Atzinums

SIA VIA SMS, reģistrācijas numurs 40103259867, (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas 11.02.2026. informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” un secina, ka Ziņojumā joprojām nav sniegts pietiekams juridiskais, ekonomiskais un institucionālais pamatojums patērētāju kreditētāju uzraudzības funkcijas nodošanai Latvijas Bankai.
 
Par pierādījumu trūkumu un lēmuma pamatojumu

FM ziņojums plaši apraksta institucionālo struktūru un uzsver mērķi mazināt “sadrumstalotību” un birokrātisko slogu, taču tajā nav norādīti konkrēti, izmērāmi PTAC uzraudzības trūkumi, sistēmiskas nepilnības vai pierādīta cēloņsakarība, ka tieši regulatora maiņa varētu sniegt risinājumu. Valsts pārvaldes principi nosaka valsts pārvaldes rīcību pilnvarojuma ietvarā ar pamatotu, samērīgu instrumentu izvēli. Sabiedrības iepriekšējais iebildums par “problēmas definīcijas” trūkumu FM ziņojumā pēc būtības nav novērsts.
Par alternatīvu neizvērtēšanu.

Saskaņā ar 2021.gada 7. Septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 2.punktu “Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus atspoguļo anotācijā.” Līdz ar to Finanšu ministrijai, izstrādājot informatīvo ziņojumu bija pienākums veikt pilnvērtīgu sākotnējās ietekmes izvērtējumu, tostarp izvērtēt alternatīvus risinājumus, analizēt reformas ekonomisko, administratīvo un juridisko ietekmi uz nozari un valsts pārvaldi, kā arī pamatot, kādēļ tieši patērētāju kreditētāju uzraudzības funkcijas nodošana Latvijas Bankai ir piemērotākais un samērīgākais risinājums.
Eiropas Komisijas Better Regulation vadlīnijas uzsver vairāku alternatīvu izvērtēšanu un  ietekmju analīzi. FM ziņojums būtībā virza vienu institucionālu risinājumu (pārcelt uzraudzību uz Latvijas Banku), bez pilnvērtīga alternatīvu izmaksu–ieguvumu salīdzinājuma. Iepriekšējais iebildums par alternatīvu analīzes trūkumu joprojām nav adresēts.

Par “sadrumstalotības” un specializācijas jaukšanu

FM ziņojums “sadrumstalotību” pamato ar gadījumiem, kur kredītiestāde ir Latvijas Bankas uzraudzībā, bet tās meitas uzņēmums PTAC uzraudzībā, un NILLTPFN uzraudzības sadali. Tomēr ziņojumā nav norādīts, cik bieži notiek pārbaudes, kuras pārklājās, kāds ir patiesais sloga apjoms nozarei, un kāpēc koordinēts mehānisms nevarētu sasniegt to pašu mērķi. Iepriekšējie iebildumi par uzraudzības specializāciju un pastāvošajām alternatīvām ir adresēti tikai argumentu atkārtojuma līmenī, nevis ar pierādījumiem.
Par patērētāju aizsardzības kompetences trūkumu

FM ziņojumā tiek norādīts, ka Latvijas Bankas kompetencē šobrīd neietilpst patērētāju tiesību un interešu aizsardzība, vienlaikus piedāvājot tai šo funkciju nodot. Tas nozīmē institucionālu pārbūvi (procesi, personāls, sūdzību izskatīšanas prakse, sankciju prakse), taču ziņojumā nav detalizēta kompetenču pārmaiņu plāna.

Par uzraudzības intensitātes samazināšanu

FM ziņojumā norādīts, ka sākotnējais novērtējums liecina par iespējamu uzraudzības intensitātes mazināšanos nebanku sektorā, t.sk. NILLTPFN uzraudzībā. Iepriekš minētais ir konceptuāli pretrunā apgalvojumam, ka patērētāju aizsardzība uzlabosies, vienīgi nomainot iestādi. Ja intensitāte samazinās, tad jānorāda, kādi konkrēti mehānismi kompensēs potenciāli zemāku pārbažu biežumu un kā tiks uzraudzīti patērētāju riska faktori. FM ziņojumā tas nav sniegts.

