Atzinums

KP ir iepazinusies ar Anotācijā iekļauto ietekmes aprakstu uz konkurenci, tomēr sekojošu iemeslu dēļ KP uztur savus iepriekš sniegtos iebildumus:
KP atkārtoti vērš uzmanību, ka patērētāja izvēli primāri nosaka produkta pieejamība gan finansiālā (cena, kur viens no būtiskiem cenu ietekmējošiem elementiem ir akcīzes nodoklis), gan iespēja nopirkt to noteiktās (ierobežotās) vietās un laikos. Tāpat šim specifiskam produktam alkohola dzērieniem ierobežojumi to iegādāties noteiktām vecuma grupām. Minētie faktori primāri ietekmē pieejamību. Reklāma ir viens no rīkiem, kādā tirgus dalībnieki vai dažādi ražotāji var informēt par produktu. Reklāmas ietekme uz konkrētā produkta pieejamību un alkohola apriti un patēriņu, ko primāri ar grozījumiem valsts vēlas ierobežot, būtu izvērsti ekonomiski pamatojama. Turklāt, jau pašlaik reklamēšana ir ierobežota satura (prasības reklāmas saturam) un pieejamības ziņā (kur reklamēt).
Tāpat, produktu cenu (t.sk. alkoholisku dzērienu) pieejamība ir būtiska patērētāja nepieciešamība, lai, tie var izvērtēt, kuru cenas un kvalitātes ziņā preci vai pārdevēju izvēlēties.
KP joprojām rodas bažas, ka, ja nekādā veidā netiks pieļauta cenas reprezentēšana ārpus veikaliem, mazumtirdzniecības vietām internetā (ja šīm vietām ir saņemta licence (speciālā atļauja)) vai ražotāju struktūrvienībām, no tirgus var tikt, izspiesti mazie ražotāji, kas reklamējas dažādos veidos, piemēram, sociālajos tīklos, un, ja savā reklāmā tiem tiks liegta iespēja norādīt, kāda ir preces cena vai norādi uz īpašu piedāvājumu, tiem varētu būt apgrūtinoši sasniegt jaunus klientus. Attiecīgi šādi ierobežojumi apgrūtinās mazo ražotāju darbību un ienākšanu tirgū, vienlaikus mazinot konkurences spiedienu uz tirgū jau esošajiem tirgus dalībniekiem.
KP arī apšauba VM secināto, ka patērētāji parasti (primāri) dodas uz ražotāju struktūrvienībām, lai atsevišķi iegādātos alkoholiskos dzērienus, jo vairums patērētāji visticamāk iegādājas alkoholiskos dzērienus veicot ikdienas pirkumus vai tirdzniecības vietās, kas tiem ir tuvāk vai pa ceļam uz dzīvesvietu.
KP norāda, ka papildu ierobežojumi reklāmai kavē konkurenci starp tirgus dalībniekiem un ir uzskatāmi par tirgus barjeru jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai.
Brenda reklamēšanas saglabāšana ļauj ilgspēlējošiem uzņēmumiem un to produktiem saglabāt savas tirgus pozīcijas, tie ir visiem ir zināmi un, lai pārdotu savus produktus, tiem varētu nebūt vitāli nepieciešama speciāla reklāma, tomēr jaunu produktu un zīmolu izveides un tirgū palaišanas procesā reklāma, īpašie piedāvājumi u.c. ir neatņemama tirgū ieiešanas sastāvdaļa, kas ar minētajiem ierobežojumiem potenciāli var tikt ļoti apgrūtināta.
Minētie grozījumi papildus var ietekmēt konkurenci ne tikai starp alkohola ražotājiem un izplatītājiem, bet arī reklāmas un mārketinga jomas uzņēmumiem. Uzņēmumi, kas iepriekš orientējās uz sadarbību ar mazumtirdzniecības vietām varēs turpināt gūt ienākumus no alkohola cenu un atlaižu reklamēšanas, pārējos norobežojot no šādas iespējas.
Papildus KP ieskatā VM Anotācijā norādītais, ka cenu un atlaižu reklāma veicina impulsīvu iepirkšanos tieši palielināsies gadījumā, ja cenu un atlaidi varēs reklamēt tikai mazumtirdzniecības vietās. Ja patērētājam pirms tirdzniecības vietas apmeklēšanas ir iespējas iepazīties ar produktu klāstu un to cenām, patērētājam ir iespēja pieņemt apsvērtu lēmumu un veikt plānotu pirkumu, nevis impulsīvi reaģēt uz tirdzniecības vietā esošo reklāmu.
Tāpat Anotācijā, t.sk. vērtējot citu valstu pieredzi, nav vērtēta plānoto ierobežojumu ietekme uz drukāto preses izdevumu kā arī elektronisko mediju tirgu, attiecīgi, kā tas ietekmētu to reklāmas ieņēmumus, kas savukārt var nelabvēlīgi ietekmēt to darbību, tostarp, oriģinālsatura veidošanā. Anotācijā arī nav sniegts vērtējums, balstoties uz citu valstu, tostarp kaimiņvalstu pieredzi, vai un kā analoģisku ierobežojumu ieviešana ietekmēja alkohola patēriņu.
Ja grozījumi tiek tomēr tālāk virzīti, Anotāciju nepieciešams papildināt arī ar plašāku izvērtējumu par to ietekmi uz ēdināšanas nozari un tajā pastāvošajām tirdzniecības veicināšanas praksēm, lai potenciālajiem normatīvā akta adresātiem būtu skaidrs, ciktāl plānotie grozījumi ietekmēs to darbību.
Ievērojot minēto un izvērtējot likumprojektu, KP iebilst pret plānotajiem grozījumiem, aicinot papildus pārvērtēt konkrēto ierobežojumu iespējamo ietekmi un tvērumu, kā arī, vai ar citām metodēm nav iespējams mērķi sasniegt efektīvāk.

 

-