Atzinums

Ņemot vērā, ka termina "atvasinātais instruments" skaidrojumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 2. panta 5. punktā izdarīta atsauce uz direktīvu, lūdzam izvērtēt un precizēt, minētā termina skaidrojumā likumprojektā atsaucoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai to jomu, ar kuru pārņemtas konkrētās direktīvas normas. Skaidrojam, ka Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Līdzīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā līdzīgos gadījumos precizēt arī citu likumprojektā ietverto terminu skaidrojumus.
 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pieņemto lēmumu, pamatnostādņu un ieteikumu pieejamību un saistošo spēku iepretim privātpersonām vai izslēgt atsauces uz minētajiem dokumentiem, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 59. punktu. Ierosinām izvērtēt iespēju atsauces vietā nepieciešamības gadījumā likumprojektā paredzēt regulējumu, ka Latvijas Banka savu funkciju izpildē sadarbojas ar minēto iestādi.

-

Lūdzam izvērtēt, vai norma nav papildināma ar atsauci uz augstākā līmeņa vadību vai skaidrot atbilstību korespondējošajai direktīvas vienībai (sk. anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu), kur norādīts: "sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūra un augstākā vadība". Līdzīgi lūdzam izvērtēt un papildināt arī citas likumprojekta vienības.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta regulējumu attiecībā uz to, ka likumprojekta 26.pantā minēto vērtējumu kopā ar administratīvo aktu par noregulējuma instrumentu piemērošanu vai noregulējuma tiesību īstenošanu, ko sagatavojusi neatkarīga persona, var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.  Vēršam uzmanību, ka administratīvajā tiesā var pārsūdzēt tikai tādus lēmumus, ko izdevusi iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē. Šajā likumprojektā nav konstatējams, ka vērtētājs ir iestāde minētā likuma izpratnē.
 

-

Lūdzam precizēt atsauci uz tiesību aktiem par konkurences noteikumiem, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām norādot uz normatīvajiem aktiem (vai to jomu) un tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem (ja domātas regulas vai dibināšanas līgumi).

-

Maksātnespējas procesa administratora ieteikšanas kārtība ir noteikta Civilprocesa likuma 46.¹ nodaļā “Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas”. Atbilstoši Civilprocesa likuma 363.¹⁰ panta trešajai daļas noteikumiem, administratora kandidāts tiek izlozēts pēc maksātnespējas pieteikuma pieņemšanas un lietas ierosināšanas. Proti, pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas, izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, no Maksātnespējas kontroles dienesta Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta tiek izraudzīts administratora amata kandidāts un tiesnesis izvērtē viņa atbilstību administratora pienākumu veikšanai attiecīgajā juridiskās personas maksātnespējas procesā.
Līdz ar to nav pamats minētajā daļā iekļaut nosacījumu, ka lēmumā iekļauj informāciju par maksātnespējas administratora iecelšanu, jo objektīvi Latvijas bankas rīcībā nav informācija par potenciālo maksātnespējas amata kandidātu.

-

Latvijas Bankai nav tiesību pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu, jo šāda jautājuma izlemšana ir tikai tiesas kompetencē.
Lūgums vērtēt, vai papildu nav nepieciešams veikt grozījumus Civilprocesa likuma 363.¹³ pantā, paredzot jaunu gadījumu, kad tiesai būtu jānoraida maksātnespējas procesa pieteikums (ja attiecībā uz apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas mātes sabiedrību vai pārvaldītājsabiedrību Latvijas Banka plāno veikt noregulējuma darbību).

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir domāts ar stingrām konfidencialitātes prasībām. Vēršam uzmanību, ka norāde uz stingrām konfidencialitātes prasībām ir subjektīva un var tikt apgrūtinoši piemērojama praksē, jo īpaši ņemot vērā, ka informācijas pieejamības prasības noteiktas normatīvajos aktos, kas neparedz attiecīgu prasību klasifikāciju.

