Projekta ID
26-TA-193Atzinuma sniedzējs
Latvijas Privātskolu asociācija
Atzinums iesniegts
06.02.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē
Iebildums
Par tiesību aktu projektu Nr. 26-TA-193 (Papildināts)
Biedrība “Latvijas Privātskolu asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – Projekts) un publiskās apspriešanas ietvaros iebilst pret tā tālāku virzību piedāvātajā redakcijā šādu apsvērumu dēļ:
I Asociācija, piedaloties jau likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1114/Lp14) apspriešanā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pauda viedokli[1], ka virzītie grozījumi rada draudus Latvijas izglītības pieejamībai, kvalitātei un privātskolu pastāvēšanai nākotnē. Asociācija vērsa uzmanību, ka kvantitatīvais kritērijs, nosakot, ka pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3.klašu grupā ir jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās (4.-6., 7-9., 10.-12.), lielākajai daļai privātskolu Latvijā nav izpildāms. Tāpat savu satraukumu Asociācija pauda arī 2025. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1-3PA/2025/10 un tikšanās laikā 2025. gada 2. decembrī. Tomēr, virzot šo reformu, Asociācijas viedoklis pēc būtības ir ignorēts.
II Projekta anotācijā nav sniegti dati par izstrādātā regulējuma ietekmi ne uz tām privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas šobrīd, ne arī vērtētas šī tirgus segmenta attīstības iespējas turpmāk. Kā zināms, Latvijā salīdzinoši ar citām OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstīm ir viens no zemākajiem rādītājiem – privātās skolas Latvijā veido tikai 2-3% no nozares un tās saņem vismazāko līdzfinansējumu[2]. Izglītības likuma
55. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka ikvienam izglītojamajam ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu izglītību, un Izglītības likuma 57. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi bērna izglītošanai. Latvijā, pastāvot mazam privāto izglītības iestāžu segmentam izglītības nozarē, valstij, respektējot izglītojamā tiesības un vecāku tiesības, jo īpaši ir jāievēro pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visām akreditētajām izglītības iestādēm neatkarīgi no to dibinātāja un atrašanās vietas.
Vēl būtiskāk no sabiedrības interešu viedokļa, kā arī bērnu tiesību un interešu prioritātes viedokļa, ir rast atbildi uz jautājumu, kādu ietekmi Projekts radīs uz skolēniem. Projekta anotācijā norādītais, ka tas ir vērsts uz tādas izglītības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu, kas nodrošina katram izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību stabilā un ilgtspējīgā izglītības iestādē, kurā ir nodrošināti nepieciešamie pārvaldības nosacījumi izglītības programmu īstenošanai, attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm nav pamatots. Privātas iestādes stabilitāte un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no spējas piedāvāt kvalitatīvu, skolēnam pielāgotu, pašu piemērotāko mācīšanās modeli. Skolēnu skaita kritērijs privātskolās nevar būt tāds pats kā pašvaldību izglītības iestādēs – tas ir pretrunā ar privātskolu pārliecību, pieeju, skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām. Tāpat tas nostāda privātskolas situācijā, kurā tām ir jāspēj konkurēt arī ar pieejamo infrastruktūru, turklāt kvantitatīvi, ne kvalitatīvi, un nesaņemot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu. Lūdzam Konkurences padomi sniegt arī savu izvērtējumu.
Attiecībā uz skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām jānorāda, ka tās ir dažādas, un šobrīd pieejamais privātskolu piedāvājums tās spēj kvalitatīvi apmierināt. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktā nostiprināta brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību. Minētā brīvība ir juridiskais pamats privāto skolu pastāvēšanai visā Eiropas Savienībā. Savukārt izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija jau nodrošina izglītības iestādes snieguma atbilstību izvirzītajiem mērķiem, apliecina mācību kvalitāti, iekļaujošu vidi un labu pārvaldību. Skolēnu skaitu klasē nevar izmantot par objektīvu kvalitātes kritēriju. Zinātniskie pētījumi apliecina pretējo, par ko informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai jau sniegušas virkne citu asociāciju.
