Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas precizēto rīcības plānu "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam" (ID 24‑TA‑273) (turpmāk – Stratēģija) un LTRK novērtē, ka vairāki iepriekš paustie priekšlikumi ir ņemti vērā, tomēr vēršam uzmanību uz vairākiem iebildumiem, kuri nav ņemti vērā pretēji norādītajam, kā arī paužam papildu priekšlikumus, ko iekļaut Stratēģijā.

I IEPRIEKŠ PAUSTIE IEBILDUMI
1. Izziņas 37., 38. punktā un citur ir atsauce uz konceptuālo ziņojumu “Par augstākās izglītības institucionālo finansējumu”. Vēršam uzmanību, ka minētais ziņojums neparedz ne skaidru mehānismu, kā finansējums tiek novirzīts tieši STEM jomai, ne arī kārtību, kādā tiek novērtēta šī finansējuma izlietojuma efektivitāte.

2. LTRK jau iepriekš norādīja, ka nepieciešams paredzēt iespēju studēt par valsts budžeta līdzekļiem vidējās vecuma grupas cilvēkiem, kas augstāko izglītību ir ieguvuši laika posmā, kad bija citāda darba tirgus struktūra, un kuru iegūtās specialitātes vairs nav darba tirgū pieprasītas. Šis iebildums nav ņemts vērā (izziņas 39. punkts). Vēršam uzmanību, ka šis dokuments ir stratēģija, tātad tajā ir jānofiksē princips, pēc kura tālāk IZM lemj par “valsts budžeta piešķiršanu studiju programmu apguvei”, šajā gadījumā par vidējo vecuma grupu, lai viņus atgrieztu darba tirgū augstākā līmenī.

3. LTRK iepriekš norādīja, ka nepieciešams paredzēt kārtību, ka potenciālie pedagoģijas programmu studenti (īpaši STEM priekšmetos) jau pirms studiju uzsākšanas zina, kā tiks dzēsti viņu studiju un studējošo kredīti. Pretēji apgalvojumam izziņā (41. punkts) šis iebildums nav ņemts vērā. MK noteikumos Nr. 231 "Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas garantēti no valsts budžeta un starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem" ne IV sadaļā, ne arī citur nav informācijas par potenciālo pedagoģijas studentu savlaicīgu informēšanu.

4. LTRK iepriekš norādīja, ka, pilnveidojot nozaru kvalifikāciju struktūru STEM (un ne tikai) nozarēs, aicinām ņemt vērā straujo darba tirgus prasību attīstību šajās nozarēs un paredzēt kārtību, kas ļautu ātri veikt nepieciešamās izmaiņas šajās prasībās, veicot nepieciešamās izmaiņas mācību programmās un metodikā. Pretēji izziņā norādītajam (42. punkts) iebildums nav ņemts vērā, jo nav saprasta problēmas būtība. Jautājums ir par ļoti smagnējo birokrātiju, kas prasa ilgu laiku nepieciešamo grozījumu saskaņošanai AIC, kā arī smagnējo standartu mainīšanas procedūru.