-

Lūdzam izslēgt normu, kas paredz, ka pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanai noteiktā termiņa beigām vai pēc saskaņotā lēmuma pieņemšanas EAAPI jautājumu vairs neizskata, ņemot vērā, ka ar likumprojektu, ievērojot jurisdikciju, nevar regulēt attiecīgās institūcijas pienākumus un tiesības.

-

Aicinām precizēt norādi "un tos piemēro iesaistītās noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs", konkretizējot un attiecinot piemērošanu uz Latviju, ievērojot jurisdikciju. Līdzīgi lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt citas likumprojekta vienības.

-

Ņemot vērā jurisdikciju, lūdzam izslēgt normu, neregulējot grupas līmeņa noregulējuma iestādes, proti, citas dalībvalsts noregulējuma iestādes, pienākumus.

-

Ņemot vērā, ka atbilstoši korespondējošās direktīvas normai EAAPI sadarbības pamatnolīgumi nav juridiski saistoši, lūdzam izslēgt atsauci uz minētajiem nolīgumiem, pamatojoties uz noteikumu Nr. 108 59. punktu.

-

Lūdzam izvērtēt un nodrošināt pienācīgu korespondējošās direktīvas normas pārņemšanu. Vēršam uzmanību, ka minētā direktīvas vienība paredz, ka: "noregulējuma iestādes un uzraudzības iestādes nodrošina, ka informācija, kas publicēta saskaņā ar šo pantu, paliek pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus. Publikācijā ietvertos personas datus noregulējuma iestādes vai uzraudzības iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem." Attiecīgi secināms, ka noteikta informācija glabājama vismaz piecus gadus, savukārt speciālais tiesiskais regulējums ("saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams") attiecas vienīgi uz fizisko personu datiem.

-

Lūdzam pamatot likumprojekta anotācijā, kāpēc likumprojekta 94. panta piektajā daļa minētais lēmums nav pārsūdzams. Lēmums par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu var būtiski ietekmēt lietas dalībnieku tiesības vai intereses, tādēļ, piemēram, Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā paredzēts, ka lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt.
 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam skaidrot:
1) kā tieši Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2025/1, ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2017/1129, 1. panta 1. punkta trešā daļa pārņemta likumprojekta 2. panta piektajā, sestajā un septītajā daļā vai precizēt anotācijas 5. sadaļā sniegto informāciju;
2) un konkretizēt minētās direktīvas 3. panta 1. - 10. punkta pārņemšanu (jo īpaši 3. punkta, ņemot vērā Latvijas Bankas uzraudzības funkcijas) likumprojekta 3. pantā, ņemot vērā, ka noregulējuma iestāde faktiski tiek noteikta ar likumprojekta 1. panta pirmās daļas 40. punktu, kompetentā ministrija - ar likumprojekta 1. panta pirmās daļas 24. punktu utt.;
3) nodrošināt minētās direktīvas pielikuma pilnīgu pārņemšanu, detalizēti skaidrojot noregulējamības elementu piemērošanu, 15. panta 3. punkta otrajā daļā, 17. panta 2. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā, 3. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, 23. panta 4. punkta pirmajā teikumā, 31. panta 4. punkta otrajā teikumā, 35. panta 9. punktā, 38. panta 1. punkta ceturtajā daļā, 42. panta 5. punktā, 54. panta 2. un 3. punktā, 67. panta 3. punkta otrajā daļā, 72. panta 2. punkta otrajā teikumā un VII sadaļā ietvertā regulējuma pārņemšanu likumprojektā;
4) arī minētās direktīvas 44. panta 2. punkta otrajā teikumā iekļauto rīcības brīvību, kas faktiski būtu attiecināma uz dalībvalstīm, jo paredz vispārēju ierobežojumu noteikšanu, kā arī skaidrot pamatojumu 44. panta 1. punktā ietvertās rīcības brīvības izmantošanai.
 

