Projekta ID
23-TA-747Atzinuma sniedzējs
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Atzinums iesniegts
08.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ņemot vērā Likumprojektā paredzēto ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja definīcijas precizējumu (Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma pirmā panta 12.punkts), to papildinot ar kooperatīvo sabiedrību, nepieciešams precizējums Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma septītajā pantā.
Piedāvātā redakcija
Piedāvātā redakcija septītā panta ievaddaļai:
“Vietējās pašvaldības dome līgumā ar komersantu vai kooperatīvo sabiedrību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu nosaka vismaz:”
“Vietējās pašvaldības dome līgumā ar komersantu vai kooperatīvo sabiedrību par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu nosaka vismaz:”
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ņemot vērā Likumprojektā paredzēto ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja definīcijas precizējumu (Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma pirmā panta 12.punkts), to papildinot ar kooperatīvo sabiedrību, nepieciešams precizējums Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma sestā panta otrajā daļā.
Piedāvātā redakcija
“(2) Vietējās pašvaldības dome nosaka maksu par pašvaldības iestādes un kooperatīvās sabiedrības sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Vietējās pašvaldības dome nosaka maksu par komersanta sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ja komersanta sniegto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoms katrā veidā nepārsniedz 100 000 kubikmetrus gadā. Nosakot maksu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, vietējā pašvaldība piemēro likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktos sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipus.”
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojekta ietvaros Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma devītā panta pirmo daļu paredzēts papildināt ar 8.punktu šādā redakcijā:
“8) novērtēt ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai – ja komersanta sniegto ūdensapgādes pakalpojumu apjoms pārsniedz 10 000 kubikmetrus diennaktī, vai ar ūdensapgādi tiek nodrošināti 50 000 vai vairāk iedzīvotāju.”
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (pārstrādātā redakcija) par dzeramā ūdens kvalitāti (turpmāk – Direktīva) ceturtā panta 3.punktā noteikts: “Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK dalībvalstis nodrošina, ka ūdens noplūdes līmeņus to teritorijā un iespējas panākt uzlabojumus ūdens noplūdes samazināšanā novērtē, izmantojot infrastruktūras noplūdes indeksa (ILI) novērtēšanas metodi vai citu piemērotu metodi. Minētajā novērtēšanā ņem vērā attiecīgos sabiedrības veselības, vides, tehniskos un ekonomiskos aspektus un ietver vismaz tos ūdens piegādātājus, kuri piegādā vismaz 10 000 m³ dienā vai apkalpo vismaz 50 000 cilvēku (…)”. Līdz ar to ir saprotams Likumprojektā paredzētais ierobežojošais nosacījums. Vienlaikus ar Ministru kabineta 2022.gada 31.augusta rīkojumu Nr.583 apstiprinātajās Vides politikas pamatnostādnēs 2021.2027.gadam (https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) tika izvirzīts politikas apakšmērķis “7.2.Droša ūdens resursu izmantošana, nelietderīga patēriņa samazināšana un dūņu lietderīgas izmantošanas palielināšana”. Viens no uzdevumiem apakšmērķa sasniegšanai ir “24.2.Novērtēt zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un izstrādāt plānus zudumu samazināšanai”. Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam nebija paredzēti nosacījumi, kuriem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic un kuriem nav jāveic zudumu novērtēšana un jāizstrādā plāni to mazināšanai. Ievērojot Likumprojektā paredzēto ierobežojošo nosacījumu Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma devītā panta pirmās daļas 8.punktā, zudumus un to samazināšanas potenciālu ūdensapgādes sistēmās būtu jānovērtē tikai SIA “Rīgas ūdens”, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils ūdens” un, iespējams, vēl vienai vai divām valstspilsētām. Pārējiem sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem līdz ar to nebūs ārējā normatīvā regulējuma, kas veicinātu ūdens zudumu apmēra samazināšanu un skaidri noteiktu kārtību zudumu un to samazināšanas potenciāla novērtēšanai.