Ne mazāk svarīga ir arī Projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Projekts neparedz ne pārejas periodu, ne rīcības plānu, pat ne apņemšanos nodrošināt ikvienam skolēnam vietu līdzvērtīgā, viņa vajadzībām piemērotā mācību iestādē, ja privātskola, kurā bērns šobrīd mācās, neatbildīs izvirzītajam kvantitatīvajam kritērijam attiecībā uz bērnu skaitu klašu grupā. Ja Projekta pašreizējā redakcijā tiks pieņemts norādītais kvantitatīvais kritērijs, tad jau 2027.gadā gan Rīgā, gan citos reģionos, tiks būtiski ierobežotas vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības iestādi un tiks neatgriezeniski samazināta izglītības sistēmas daudzveidība un pieejamība, kas ir būtisks priekšnoteikums iekļaujošas un uz bērna interesēm vērstas izglītības nodrošināšanai. Daļai bērnu, kuri mācās privātajās izglītības iestādēs, klasiskās pedagoģijas metodes nav piemērotas un īstenojamas, kā rezultātā mazāks skolēnu skaits klasē ir fundamentāls priekšnoteikums, lai nodrošinātu viņu tiesības uz piemērotu izglītību. Izglītības iestāde atstāj ļoti lielu ietekmi uz bērna tālākajām dzīves gaitām pēc izglītības iegūšanas, tāpēc ir jo sevišķi svarīgi bērna sākumskolas vecumposmā nodrošināt viņam piemērotu izglītības iegūšanas vidi. Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Savukārt, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, un šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Reformas īstenošana piedāvātajā veidolā viennozīmīgi radīs nepieciešamību meklēt ievērojamus papildu līdzekļus valsts un pašvaldību budžetos.
III Projekta 3. punktā definētas grupas, kurās ietilpstošajām izglītības iestādēm tiktu pieļauta izglītojamo skaita svārstība. Izglītības un zinātnes ministrija savā atbildē uz iepriekš minēto Asociācijas vēstuli to dēvē par diferencētu un elastīgu pieeju privātajām izglītības iestādēm. Ņemot vērā iepriekš paustos argumentus pret skolēnu skaita klasē kritēriju, Asociācija nevar atbalstīt šādu regulējumu, kas ir netieši diskriminējošs attiecībā uz citām privātskolām. Ne Izglītības likums, ne kāds cits normatīvais akts nedefinē jēdzienu “alternatīvā pedagoģija” – arī neizvirza kādus konkrētus kritērijus (vēl bez pienākuma ievērot valsts izglītības standarta un akreditācijas prasības) vai ieteikumus izmantot minētos pedagoģijas virzienus. Tādējādi nav pamata regulējuma diferenciācijai, nosakot kvantitatīvos kritērijus.
Darām zināmu, ka Asociācija plāno vērsties Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, lūdzot viedokli to kompetences ietvaros par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā Ministru kabinetam dotā deleģējuma tvērumu ņemot vērā finansēšanas kritēriju ietekmi uz privāto izglītības iestāžu darbības darbības un pastāvēšanas nosacījumiem.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/FDDAFF71961AA823C2258D3B003A617C?OpenDocument
[2] https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-ii_a97db61c-en.html
Biedrība “Latvijas Privātskolu asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – Projekts) un publiskās apspriešanas ietvaros iebilst pret tā tālāku virzību piedāvātajā redakcijā šādu apsvērumu dēļ:
I Asociācija, piedaloties jau likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1114/Lp14) apspriešanā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pauda viedokli[1], ka virzītie grozījumi rada draudus Latvijas izglītības pieejamībai, kvalitātei un privātskolu pastāvēšanai nākotnē. Asociācija vērsa uzmanību, ka kvantitatīvais kritērijs, nosakot, ka pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3.klašu grupā ir jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās (4.-6., 7-9., 10.-12.), lielākajai daļai privātskolu Latvijā nav izpildāms. Tāpat savu satraukumu Asociācija pauda arī 2025. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1-3PA/2025/10 un tikšanās laikā 2025. gada 2. decembrī. Tomēr, virzot šo reformu, Asociācijas viedoklis pēc būtības ir ignorēts.