-

Aicinām izvērtēt, vai atskaitīšanos nebūtu jāattiecina arī uz padomi, jo korespondējošajā direktīvas normā norādīts uz pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru, kas likumprojektā pārņemts, ar šīm struktūrām saprotot gan valdi, gan padomi. Alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt pamatotu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā aicinām minēt konkrētus piemērus attiecīgajiem pakalpojumiem atbilstoši korespondējošajā direktīvas vienībā minētajam.

-

Lūdzam pārskatīt un nepieciešamības gadījumā precizēt termina "kompetentās ministrijas" skaidrojumu u.c. terminu (tostarp sk. 1. panta pirmās daļas 3., 39., 40. punktu) skaidrojumus. Norādām, ka ar likumprojektu, ņemot vērā jurisdikciju, nav pieļaujams regulēt citu Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu tiesības un pienākumus, kas pārņemot attiecīgo direktīvas regulējumu, nav arī nepieciešams. 

-

Atbilstoši korespondējošajai direktīvas vienībai lūdzam papildināt ar vārdiem "un papildu" pēc vārda "pamata" vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams. Līdzīgi lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojekta 1. panta pirmās daļas 55. punktu.

-

Aicinām skaidrot likumprojekta anotācijā, vai, norādot uz galējām mātes sabiedrībām, netiek nepamatoti ierobežota likumprojekta un attiecīgi arī direktīvas darbības joma, jo korespondējošajā direktīvas vienībā nav tiešā tekstā norādīts uz galvenajiem mātes uzņēmumiem.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošās direktīvas normā norādīts uz šīs direktīvas 75. un 80. pantā ietvertajiem nosacījumiem, kas atbilstoši anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā ietvertajai informācijai pārņemts likumprojekta 83. un 88. pantā, tādēļ aicinām anotācijā skaidrot, kādēļ jāizpilda vēl arī likumprojekta 84., 85., 86., 87. pantā minētie nosacījumi, nepieciešamības gadījumā pamatojot stingrāku prasību attiecināšanu atbilstoši direktīvas 1. panta 2. punktam, vai precizēt minēto anotācijā sniegto informāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka šī likuma 9. panta trešajā daļā nav atrodams plānu aktualizēšanas biežums, tādēļ lūdzam precizēt attiecīgo atsauci (iespējams, domāta 10. panta trešā daļa) vai papildināt likumprojektu ar atbilstošu regulējumu. Līdzīgi aicinām izvērtēt, vai šī likumprojekta panta daļas 3. punkts nav jāprecizē, aizstājot atsauci uz 10. panta otro daļu ar atsauci uz 10. panta piekto daļu.

-

Likumprojekta 9. panta trešajā daļā netiek regulēts jautājums par noregulējuma plāna aktualizēšanas biežumu. Likumprojekta 10. panta trešā daļa nosaka, ka noregulējuma plānu pārskata vismaz reizi divos gados.

-

Likumprojekta panta daļas punktā ir atsauce uz 10.panta otro daļu, kas nosaka, ka noregulējuma plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu. Lūgums izvērtēt, vai vispār šāda atsauce uz to, ka plānus izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalstu, ir nepieciešama kontekstā ar minētā panta regulējumu. Gadījumā, ja šī atsauce par valsts atbalstu ir nepieciešama, lūgums izvērtēt, vai pantā nav veicama atsauce arī uz likumprojekta 5. panta septīto daļu, kas nosaka, ka preventīvo darbības atjaunošanas plānu izstrādā, tajā neparedzot valsts atbalsta saņemšanu.

Likumprojekta panta daļas punktā ir atsauce uz 5. panta astoto daļu, kas nosaka preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietveramo informāciju. Lūgums izvērtēt, vai pantā nav papildu jāliek atsauce arī uz likumprojekta 10.panta piekto daļu, kas nosaka noregulējuma plānā ietveramo informāciju. Lūgums papildināt likumprojektu pēc norādēm, vai sniegt informāciju, kādēļ saskaņā ar likumprojektu Latvijas Banka ir tiesīga piemērot atvieglotas prasības attiecībā uz informācijas saturu, ko pieprasa saskaņā ar preventīvajā darbības atjaunošanas plānā ietveramo informāciju, bet šāda prasība netiek attiecināta uz informācijas saturu, ko pieprasa saskaņā ar noregulējuma plānā ietveramo informāciju.


