Atzinums

Labklājības ministrija uztur sākotnēji izteikto iebildumu saistībā ar to, ka tiesības uz izdienas pensiju prokuroriem jānosaka speciālajā likumā, kas šajā gadījumā būtu Prokuroru izdienas pensiju likums, kura mērķis ir noteikt tiesības uz prokuroru izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā izdienas pensija prokuroriem tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta. Satversmes tiesas likums nenosaka nevienai personu kategorijai tiesības uz izdienas pensiju, t.sk. arī pašiem Satversmes tiesas tiesnešiem. To attiecīgi paredz Tiesnešu izdienas pensiju likums. 
No patreiz piedāvātās likuma grozījumu redakcijas izriet, ka prokuroram, kurš ir bijis Satversmes tiesas tiesnesis un pēc šo pienākumu pildīšanas atgriežas prokurora amatā, tiesības uz izdienas pensiju būs noteiktas Satversmes tiesas likumā,  savukārt izdienas stāžu aprēķinās pēc Prokuroru izdienas pensiju likuma, bet vidējo mēneša darba samaksu, no kuras ir aprēķināma izdienas pensija –  noteiks Satversmes tiesas likums, savukārt izdienas pensijas apmēru (% no darba samaksas) – Prokuroru izdienas pensiju likums utt.
Saskaņā ar Valsts kancelejas izstrādātajā Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā norādīto visā normatīvā akta jaunrades procesā ir jāievēro noteikti principi, lai radītais normatīvais regulējums būtu kvalitatīvs, izvērtēts, saskanīgs un piemērošanā efektīvs, neradot nevajadzīgu slogu un sarežģījumus (neskaidrības) tā piemērošanā.
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrijas ieskatā piedāvātā grozījuma vietā būtu jāveic attiecīgi grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā,  tādējādi nodrošinot vienādu risinājumu arī attiecībā uz citām izdienu pensiju kategorijām, kur visas ar izdienas pensiju saistītās tiesību normas ir atrunātas speciālajos izdienu pensiju likumos, kā arī tas ļautu tiesību normu piemērotājiem vieglāk un precīzāk piemērot nepieciešamās tiesību normas.

-