Atzinums

10.¹ panta trešā daļa paredz, ka pašvaldības “var izvēlēties publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā komersantu, kas veiks reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra funkcijas”.
Veidi, kādā var tikt veidots RAAC, ir norādīti panta otrajā daļā. Attiecīgi otrajā un trešajā daļā noteiktais regulējums ir uzskatāms par pretrunīgu. Līdz ar to nepieciešams 10.¹panta trešajā daļā paredzēto iespēju iestrādāt šī panta otrajā daļā, novēršot neskaidrības normu piemērošanā.

-

10.¹ panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldības “nosaka kārtību, kādā pašvaldības pārrauga un koordinē visu attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru sadarbību”.
Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, komercsabiedrība ir uzskatāma par komersantu, savukārt komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Līdz ar to pirmšķietami secināms, ka RAAC veiks saimniecisko darbību peļņas gūšanas nolūkā. Izvērtējot Likumprojektā noteikto, nav skaidrs, i) kādu komercdarbību veiks RAAC, ii) kādā veidā un iii) kādās jomās izpaudīsies koordinācija. Šāds regulējums un iepriekš minētās neskaidrības, t.sk., vai RAAC paredzēti kā savstarpēji neatkarīgi tirgus dalībnieki, pašvaldībām koordinējot to sadarbību, Ekonomikas ministrijas un KP ieskatā, rada konkurences tiesiskā regulējuma, t.sk. Konkurences likuma 11. un 13. pantā noteikto aizliegumu pārkāpuma riskus. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek iebilsts pret iepriekš minēto ceturtās daļas redakciju, kamēr nav novērstas neskaidrības un ar to saistītie konkurences riski. 
 

-

10.¹ panta piektās daļas 4. punkts satur: 1) risku, ka visās atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā esošajās pašvaldībās AAL 18. panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus sniegs viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, kas izvēlēts uz in‑house principa pamata, 2) interešu konflikta risku, RAAC izvēloties sevi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, ja RAAC patstāvīgi sniedz šādus pakalpojumus.
Vienlaikus Likumprojektā nav iekļauts regulējums, kā novērst, piemēram, interešu konflikta risku. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija un KP neatbalsta iepriekš minēto 5. punkta redakciju.

-

Piedāvātā 18.p.12.daļas redakcija ir  atbalstāma, taču aicinām to precizēt. Tirdzniecības nozarei būtu svarīgi, ka šī norma būtu attiecināma arī uz sekundāro iepakojumu (jo šo atkritumu sastāvs, pārstrādes un apsaimniekošanas process ir identisks terciārā iepakojumam). Tā nodrošinot arī sekundārā iepakojuma apsaimniekošanu un nodošanu pārstrādei bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem. Ņemot vērā minēto, nav racionāla pamatojuma esošā atkritumu pārvešanas procesa dublēšanai. Tirdzniecības vietās (veikalos) radītais sekundārais iepakojums pēc būtības neatšķiras no terciārā iepakojuma, vienīgais praktiskais izņēmums vairumā gadījumā ir, ka terciāro (transporta) iepakojumu gala patērētājs visbiežāk neredz veikalu plauktos. Piedāvātā daļas redakcija liek nodrošināt duālu apsaimniekošanu, radot papildus slogu atkritumu radītājam un traucējot optimizēt izmaksas šo atkritumu apsaimniekošanas procesos.
Attiecīgi likumprojektā jāparedz iespēja atkritumu radītājiem, uz kuriem attiecināmi plānotie grozījumi, pašiem lemt par viņu rīcībā esošajiem atkritumiem, sniedzot iespēju darboties ar plašāku atkritumu apjomu. Lielāks apsaimniekojamā iepakojuma apjoms tostarp radītu lielāku interesi atkritumu apsaimniekotājiem iesaistīties konkurences cīņā par šī iepakojuma apsaimniekošanu. Tādējādi apsaimniekošanas pakalpojums tiktu sniegts par zemāku maksu, vienlaikus nodrošinot augstāku pakalpojuma kvalitāti, sekmējot konkurences attīstību atkritumu apsaimniekošanas tirgū. Konkurences attīstība veicina tirgus dalībniekus paaugstināt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, vienlaikus optimizējot ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas un tādējādi samazinot apsaimniekošanas maksu.
 