 

-

Korespondējošās direktīvas 5. panta 3. punktā norādīts, ka mazām un nesarežģītām sabiedrībām "nepiemēro" preventīvas atveseļošanas plānošanas prasības, savukārt šī panta daļā tiek lietots vārds "neievēro" preventīvas darbības atjaunošanas plānošanas prasības. Likumprojekta 9. panta piektajā daļā tiek lietots "nepiemēro". 
Lūgums likumprojektā novienādot lietoto vārdu uz "nepiemēro" atbilstoši korespondējošajai direktīvai.

-

Aicinām, līdzīgi kā septītajā daļā, nodrošināt normu vienveidīgu izteiksmi "netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā novērtējumā norādītie trūkumi vai šķēršļi".

-

Lūgums izvērtēt, vai vārda "reģistrētā" vietā nav jābūt vārdam "reģistrēta".

-

Aicinām izvērtēt un izslēgt vārdus "un vienpadsmitajā daļā", ņemot vērā, ka korespondējošajā direktīvas vienībā nav norādīts uz šīs direktīvas 5. panta 9. punktu, kas pārņemts likumprojekta 5. panta 11. daļā.

-

Aicinām ievērot konsekventu terminoloģiju un vārdus "reālo politiku" aizstāt ar vārdu "tautsaimniecība".

-

Aicinām izvērtēt un likumprojektā konsekventi lietot arī norādi "un vajadzības gadījumā aktualizēt" pēc norādes uz plānu pārskatīšanu, lai izslēgtu interpretācijas iespējas, ka aktualizēšanu var veikt vienīgi likumprojektā tieši norādītos gadījumos.

-

 Aicinām papildināt norādi par to, ko plānā iekļauj, pārņemot direktīvā ietverto norādi: "kad vien tas ir lietderīgi un iespējams, kvantitatīvi", kas pirmšķietami norāda, ka visi elementi plānā nav obligāti jāiekļauj. Alternatīvi lūdzam skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams, likumprojekta anotācijā.

-

Korespondējošās direktīvas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā lietots "piemērotā"  laikposmā efektīvi piemērot izvēlēto noregulējuma darbību. Šajā punktā tiek lietots "pieņemamā", bet likumprojekta 14. panta trešajā daļā lietots "piemērotā" termiņā.
Lūgums likumprojektā novienādot lietoto vārdu uz "piemērotā" atbilstoši korespondējošajai direktīvai.

-

Aicinām izvērtēt un vārdu "darbība" ar vārdu komercdarbību atbilstoši korespondējošajā direktīvas vienībā norādītajam.

-

Ņemot vērā, ka tiek uzskaitīti visi attiecīgās nodaļas panti, lūdzam izvērtēt, vai pantu uzskaitījumu nebūtu lietderīgāk aizstāt ar "šā likuma IX nodaļu".

-

Lūgums izvērtēt komata nepieciešamību starp vārdiem šajā teikuma daļā "tajā skaitā dividenžu, izmaksas".

-

Ņemot vērā, ka tiek uzskaitīti visi attiecīgās nodaļas panti, lūdzam izvērtēt, vai pantu uzskaitījumu nebūtu lietderīgāk aizstāt ar "š piemērojami ā likuma IX nodaļā minētie aizsardzības pasākumi".

-

Aicinām likumprojektā konsekventi norādīt uz aktīvu un saistību pārvaldes sabiedrību.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošajā direktīvas vienībā (arī iepriekš šajā likumprojekta pantā) nav norādīts uz akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nodošanu, tādēļ lūdzam skaidrot pamatojumu atsevišķi norādīt uz minētajiem instrumentiem likumprojekta anotācijā.