Lūdzam izvērtēt iespēju Likumprojekta 5.pantā neietvert piegādātā ūdens apjoma vai apkalpoto iedzīvotāju skaita ierobežojumu, bet, izstrādājot atbilstošos Ministru kabineta noteikumus, noteikt, ka Eiropas Komisijai atbilstošā informācija jāsniedz, ja komersanta sniegto ūdensapgādes pakalpojumu apjoms pārsniedz 10 000 kubikmetrus diennaktī, vai ar ūdensapgādi tiek nodrošināti 50 000 vai vairāk iedzīvotāju, savukārt ūdens zudumi un to samazināšanas potenciāls jānovērtē plašākam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju lokam, tā samērīga apmēra nosacījumus nosakot Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi vienlaikus ar atbilstības Direktīvas prasībām nodrošināšanu tiktu veicināta arī Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzētā uzdevuma pilnvērtīga izpilde.
“8) novērtēt ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai – ja komersanta sniegto ūdensapgādes pakalpojumu apjoms pārsniedz 10 000 kubikmetrus diennaktī, vai ar ūdensapgādi tiek nodrošināti 50 000 vai vairāk iedzīvotāju.”
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 (pārstrādātā redakcija) par dzeramā ūdens kvalitāti (turpmāk – Direktīva) ceturtā panta 3.punktā noteikts: “Saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK dalībvalstis nodrošina, ka ūdens noplūdes līmeņus to teritorijā un iespējas panākt uzlabojumus ūdens noplūdes samazināšanā novērtē, izmantojot infrastruktūras noplūdes indeksa (ILI) novērtēšanas metodi vai citu piemērotu metodi. Minētajā novērtēšanā ņem vērā attiecīgos sabiedrības veselības, vides, tehniskos un ekonomiskos aspektus un ietver vismaz tos ūdens piegādātājus, kuri piegādā vismaz 10 000 m³ dienā vai apkalpo vismaz 50 000 cilvēku (…)”. Līdz ar to ir saprotams Likumprojektā paredzētais ierobežojošais nosacījums. Vienlaikus ar Ministru kabineta 2022.gada 31.augusta rīkojumu Nr.583 apstiprinātajās Vides politikas pamatnostādnēs 2021.2027.gadam (https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) tika izvirzīts politikas apakšmērķis “7.2.Droša ūdens resursu izmantošana, nelietderīga patēriņa samazināšana un dūņu lietderīgas izmantošanas palielināšana”. Viens no uzdevumiem apakšmērķa sasniegšanai ir “24.2.Novērtēt zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un izstrādāt plānus zudumu samazināšanai”. Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam nebija paredzēti nosacījumi, kuriem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic un kuriem nav jāveic zudumu novērtēšana un jāizstrādā plāni to mazināšanai. Ievērojot Likumprojektā paredzēto ierobežojošo nosacījumu Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma devītā panta pirmās daļas 8.punktā, zudumus un to samazināšanas potenciālu ūdensapgādes sistēmās būtu jānovērtē tikai SIA “Rīgas ūdens”, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils ūdens” un, iespējams, vēl vienai vai divām valstspilsētām. Pārējiem sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem līdz ar to nebūs ārējā normatīvā regulējuma, kas veicinātu ūdens zudumu apmēra samazināšanu un skaidri noteiktu kārtību zudumu un to samazināšanas potenciāla novērtēšanai.
Lūdzam izvērtēt iespēju Likumprojekta 5.pantā neietvert piegādātā ūdens apjoma vai apkalpoto iedzīvotāju skaita ierobežojumu, bet, izstrādājot atbilstošos Ministru kabineta noteikumus, noteikt, ka Eiropas Komisijai atbilstošā informācija jāsniedz, ja komersanta sniegto ūdensapgādes pakalpojumu apjoms pārsniedz 10 000 kubikmetrus diennaktī, vai ar ūdensapgādi tiek nodrošināti 50 000 vai vairāk iedzīvotāju, savukārt ūdens zudumi un to samazināšanas potenciāls jānovērtē plašākam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju lokam, tā samērīga apmēra nosacījumus nosakot Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi vienlaikus ar atbilstības Direktīvas prasībām nodrošināšanu tiktu veicināta arī Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzētā uzdevuma pilnvērtīga izpilde.
