Atzinums

Atbildot uz Finanšu ministrijas iebildumu (izziņas 1.punkts) - lūgumu sniegt skaidrojumu, vai biroja un administratīvo ēku nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodrošināšana ir atbilstoši noteikts kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ) vispārējais stratēģiskais mērķis, norādīts, ka precizēts rīkojuma projekta 2.punkts.
Rīkojuma projekta 2.punkts precizēts, nosakot par ZMNĪ vispārējo stratēģisko mērķi – īstenot pārvaldījumā nodoto valsts teritorijas attīstībai valsts nekustamo īpašumu – stratēģisku meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju, tajā skaitā neapdzīvojamo ēku ekonomisku pārvaldīšanu – un meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju resursu ekonomiski izdevīgu, videi saudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju.
Saskaņā ar precizētajā anotācijā norādīto informāciju ZMNĪ “…darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, proti, Sabiedrība nodrošina valstij teritorijas attīstībai stratēģiski svarīga īpašuma – valsts meliorācijas sistēmu – pārvaldīšanu, saglabāšanu, kā arī iedzīvotāju vajadzības un piedalās valsts drošības interešu aizsardzībā.”
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Meliorācijas likumu un ievērojot precizētajā anotācijā sniegto informāciju, ZMNĪ specifiskā funkcija ir īstenot pārvaldījumā nodoto valsts teritorijas attīstībai stratēģisku valsts īpašumu - meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju - un meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes resursu ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju.
Finanšu ministrijas ieskatā nav sniegts pietiekošs pamatots skaidrojums un izvērtējums ZMNĪ vispārējā stratēģiskā mērķa paplašināšanai uz biroja un administratīvo ēku nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodrošināšanu, kā arī nav sniegta pietiekoša informācija par šāda mērķa pamatotību un atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3.punkta nosacījumiem.
Ievērojot minēto un kopsakarā ar Finanšu ministrijas konceptuālo iebildumu par ZMNĪ vispārējā stratēģiskā mērķa paplašināšanu, lūdzam no rīkojuma projekta 2.punktā norādītā stratēģiskā mērķa svītrot “neapdzīvojamo ēku”, kas nav saistītas ar stratēģiski svarīgo īpašumu – meliorācijas sistēmu- pārvaldīšanu.
 

-

Atbilstoši rīkojuma projekta 2.punktam paredzēts noteikt ZMNĪ vispārējo stratēģisko mērķi – īstenot pārvaldījumā nodoto valsts teritorijas attīstībai valsts nekustamo īpašumu – stratēģisku meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju, tajā skaitā neapdzīvojamo ēku ekonomisku pārvaldīšanu – un meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju resursu ekonomiski izdevīgu, videi saudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju.
Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka 2022.–2027. gadā paredzēts nodot ZMNĪ centralizētā pārvaldīšanā visas Zemkopības ministrijas valsts īpašumā esošās un padotības iestāžu lietojumā esošās zemes vienības tostarp neapdzīvojamas būves, kas atrodas uz tām, tādējādi ZMNĪ nekustamo īpašumu portfelis līdz 2027. gadam varētu palielināties par 70–100 nekustamā īpašuma objektiem.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra rīkojuma Nr.809 “Par valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" un tās vispārējo stratēģisko mērķi” 2.punktam ir noteikts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vispārējais stratēģiskais mērķis– ilgtspējīgi un efektīvi, izmantojot inovatīvus risinājumus un ievērojot augstus darba drošības standartus, sabiedrības interesēs pārvaldīt valsts nekustamos īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai, nepieciešami valsts institūcijām valsts funkciju veikšanai un valsts vai pašvaldību administratīvās teritorijas attīstībai, vienlaikus sniedzot ieguldījumu mūsdienīgas darba vides principu ieviešanā valsts pārvaldē un būvniecības nozares attīstībā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošināt lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Tādējādi šobrīd jau ir valsts kapitālsabiedrība, kurai ir paredzēta biroju un administratīvo ēku pārvaldīšana, kā arī kompetence mūsdienīgas darba vides principu ieviešanā valsts pārvaldē, līdz ar to Finanšu ministrija konceptuāli neatbalsta ZMNĪ vispārējā stratēģiskā mērķa paplašināšanu attiecībā uz neapdzīvojamo ēku (t.i. biroju un administratīvo ēku) pārvaldīšanu. Attiecīgi Finanšu ministrijas ieskatā šādi nekustamie īpašumi būtu nododami Finanšu ministrijas valdījumā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.
 