Par administratīvā sloga nepilnīgu kvantifikāciju un pārejas izmaksām

FM ziņojumā uzskaitīti ziņošanas pienākumi PTAC (piem., pusgada statistika saskaņā ar MK noteikumiem Nr.245, AML/KYC atskaites), un norādīts, ka 35 no 37 uzņēmumiem jau sniedz statistikas atskaites vai informāciju Kredītu reģistram Latvijas Bankas datu kanālos, līdz ar ko datu kanālu migrācijas ietekme esot nebūtiska. Tomēr joprojām nav sniegts “pirms/pēc” pienākumu salīdzinājums: kas tiks atcelts, kas tiks pievienots, kā mainīsies termiņi, formāti, pieprasījumu biežums.
Sabiedrības ieskatā Ziņojumā ietvertā argumentācija par patērētāju kreditētāju datu integrāciju Kredītu reģistrā nav pietiekami pamatota un rada nepamatotu sasaisti ar uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai. Datu nodošanas un apmaiņas mehānismu izveide pati par sevi nav atkarīga no uzraugošās institūcijas maiņas, jo šādus risinājumus iespējams ieviest arī esošā institucionālā ietvara ietvaros, veicot attiecīgus normatīvā regulējuma precizējumus un izmantojot jau pastāvošos sadarbības instrumentus starp institūcijām.
Sabiedrība papildus norāda, ka tā nesniedz datus Latvijas Bankai, un jebkādu atskaišu sagatavošana un atskaišu kanāla izmaiņas prasīs papildus izmaksas no Sabiedrības puses.

Par ES prakses interpretācijas nepietiekamību

FM ziņojumā ietverta eirozonas valstu tabula, kurā patērētāju aizsardzību finanšu sektorā bieži īsteno finanšu uzraugs. Tomēr šis salīdzinājums pats par sevi nav pietiekams arguments Latvijas modeļa maiņai. Eiropas Komisijas Better Regulation vadlīnijas paredz alternatīvu izvērtēšanu un izmaksu/ieguvumu pamatojumu konkrētai valstij, nevis tikai salīdzinājumu.
Ņemot vērā, ka FM ziņojums definē mērķi samazināt birokrātiju un nodrošināt vienotu pieeju, samērīgākais veids kā sasniegt šos mērķus ir izmantot mazāk ietekmējošas alternatīvas, saglabājot PTAC kompetenci patērētāju kreditētāju uzraudzībā.
Piemēram, PTAC–Latvijas Bankas–VID starpresoru vienošanās par koordinētām pārbaudēm, kopīgu risku kartēšanu un vienotu normatīvo interpretāciju finanšu pakalpojumos, saglabājot kompetenču specializāciju.Kopīgas vadlīnijas (PTAC + LB) par kredītspējas vērtēšanu, reklāmu/komercpraksi, AML/KYC minimālajiem standartiem un uzraudzības “best practice” (vienota prakse bez iestādes maiņas).