-

Korespondējošās direktīvas 30.panta 9.punktā norādīts "vadības vai uzraudzības struktūras vai augstākās vadības locekļi nav atbildīgi pret šādiem akcionāriem vai kreditoriem", līdz ar to lūdzam izvērtēt nepieciešamību minēto pantu papildināt ar vārdu "pret" teikuma daļā "valde un padome nav atbildīga pret šādiem akcionāriem".
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši korespondējošajai direktīvas vienībai nodot atpakaļ ir pieļaujams vienīgi, "ja to pamato lietas apstākļi", bet ne attiecīgi visos gadījumos, tādēļ lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt likumprojektu. Līdzīgi lūdzam papildināt arī citas likumprojekta vienības, piemēram, 38. panta ceturto daļu.

-

Lūdzam nodrošināt korespondējošajā direktīvas vienībā noteiktā pārņemšanu, ka attiecīgo laikposmu nosaka, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus.

-

Aicinām izvērtēt, vai kā alternatīva nav nosakāma neatbilstība nodošanas nosacījumiem, līdzīgi kā likumprojekta 35. panta ceturtajā daļā, nepieciešamības gadījumā normu attiecīgi papildinot.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošajā direktīvas vienībā norādīts uz visiem vai praktiski visiem aktīviem, tiesībām un saistībām, tādēļ lūdzam izvērtēt un precizēt, jo pirmšķietami ar lielāko daļu saprotamas stingrākas prasības, vai alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā pamatot stingrāko prasību piemērošanu likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā.

-

Aicinām izvērtēt un pantā atbilstoši korespondējošajai direktīvas vienībai norādīt vai anotācijā skaidrot, ka var izmantot gan norakstīšanu, gan konvertēšanu, līdz ar to izvairoties no interpretācijas iespējām.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām pirmo daļu izslēgt, jo faktiski dublē otrajā un pārējās panta daļās minēto.

-

Aicinām izvērtēt, vai konkrētajā situācijā ir korekti lietot norādi uz līgumu atjaunošanu, nevis, piemēram, pārjaunošanu v.tml. atbilstoši Civillikumam. Norādām, ka  saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Arī no Eiropas Savienības Tiesas prakses izriet, ka, lai ieviestu Eiropas Savienības tiesības nacionālajā tiesību sistēmā, nav obligāti, lai to saturs skaidri un detalizēti formālā un tekstuālā ziņā tiktu pārņemts normatīvajos vai administratīvajos aktos. Pietiek, ja tiek ievērots vispārīgais juridiskais konteksts, lai pietiekami skaidri un precīzi varētu piemērot Eiropas Savienības tiesības (Eiropas Kopienu Tiesas spriedums lietā C-428/04 Commission v Austria, 99. §.).

-

Aicinām izvērtēt un skaidrot pamatojumu norādei uz finanšu instrumentiem, ievērojot, ka konkrētā panta daļas 5. punktā norādīts uz akcijām, kas faktiski arī ir finanšu instruments, tādējādi dublējot minētajā punktā ietverto regulējumu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka korespondējošā direktīvas vienība neparedz norādi uz finanšu instrumentiem, kas, iespējams, jau izriet no norādes uz tiesībām, aktīviem vai saistībām.

-

Aicinām izvērtēt un papildināt ar norādi uz darbību iemesliem, kā norādīts korespondējošajā direktīvas vienībā ("un norāda veikto pasākumu iemeslus").

-

Ņemot vērā, ka tiek uzskaitīti visi attiecīgās nodaļas panti, lūdzam izvērtēt, vai pantu uzskaitījumu nebūtu lietderīgāk aizstāt ar "šā likuma IX nodaļā minētie aizsardzības pasākumi".

