Atzinums

1) Kopsavilkuma 1. lpp. norādīts: “Būtiski uzsvērt, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība starp reģioniem samazinās, piemēram, ja 2018. gadā Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija 2,9 reizes lielāks nekā Latgales reģiona, tad 2023. gadā starpība ir samazinājusies līdz 2,6 reizēm. Zemgales reģiona gadījumā starpība samazinājusies no 2,4 līdz 2,2 reizēm. Līdz ar to ir pamats secināt, ka reģionālās politikas atbalsta instrumenti darbojas [..]”. 
Šis secinājums ir formulēts pārāk kategoriski. Lai gan dati liecina par pozitīvu tendenci reģionālo atšķirību mazināšanā, nav pietiekama pamata šo dinamiku attiecināt tikai uz RPP īstenošanas pasākumiem. Reģionu attīstību ietekmē arī citi ekonomiskie un ārējie faktori, tādēļ korektāk būtu norādīt, ka RPP pasākumi ir viens no iespējamiem faktoriem, kas veicinājis šo tendenci.

2) Nepieciešams konsekventi norādīt RPP 2021.–2027. gadam piešķirtā finansējuma īpatsvaru. Kopsavilkuma 2. lappusē norādīts, ka “RPP 2021–2027 īstenošanai kopumā piešķirti 37,2% no nepieciešamā finansējuma”, savukārt 6. lappusē minēts, ka “piešķirtais finansējums RPP 2021–2027 īstenošanai ir 499 835 780 euro, kas sastāda 39,0% no nepieciešamā finansējuma”. Nepieciešams precizēt un saskaņot šos datus, lai dokumentā nebūtu pretrunīgas informācijas par finansējuma nodrošinājuma līmeni.
 

