Atzinums

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 15.punktu, papildinot to ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:
“15.5. gājēju infrastruktūras uzlabošanas veicināšanai” .

Minētais punkts atbilst NEKP 4.pielikuma 5.rīcības virziena 5.10.punktam, kas paredz pēc 2021.gada ES struktūrfondu un citu finansējuma avotu ietvaros  veicinātu gājēju infrastruktūras būvniecību (prioritāri lielajās pilsētās (un to kaimiņu pašvaldībās), savienojumu primāri veidojot uz sabiedriskā transporta maršrutu galapunktiem. Gājēju infrastruktūras sakārtošana (t.sk., apgaismojuma infrastruktūras pilnveidošana) samazinās ne tikai transporta SEG emisiju īpatsvars Latvijā, bet arī būtiski uzlabosies gaisa kvalitātes rādītājus pilsētās un iedzīvotāju labsajūtu, samazinot apdraudējumu iedzīvotāju veselībai, uzlabojot pilsētvides pievilcību, veicinās cilvēku drošību un samazinās negadījumu skaitu. Papildus minētajam droša gājēju infrastruktūra veicinās arī iedzīvotāju interesi pārvietoties vairāk ar kājām nekā ar privāto transportu.
 

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 15.punktu, papildinot to ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā:
“15.4. mazemesiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana komersantiem, tai skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras nodarbojas ar sabiedriskā pasažieru pārvadājumiem valstspilsētās”.
 
Minētais punkts atbilst NEKP 4.pielikuma 5.rīcības virziena 5.3., 5.4. un 5.6.punktam, kas paredz pilnveidot sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas lielajās pilsētās, vienlaikus veicinot mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un pārvietošanos lielajās pilsētās. Vienlaikus samazināsies ne tikai transporta SEG emisiju īpatsvars Latvijā, bet arī būtiski uzlabosies gaisa kvalitātes rādītāji pilsētās, jo tie pašlaik ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas (piemēram, Rīgā, Rēzeknē un Liepājā gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos normatīvus un PVO rekomendācijas), un iedzīvotāju labsajūtu, samazinot apdraudējumu iedzīvotāju veselībai, uzlabojot pilsētvides pievilcību ārvalstu apmeklētājiem un uzņēmējdarbības videi. Papildus minētajam atbalsts sabiedriskā transporta mazemesiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšanai un atbilstošas infrastruktūras izveidei vai modernizēšanai sabiedriskā transporta sniedzējiem veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pievilcību, būtiski nepaaugstinot, potenciāli pat samazinot sabiedriskā transporta biļešu cenu. Līdz ar to prioritāri investīcijas būtu jānovirza tieši lielo pilsētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem mazemesiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei.
Ņemot vērā minētos nepieciešams papildināt arī anotācijas sadaļas “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” attiecīgo apakšsadaļas “Risinājuma apraksts” 2.rindkopu 6.lpp.

 

-

Viens no Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam 4.pielikumā “Plānotās rīcībpolitikas un to īstenošanas pasākumi” ietvertajiem rīcības virzieniem ir  “Veicināt mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pārvietošanos lielajās pilsētās”.
Ņemot vērā minēto, lūdzam paplašināt atbalsta loku, nosakot, ka Latvijas valstspilsētu pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības var pretendēt uz atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei.  
Lūdzam izteikt MK noteikumu 15.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

“15.1. bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana komersantiem, kuru īpašumā ir un savā darbībā izmanto autoparku ar vismaz pieciem transportlīdzekļiem vai, kuri nodarbojas ar mazas kapacitātes pasažieru pārvadājumiem, kā arī pašvaldību iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām pamatdarbības pakalpojumu nodrošināšanai.
Vienlaikus lūdzam sniegt skaidrojumu terminam “mazas kapacitātes pasažieru pārvadājumi”.
Lai nodrošinātu straujāku energokopienu veidošanos, t.sk. atbalstu pašvaldību energokopienu izveidei, lūdzam MK noteikumu 15.3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
“15.3. energoresursu izmantošanas veicināšana energokopienās un daudzdzīvokļu ēkās, t.sk. atbalsts pašvaldību energokopienu un saistītās infrastruktūras izveidei.“

 

-

Attīstīt energokopienas kā atsevišķu ciemu/ teritoriālu vienību ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu, kas ietver elektrības ražošanu  ar saules PV, eksperimentālu darbu, lai pārvaldītu enerģijas  pieprasījumu un ražošanu kopienā  un kombinētu ar siltuma sūkņu un elektromobiļu izmantošanu. Iespējams virtuālā elektrostacijas – elektrības kopīgošanas un patēriņa izveide.

