Atzinums

Jaunā redakcija nav pietiekami skaidra un rada interpretācijas risku attiecībā uz to, kura persona ir saprotama ar formulējumu “attiecīgais komersants”. Rezultātā norma neatbilst tiesiskās skaidrības un juridiskās noteiktības principam.
Pašreizējā redakcija paredz:
"Pārvadātājs, kas reģistrēts kā individuālais komersants, pasažieru komercpārvadājumu veikšanai ar vieglo automobili var izmantot transportlīdzekli, kuram kā turētājs reģistrēta fiziskā persona, kura komercreģistrā ierakstīta kā attiecīgais komersants..."
No iepriekšējās redakcijas izrietēja, ka transportlīdzekļa turētājs ir persona, kura saistīta ar konkrēto pārvadātāju, jo norma tieši atsaucās uz ‘šī komersanta’ ierakstīšanu komercreģistrā. Tādējādi starp pārvadātāju un transportlīdzekļa turētāju bija skaidri identificējama saikne.
Savukārt jaunajā redakcijā formulējums “attiecīgais komersants” nav viennozīmīgs. No gramatiskā viedokļa teikuma daļa:
"fiziskā persona, kura komercreģistrā ierakstīta kā attiecīgais komersants" attiecas uz tieši pirms tam minēto subjektu, proti, transportlīdzekļa turētāju. Tādējādi norma var tikt interpretēta tā, ka pārvadātājs ir tiesīgs izmantot transportlīdzekli, kura turētājs ir jebkura cita fiziska persona, ja vien šī persona pati ir reģistrēta komercreģistrā.
Piedāvātās redakcijas gadījumā no normas zūd saikne starp pārvadātāju un transportlīdzekļa turētāju, kas bija ietverta iepriekšējā redakcijā. Rezultātā veidojas situācija, kurā:
1) pārvadātājs var būt viena persona;
2) transportlīdzekļa turētājs var būt cita fiziska persona;
3) vienīgais no normas tieši izrietošais kritērijs ir tas, ka transportlīdzekļa turētājs ir fiziska persona, kura komercreģistrā ierakstīta kā komersants.
Līdz ar to norma vairs nepārprotami neparedz, ka transportlīdzekļa turētājam (fiziskai personai) jābūt pašam pārvadātājam (individuālajam komersantam), kurš veic pasažieru komercpārvadājumus.
Lai arī anotācijā norādīts, ka “individuālais komersants un fiziskā persona konkrētajā gadījumā ir viena un tā pati persona, līdz ar to nav iespējams noslēgt civiltiesisku nomas līgumu starp šīm personām”, tomēr izšķiroša nozīme ir pašas normas saturam un no tās izrietošajām tiesiskajām sekām. Likumprojekta anotācijai nav normatīva spēka, un tā nevar sašaurināt vai paplašināt tiesības un pienākumus, kas izriet no likuma teksta. Tādēļ nozīme ir tam, ko norma objektīvi pieļauj, nevis tam, kā anotācijā aprakstīts tās paredzamais piemērošanas veids.
Priekšlikums
Precizēt normu tā, lai nepārprotami būtu saprotams, ka pārvadātājs (individuālais komersants) un transportlīdzekļa turētājs (fiziskā persona) ir viena un tā pati persona.
 

-

Atkārtoti aicinām anotācijas 4.sadaļā norādīt, ka ir jāveic grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļa likumā, paredzot noteikt, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā individuālajiem komersantiem, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar sev kā privātpersonai turējumā esošu transportlīdzekli.

-