Projekta ID
25-TA-2790Atzinuma sniedzējs
Saldus novada pašvaldība
Atzinums iesniegts
16.12.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptu
Priekšlikums
Saldus novada pašvaldība ir saņēmusi Klimata un enerģētikas ministrijas 03.12.2025. vēstuli Nr.1-13/3196 Par atzinumu MK rīkojuma projektam saistībā ar VES “Kurzeme”, kas reģistrēta pašvaldības lietvedības sistēmā 03.12.2025. ar Nr.6203/4-24.
Saldus novada pašvaldībai tiek lūgts sniegt atzinumu Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā akceptu ".
Konceptuāli atbalstot vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” ieceri, Saldus novada dome 28.06.2024. pieņēma lēmumu Par “Lokālplānojuma Saldus novada teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam “Kurzeme” izstrādes uzsākšanu (protokols Nr.8, 7.§).
Paredzētai darbībai veikts ietekmes uz vidi novērtējums un atbilstoši likumam ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk - IVN likums) un 30.09.2025. izsniegts Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) atzinums Nr. 10.7/8/2025., ar derīguma termiņu līdz 30.09.2028. (turpmāk – EVA atzinums) .
Saldus novada pašvaldība ir izvērtējusi EVA atzinumu un, lai gan konceptuāli atbalsta vēja parka ieceri, tomēr uzskata par būtisku vērst uzmanību uz EVA atzinuma nepilnībām, kas ietekmē paredzētās darbības akceptu.
IVN likums paredz, ka kompetentā institūcija atzinumā nosaka nosacījumus paredzētās darbības īstenošanai, vai, ja darbība nav pieļaujama, norāda, ka tā nav pieļaujama.
EVA atzinumā daudzviet norāda, ka IVN ziņojumā ir konstatētas nepilnības, bet atzinumā to nostiprina vai papildina ar saistošiem nosacījumiem, pārliekot konkrēto pienākumu uz būvprojekta stadiju. Piemēram, attiecībā uz mirgošanu tiek noteikti atkārtoti aprēķini un ekspluatācijas ierobežojumu plāns. EVA atzinumā nosaka, ka būvprojekta izstrādes laikā jāveic mirgošanas ietekmes laika aprēķini pēc aktuālās situācijas, un jāiestrādā ierobežojumi (apturēšanas režīmi), pievienojot aktualizēto novērtējumu būvprojektam, kā arī jānodrošina atbilstība noteiktiem mērķlielumiem attiecībā uz summāro mirgošanu (30h/30min sliktākais scenārijs; 8h/30min reālā laika scenārijs) vai citam normatīvi noteiktam aizsardzības līmenim, ja tāds parādās.
Jāņem vērā, ka valsts līmenī nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē trokšņu, zemfrekvences skaņas (20-200HZ), infraskaņas (0-20HZ) un mirguļošanas ietekmi uz cilvēku veselību, lai gan Ekonomikas ministrijas ziņojumā 22-TA-531 "Informatīvais ziņojums par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī" šāds uzdevums tika uzdots.
Saldus novada pašvaldības ieskatā šobrīd nav arī izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.). EVA atzinumā vērtētajā IVN ziņojumā ir vispārīgas norādes par demontāžu vai pārbūvi nākotnē, taču iztrūkst konkrēts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem; finanšu nodrošinājuma instrumenti, kas pasargātu valsti un pašvaldības no riska, ka pēc 25–30 gadiem demontāžas un rekultivācijas izmaksas nāksies segt no publiskiem līdzekļiem; pārskatāms mehānisms gadījumam, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki.
Attiecībā uz iepriekš minēto pieeju, tieši šī “vēlāk sakārtosim” loģika (troksnis, infraskaņa, utt.) rada potenciālus tiesvedības riskus, jo IVN ideja ir sniegt pietiekamu pamatu lēmumam pirms akcepta, nevis pēc tam mēģināt kompensēt nepilnības ar būvprojekta pielikumiem.
Šis ir pirmais precedents Latvijā, kad Ministru kabinets tiek aicināts pieņemt lēmumu par VES virs 50 MW akceptu bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai ar formālu konsultatīvu procesu, tādēļ lēmuma kvalitāte būs izšķiroša tālākai Enerģētiskās drošības likuma piemērošanai - lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā. Līdz ar to Saldus novada pašvaldība uzskata, ka lemšana par “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptēšanu vai neakceptēšanu, kā arī par rekultivācijas garantiju pietiekamību ir Ministru kabineta politiskas un tiesiskas atbildības jautājums, un aicina Ministru kabinetu šo atbildību pilnā apmērā izmantot, nepieprasot pašvaldībai aizstāt valsts līmeņa regulējuma trūkumus ar lokāliem viedokļiem.