5. LTRK iepriekš aicināja uzsvērt, ka cilvēkkapitāla attīstības monitoringam tiek veidota vienota datu bāze (nevis katrai ministrijai sava). Turklāt veidota tā, lai tā ļautu analizēt arī sabiedrisko resursu izmantošanas efektivitāti cilvēkkapitāla attīstībā dažādos izglītības veidos, pakāpēs un jomās. Atbilstoši tam ir jāparedz arī vienotas tālākizglītības un/vai pārkvalifikācijas sistēmas izveide. Papildus aicinām stratēģijā precīzi noteikt, kā abos minētos procesos tiek ievērots darba devēju organizāciju viedoklis. Tāpat arī, saprotot un atbalstot nepieciešamību cilvēkkapitāla attīstībā investēt visai ievērojamus līdzekļus, galvenokārt uzņēmējdarbības rezultātā nodokļos samaksātos, kā katru investīciju gadījumā, arī šeit ir jāparedz pārskatāms un caurspīdīgs mehānisms, kā tiek nodrošināts atdeves no investīcijām novērtējums un kārtība, kas sekmētu minēto investīciju maksimāli efektīvu izmantošanu. Pretēji izziņā norādītajam (Izziņas 43. un 47. punkti) abi šie iebildumi nav ņemti vērā pēc būtības. Sevišķi ļoti ierobežota valsts budžeta finansējuma apstākļos, ir svarīgi, lai pastāvētu vienota monitoringa sistēma, kas dotu iespēju izvērtēt sabiedriskā finansējuma cilvēkkapitāla attīstībā izlietojuma efektivitāti. Tas attiecās ne tikai uz pieaugušo izglītību, bet uz visu sistēmu kopumā.

6. Atbalstot priekšlikumu, ka EM veido pasūtījumu darba tirgus vajadzībām, LTRK aicināja precizēt, kā minētais tiks nodrošināts, ja paralēli šim dokumentam tiek veidots augstākās izglītības finansēšanas institucionālais modelis, kas paredz ievērojami lielāku augstskolu patstāvību, lemjot par studiju vietu skaitu un sadalījumu pa studiju jomām. No izziņā paustās atbildes (132. punkts) var secināt, ka nav saprasta lietas būtība. No jau pieminētā konceptuālā ziņojuma par Augstākās izglītības institucionālo finansēšanu izriet, ka augstskolas padome lemj par budžeta, daļēji apmaksātu un maksas studiju vietu skaitu, līdz ar to nav pārliecības, ka sabiedriskais finansējums nonāks tur, kur no darba tirgus viedokļa tas ir visnozīmīgāk, nevis tiks izmantots tieši konkrētās augstskolas vajadzību apmierināšanai.

7. LTRK atkārtoti uzsver, ka Stratēģija cilvēkkapitāla attīstībai, kas nepārprotami ir ilgtermiņa process, ir arī jāplāno ilgtermiņā, nevis jāveido tikai trīs gadiem.

-

Ir nepieciešams būt elastīgākiem ar valodas prasībām vietās, kur darbs ar klientiem un lielākais viesu apjoms ir tūristi. Šis punkts būtu jāiekļauj, lai nodrošinātu lielāku elastību attiecībā uz valodas prasībām konkrētās nozarēs.

-

Attiecībā uz nodarbinātību ir nepieciešama arī birokrātiskā sloga mazināšana bērnu un jauniešu nodarbinātībai. LTRK ieskatā ir ļoti svarīgi, lai jaunieši pēc iespējas ātrāk iesaistās darba tirgū un gūst pirmo pieredzi jebkādā nozarē, kas viņus ātrāk padarīs par pilnvērtīgiem darbiniekiem nākotnē.

-

Lai palielinātu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, ir būtiski ļaut studentu vīzas darbiniekiem strādāt vairāk stundas nekā tas šobrīd ir noteikts. Pašreiz studentu vīzas ļauj strādāt tikai 20 stundas nedēļā, taču bieži šie darbinieki vēlas un spēj strādāt vairāk.

-

Stratēģijā ir norādīts, ka šobrīd ir zems ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības līmenis un ka jauniešu un vīriešu pusmūža vecumā vidū ir īpaši zema nodarbinātība. Lai šo problēmu risinātu, uzņēmēju un valsts interesēs būtu mazināt šķēršļus īslaicīgai un sezonālai nodarbinātībai. LTRK ieskatā vēlamāks risinājums īstermiņa nodarbinātības problēmai būtu paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot neatkarīgi no nozares. Šāda pieeja ne tikai samazinātu administratīvo slogu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, bet arī veicinātu lielāku elastību un pieejamību darbaspēkam, kurš ir gatavs strādāt īslaicīgus darbus.

-