-

Lūdzam tehniski precizēt atsauci uz 30. panta sesto daļu, jo attiecīgo izdevumu segšanu paredz 30. panta ceturtā daļa.

-

Likumprojekta 30.panta sestajā daļā nav noregulēts jautājums par izdevumu segšanu, bet minētā panta ceturtā daļa nosaka, ka Latvijas Banka ir tiesīga saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgajiem izdevumiem no Apdrošināto aizsardzības fonda, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma tiesību īstenošanas. Lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojektā konsekventi pārņemt attiecīgajā direktīvā lietotos terminus, piemēram, vienuviet likumprojektā norādīts uz piegādes saistībām (trešā daļa), bet cituviet (pirmajā daļā) norādīts uz maksājuma izpildes saistībām (sk. arī citas likumprojekta vienības, piemēram, 84. panta ceturtās daļas 4. punktu). Alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā attiecīgi izskaidrot likumprojektā lietoto terminoloģiju.

-

Aicinām tehniski salāgot pirmo ("maksājumu saistību izpildi") un otro teikumu ("maksājuma vai piegādes saistības izpildes"), nodrošinot konsekventu terminoloģiju. Līdzīgi aicinām precizēt arī otro daļu.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošajā direktīvas vienībā ietvertais regulējums pirmšķietami ir plašāks, jo attiecas, ne vien uz garantijām, bet arī uz citādu atbalstīšanu, ar ko iespējams varētu saprast arī citus saistību pastiprinošos līdzekļus. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un attiecīgi papildināt.

-

Aicinām izvērtēt norādi "saskaņā ar šā panta otro daļu" un nepieciešamības gadījumā to tehniski precizēt (piemēram, atsaucoties uz šo panta daļu) vai izslēgt.

-

Aicinām izvērtēt, vai norādes uz pirmstermiņa izbeigšanu vietā nebūtu konsekventi jānorāda uz uzteikumu.

-

Aicinām izvērtēt, vai norādes uz dalībvalsts tiesību aktiem vietā nav jānorāda uz konkrētiem nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Aicinām izvērtēt un tehniski precizēt, atsaucoties uz šā panta pirmo daļu, nevis otro daļu, tādējādi nodrošinot atbilstību korespondējošajai direktīvas vienībai.

-

Aicinām izvērtēt, vai nav pieļauta tehniska kļūda,jo attiecīgo lēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu būtu jāpieņem tiesai, nevis Latvijas Bankai, kura tostarp ir arī subjekts, kas iesniedz maksātnespējas pieteikumu.

-

Aicinām izvērtēt, vai norma nav papildināma atbilstoši korespondējošās direktīvas vienībā minētajam, ka informācija tiek nosūtīta publicēšanai noregulējamās sabiedrības tīmekļvietnē.

-

Lūdzam izslēgt vārdus "un citas kompetentās ministrijas", jo minētais ir liekvārdība, tādēļ, ka izriet jau no termina "kompetentā ministrijas" skaidrojuma.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošā direktīvas vienība paredz: "Šā panta 1. līdz 5. punkts neskar valsts tiesību aktus attiecībā uz informācijas izpaušanu tiesvedības vajadzībām krimināllietās vai civillietās.", savukārt likumprojekts paredz attiecīgu regulējumu vienīgi uz informācijas izpaušanu krimināllietās. Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt un papildināt likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību, ka no korespondējošās direktīvas vienības pirmšķietami izriet noregulējuma iestāžu pilnvaras, nevis pienākums izveidot Eiropas noregulējuma kolēģiju, tādēļ lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt likumprojektu. Lūdzam arī redakcionāli precizēt normu.

