Atzinums

Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - MK not. Nr.264) 46.punkts noteic, ka aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
Projekts paredz papildināt minēto regulējumu un izteikt 46. punktu šādā redakcijā:
"46. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:
46.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras u.c.);
46.2. koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
46.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas."

Dabas pieminekļi - aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma) ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas.

1. Spēkā esošo MK not. Nr. 264 un šī projekta anotācijā nav atrodams vispusīgs minēto normu nepieciešamības pamatojums (t.sk. tiesiskais) un regulējuma ietekmes izvērējums. Šajā anotācijā pēc projekta papildināšanas ar jauno redakciju ietverts fragmentārs šī regulējuma nepieciešamības pamatojums un ietekmes izvērtējums.

2. Projektā ietvertā 46. punkta redakcija par nepieciešamību saņemt arborista atzinumu, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde un tad vēl nepieciešama pašas Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, ir neskaidra. No iepriekš minētā, nav saprotams, vai arborista atzinums būs vienmēr nepieciešams, vai tomēr būs kaut kādi zināmi izņēmuma gadījumi. Skatoties no labas pārvaldības principa aspekta, Dabas aizsardzības pārvalde varētu pati skaņot ieceri ar arboristu un tad gala rezultātā pieņemt lēmumu. 

3. Nav skaidrs termina "koks kļuvis bīstams" tvērums un normā netiek precizēts "kam bīstams". Strīdu gadījumā iesaistītajiem katram var būt sava izpratne, kas ir bīstams, jo arī normatīvajos aktos citos gadījumos par bīstamu koku atzīst pēc dažādām pazīmēm. Strīds par jēdziena "bīstams koks" tvērumu citā kontekstā apskatīts arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 30.04.2020. lietā Nr.A420278416, SKA-232/2020, kas liecina par skaidrības nepieciešamību [1].

4. Nav skaidrs termina "koka augtspēja ir pilnībā zudusi" tvērums un nav skaidrots, kāpēc šāds koks vairs nav īpaši aizsargājams. 
Tāpat anotācijas aprakstā nebija identificējams tiesību akts un tā norma, kas noteic koku augtspējas kritērijus un konkrēti pazīmes pēc kurām skaidri var pārliecināties, ka koka augtspēja ir pilnībā zudusi. Iespējams koks vairs neaugs augstumā vai platumā vai stumbra resnumā, bet tas var savā pilnbriedā, novecošanas vai pat sadalīšanās stadijā vēl saglabāt savu zinātnisko, kultūrvēsturisko, estētisko vai ekoloģisko vērtību.
Daudzi aizsargājami koki (svētozoli utt.) ir kultūras pieminekļi vai ir vietējās kopienas loloti un ir kultūrvēsturiska vērtība (t.sk. nemateriālā kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa), kas jāņem vērā dodot atļauju aizsargājama koka nociršanai. Svētos kokus (kura apkārtne skaitās arī svētvieta) saglabā savā augšanas vietā arī tad, kad tie vairs neaug, noveco, nolūzt utt. 

Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam vērtēt norādītos aspektus, skaidrības nolūkā precizēt projekta 46.panta redakciju un būtiski papildināt anotāciju, kā arī nodrošināt sabiedrības līdzdalību, jo šis regulējums ietverts saskaņošanas laikā kā priekšlikums projektā, kuram netiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība.

[1] ECLI:LV:AT:2020:0430.A420278416.12.S
 

-