Par regulatora maiņas ekonomisko ietekmi un izmaksām patērētāju kreditētājiem

Sabiedrības ieskatā Ziņojumā nepietiekami izvērtēta reformas ekonomiskā ietekme uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Regulatora maiņa objektīvi radīs būtiskas izmaksas, tostarp nepieciešamību pārstrādāt iekšējos normatīvos aktus, pielāgot IT sistēmas un datu ziņošanas risinājumus, pārskatīt līgumus un klientu dokumentāciju, kā arī nodrošināt darbinieku apmācību un atbilstības funkciju pielāgošanu jaunajām prasībām. Šie pasākumi ir tehniski un organizatoriski sarežģīti, jo esošās sistēmas un procedūras ir izstrādātas atbilstoši PTAC uzraudzības prasībām, un to pielāgošana jaunai uzraugošajai institūcijai prasīs ievērojamus resursus. Jāuzsver, ka Ziņojumā nav detalizēti definēts reformas tvērums, tostarp nav skaidrs jaunais ziņošanas apjoms, tehniskās integrācijas prasības, uzraudzības metodoloģijas izmaiņas un pārejas perioda nosacījumi, kas būtiski ietekmēs nepieciešamo izmaiņu apjomu un izmaksas.
Ņemot vērā minēto, Sabiedrība var sniegt tikai provizorisku izmaksu novērtējumu, kas varētu būt robežā no EUR 150 000 līdz EUR 500 000, ietverot IT izmaiņas, juridisko atbalstu, procedūru pārstrādi un operacionālās izmaksas. Ziņojumā šīs izmaksas nav izvērtētas, un bez pilnvērtīga izmaksu un ieguvumu novērtējuma regulatora maiņa neatbilst proporcionalitātes un labas likumdošanas principiem.

Par neatbilstošu termiņu noteikšanu normatīvo aktu izstrādei un reformas ieviešanai

Sabiedrības ieskatā Finanšu ministrijas piedāvātais termiņš normatīvo aktu izstrādei/ grozījumiem nav reālistisks. FM sadarbībā ar Latvijas Banku, Ekonomikas ministriju un Tieslietu ministriju paredzēts uzdot līdz 31.05.2026 izstrādāt un iesniegt grozījumus normatīvajos aktos, paredzot funkciju nodošanu Latvijas Bankai ar 2027.gada 1.janvāri. Šāds termiņš ir nesamērīgs, ņemot vērā, ka grozījumi skar ne tikai Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto licencēšanas/uzraudzības kompetenci, bet arī saistītos MK noteikumus (tai skaitā MK noteikumus Nr.245 un Nr.772), kā arī potenciāli reklāmas tiesisko regulējumu un citus saistītos tiesību aktus.
Ņemot vērā grozāmo normatīvo aktu tvērumu, ziņojumā minētais termiņš rada pamatotas šaubas, ka sākotnējās ietekmes izvērtējums tiks veikts nekvalitatīvi, kā arī nozares uzklausīšana un viedokļu apmaiņa būs faktiski neiespējama, palielinot kļūdu un pretrunu risku. Papildus secināms, ka šāds termiņš nozīmētu būtiskāko izstrādes un saskaņošanas posmu vasaras/rudens periodā, kas nav piemērots apjomīgām regulatīvām reformām. Būtiski norādīt, ka šādu izmaiņu pieņemšana rudenī atstātu nepietiekamu ieviešanas/ adaptācijas laiku pirms 2027.gada 1.janvāra, īpaši, ja tiek mainīti ziņošanas pienākumi. Tādēļ lūdzam paredzēt reālistisku termiņu ar pilnvērtīgu publisko apspriedi un pārejas periodu, priekšroku dodot alternatīvu izvērtēšanai, nevis sasteigt kompetenču pārdali.

Ņemot vērā iepriekš minēto Sabiedrība atkārtoti aicina Finanšu Ministriju pirms normatīvo izmaiņu virzīšanas: veikt pilnvērtīgu un caurskatāmu ietekmes novērtējumu, izvērtēt alternatīvus risinājumus  uzraudzības efektivitātes un institūciju sadarbības uzlabošanai, nodrošināt  skaidru, pārskatāmu un tiesiski drošu pārejas perioda regulējumu un proporcionalitātes principa ievērošanu attiecībā uz tirgus dalībniekiem.
Papildus Sabiedrība norāda, ka vairāki tās iepriekš sniegtie iebildumi nav tikuši izvērtēti un par tiem nav saņemti Finanšu ministrijas komentāri. Sabiedrības ieskatā šāda argumentu ignorēšana, ja netiek sniegts pretējs pamatojums, ir uzskatāma par netiešu piekrišanu izteiktajiem argumentiem. Ņemot vērā minēto, Sabiedrība atkārtoti aicina informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” tālāk nevirzīt un saglabāt nebanku kreditētāju uzraudzību Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē.
 

-