Sadzīves atkritumu radītājs var nodot pārstrādes vai reģenerācijas veicējam savā  komercdarbības veikšanas vietā radīto izlietoto sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu. Šajā gadījumā sadzīves atkritumu radītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli slēdz līgumu ar apsaimniekotāju par dalību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā un attiecībā uz izlietoto sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu sniedz informāciju par atsevišķi nodoto apjomu pārstrādes vai reģenerācijas veicējam. Sadzīves atkritumu radītājs līdz kārtējā gada 1.martam informē vietējo pašvaldību par atsevišķi apsaimniekojamā radītā izlietotā sekundārā un terciārā  transporta iepakojuma kopējo apjomu.
 

Likumprojektā paredzēts izteikt AAL 20. panta piekto daļu šādā redakcijā: “pašvaldība, šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs un reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju (…)”.
Izvērtējot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija un Konkurences padome konstatē, ka šobrīd spēkā esošā AAL 20. panta piektās daļas redakcija paredz, ka AAL 20. panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju nodrošina, t.sk. “atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai materiālu reģenerāciju”, t.i., jebkurš atkritumu apsaimniekotājs, kas saņēmis atbilstošu atļauju.
Plānotā AAL 20. panta piektās daļas redakcija paredz sašaurināt potenciālo pakalpojumu sniedzēju loku, nosakot, ka AAL 20. panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju nodrošinās, konkrēti izvēlēts apsaimniekotājs un  RAAC. Līdz ar to secināms, ka grozījumu rezultātā pastāv iespēja, ka no tirgus var tikt izslēgti atkritumu apsaimniekotāji, kuru rīcībā ir iekārtas un atļauja atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas darbību veikšanai, bet kuri nepieder pašvaldībām.
Attiecīgi Likumprojektā nepieciešams sniegt izvērstu skaidrojumu, kā iepriekš minētā norma ietekmēs: 1) atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanu, 2) komersantus, kas šobrīd nodrošina minēto darbību veikšanu un kuru darbības kapacitāte un investīcijas ir paredzētas pakalpojumu sniegšanai ilgstošā periodā. Līdz ar to Ekonomikas ministrija un KP iebilst pret Likumprojekta 12. pantā plānoto AAL 20. panta piektās daļas redakciju.
 

-

Piekrītam, ka ir nepieciešams veicināt bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu un paredzēt zemāku maksu tieši par dalītajiem atkritumiem, taču lūdzam likumprojekta anotācijā izvērstāk ar statiskas datiem skaidrot, kāda ir esošā situācija ar atkritumu šķirošanu, kā piedāvātais risinājums, samazinot maksu  dalīto atkritumu vākšanai un palielinot maksu nešķirotiem atkritumiem ietekmēs iedzīvotājus un uzņēmējus. 

-

Anotācijā nepieciešams sniegt izvērstu skaidrojumu, kā AAL 20. panta piektā daļa ietekmēs: 1) atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanu, 2) komersantus, kas šobrīd nodrošina minēto darbību veikšanu un kuru darbības kapacitāte un investīcijas ir paredzētas pakalpojumu sniegšanai ilgstošā periodā. Lūgums papildināt anotāciju. 

 

-

10.¹ panta piektās daļas 8. punkts paredz RAAC “nodrošināt sadzīves atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, un atkritumu apglabāšanas apjoma samazināšanas mērķu izpildi atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībās, kuras ietilpst attiecīgā reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā”.
No iepriekš minētā regulējuma nav skaidrs, kādā veidā plānota iepriekš minēto mērķu izpilde, t.sk., vai RAAC kā komercsabiedrība veiks, piemēram, materiālu pārstrādes un reģenerācijas darbības, vai minēto darbību rezultātā netiks radīti konkurences ierobežojumi privātajiem tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, nav atbalstāma minētā punkta redakcija, līdz nav sniegts izvērsts skaidrojums, kā plānots realizēt mērķu izpildi.

