Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu “Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs"”, kā arī izziņā paustajiem apsvērumiem (23-TA-618).
LTRK ieskatā negatīvi vērtējami atsevišķi apgalvojumi, kuri nav pamatoti ne ar analīzi, ne ar aptaujām vai kaut kā citādi. Piemēram, "...kad privātās ārstniecības iestādes nav spējīgas pilnībā nodrošināt iedzīvotāju interešu īstenošanu veselības aprūpes jomā, jo privātā sektora ieinteresētība galvenokārt saistīta ar tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, par kuriem var gūt ienākumus. Privātais sektors koncentrējoties jau uz individualizētu veselības aprūpi un maksātspējīgo iedzīvotāju skaitu, nespēj nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus visiem Ludzas novada iedzīvotājiem neatkarīgi no vietas vai mājsaimniecības lieluma un ienākumu lieluma, ņemot vērā to, ka Ludzas novada iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās, palielinās vidējais iedzīvotāju vecums un, t.sk. sasniedzot pensionēšanās vecumu, samazinās to maksātnespēja."  LTRK nepiekrīt ministrijas apgalvojumam, ka privātās ārstniecības iestādes nav spējīgas nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus, vai tas, ka privātās ārstniecības iestādes šķiro pakalpojumus, piedaloties tikai labāk apmaksātajos.  Tādi nepamatoti apgalvojumi nedrīkst tikt iekļauti ziņojumā, tādējādi maldinot ministru kabineta locekļus un sabiedrību. Turklāt tas ne tikai šķeļ ārstniecības iestādes, bet arī kaitē privāto ārstniecības iestāžu reputācijai. Veselības ministrijai ir jāpārzina, kā un no kuriem NVD iepērk veselības aprūpes pakalpojumus, proti, uz vienlīdzīgiem nosacījumiem gan no privātajām, gan no publiskajām ārstniecības iestādēm. SIA “Ludzas medicīnas centrs” jādarbojas atbilstoši uzņēmējdarbības principiem tāpat kā citām ārstniecības iestādēm, ko arī apliecina tālāk ziņojuma projektā minētais, ka tā spēj nodrošināt saimniecisko darbību un pat gūt peļņu. Savukārt minētais, ka Ludzas novadā iedzīvotāju skaits samazinās un sabiedrība noveco, attiecināms uz visiem reģioniem.
Ziņojuma projektā teikts: "Privātie tirgus dalībnieki nespēj nodrošināt Ludzas novada iedzīvotājus ar salīdzinoši plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumiem...jo nav nepieciešamā apjoma infrastruktūras, medicīnas iekārtu, gultas vietu un kvalificētā personāla." LTRK norāda, ka jebkurš atbildīgs uzņēmējs pirms kaut ko attīsta, iegulda, vispirms izvērtē attīstības perspektīvas. Lai ieguldītu, arī ministrijai ir jāizstrādā un veselības aprūpes sistēmas dalībniekus jāinformē veselības apdrošināšanas pakalpojumu pieejamības attīstības plāns, kur un kādus pakalpojumus valsts nodrošinās. Citādi šādos neskaidros apstākļos ieguldīt lielas investīcijas, ir bezatbildīgi. Izceļot tikai plānošanas attīstības trūkumu Ludzas novadā ir nepieņemami, tas ir jāskatās visas valsts reģionu kontekstā.
Tāpat nav saprotams ziņojuma projektā minētais: "Lai veicinātu maksas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu attīstību, valstij būtu būtiski jāmaina veselības aprūpes modelis, samazinot valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apjomu". LTRK vienmēr ir atbalstījusi, ka valstij jāinvestē sarežģīto stacionāro pakalpojumu, neatliekamās medicīnas pakalpojumu nodrošināšanā, savukārt ambulatorais sektors, dienas stacionārs, rehabilitācija un līdzīgi pakalpojumi ir tās jomas, kurās jādarbojas brīvās konkurences apstākļos.
LTRK ieskatā jebkuras uzņēmējdarbības pamatā ir strādāt rentabli, neatkarīgi, vai īpašnieks ir valsts vai privātais sektors. Informatīvajā ziņojumā vairākkārtīgi minēts: “privāto ārstniecības iestāžu....ieinteresētība sniegt iedzīvotājiem tikai rentablus veselības aprūpes pakalpojumus, ir galvenie iemesli valsts līdzdalības saglabāšanai Ludzas MC”. Minētais akcentē valsts izveidoto finansēšanas modeli veselības aprūpē, jo tā pamatos jau iestrādāta konkurences kropļošana starp pakalpojumu sniedzējiem. Valsts samaksa par pakalpojumiem nenodrošina izdevumu segšanu, tādējādi valsts, pašvaldības, izmantojot dažādus instrumentus savās kapitālsabiedrībās iepludina papildus līdzekļus, lai šis zaudējumus nosegtu. Savukārt privātajām ārstniecības iestādēm tās "jāatpelna" palielinot maksas pakalpojumu cenas.
LTRK aicina sagatavoto rīkojuma projektu neatbalstīt tādā redakcijā, bet gan Veselības ministrijai uzdot izvērtēt, vai nav lietderīgāk kapitālsabiedrību nodot pašvaldībai.
 

-