādes apjomu par 30%. Pirmkārt, šie aprēķini ir kļūdaini (minētajos rādītājos rēķināts samazinājums par 33%, nevis 30%). Otrkārt, tie balstīti uz nepamatotu pieņēmumu par tiešu lineāru saistību starp mežizstrādes apjomu un šiem rādītājiem (darbavietu skaitu un pievienoto vērtību). Pašas Zemkopības ministrijas publicētā statistika rāda, ka darbavietu skaitam meža nozarē ir negatīva korelācija ar mežizstrādes apjomu, t.i., augot mežizstrādes apjomam, darbavietu skaits ir samazinājies. Savukārt meža nozares pievienotā vērtība ir augusi straujāk nekā mežizstrādes apjoms. Arī turpat ziņojumā norādīts par ieguves apjoma ietekmi uz koksnes cenu, tātad nav pamata uzskatīt, ka, samazinot mežizstrādes apjomu par 30%, par tādu pašu apjomu samazināsies nozares pievienotā vērtība.

Secinājumu 4. punktā (27. lpp.) norādīts, ka koksnes izmantošana enerģētikā aizstāj fosilos resursus, taču ziņojumā trūkst analīzes par šo aizstāšanu un tās ietekmi uz SEG bilanci. Turklāt svarīgi to būtu analizēt nākotnes perspektīvā, kad tiek plānota arvien lielāka atjaunojamo energoresursu izmantošana.
 

-