Atzinums

51.panta ceturtā daļa (likumprojekta 15.pants) paredz, ka pašvaldība savos saistošajos noteikumos ir tiesīga noteikt siltumapgādes risinājumu veidus – prasības, kuras būs jāievēro personām, ja tās savā ēkā atjaunos siltumapgādes sistēmas vai cels jaunas. Kā jau Tieslietu ministrija iepriekš savos atzinumos norādīja, tad minētā norma skar personām Latvijas Republikas Satversmē 105.pantā garantētās tiesības.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā ietvert detalizētu minētā panta satversmības izvērtējumu 105.panta kontekstā. Kā jau iepriekš norādīts, nav saprotami kritēriji, pēc kā pašvaldības vadīsies, piemēram, ko nozīmē “kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti”. Tāpat nav saprotams, ko nozīmē un kā praktiski izpaudīsies pašvaldību tiesības noteikt “risinājuma veidus”. Tāpat, kā jau iepriekš minēts, spēkā esošā Enerģētikas likuma 50. pants paredz, ka īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Likumprojekta anotācijā nav ietverts skaidrojums par likumprojektā paredzētās 51.panta cetrutās daļas kopsakarību ar jau likumā esošu normu. Anotācijā nav arī skaidrots, kā likumprojektā ietvertie grozījumi varētu ietekmēt dažādas sabiedrības grupas - piemēram, personas, kurām, iespējams, būs nepieciešamība atjaunot savu siltumapgādi, bet tie nevarēs atļauties pašvaldība noteikto veidu, vai personas, kuras būs izvēlējušās izdevīgāko vides prasībām atbilstošo siltumapgādes veidu 50.panta kontekstā, bet neatbildīs pašvaldības noteikumos noteiktajiem veidiem, piemēram, pašvaldība pieprasīs pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai, bet privātpersona būs izvēlējusies modernāko un videi draudzīgāku risinājumu, kas nebūs paredzēts pašvaldības noteikumos. Nav skaidrs, vai pašvaldība katru gadījumu individuāli vērtēs un  kā privātpersona varēs aizsargāt savas tiesības šādā gadījumā.

Ievērojot minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar detalizētu satversmīguma izvērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot praktiskiem aspektiem, kritēriju piepildīšanai ar saturu, mazākierobežojošu alternatīvu izvērtēšanu, pašvaldības rīcības brīvības robežu un privātpersonu īpašumtiesību aizsardzības aspektiem.

Papildus vēršam uzmanību, ka minētais jautājums jau ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmes 2022.gada 27.janvāra sēdē (protokols Nr.4, 1. § 2.3.apakšpunkts), nolemjot svītrot likumprojekta 28. pantā ietvertā 51. panta jauno trešo daļu, kura tobrīd paredzēja "(3) Šā panta otrajā daļā noteikto mērķu sasniegšanai pašvaldība administratīvās teritorijas vai tās daļas ietvaros ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt siltumapgādes risinājumu veidus attiecīgās pašvaldību teritorijas daļās, tostarp noteikt pienākumu pieslēgties centrālajai siltumapgādes sistēmai, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti, vai izmantot citu atjaunojamo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas avotu. Pienākums nosakāms ēkām, kurām tiek atjaunotas siltumapgādes sistēmas un jaunceltnēm". 
 

-

Precizētajā likumprojektā iekļauta norma, kas paredz jaunā redakcijā izteikt Enerģētikas likuma 17.¹panta astoto daļu.
Lūdzam precizēt minēto normu un:
1) novērst Enerģētikas likuma 17.¹ panta devīto daļu dublējošos regulējumu. Vēršam uzmanību, ka likums jau paredz, ka “energokopienas biedri vai daļu turētāji saglabā visas tiem noteiktās enerģijas galalietotāja un aktīvā lietotāja tiesības un pienākumus”;
2) skaidrot, kāpēc nediskriminācijas nosacījums tiek attiecināts tikai uz fiziskām personām. Likumprojekta anotācijas 5.punktā norādīts, ka ar šo likumprojekta normu tiek pārņemts Direktīvas 2018/2001 22.panta 1.punkts un 2.punkta b) apakšpunkts. Tomēr vēršam uzmanību, ka no Direktīvas 2018/2001 22.panta 1.punkta neizriet, ka nediskriminācijas prasības būtu attiecināmas tikai uz fiziskām personām. Direktīvas norma noteic, ka "dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem, jo īpaši tad, ja tās ir mājsaimniecības, būtu tiesības piedalīties atjaunojamās enerģijas kopienā, vienlaikus saglabājot savas galalietotāja tiesības vai pienākumus, un lai tādēļ tiem nenāktos pildīt nepamatotus vai diskriminējošus nosacījumus vai procedūras, kas nepieļautu galalietotāju līdzdalību atjaunojamās enerģijas kopienā, ja vien tas nav privātuzņēmums, kuram šāda līdzdalība ir primārais komercdarbības vai profesionālās darbības veids".
3) svītrot lieko frāzi "tai skaitā atjaunojamās enerģijas energokopienā".

Tāpat vēršam uzmanību, ka Direktīvas 2018/2001 22.panta 2.punkts b) apakšpunkts noteic, ka atjaunojamās enerģijas kopienas ir tiesīgas koplietot atjaunojamās enerģijas kopienā atjaunojamo enerģiju [..]. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā izteiktā Enerģētikas likuma 17.¹panta astotā daļa neregulē šo jautājumu, līdz ar to anotācijā norādītā informācija precizējama.
 

-

Atkārtoti lūdzam precizēt likumprojektā paredzētajā Enerģētikas likuma 125. panta otrajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam, jo tas ir neskaidrs.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punkta 14. apakšpunktā ietverto informāciju, norādot atsauci uz attiecīgo spriedumu.

-

Ievērojot, ka Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumi Nr. 573 "Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi" ir zaudējuši spēku, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas I sadaļas 2. punkta 23. apakšpunktā ietverto informāciju.

-