II Projekta anotācijā nav sniegti dati par izstrādātā regulējuma ietekmi ne uz tām privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas šobrīd, ne arī vērtētas šī tirgus segmenta attīstības iespējas turpmāk. Kā zināms, Latvijā salīdzinoši ar citām OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstīm ir viens no zemākajiem rādītājiem – privātās skolas Latvijā veido tikai 2-3% no nozares un tās saņem vismazāko līdzfinansējumu[2]. Izglītības likuma
55. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka ikvienam izglītojamajam ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu izglītību, un Izglītības likuma 57. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi bērna izglītošanai. Latvijā, pastāvot mazam privāto izglītības iestāžu segmentam izglītības nozarē, valstij, respektējot izglītojamā tiesības un vecāku tiesības, jo īpaši ir jāievēro pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visām akreditētajām izglītības iestādēm neatkarīgi no to dibinātāja un atrašanās vietas.
Vēl būtiskāk no sabiedrības interešu viedokļa, kā arī bērnu tiesību un interešu prioritātes viedokļa, ir rast atbildi uz jautājumu, kādu ietekmi Projekts radīs uz skolēniem. Projekta anotācijā norādītais, ka tas ir vērsts uz tādas izglītības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu, kas nodrošina katram izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību stabilā un ilgtspējīgā izglītības iestādē, kurā ir nodrošināti nepieciešamie pārvaldības nosacījumi izglītības programmu īstenošanai, attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm nav pamatots. Privātas iestādes stabilitāte un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no spējas piedāvāt kvalitatīvu, skolēnam pielāgotu, pašu piemērotāko mācīšanās modeli. Skolēnu skaita kritērijs privātskolās nevar būt tāds pats kā pašvaldību izglītības iestādēs – tas ir pretrunā ar privātskolu pārliecību, pieeju, skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām. Tāpat tas nostāda privātskolas situācijā, kurā tām ir jāspēj konkurēt arī ar pieejamo infrastruktūru, turklāt kvantitatīvi, ne kvalitatīvi, un nesaņemot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu. Lūdzam Konkurences padomi sniegt arī savu izvērtējumu.
Attiecībā uz skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām jānorāda, ka tās ir dažādas, un šobrīd pieejamais privātskolu piedāvājums tās spēj kvalitatīvi apmierināt. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktā nostiprināta brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību. Minētā brīvība ir juridiskais pamats privāto skolu pastāvēšanai visā Eiropas Savienībā. Savukārt izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija jau nodrošina izglītības iestādes snieguma atbilstību izvirzītajiem mērķiem, apliecina mācību kvalitāti, iekļaujošu vidi un labu pārvaldību. Skolēnu skaitu klasē nevar izmantot par objektīvu kvalitātes kritēriju. Zinātniskie pētījumi apliecina pretējo, par ko informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai jau sniegušas virkne citu asociāciju.
