Atzinums

Izteikt sadaļu "III. Globālā ekonomika spriedzes apstākļos: sekas, reaģēšana un noturība" jaunā redakcijā.

III. Globālā ekonomika spriedzes apstākļos: sekas, reaģēšana un noturība.

Karš Ukrainā rada ievērojamu spriedzi pasaules ekonomikai, vājinot atveseļošanos pēc pandēmijas un apdraudot makroekonomisko stabilitāti. Politikas veidotājiem būs jāturpina krīzes risināšana, mēģinot rast līdzsvaru starp konkurējošiem politikas mērķiem: atveseļošanās nostiprināšana, inflācijas ierobežošana, neaizsargāto sabiedrības grupu atbalstīšana, fiskālo rezervju atjaunošana, finanšu stabilitātes saglabāšana un sociālās kohēzijas nodrošināšana. Papildus tūlītējiem globālās ekonomikas satricinājumiem politikas veidotājiem redzeslokā jāsaglabā arī nepieciešamība veidot noturīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku arī tālākā nākotnē. Tam būs nepieciešamas transformējošas reformas, lai risinātu nevienlīdzības un klimata pārmaiņu jautājumus, kā arī nodrošinātu līdzsvaru starp digitalizācijas sniegtajām iespējām un riskiem.

Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc IMF koncesijas finansējuma, tiek papildus mobilizēti aizdevuma un subsīdiju resursi IMF Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fondam, kā arī lūgti donoru granti IMF Katastrofu ierobežošanas un mazināšanas trasta fondam. Attiecībā uz nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kuras īpaši izjūt pieaugošās pārtikas un naftas cenas, IMF pielāgo finanšu atbalstu to specifiskajiem apstākļiem sadarbībā ar citām attīstības institūcijām. Šī gada 13. aprīlī gaidāms IMF valdes balsojums par IMF Noturības un ilgtspējas trasta fonda izveidi, kas papildinātu IMF aizdošanas instrumentus. Jaunais trasts nodrošinātu pieejamu ilgtermiņa finansējumu ievainojamākām dalībvalstīm un palīdzētu tām risināt ilgtermiņa strukturālos izaicinājumus, kas varētu apdraudēt maksājumu bilances stabilitāti nākotnē, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām un gatavību pandēmijām. Arī šim trastam tiks mobilizēts finansējums no dalībvalstīm, ar fokusu uz SDR resursu novirzīšanu.

Pateicoties aktivitātei no dalībvalstīm (Kanādas vadībā, piedaloties pārstāvjiem no Zviedrijas, Lietuvas, Nīderlandes, Austrālijas) tiek virzīta arī jauna IMF administrētā konta izveidošana, lai palīdzētu Ukrainai. Šī konta mērķis būtu mobilizēt aizdevumus un/vai grantus no bilaterāliem donoriem caur IMF instrumentu, kas nodrošinātu papildu finanšu aizsardzības pasākumus (piemēram, izsniedzot finansējumu SDR, kam var piekļūt tikai likumiska valdība)

Papildus valstu apstākļiem pielāgotām konsultācijām saskaņā ar Vispārējā uzraudzības pārskata rekomendācijām, IMF turpina stiprināt arī daudzpusējo uzraudzību, kā prioritātes analītiskajā darbā izvirzot inflāciju, finanšu un korporatīvā sektora ievainojamību, fiskālās korekcijas un pandēmijas radītās sekas. Lai stiprinātu darbu pie parāda ievainojamības un riskiem, izveidots parāda ilgtspējas ietvars valstīm ar pieeju tirgiem, kā arī turpinās darbs pie daudzpusējās pieejas parāda ievainojamības un parāda caurskatāmības risināšanai. Kapacitātes stiprināšana būs būtiska, lai elastīgi reaģētu uz krīzēm un veidotu pamatu institūciju stiprināšanai vidējā termiņā. IMF turpinās darbu pie vidēja termiņa ietvara, lai stiprinātu institūcijas, kas var īstenot ilgtspējīgāku, noturīgāku un iekļaujošāku atveseļošanos. Pielāgojot atbalstu dalībvalstu vajadzībām, IMF savās darbības jomās – aizdevumi, uzraudzība un kapacitātes stiprināšana – integrē arī jaunas stratēģijas attiecībā uz klimatu, nestabilām un konfliktu skartām valstīm, dzimumu vienlīdzību un iekļaušanu.

 

Izteikt sadaļas "Problēmas apraksts" pēdējo teikumu jaunā redakcijā.

Arī IMFC tiks pārrunāta globālā ekonomika spriedzes apstākļos – politikas prioritātes un sarežģīti kompromisi izaugsmes veicināšanai laikā, kad fiskālā telpa mazinās, bet inflācija ir augsta.