-

1) "Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas starpposma izvērtējums" 2.redakcijas sadaļa “3.Mērķa grupu viedoklis par RPP 2021-2027 ietekmi uz tajā noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu” sniedz vērtīgu ieskatu plānošanas reģionu un pašvaldību pieredzē par RPP 2021.–2027. gada īstenošanu, tomēr tajā lielākoties dominē individuālu viedokļu, komentāru un priekšlikumu apkopojums, kamēr analītiski secinājumi ir salīdzinoši maz izcelti. Vienlaikus no visu plānošanas reģionu sniegtās informācijas ir redzams, ka daudzi identificētie izaicinājumi un ierosinājumi ir kopīgi – visbiežāk minēts augsts administratīvais slogs, sarežģītas dokumentācijas prasības, nepietiekama elastība projektu īstenošanā, augsti sasniedzamie rādītāji, kā arī nepietiekami atbalsta instrumenti atbilstoši teritoriju attīstības līmenim un vajadzībām. Tādēļ būtu lietderīgi papildināt sadaļu ar kopsavilkumu, kurā tiktu apkopotas galvenās tendences un secinājumi, izceļot jautājumus, kas atkārtojas vairākumā vai visos reģionos. Tas ļautu skaidrāk identificēt sistēmiskās problēmas un sniegtu lielāku analītisko pievienoto vērtību turpmākajai reģionālās politikas plānošanai.
2) sadaļā plaši apkopotas OECD un Eiropas Komisijas rekomendācijas, tomēr ne vienmēr ir skaidri saprotams, kuras no tām ir īpaši būtiskas Latvijas reģionālās attīstības kontekstā. Būtu lietderīgi vairāk fokusēties uz galvenajiem secinājumiem un prioritātēm, kas tieši attiecas uz Latvijas situāciju un identificētajiem attīstības izaicinājumiem.
3) dokumentā vairākkārt uzsvērta nepieciešamība stiprināt koordināciju starp nozarēm, pārvaldības līmeņiem un teritorijām. Būtu lietderīgi papildus akcentēt, ka starpposma izvērtējumā identificētās problēmas saistībā ar administratīvo slogu, sarežģītiem projektu nosacījumiem un nepietiekamu elastību projektu īstenošanā būtu jāņem vērā arī nākamā plānošanas perioda atbalsta instrumentu izstrādē.
4) 10.lpp. nepieciešams pārskatīt Pierīgas pašvaldību sarakstu (zem 13.atsauces).
5) 7.lpp. noteikts, ka “Latvijas mērķis ir sasniegt 80% no ES vidējā IKP līdz 2034. gadam.” Savukārt dati tekstā atklāj, ka kopš 2021. gada (Krievijas pilna mēroga kara sākuma) izlīdzināšanās ar ES vidējo rādītāju ir apstājusies un 2021. gada vērtība joprojām nav pārsniegta. Kamēr Rīga sasniedz 101% no ES vidējā, pārējie reģioni stagnē kritiskā nabadzībā (tikai 38%–48% no ES vidējā). Faktiski starpziņojuma fakti norāda, ka reģionālās plaisas nevis mazinās, bet gan padziļinās salīdzinājumā ar Eiropas līmeni, un esošie instrumenti nav spējuši nodrošināt reģionu konverģenci. Notiek faktiska stagnācija pret ES vidējo līmeni, kas varētu tikt mazināta mērķējot instrumentus teritorijām, kuros rādītāji ir viszemākie. Pozitīvi vērtējama uzmanības pievēršana Austrumu pierobežas attīstībai un ģeopolitisko risku ietekmei uz reģionālo attīstību. Vienlaikus būtu lietderīgi skaidrāk definēt, kādi konkrēti atbalsta mehānismi vai pieejas pēc 2027. gada varētu tikt piemēroti šīm teritorijām un kā tie atšķirtos no pārējās Latvijas. Dokumentā vairākkārt uzsvērta nepieciešamība pēc individuāli pielāgotas pieejas un papildu investīcijām Austrumu pierobežā, tomēr nav pietiekami konkretizēts, kā tas izpaustos praksē. Būtu lietderīgi precizēt, vai paredzēti īpaši finansējuma nosacījumi, augstāka atbalsta intensitāte, diferencēti sasniedzamie rādītāji, papildu atbalsts uzņēmējdarbībai, mobilitātei, mājokļu pieejamībai, publiskajiem pakalpojumiem vai citi mērķēti risinājumi, kas veicinātu šo teritoriju noturību, konkurētspēju un pievilcību ilgtermiņā.
6) 18.lpp. norādīts, ka ECB procentu likmju (EURIBOR) un energokrīzes dēļ pašvaldību izdevumi ir dramatiski auguši (tiek minēts piemērs par Jelgavu, kur procentu maksājumi pieauga par 106%, saistību īpatsvaram kāpjot par 3 procentpunktiem). Pašvaldībām nācās maksāt par funkciju "Ekonomiskā darbība" par 67,2% jeb 1 miljardu eiro vairāk.
Secinājums. Pašvaldību finanšu kapacitāte ir drastiski pasliktinājusies. Pieaugošie kredītu procentu maksājumi un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas atņem pašvaldībām tiesības un iespējas īstenot jaunus attīstības projektus. Tāpat bijis būvniecības sadārdzinājums. Ziņojumam varētu sekot/tikt ieplānoti/piedāvāti konkrēti valsts līmeņa kompensējošie mehānismi, lai situāciju uzlabotu (piemēram, Valsts kases aizdevumu likmju iesaldēšana vai atvieglojumi pašvaldībām krīzes situācijā u.tml.). 
7) situācijas aprakstā 19.lpp. lūdzam papildināt arī par gaisa apdraudējuma gadījumiem.
8) 102. lpp. VARAM veiktajā anketēšanā noskaidrots, ka pašvaldību reālās investīciju vajadzības nākamajam periodam ir 3,78 miljardi eiro (kur top prioritātes ir uzņēmējdarbība un klimats). Savukārt sākotnējais priekšlikums reģionālās politikas jomā paredz īstenot reformu “Teritoriju noturība, Latvijas reģionālās politikas ietvaros mazinot ārējo faktoru ietekmi uz teritoriju attīstību” ar kopējo ES finansējumu 1 871 791 050 euro. Piedāvātais finansējuma rāmis nosedz mazāk nekā pusi no reālajām vajadzībām un ir identificējams kā risks nākamajam periodam (2028.–2034. gads). Lūdzam skaidrot starpību un to, vai reģioni jau saknē netiek pakļauti nepietiekamam finansējumam, kā rezultātā nespēs risināt kritiski svarīgos demogrāfiskos un klimata izaicinājumus un palielināt nākamā perioda (2028–2034) finanšu ietvaru, lai tas atbilstu pašvaldību reālajam investīciju pieprasījumam (3,78 miljardiem eiro), nevis mehāniski samazinātajam ministrijas priekšlikumam.
 

-