Atzinums

Lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta pirmās daļas 42. punktā ietverto "cietās biomasas" definīciju, ņemot vērā, ka regula Nr. 2015/1189 nekoksnes biomasas katlus no sava tvēruma izslēdz, kā arī novērst definīcijā esošo teksta atkārtojumu. 

Definīcija, kas aptver augu izcelsmes materiālus gan no lauksaimniecības, gan mežsaimniecības, vienā jēdzienā apvieno iekārtas ar atšķirīgu tiesisko statusu: koksnes biomasas katliem ar nominālo siltuma jaudu līdz 500 kW harmonizācija pastāv, nekoksnes biomasas katliem – ne. Tas ir būtiski, izvērtējot 11.¹³ panta atbilstību regulas Nr. 2024/1781 3. pantam. 

-

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka no panta regulējuma nav skaidrs, kādas darbības ir jāveic valsts institūcijām gaisa kvalitātes veicināšanas jomā. Vai regulējums attiecas uz normatīvā regulējuma un politikas plānošanas dokumentu izstrādi vai arī tiek paredzētas arī cita veida darbības. Lūdzam precizēt regulējumu vai detalizēti skaidrot to anotācijā. 

-

Vēlamies norādīt, ka no punkta regulējuma nav skaidrs kādi pienākumu gaisa kvalitātes jomā ir valsts institūcijām un kādas darbības no tām tiek sagaidītas. 

-

Lai gan anotācijā ir norādīts, ka Ministru kabinets var izdot atsevišķus noteikumus, no regulējumā ir ietverts deleģējums ministru kabinetam attiecīgus noteikumus izdot. Anotācijā nav skaidrots par kāda veida ierobežojumiem Ministru kabinets varētu lemt tieši nozares griezumā. Gaisa kvalitāti parasti tiek vērtēta konkrētās teritorijās, Ekonomikas ministrijai ir bažas, ka vispārēji ierobežojumi nozarei nozares griezumā būs nesamērīgi un nepamatoti ierobežos nozares dalībniekus teritorijās, kurās netiek konstatēta ietekme uz gaisa kvalitāti. Lūdzam precizēt regulējumu un anotācija skaidrot Ministru kabinetam deleģētās tiesības. 

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas (ES) 2024/1781, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (turpmāk – regula Nr. 2024/1781), 3. pants paredz, ka dalībvalstis nevar aizliegt, ierobežot vai kavēt tādu produktu laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, kuri atbilst deleģētajos aktos noteiktajām ekodizaina un snieguma prasībām, ja ierobežojuma pamatā ir neatbilstība nacionālajām prasībām attiecībā uz produkta parametriem, kurus jau aptver minētie deleģētie akti. Regulas Nr. 2024/1781 apsvērumos vienlaikus atzīts, ka dalībvalstis noteiktos apstākļos var ierobežot prasībām atbilstošu produktu uzstādīšanu, ja vien tas nerada nepamatotu tirgus barjeru. 

Regula Nr. 2024/1781 aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (turpmāk – direktīva Nr. 2009/125/EK), taču atbilstoši regulas Nr. 2024/1781 79. panta 2. punktam produktiem, ko reglamentē īstenošanas pasākumi, kas pieņemti atbilstoši direktīvas Nr. 2009/125/EK 15. pantam, piemēro arī regulas Nr. 2024/1781 3. pantu. 

Norādām, ka cietā kurināmā katliem šobrīd ir spēkā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa regula (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (turpmāk – regula Nr. 2015/1189), savukārt likumprojekta 1. panta pirmās daļas 40. punktā definētajā apkures iekārtu tvērumā ietilpstošajām lokālajām siltumapgādes iekārtām un plītīm ar dūmvadu – Komisijas 2015. gada 24. aprīļa regula (ES) 2015/1185, ar ko Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz lokālo cietā kurināmā telpu sildītāju ekodizaina prasībām (turpmāk – regula Nr. 2015/1185). Informējam, ka šobrīd Eiropas Komisija pārskata abu minēto regulu prasības. 