-

10.¹ panta otrā daļa paredz, ka “atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības veido atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrību – reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru, vienā no šajā daļā minētajiem veidiem [..]".
Līdz ar to Ekonomikas ministrija un Konkurences padome (turpmāk - KP) konstatē, ka pašvaldības veidos kopīgu reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru (turpmāk – RAAC), t.i., komercsabiedrību, kas, ņemot vērā tālāk Likumprojektā norādīto, var veikt gan funkcijas, ko šobrīd veic pašvaldības, gan sniegt pakalpojumus, ko tirgū var piedāvāt un šobrīd piedāvā privātie komersanti. Likumprojektā nav rodams skaidrojums, t.sk. tā anotācijā nav norādīts, kāpēc un cik lielā apjomā kapitālsabiedrība ir piemērotākā un labākā izvēle to funkciju veikšanai, ar kuru palīdzību pašvaldības realizē AAL noteiktos mērķus vides aizsardzības jomā. Tāpat anotācijā nav sniegts skaidrojums, kāpēc pašvaldībām viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona ietvaros nepieciešams veidot vienu vai vairākus RAAC ar komercsabiedrības statusu. Nosacījumi publiskas personas kapitālsabiedrības  izveidei noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā. No Likumprojekta anotācijas neizriet pamatojums, kādas konkrēti komercdarbības veikšanai un, attiecīgi, kāpēc pašvaldībām RAAC obligāti būtu jāveido kā kapitālsabiedrība. Attiecīgi neatbalstam 8. panta ceturtās daļas svītrošanu no AAL, jo, Ekonomikas ministrijas un KP ieskatā, šobrīd spēkā esošais AAL 8. panta ceturtajā daļā noteiktais regulējums, ka pašvaldības var veidot kopīgas iestādes, lai kopīgi veiktu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītus uzdevumus, ir pietiekams un ierosina AAL 8. panta ceturtajā daļā esošo regulējumu attiecināt uz RAAC.

-

Lūdzam Likumprojekta anotācijas 1. sadaļas 1.3. punktā sniegt skaidrojumu par to, kāpēc ir paredzēts samazināt atkritumu apsaimniekošanas reģionus no 10 līdz 5, un ko šāda atkritumu apsaimniekošanas reģionu samazināšana sniegs. 

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (turpmāk - Pakalpojumu direktīva) 15. panta septītā daļa paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm sniegt skaidrojumu par prasībām, kas tiek noteiktas pakalpojumu sniedzējiem, ja, piemēram, prasības paredz noteikt pakalpojumu sniedzējam pienākumu izvēlēties konkrētu juridisku formu. Papildus, Pakalpojumu direktīvas 16. panta pirmā daļa paredz, ka piekļuvei pakalpojumu darbībai ir jāatbilst šādiem principiem:  
1) prasības nedrīkst būt diskriminējošas;  
2) prasībām jābūt pamatotām ar veselības aizsardzības vai vides aizsardzības iemesliem; 
3) prasībām ir jābūt samērīgām. 

Ņemot vērā minēto, lūdzam Likumprojekta "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" (turpmāk - Likumprojekts) anotācijas 1. sadaļas 1.3. punktā sniegt pamatojumu par to, kāpēc atkritumu apsaimniekošanas centriem ir nepieciešams veidot konkrētu uzņēmējdarbības formu, kā arī to vai šāda prasība ir pamatojama ar veselības vai vides aizsardzības interesēm, un to vai šāda prasība ir samērīga un nav diskriminējoša. 

-

Lūgums Likumprojekta anotācijas 2. sadaļas 2.1. un 2.3. punktā sniegt skaidrojumu par administratīvā sloga izmaksu novērtējumu un Likumprojekta ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas komersantiem.

-

Saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas un Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 15. pantā septītajā daļā noteikto, Likumprojekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu pakalpojumu jomā, kurš pēc saskaņošanas ir jāpaziņo Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm komentāru sniegšanai. 
Tehnisko noteikumu paziņošanu Iekšēja tirgus informācijas sistēmā (turpmāk – IMI) saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 419 “Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību” IV nodaļā minēto kārtību veic par attiecīgo tiesību aktu izstrādi atbildīgā iestāde. Aicinām iepriekšminēto paziņošanu veikt divu nedēļu laikā pēc Likumprojekta saskaņošanas, izmantojot IMI. 
Vienlaikus norādām, ka tehnisko noteikumu projektu pakalpojumu jomā paziņošana neierobežo to spēkā stāšanos. Eiropas Komisija triju mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pārbauda tehnisko noteikumu projektā paredzēto prasību atbilstību ES tiesību aktiem un attiecīgajos gadījumos pieņem lēmumu dalībvalstīm atteikties no šo prasību pieņemšanas vai tās atcelt. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām papildināt anotācijas 5. sadaļas Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām 5.3.punktu Cita informācija. 

Likumprojekts pēc saskaņošanas tiks paziņots Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm komentāru sniegšanai atbilstoši Pakalpojumu direktīvas un Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 15. pantā septītajā daļā noteiktajam.

Ja tiek ņemts vērā priekšlikums 18.p.12.daļas redakcijai, nepieciešams attiecīgus labojumus veikt arī anotācijā. 

-

Ņemot vērā to, ka Likumprojekts paredz, ka metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai vairs nebūs nepieciešama licence, pēc Likumprojekta spēkā stāšanās lūdzam Valsts vides dienestu no valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv dzēst pakalpojuma kartiņu “Licence melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā”. 

-