Atzinums

ĀM pauž atbalstu regulāru pētījumu un datu apkopošanai par latviešu valodas prasmju un lietošanas izmaiņām dažādās sabiedrības grupās, tādējādi izsaka priekšlikumu papildināt nodaļu "Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošana" (skatīt piedāvātās redakcijas 1. punktu). 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz starptautisko organizāciju paustajiem ieteikumiem un aicinām iekļaut ziņojumā informāciju, tostarp arī attiecībā uz valsts valodas politikas īstenošanu. Latvijai ir saistoša Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību (turpmāk tekstā - Konvencija). Konvencijas ieviešanas uzraudzība noris ciklos. Latvija iesniedza 4. cikla ziņojumu Eiropas Padomē 2021. gada 27. oktobrī, Komitejas izvērtēšanas vizīte Latvijā notika 2023. gada 27. februārī – 3. martā. Līdz ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2025. gada 2.aprīļa pieņemto Rezolūciju (Rezolūcija CM/ResCMN (2025); dokuments angļu valodā: https://search.coe.int/cm#{%22CoEIdentifier%22:[%220900001680b511e3%22],%22sort%22:[%22CoEValidationDate%20Descending%22]}), kurā izteiktas rekomendācijas Latvijai, ir noslēdzies ceturtais Konvencijas izpildes uzraudzības cikls. 46 Eiropas padomes dalībvalstu apstiprinātajā rezolūcijā (tās rekomendācijas 1. punktā) ir atzīts, ka latviešu valoda ir viens no būtiskākajiem sabiedrības integrācijas aspektiem. Veicinot latviešu valodas lietošanu, nepieciešams likt uzsvaru uz starpkultūru dialogu, tādējādi stiprinot piederības sajūtu Latvijas sabiedrībai (skatīt piedāvātās redakcijas 2. punktu).

ĀM izsaka priekšlikumu papildināt 22. lappusē nodaļā “Valodas apguve pieaugušajiem” esošo tekstu ”IZM piedāvā pieaugušo izglītības pakalpojumu kopumu, ietverot gan latviešu valodas kā svešvalodas apguves kvalitātes nodrošinājumu un uzraudzību, kvalificētu pedagogu sagatavošanu un profesionālo pilnveidi, kā arī latviešu valodas apguves nodrošinājuma iestrādi pieaugušo prasmju pārvaldības platformā stars.gov.lv kopējas informācijas ieguvei un valodas apguvēju uzskaitei.” (skatīt piedāvātās redakcijas 3. punktu).
 

1) Regulāri pētījumi un monitorings palīdz veidot uz datiem balstītu politiku un ļauj laikus identificēt riskus (piemēram, migrācijas vai globalizācijas radītās izmaiņas valodas lietojumā). Pētījumu rezultāti palīdz apzināt lingvistisko attieksmi, valodas prasmes un lietojuma tendences, un tie tiek izmantoti kā pamatojums tālākajai valsts politikai. Arī turpmāk nepieciešams nodrošināt pastāvīgu un sistemātisku datu ieguvi par valodas prasmēm un lietojumu visā sabiedrībā, lai lēmumi būtu balstīti uz aktuāliem faktiem un statistiku, kas palīdz skaidrot Latvijas pozīciju arī starptautiski. Valodas politika nav tikai iekšējs jautājums – tā ietekmē Latvijas tēlu, diasporas integrāciju un Latvijas valsts interešu aizsardzību starptautiski. Būtiski veicināt latviešu valodas starptautisko redzamību, atbalstot pētījumus par latviešu valodas mācībām diasporā, kā arī sekmēt latviešu valodas kā diplomātijas un kultūras valodas prestižu ārvalstīs.

2) ĀM izsaka priekšlikumu papildināt ziņojuma 20. lappusē rindkopu par mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu ar atsauci uz Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2025. gada 2. aprīļa 5.punktu “Uzraudzīt un izvērtēt lēmuma par izglītības pāreju latviešu valodā ietekmi uz kvalitatīvas izglītības pieejamību nacionālo minoritāšu bērniem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš šo pasākumu ietekmei uz bērnu izglītības rezultātiem, jo īpaši pirmsskolas un sākumskolas līmenī, kā arī bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām. Iestādēm jānodrošina, ka vajadzības gadījumā attiecīgajiem skolēniem tiek sniegts pienācīgs atbalsts, tostarp izstrādājot atbilstošus izglītības materiālus, mācību metodiku un skolotāju apmācību, lai palīdzētu viņiem sasniegt izglītības mērķus.”

3) Vienotas latviešu valodas moduļa izstrāde un ieviešana sniegtu būtisku ieguldījumu latviešu valodas apguvei Latvijas diasporā, kā arī nodrošinātu piemērotākus apstākļus reemigrācijai.