(1) Ja ārvalsts apdrošinātājam vai pārapdrošinātājam vai ārvalsts mātes sabiedrībai Latvijas Republikā un vēl vienā vai vairākās dalībvalstīs ir Eiropas Savienības meitas sabiedrības vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles, kas ir atzītas par nozīmīgām vismaz divās dalībvalstīs, Latvijas Banka kopīgi ar iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm var izveidot Eiropas noregulējuma kolēģiju, kuru vada vienojoties izraudzīts Eiropas noregulējuma kolēģijas loceklis. Šajā daļā minētā Eiropas noregulējuma kolēģija darbojas, ievērojot šā likuma 76. un 77. pantā noteiktās prasības, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

Aicinām izvērtēt un atbilstoši korespondējošās direktīvas vienībai papildināt ar uzdevumu novērtēt iespējamo ietekmi, kāda uz grupu un grupas vienībām citās dalībvalstīs varētu būt noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem.

-

Aicinām izvērtēt un atbilstoši korespondējošajai direktīvas vienībai norādīt, ka Latvijas Banka informē regulāri, nepieciešamības gadījumā likumprojektā vai anotācijā atspoguļojot biežumu.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt normu ("nosaka kārtību un vienošanos").

"(1) Lai nodrošinātu noregulējuma darbību izpildi, noregulējuma iestādes un ārvalstu noregulējuma iestādes sadarbojas, pamatojoties uz Starptautisko nolīgumu par noregulējuma iestāžu sadarbību, kas nosaka noregulējuma iestāžu un attiecīgo ārvalstu noregulējuma iestāžu sadarbības kārtību, veicot uzdevumus un īstenojot tiesības, kas minētas šā likuma 87. pantā."

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām lūdzam izvērtēt un likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot konkrētu spēkā esošu un Latvijai saistošu nolīgumu, kas atbilst normā norādītajam, vai izslēgt normā ietverto atsauci uz minēto nolīgumu, ja vismaz likumprojekta spēkā stāšanās brīdī konkrētais nolīgums netiks noslēgts. Kā arī lūdzam likumprojekta anotācijā skaidrot konkrētā nolīguma raksturu, pieejamību un saistošo spēku.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošā direktīvas normā norādīts uz nevēlēšanos, t.i., ne vien nespēju, apmaksāt savas saistības pret kreditoriem, tādēļ lūdzam attiecīgi papildināt likumprojektu ar attiecīgu regulējumu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par atbilstību minētajai direktīvai.

-

Aicinām atkārtoti izvērtēt publiska paziņojuma kā sankcijas un brīdinājuma atbilstību.

Projekta anotācijā ir norādīts: "Likumprojekta 91. panta pirmās daļas 1. punkts paredz brīdinājuma piemērošanu. Minētā brīdinājuma piemērošana izriet no Direktīvas Nr. 2025/1 83. panta 2. punkta "a" apakšpunkta, kurā tas ir noformulēts kā "publisks paziņojums". ES normatīvajos aktos lietotais apzīmējums "publisks paziņojums" Latvijas tiesību sistēmā pēc būtības atbilst brīdinājumam."

Pirmšķietami publisks paziņojums ir saistīts gan ar pārkāpuma konstatēšanu, gan publiskā jeb sabiedriskā nosodījuma elementu (naming and shaming – angļu val.). Brīdinājumam pašam par sevi Latvijas tiesību sistēmā šāds raksturs nepiemīt. Salīdzinājumam, piemēram, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā brīdinājums un publisks paziņojums ir atšķirīgas sankcijas. Arī Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumā brīdinājums un publisks paziņojums ir nodalīti (šajā gadījumā publisks paziņojums, iespējams,  neatbilstoši gan ir vērtēts kā administratīvs pasākums, resp., tāds, kam nepiemīt sodošs raksturs).
 

-

Aicinām pārkāpumu formulējumos neizmantot iekšējās atsauces. Projektā izmantojami pantu nosaukumi, lai skaidri identificētu pārkāpumu un sankciju regulējumu, kā arī tās normas, kuras aizpilda blanketās normas.