Piedāvātā redakcija
Ņemot vērā arī precizētu terminu, piedāvātā redakcija:
“8) novērtēt ūdens zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.”
“8) novērtēt ūdens zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.”
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Likumprojektā paredzēts papildināt Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 4.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:
“7) kārtību, kā novērtēt ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu, kā arī attiecīgās informācijas iesniegšanas kārtību Eiropas Komisijai.”
Analizējot Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā lietotos terminus (piemēram, 1.panta 3.punkts) secināms, ka uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem ir attiecināms termins “centralizētā ūdensapgādes sistēma” (vai centralizētā kanalizācijas sistēma). “Ūdensapgādes sistēma” tiek lietots attiecībā uz ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem (sk.1.panta 9.punkts par piederības robežu).
Ja Likumprojekta 2.pantā noteikto regulējumu ir domāts attiecināt uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, likuma 4.panta 7.punktā “ūdensapgādes sistēmās” vietā jābūt terminam “centralizētās ūdensapgādes sistēmās”.
Ja Likumprojekta 2.pantā noteikto regulējumu ir domāts attiecināt arī uz ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem, formulējums jāpapildina ar centralizētajām ūdensapgādes sistēmām.
Vēlams arī papildināt anotāciju ar papildu skaidrojumu par iepriekš minēto, jo anotācijā ir detalizēti aprakstīts par Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir runa par ūdens patēriņa starpību. Problemātika saistībā ar ūdens patēriņa starpību ir daudz plašāka un ietver ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju īpašumā, kopīpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes sistēmas. Papildu skaidrojums anotācijā nepieciešams, lai jebkuram anotācijas lasītājam būtu nepārprotami skaidrs Likumprojekta tvērums.
Regulators vērš uzmanību, ka formulējums “kā arī attiecīgās informācijas iesniegšanas kārtību Eiropas Komisijai” nesakrīt ar piedāvātās V nodaļas virsrakstu un saturu.
“7) kārtību, kā novērtēt ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu, kā arī attiecīgās informācijas iesniegšanas kārtību Eiropas Komisijai.”
Analizējot Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā lietotos terminus (piemēram, 1.panta 3.punkts) secināms, ka uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem ir attiecināms termins “centralizētā ūdensapgādes sistēma” (vai centralizētā kanalizācijas sistēma). “Ūdensapgādes sistēma” tiek lietots attiecībā uz ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem (sk.1.panta 9.punkts par piederības robežu).
Ja Likumprojekta 2.pantā noteikto regulējumu ir domāts attiecināt uz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, likuma 4.panta 7.punktā “ūdensapgādes sistēmās” vietā jābūt terminam “centralizētās ūdensapgādes sistēmās”.
Ja Likumprojekta 2.pantā noteikto regulējumu ir domāts attiecināt arī uz ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem, formulējums jāpapildina ar centralizētajām ūdensapgādes sistēmām.
Vēlams arī papildināt anotāciju ar papildu skaidrojumu par iepriekš minēto, jo anotācijā ir detalizēti aprakstīts par Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir runa par ūdens patēriņa starpību. Problemātika saistībā ar ūdens patēriņa starpību ir daudz plašāka un ietver ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju īpašumā, kopīpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes sistēmas. Papildu skaidrojums anotācijā nepieciešams, lai jebkuram anotācijas lasītājam būtu nepārprotami skaidrs Likumprojekta tvērums.
Regulators vērš uzmanību, ka formulējums “kā arī attiecīgās informācijas iesniegšanas kārtību Eiropas Komisijai” nesakrīt ar piedāvātās V nodaļas virsrakstu un saturu.
Piedāvātā redakcija
-