Saldus novada pašvaldībai tiek lūgts sniegt atzinumu Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā akceptu ".
Konceptuāli atbalstot vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” ieceri, Saldus novada dome 28.06.2024. pieņēma lēmumu Par “Lokālplānojuma Saldus novada teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam “Kurzeme” izstrādes uzsākšanu (protokols Nr.8, 7.§).
Paredzētai darbībai veikts ietekmes uz vidi novērtējums un atbilstoši likumam ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk - IVN likums) un 30.09.2025. izsniegts Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) atzinums Nr. 10.7/8/2025., ar derīguma termiņu līdz 30.09.2028. (turpmāk – EVA atzinums) .
Saldus novada pašvaldība ir izvērtējusi EVA atzinumu un, lai gan konceptuāli atbalsta vēja parka ieceri, tomēr uzskata par būtisku vērst uzmanību uz EVA atzinuma nepilnībām, kas ietekmē paredzētās darbības akceptu.
IVN likums paredz, ka kompetentā institūcija atzinumā nosaka nosacījumus paredzētās darbības īstenošanai, vai, ja darbība nav pieļaujama, norāda, ka tā nav pieļaujama.
EVA atzinumā daudzviet norāda, ka IVN ziņojumā ir konstatētas nepilnības, bet atzinumā to nostiprina vai papildina ar saistošiem nosacījumiem, pārliekot konkrēto pienākumu uz būvprojekta stadiju. Piemēram, attiecībā uz mirgošanu tiek noteikti atkārtoti aprēķini un ekspluatācijas ierobežojumu plāns. EVA atzinumā nosaka, ka būvprojekta izstrādes laikā jāveic mirgošanas ietekmes laika aprēķini pēc aktuālās situācijas, un jāiestrādā ierobežojumi (apturēšanas režīmi), pievienojot aktualizēto novērtējumu būvprojektam, kā arī jānodrošina atbilstība noteiktiem mērķlielumiem attiecībā uz summāro mirgošanu (30h/30min sliktākais scenārijs; 8h/30min reālā laika scenārijs) vai citam normatīvi noteiktam aizsardzības līmenim, ja tāds parādās.
Jāņem vērā, ka valsts līmenī nav izstrādāti normatīvie akti, kas reglamentē trokšņu, zemfrekvences skaņas (20-200HZ), infraskaņas (0-20HZ) un mirguļošanas ietekmi uz cilvēku veselību, lai gan Ekonomikas ministrijas ziņojumā 22-TA-531 "Informatīvais ziņojums par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī" šāds uzdevums tika uzdots.
Saldus novada pašvaldības ieskatā šobrīd nav arī izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.). EVA atzinumā vērtētajā IVN ziņojumā ir vispārīgas norādes par demontāžu vai pārbūvi nākotnē, taču iztrūkst konkrēts demontāžas un rekultivācijas plāns ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem; finanšu nodrošinājuma instrumenti, kas pasargātu valsti un pašvaldības no riska, ka pēc 25–30 gadiem demontāžas un rekultivācijas izmaksas nāksies segt no publiskiem līdzekļiem; pārskatāms mehānisms gadījumam, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki.
Attiecībā uz iepriekš minēto pieeju, tieši šī “vēlāk sakārtosim” loģika (troksnis, infraskaņa, utt.) rada potenciālus tiesvedības riskus, jo IVN ideja ir sniegt pietiekamu pamatu lēmumam pirms akcepta, nevis pēc tam mēģināt kompensēt nepilnības ar būvprojekta pielikumiem.
Šis ir pirmais precedents Latvijā, kad Ministru kabinets tiek aicināts pieņemt lēmumu par VES virs 50 MW akceptu bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai ar formālu konsultatīvu procesu, tādēļ lēmuma kvalitāte būs izšķiroša tālākai Enerģētiskās drošības likuma piemērošanai - lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā. Līdz ar to Saldus novada pašvaldība uzskata, ka lemšana par “Par paredzētās darbības "Vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecība Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā" akceptēšanu vai neakceptēšanu, kā arī par rekultivācijas garantiju pietiekamību ir Ministru kabineta politiskas un tiesiskas atbildības jautājums, un aicina Ministru kabinetu šo atbildību pilnā apmērā izmantot, nepieprasot pašvaldībai aizstāt valsts līmeņa regulējuma trūkumus ar lokāliem viedokļiem.
Piedāvātā redakcija
-