-

Uzturam izziņas 3.punktā norādīto Finašu ministrijas iebildumu – atkārtoti lūdzam rīkojuma projekta anotāciju papildināt ar iespējamo risinājumu un tā izvērtējumu, kur Zemkopības ministrijas valdījumā esošie nekustamie īpašumi tiktu nodoti pārvaldīšanā valsts kapitālsabiedrībām atbilstoši to noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem un pieredzei. Attiecīgi, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju nekustamie īpašumi – ZMNĪ, savukārt biroja un administratīvo ēku nekustamie īpašumi - VNĪ). Minētais iebildums sasaucas ar izziņas 5.punktā norādīto PKC iebildumu - lūgumu līdzdalības izvērtējumā analizēt iespēju nodalīt meliorācijas sistēmu un administratīvo ēku apsaimniekošanu un izskatīt iespēju administratīvo ēku un ar tām saistīto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu/apsaimniekošanu nododot VNĪ.
Anotācijā aizvien nekustamo īpašumu pārvaldīšanas funkcijas nodošana VNĪ tiek skatīta un vērtēta kopsakarā ar ZMNĪ specifisko funkciju - meliorācijas pasākumu nodrošināšanu un meliorācijas kadastra uzturēšanu esošajā veidā.
Vēršam uzmanību, ka, ievērojot VNĪ pieredzi nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un attīstīšanā, un VNĪ noteikto stratēģisko mērķi, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 15.11.2022. rīkojumu Nr.809 “Par valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" un tās vispārējo stratēģisko mērķi”, VNĪ apliecina, ka tai nebūtu iebildumu scenārijam, ar kuru biroju un administratīvo ēku nekustamie īpašumi ar piekrītošajām palīgēkām un zemi tiktu nodoti  VNĪ pārvaldīšanā.
Saskaņā ar Izziņas 5.punktā sniegto skaidrojumu Zemkopības ministrijas skatījumā ir nepieciešams sagaidīt MK lēmumu attiecībā uz FM (VNĪ) sagatavoto konceptuālo ziņojumu par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām un attiecīgo MK rīkojumu, kuru izstrādi Ministru kabinets uzdevis Finanšu ministrijai (VNĪ) ar MK 29.11.2022. sēdes prot.Nr.61, 31.§, izskatot Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām Rīgā” , un, pēc tam atbilstoši risināt jautājumu par  Zemkopības ministrijas padotības iestāžu nespecifisko (ar biroju funkciju saistīto) nekustamo īpašumu nodošanu VNĪ pārvaldīšanā.
Vēršam uzmanību, ka jau informatīvajā ziņojumā “Par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām Rīgā” tika norādīts (1 lpp.), ka – “Viena resora vai atsevišķas valsts funkcijas nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras īpašnieks var būt valsts, atvasināta publiska persona, valsts kapitālsabiedrība, privātpersonas u.c., to pārvalda un apsaimnieko dažādi pārvaldnieki, kas atšķiras gan pēc to juridiskā statusa, gan nekustamā īpašuma pārvaldības metodēm. Šādā situācijā ir apgrūtināta konkrētam mērķim vai funkcijai kopēja infrastruktūras attīstība un šīs attīstības ietvaros tiek nepilnīgi vērtēta iespēja dažādas funkcijas apvienot vienā objektā.”
Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam anotācijā iekļaut kā iespējamo risinājumu Zemkopības ministrijas valdījumā esošo biroju un administratīvo ēku nekustamo īpašumu  ar piekrītošajām palīgēkām un zemes nododošanu Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
 

-

Rīkojuma projekta anotācijas 1.sadaļas 1.3.apakšpunktā norādīts, ka "publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma pārvaldīšana saskaņā ar saistošo tiesisko regulējumu ir atzīstama par publisku funkciju. Saskaņā ar Sabiedrības un Zemkopības ministrijas noslēgto valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas līgumu Nr. 2012/99 Sabiedrība pārvalda Zemkopības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, tāpēc atzīstams, ka Sabiedrība šādi pilda publisko funkciju".
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.panta pirmajai daļai, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, piekritīgā iestāde likumā noteiktajā kārtībā slēdz šādus publisko tiesību līgumus valsts pārvaldes jomā sadarbības līgumu (61.pants), administratīvo līgumu (X nodaļa), deleģēšanas līgumu (V nodaļa). Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar informāciju un atsauci uz konkrēto Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu, saskaņā ar kuru ZMNĪ ir deleģēta funkcijas izpilde.
 

-

Nav skaidrs rīkojuma projektā un anotācijā ietvertā jēdziena “neapdzīvojamās ēkas” tvērums. Vēršam uzmanību, ka būvju klasifikāciju pēc to lietošanas veida nosaka  Ministru kabineta 12.06.2018. noteikumi Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.326). Saskaņā ar minēto noteikumu Pielikuma 1.punktu ēkas tiek iedalītas dzīvojamās mājās un nedzīvojamās ēkās. Atbilstoši MK noteikumu Nr.326 Pielikumam nedzīvojamās ēkas ir, piemēram, biroja ēkas, ēkas un telpu grupas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīvajiem mērķiem, garāžu ēkas u.c. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju vai sniegt šā projekta ietvaros lietotā jēdziena “neapdzīvojamās ēkas” skaidrojumu.

 

-