Regulas Nr. 2015/1189 1. panta 1. punkts nosaka ekodizaina prasības cietā kurināmā katlu laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā. Attiecīgi 11.¹³ panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais deleģējums ierobežot vai aizliegt apkures iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu pēc būtības ir nodošanas ekspluatācijā ierobežojums minēto regulu izpratnē. 

Ņemot vērā minēto, lūdzam: 1) izvērtēt iespēju svītrot 11.¹³ panta pirmās daļas 1. punktā ietverto deleģējumu daļā, kas attiecas uz apkures iekārtu uzstādīšanas un darbināšanas aizliegšanu vai ierobežošanu, 2) vai papildināt anotāciju ar detalizētāku pamatojumu apkures iekārtu uzstādīšanas un darbināšanas aizliegumam. Likumprojekta anotācijā norādītais, ka cietā biomasa, kūdra un ogles ir izvēlētas, ņemot vērā to radīto gaisa piesārņojumu, pats par sevi nepamato nepieciešamību ierobežot vai aizliegt attiecīgo kurināmo izmantojošu apkures iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu. Vienlaikus, lūdzam anotācijā skaidrot vai ierobežojuma nepieciešamības pamatojumā ir ņemtas vērā Eiropas Savienības līmenī jau noteiktās ekodizaina prasības attiecīgajām apkures iekārtām, tostarp prasības par gaisu piesārņojošo vielu emisijām, kāpēc minētās ekodizaina prasības nav pietiekamas un kāpēc papildus tām nepieciešams paredzēt iespēju ierobežot vai aizliegt arī tādu apkures iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu, kas ekodizaina prasībām atbilst, un to vai paredzētais ierobežojums nerada nepamatotu tirgus barjeru regulas Nr. 2024/1781 izpratnē. 

-

Papildus Ekonomikas ministrija uzskata, ka nav samērīgi pašvaldībai ierobežot konkrēta kurināmā izmantošanu. Tehnoloģiju attīstība un inovatīvie risinājumu šobrīd nodrošina, ka, piemēram, ar cieto biomasu kurināmā apkures iekārta spēj pilnībā nodrošināt gaisa kvalitātes prasību sasniegšanu. Turklāt, ar cieto biomasu kurināmās apkures iekārtas bieži vien ir ekonomiski izdevīgākas. Nav pamata diskriminēt šādas iekārtas gadījumos, ja tās pilnībā nodrošina normatīvā regulējuma prasību izpildi. 
Ekonomikas ministrijas prāt, normatīvais regulējums paredz vietējai pašvaldībai plašas tiesības izstrādāt ilgtermiņa un īstermiņa gaisa kvalitātes plānus. Nebūtu samērīgi noteikt ierobežojumus atrauti no piesārņojuma cēloņa analīzes un bez kompleksas pieejas. Lūdzam svītrot šādu deleģējumu vai precizēt to, sasaistot ar iekārtas darbības rādītājiem, nevis ar kurināmā izmantošanu. 

-

Lūdzam saskaņot šo pienākumu ar normatīvo regulējumu nekustamā īpašuma valsts kadastra jomā. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3,panta pirmo daļu nekustamā īpašuma valsts kadastrs (turpmāk — Kadastrs) ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu. Savukārt, šā likuma 13.panta paredz vispārējo pienākumu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, ja mainīts nekustamā īpašuma sastāvs vai nekustamā īpašuma objektu raksturojošie dati. Apkures sistēma ir viens no kadastra datiem. 
Ekonomikas ministrijas prāt, datiem ir jābūt uzturētiem vienā sistēmā, papildus pienākums sniegt informāciju, kas ir citas institūcijas rīcībā ir nepamatots administratīvais slogs. 