Administratīvās atbildības regulējumā ir pieļaujams izmantot blanketās normas. No satversmības skatpunkta šāda pieeja citastarp prasa, lai blanketā norma pietiekami skaidri ļauj saskatīt, uz ko attiecas tajā ietvertā norāde. Citiem vārdiem sakot, blanketajai normai pietiekami skaidri jāapzīmē un jānorobežo tas regulējums, kas ņemams vērā tās aizpildīšanai. Ja pārkāpuma pazīmes konkretizē likuma cita norma (aizpildošā norma), tad pietiek ar identificējamu norādi uz šo likuma normu (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 97. lpp.).

Pārkāpuma formulējumam jābūt tik precīzam, lai aizpildošās normas varētu identificēt bez iekšējām atsaucēm uz citām projekta vienībām. Latvijā sodu tiesībās pārkāpumu formulējumos atsauces neizmanto. Izņēmums ir vienīgi informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības regulu vienībām. Tomēr jebkurā gadījumā pārkāpuma formulējumam jābūt pietiekamam, skaidram, precīzām un paredzamam, ja izņemtu jebkuras atsauces, tostarp arī uz Eiropas Savienības regulām.

Ievērojot minēto, aicinām pārkāpumu formulējumā neizmantot iekšējās atsauces. Likumā kā aizpildošo normu identifikators var kalpot atbilstoši izveidots panta nosaukums. Projektā, diemžēl, pantu nosaukumi nav izmantoti. Tas sarežģī iespēju ātri pārskatīt likumu un uztvert tā struktūru, atrast atbilstošās tiesību normas u. tml. Citastarp panta nosaukumu neesība liedz skaidri identificēt, kuri panti satur pārkāpumu regulējumu un kurā pantā ir paredzētas sankcijas. Pantu nosaukumi atvieglo orientēšanos likuma tekstā. Pantu nosaukumus mūsdienās parasti neraksta vien neliela apjoma likumos (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/87).
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši korespondējošajai direktīvas vienībai attiecīgā informācija publicējama, ja "šādi administratīvi sodi vai citi administratīvi pasākumi nav pārsūdzēti vai ja attiecībā uz tiem pārsūdzības iespējas ir izsmeltas", kas šobrīd no normas neizriet (pēc tam, kad administratīvais akts ir paziņots par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām, ievieto savā tīmekļvietnē), tādēļ aicinām tiesiskās noteiktības nolūkā attiecīgi precizēt likumprojektu.

-

Aicinām izvērtēt, vai nav iespējams veikt anonīmu publicēšanu, ja tā nodrošinātu attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību, kā to paredz korespondējošā direktīvas vienība vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Teikumā "Šāda regulējums izriet no Direktīvas Nr. 2025/1 84. panta, kā arī no 85. panta 1. punkta." nepieciešams labot kļūdu no vārda "Šāda" uz "Šāds".

Likumprojekta 94.panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijas Banka ir tiesīga ierosināt lietu piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Anotācijā atsauce ir tikai uz piecu gadu termiņu lietas ierosināšanai no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet ne no pārkāpuma izbeigšanas dienas, tādēļ lūdzu papildināt anotāciju.
 

-

Aicinām izvērtēt, vai direktīvas:
1)  2. panta 5. punkts nav pārņemts likumprojekta 1. panta trešajā daļā, nevis otrajā daļā;
2) 2. panta 25. punkts nav pārņemts likumprojekta 1. panta pirmās daļas 26. punktā, nevis 20. punktā;
3) 2. panta 40. punkts pārņemts vienīgi likumprojekta 1. panta otrajā daļā, jo termins "apdrošināšanas atlīdzības prasība" konkrētajā vienībā nav skaidrots, bet gan 1. panta trešajā daļā skaidrots vienīgi termins "apdrošināšanas atlīdzība;
4) 67. panta 2. - 4. punkts pārņemts likumprojekta 94. pantā, jo pirmšķietami drīzāk varētu būt pārņemts 95. pantā un daļēji - Administratīvā procesa likumā;
5) informācija par 68. panta pārņemšanu norādīta korekti, un attiecīgi informāciju precizēt.

-