Atzinums

Ministrija uzskata, ka administratīvā soda apmēra noteikšanas regulējums vai soda piemērošanas kritēriji ir nosakāmi šajā likumprojektā nevis nozares likumos.

Ar TM likumprojektā piedāvāto pieeju, nozares likumos var veidoties savi atšķirīgi un pretrunīgi administratīvās atbildības piemērošanas kritēriji nekā Administratīvās atbildības likums to pieļauj.  Administratīvās atbildības likums ir pamats administratīvās atbildības noteikšanai nozares likumos. Tajā jānosaka arī piemērojamās un pieļaujamās atšķirības, lai izvairītos no tiesību normu kolīzijām un nodrošinātu vienotu pieeju administratīvās atbildības piemērošanā.

Transponējot, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas 2024/1785/ES, ar ko groza direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām 79. panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra direktīvas 2024/2881, ar ko groza direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 29.panta prasības attiecībā uz sankcijām nacionālajos tiesību aktos vides jomā, sankciju regulējumā būtu jānosaka, ka administratīvajiem naudas sodiem jābūt iedarbīgiem, un kas pārkāpuma izdarītājiem atņem ekonomisko ieguvumu, kas gūts no pārkāpumiem. Tādējādi tiek vērtēts arī ekonomiskais ieguvums, tostarp labums, kas tiek gūts no prasību neievērošanas. Atbilstoši iepriekšminētajiem tiesību aktiem, nosakot administratīvos naudas sodus,  jāņem vērā arī pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, proti, pārkāpuma atkārtotība. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra  direktīvas  2024/3019/ES par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 29. pantā "Sodi" ir paredzēts, ka nosakot sodus, ņem vērā, vai pārkāpums ir atkārtojies, vai arī tam ir vienreizējs raksturs. Pašreizējais regulējums administratīvā pārkāpuma procesā atkārtotību nevērtē, ievērojot dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu.

Iepriekš minēto direktīvu 2024/1785/ES un 2024/2881 prasības paredz, ka, piemērojot sodu,  jāvērtē arī pārkāpuma rezultātā skartie iedzīvotāji vai vide, kā arī pārkāpuma ietekmi ar mērķi panākt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. Tas izriet arī, piemēram, no Regulas 2024/573 par fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ar kuru groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un atceļ Regulu (ES) Nr. 517/2014 31. panta prasībām. 

Lai neveidotos pretrunas starp nozaru likumiem un neatbilstība Latvijas administratīvās atbildības sistēmai, aicinām papildināt likumprojektu ar papildu kritērijiem, kas jāievēro nosakot sodus un, kas izriet no ES tiesību aktiem.
 

-