Atzinums

formulas loceklim Publ, mūsuprāt, tomēr ir vēl jāsamazina autoru skaita slieksnis, pie
kura piemēro papildu koeficientu 0,1. Priecājamies, ka ir piedāvājums to būtiski
samazināt līdz 100, tomēr pārbaudot agrāk iegūtus datus par Latvijas institūciju
publikācijām2 Scopus datubāzē 2018. gadā, novērtējam, ka ir 16 publikācijas, kurām
bijuši vairāk kā 50, bet mazāk kā 100 autori. Un nevienā no tām Latvijas autoru skaits
nepārsniedza 3, savukārt iesaistīto institūciju skaits bija vairākos desmitos. Drošības
pēc pārskatījām arī 2021. gada Scopus datubāzes ierakstus un arī tur konstatējām
teju to pašu. Vienā gadījumā bija vairāk Latvijas autoru, bet tāpat vairāki desmiti
institūciju, toties pirmā autore bija no Latvijas. Mūsu ieskatā, šīs ir skaidras pazīmes
konsorcija tipa publikācijām, kur, ja “zinātniskās institūcijas autors vai autori nav
norādīti kā pirmais, otrais vai pēdējais autors”, pārējo autoru ieguldījums ir mazs un
tāpēc to nebūtu korekti salīdzināt ar dažu autoru publikācijām. IZM izziņas
skaidrojumā min “Samazināts slieksnis autoru skaitam, bet nevis uz 50, bet uz 100
autoriem, saistībā ar atsevišķu nozaru specifiku, kurās arī ārpus lieliem konsorcijiem
ir iespēja viegli pārsniegt 50 autorus publikācijai.”, neminot nozaru piemērus. Mūsu
piemērs rāda, ka šādas specifikas nav, vai tā ir ārkārtīgi reta, tāpēc uzstājam uz
zemāka autoru skaita sliekšņa norādīšanu, konkrētāk:
○ Publ - … Nosakot “Publ” par zinātniskās institūcijas zinātniskajām
publikācijām, kurās to kopējais autoru skaits pārsniedz 50 un kur zinātniskās
institūcijas autors vai autori nav norādīti kā pirmais, otrais vai pēdējais autors
zinātniskajām publikācijām - tām piemēro papildu koeficientu – 0,1. …

-

saglabājam iebildumu, ka formulas 1) daļa Alga šī brīža priekšlikumā tikai daļēji
nodrošina vienu no bāzes finansējumam izvirzītajiem mērķiem, kas labi aprakstīts
informatīvā ziņojuma 3. sadaļā1 un šo mērķi LJZA stingri atbalsta. Kā minējām,
nosacījums finansējumu mainīt tikai reizi 3 gados (“10. Bāzes finansējumu šo
noteikumu 3.punktā minētās formulas elementā “Alga” aprēķina reizi trijos gados un
piešķir to nemainīgu trīs gadu periodā.”) veicina stabilitāti, tomēr arī tas situāciju
uzlabo tikai daļēji, jo institūcijas tāpat būs ieinteresētas maksimizēt šo rādītāju līdz
izmaiņas brīdim pēc 3 gadiem. IZM skaidrojumā teikts, ka šada pieeja “ļaus
augstskolām un zinātniskājām institūcijām nodrošināt tām nepieciešamās iespējas
autonomi noteikt institūcijai labāko atalgojuma un slodzes politiku attiecībā par
pētniecību”, bet tieši tāda situācija ir arī šobrīd. Un tieši esošā MK noteikumu
versija veicināja institūcijas izvēlēties šādu mākslīgi veidotu slodžu
pieaugumu. Ja nosacījums paliks šādā formā, institūcijas maksimizēs Algu pozīciju,
un pilnas slodzes darba vietas būs otršķirīgas. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir
pretrunā Pasaules Bankas rekomendācijām. Un nepagurstoši mudinām šo rādītāju
pārsaukt par Bāze, fiksēt uz laiku līdz nākamajam zinātnisko institūciju
starptauriskajam izvērtējumam, izvēloties vienu finansējuma sadalījuma
mehānismu, tādējādi ļaujot institūcijām patiešām brīvi noteikt labāko atalgojuma un
slodzes politiku atiecībā par pētniecību. Tie var būt kādi no iepriekšējā atzinumā
aprakstītajiem. Konkrētāk:
1 “Zinātnes bāzes finansējumam ir jānodrošina finansiālās stabilitātes pamats zinātniskajām
institūcijām, kas ir nepieciešams tālāku zinātniskās darbības rezultātu radīšanai (...), tajā skaitā jaunu
zinātnes virzienu attīstīšanai, kuri sākotnēji prasa intensīvus cilvēku un materiālo resursu
ieguldījumus.”
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/document_versions/7e320d1f-4c21-4472-bd9f-3b3
36e974ac0/download
○ Bāze - zinātniskās institūcijas nodarbinātā zinātniskā personāla skaita pilna
laika ekvivalenta izteiksmē, kas norādīts pēdējā zinātnisko institūciju
starptautiskajā novērtējumā;
vai
Bāze - zinātniskās institūcijas 3 fiksētos finansēšanas periodos (2019.-2021.)
kopā iegūtais zinātniskās darbības bāzes finansējums;
● ja tomēr mūsu pirmo ieteikumu neņem vērā pēc būtības, tad rosinām precizēt “Alga”
kopsummas iegūšanas mehānismu. Pozitīvi novērtējam priekšlikumu ieskaitīt
akadēmiskā personāla, kas docē (profesori, asociētie profesori, docenti, lektori,
asistenti) pētniecības pienākumu daļas atlīdzību. Tomēr prognozējam, ka piedāvātais
risinājums šīs daļas atrašanai kā “augstskolas noteikto pētniecības pienākumu %
(procentuālajā) apmērā no kopējiem pienākumiem)” būs birokrātiski ļoti sarežģīts
un laikietilpīgs gan augstskolas, gan ministrijas pusē. Tāpēc piedāvājam šo
apjomu fiksēt valsts līmenī. Piemēram, 60 vai 70% apmērā no slodzes, uzsverot
docētāju nepieciešamību būt aktīviem pētniecībā. Ja nekļūdamies, tad jau šobrīd
likumdošana neaizliedz, piemēram, LZP FLPP finansējumu saņemt kādā no šīm
pozīcijām. Bet tieši bāzes finansējuma principi augstskolas no tā attur. Starp citu, šo
iespējams eleganti apvienot ar stimulu pilnas slodzes pozīcijām, piemēram, definējot:
○ …kā arī profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti – 70%
apmērā, ja persona augstskolā tiek nodarbināta pilnā slodzē…
Līdzīgi iespējams definēt pilnas slodzes kritēriju arī pētniecības akadēmiskajiem
amatiem

-