-

Ņemot vērā, ka apkures iekārtas ir arī mājokļa apkures instruments, uzskatām, ka lēmums par iekārtas darbības apturēšanu var tikt pieņemts, ja pastāv objektīvi reāls dzīvības apdraudējums, t.sk. smaga negatīvā ietekme uz cilvēka veselību. Šīs iekārtas var būt vienīgais mājokļa apsildes veids. Apkures sezonā aizliegums darbināt mājokli apkures iekārtu var radīt būtisku apdraudējumu mājoklī dzīvojošiem, atstājos viņus faktiski bez dzīvošanai derīgā mājokļa. Lūdzam precizēt regulējumu. 

-

Ekonomikas ministrija uzskata, ka aizliegums konkrēta veida apkures iekārtām var attiekties tikai uz jaunu apkures iekārtu uzstādīšanu un nedrīkst attiekties uz esošās iekārtas ekspluatāciju. Aizliegums darbināt mājoklī esošās iekārtas var nozīmēt mājokļa atstāšanu bez apkures, kas nav pieļaujams, jo neatbilst Satversmē garantētām tiesībām uz mājokli. Lūdzam precizēt likumprojekta regulējumu. 

-

Lūdzam skaidrot, kas tiek saprasts ar "jaunu objektu izvietošanu". Vai tas attiecas uz būvju būvniecību vai arī esošo būvju ekspluatācijas prasībām bez būvniecības procesiem. Lūdzam precizēt terminoloģiju vai skaidrot anotācijā termina saturu. 

-

Lūdzam saskaņot terminoloģiju ar normatīvo regulējumu būvniecības jomā. 

-

Ņemot vērā, ka anotācija nav skaidrots šī regulējuma tvērums un mērķis, nav iespējams novērtēt tā atbilstību normatīvajam regulējumam būvniecības jomā, kā arī samērīgumu. Lūdzam anotācijā detalizēti skaidrot regulējuma tvērumu. 

-

Lūdzam regulējumu attiecināt tikai uz jaunu iekārtu uzstādīšanu. Esošo iekārtu darbināšanas pārtraukšana mājokļos, Ekonomikas ministrijas prāt, var radīt Satversmē garantēto tiesību uz mājokli pārkāpumu. 

-

Lūdzam papildināt anotācijas 2.2.3. apakšsadaļu ar likumprojekta ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi izvērtējumu.
Likumprojekts paredz vairākas prasības, kas var radīt papildu administratīvo slogu un izmaksas komersantiem, tostarp saistībā ar A kategorijas piesārņojošo darbību atļauju pārskatīšanu un atsevišķos gadījumos jaunu atļauju saņemšanu, vides pārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī papildu pasākumiem stingrāku gaisa kvalitātes prasību izpildei. Vienlaikus anotācijā nav sniegts šo prasību ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi izvērtējums.
Lūdzam anotācijā raksturot likumprojekta ietekmi uz skartajiem komersantiem, tostarp iespējamo administratīvā sloga un izmaksu pieaugumu, bet, ciktāl iespējams, arī skarto komersantu loku.

-

Vēršam uzmanību, ka termina skaidrojums būtiski atšķiras no līdzīgiem terminiem, kas ir lietoti būvniecības nozares regulējumā. Lūdzam anotācijā skaidrot atšķirīgu termina tvērumu un piemērošanu tikai šā likuma vajadzībām. 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 1. pantā ietverto termina “zemo emisiju zona” definīciju, savstarpēji to salāgojot ar likumprojekta 11.14 pantā paredzēto regulējumu.
Termina definīcija paredz zemo emisiju zonā aizliegt tādu transportlīdzekļu iebraukšanu, kas atbilst emisiju klasei no “EURO 0” līdz “EURO 5”, savukārt 11.14 pants paredz pašvaldībai tiesības noteikt, kādas emisiju klases transportlīdzekļu iebraukšana konkrētajā zonā tiek aizliegta vai ierobežota.
Lūdzam novērst minēto neskaidrību, nodrošinot nepārprotamu un savstarpēji saskaņotu regulējumu.

-