Industriālu energokopienu attīstība pie lielu jaudu AER parkiem,  kas ietvertu balansēšanas jautājumus / demand-response, enerģijas uzglabāšanu / peek shaving un iespējams jaunu enerģijas nesēju attīstību un ražošanu (H2, e-degvielas u.t.t)

 

-

Lūdzam papildināt sadaļu, ietverot informāciju par projektu iesniedzējiem. Vienlaikus lūdzam noteikt, ka projektu iesniedzēji var būt pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības.
 

-

Lūdzam precizēt MK noteikumus, skaidri nosakot, kuras atlases un par kādu pieejamo atbalsta finansējumu plānots organizēt atklātas vai ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

-

Risinājuma aprakstu LPS lūdz papildināt ar jaunu sadaļu -attīstītas liela mēroga atjaunojamās enerģijas kopiena. Ideja pēc savas būtības ir sadarbības veids starp dažādām vietējās sabiedrības ieinteresētajām pusēm (vēja un saules parku attīstītājiem, mājsaimniecībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, individuāliem komersantiem, pašvaldībām un tās institūcijām), lai kopīgi veidotu AER izmantošanas infrastruktūru ar mērķi ražot enerģiju galvenokārt pašu patēriņam (saviem biedriem) noteiktā teritorijā un izsktatītu iespēju veidot zaļās industriālās teritorijas. Ņemot vērā ka jo dažādāki ir šo patērētāju enerģijas patēriņa profili, jo vairāk tas dod iespēju maksimizēt kolektīvo pašpatēriņu (enerģijas kopīgošana biedru vidū), tad tas dotu iespēju optimizēt uzstādāmo jaudu - elektrības gadījumā tās visticamāk būs saules PV un vienlaicīgi varētu risināt apkures un elektriskās uzlādes jautājumus.  

-

2019. gada maijā ES institūcijas noslēdza darbu pie pakotnes Clean Energy for All Europeans Legislative Package (CEP), kur CEP ir tiesiskais regulējums lai ES sasniegt tās 2030. g. klimata un enerģētikas mērķus.  CEP pakotnes galvenie elementi:
1.pārstrādāta Direktīva 2018/2001 (Atjaunojamās enerģijas direktīva II jeb REDII)
2.pārstrādāta Direktīva 2019/944 (Iekšējā elektroenerģijas tirgus direktīva jeb IEMD)
3. pārstrādāta Regula 2019/943 (Iekšējā elektroenerģijas tirgus regula jeb IEMR)

Enerģētikas kopienas ir uzskatāms piemērs integrācijai, kas nepieciešama, lai risinātu pašreizējās problēmas un tāpēc LPS lūdz paplašināt energokopienu sadaļu. Ņemot vērā ka energokopienas var būt ar vietu saistītas enerģijas kopienas (place-based community models) –kas  apvieno noteiktā ģeogrāfiskā tuvumā esošus interesentus, un kas pēc būtības būtu uzskatāmas par ‘’īstām atjaunojamās enerģijas kopienām’’ un ar ar-interesi saistīti kopienu enerģijas modeļi (interest-based community models), kur tās biedri var / un var arī nebūt saistīti ar konkrētu ģeogrāfisko tuvumu, bet iesaistās tajos dēl kopējiem mērķiem, kopējām interesēm, bet no sabiedrības līdzdalības skatpunkta tās nav mazāk vērtīgas, lūdzam papildināt energokopienas sadaļu ar atbalsta instrumentiem ne tikai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem bet ar atbalstu tādiem projektiem:
1.kopienu enerģija, kas nozīmētu eko ciemata izveide;
2. atjaunojamās enerģijas kopiena;
3. industriālā energokopiena

-