Atzinums

Ārlietu ministrija ir iepazinusies ar Valsts kancelejas sniegtajiem iemesliem, kādēļ tā neņem vērā Ārlietu ministrijas 04.06.2026. atzinumā iekļauto priekšlikumu papildināt likumprojekta 2.panta pirmo daļu un izvērtēt nepieciešamību paredzēt lēmuma pārskatīšanas termiņu vai ierobežotu termiņu atstādināšanas lēmumam, vai personas tiesības pēc laika lūgt pārvērtēt šāda lēmuma samērīgumu. Ārlietu ministrija var piekrist, ka likumprojekta 2.panta pirmo daļu nepapildina ar atzīmi, ka iestādes vadītājs lēmumu pieņem, ņemot vērā personas individuālos apstākļus, ja šāda informācija saglabājas likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus uzturam iepriekš pausto pozīciju, ka būtu jāizvērtē atstādināšanas termiņa jautājums. Kā atzīmēts iepriekš gan Ārlietu ministrijas, gan Tieslietu ministrijas priekšlikumos, regulējumam par amatpersonas atstādināšanu, kam ir leģitīms mērķis, jānodrošina samērīgums, tostarp gadījumos, kad kriminālprocess, saistībā ar kuru pieņemts lēmums amatpersonu atstādināt, tā sarežģītās dabas dēļ ieilgst. Ārlietu ministrija atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ņemot vērā ietekmi, kādu uz personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu var radīt lēmums par atstādināšanu, pievērš īpašu uzmanību ierobežojuma ilgumam un iespējai to periodiski pārvērtēt (skatīt anotācijā un Ārlietu ministrijas iepriekšējā atzinumā minētās Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas). Piekrītam, ka ņemams vērā ir Administratīvā procesa likuma regulējums, kas paredz personai tiesības lūgt tiesu pārskatīt iestādes vadītāja lēmuma tiesiskumu un pamatotību, tostarp lēmumā iekļautos apsvērumus par tā samērīgumu, kā arī Valsts kancelejas argumentācija, ka ikviens lēmums par personas atstādināšanu būtu jau sākotnēji pamatojams ar lietderības un samērīguma apsvērumiem. Tomēr Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka pārbaudes ietvaros tiesa vērtē lēmuma pieņemšanas brīdī iestādes rīcībā esošo informāciju un lēmumā iekļautos argumentus, bet nepārvērtē lēmuma samērīgumu, laikam ritot. Proti, tiesa vērtēs to, vai, sākotnēji pieņemot lēmumu, ir sniegts samērīguma izvērtējums konkrētajos apstākļos. Tomēr ierobežojošam pasākumam samērīguma kontekstā jābūt ne tikai rūpīgi pamatotam pēc būtības, bet arī jānodrošina pasākuma samērīgums termiņā, lai nodrošinātu, ka, laikam ritot, ierobežojums vai nu joprojām ir attaisnojams un samērīgs vai arī atceļams, ņemot vērā katru konkrēto situāciju. Tādēļ likumam būtu jāparedz procesuālā garantija, ka šāds lēmums, laikam ritot un kriminālprocesam, iespējams, ieilgstot, tiek pārvērtēts vai nu personas lūguma rezultātā vai iestādei uzlikta pienākuma pārvērtēt rezultātā. Alternatīvi aicinām Valsts kanceleju papildināt likumprojekta anotāciju ar argumentāciju, kādēļ šo nevar uzskatīt par personas tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli vai arī kādēļ tas nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.
 

-

Ārlietu ministrija ņem vērā, ka Valsts kanceleja norāda, ka ir ņēmusi vērā Ārlietu ministrijas 04.06.2026. atzinuma priekšlikumu attiecībā uz likumprojekta anotācijas 5.sadaļu. Tomēr, lai arī šobrīd anotācijas 5.sadaļā ir iekļauta atsauce uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantu un 1.protokola 1.pantu (tiesības uz īpašumu), kas it kā aprakstīta padziļināti anotācijas 1.3.sadaļā, šobrīd anotācijas 1.3.sadaļā nav iekļauts skaidrojums par ECK 1.protokola 1.pantā garantētajām tiesībām. Turklāt aicinām anotācijā norādīt “Jā” pie jautājuma, vai projekts skar Latvijas Republikas starptautiskās saistības.
 

-