Ne mazāk svarīga ir arī Projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Projekts neparedz ne pārejas periodu, ne rīcības plānu, pat ne apņemšanos nodrošināt ikvienam skolēnam vietu līdzvērtīgā, viņa vajadzībām piemērotā mācību iestādē, ja privātskola, kurā bērns šobrīd mācās, neatbildīs izvirzītajam kvantitatīvajam kritērijam attiecībā uz bērnu skaitu klašu grupā. Ja Projekta pašreizējā redakcijā tiks pieņemts norādītais kvantitatīvais kritērijs, tad jau 2027.gadā gan Rīgā, gan citos reģionos, tiks būtiski ierobežotas vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības iestādi un tiks neatgriezeniski samazināta izglītības sistēmas daudzveidība un pieejamība, kas ir būtisks priekšnoteikums iekļaujošas un uz bērna interesēm vērstas izglītības nodrošināšanai. Daļai bērnu, kuri mācās privātajās izglītības iestādēs, klasiskās pedagoģijas metodes nav piemērotas un īstenojamas, kā rezultātā mazāks skolēnu skaits klasē ir fundamentāls priekšnoteikums, lai nodrošinātu viņu tiesības uz piemērotu izglītību. Izglītības iestāde atstāj ļoti lielu ietekmi uz bērna tālākajām dzīves gaitām pēc izglītības iegūšanas, tāpēc ir jo sevišķi svarīgi bērna sākumskolas vecumposmā nodrošināt viņam piemērotu izglītības iegūšanas vidi. Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Savukārt, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, un šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Reformas īstenošana piedāvātajā veidolā viennozīmīgi radīs nepieciešamību meklēt ievērojamus papildu līdzekļus valsts un pašvaldību budžetos.
III Projekta 3. punktā definētas grupas, kurās ietilpstošajām izglītības iestādēm tiktu pieļauta izglītojamo skaita svārstība. Izglītības un zinātnes ministrija savā atbildē uz iepriekš minēto Asociācijas vēstuli to dēvē par diferencētu un elastīgu pieeju privātajām izglītības iestādēm. Ņemot vērā iepriekš paustos argumentus pret skolēnu skaita klasē kritēriju, Asociācija nevar atbalstīt šādu regulējumu, kas ir netieši diskriminējošs attiecībā uz citām privātskolām. Ne Izglītības likums, ne kāds cits normatīvais akts nedefinē jēdzienu “alternatīvā pedagoģija” – arī neizvirza kādus konkrētus kritērijus (vēl bez pienākuma ievērot valsts izglītības standarta un akreditācijas prasības) vai ieteikumus izmantot minētos pedagoģijas virzienus. Tādējādi nav pamata regulējuma diferenciācijai, nosakot kvantitatīvos kritērijus.
Darām zināmu, ka Asociācija plāno vērsties Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, lūdzot viedokli to kompetences ietvaros par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā Ministru kabinetam dotā deleģējuma tvērumu ņemot vērā finansēšanas kritēriju ietekmi uz privāto izglītības iestāžu darbības darbības un pastāvēšanas nosacījumiem.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/FDDAFF71961AA823C2258D3B003A617C?OpenDocument
[2] https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-ii_a97db61c-en.html
Piedāvātā redakcija
Apskatot minētās grupas, nav arī skaidra šo tiesību normu piemērošanas kārtība, piemēram:
3.7. apakšpunkts (13. grupa) – [..] privātās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024.-2028. gadam atzīts, ka Rīgā ir izvietotas daudzas privātu vai juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kas ievērojami paplašina galvaspilsētas iedzīvotājiem pieejamo izglītības pakalpojumu piedāvājumu. Vai minētais nozīmē, ka 13. grupā ietilptu visas Rīgas privātās skolas?
3.9. punkts (15.grupa) – izglītības iestādes, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju [..]. Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā “Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā”[1]. Pētot privātskolu dibinātāju motivāciju, konstatēts, ka salīdzinoši daudz privāto izglītības iestāžu piedāvā Valdorfpedagoģijā un Montesori pieejā balstītu izglītību, taču šo pieeju popularitāte nedrīkst tās nostādīt priviliģētākā stāvoklī pār citām skolām – piemēram, skolas, kas piedāvā reliģisko audzināšanu un izglītību, vai vecāku un kopienu veidotas skolas, kurās nedominē viena no pedagoģiskajām pieejām. Izglītības un zinātnes ministrijai gan no minētā pētījuma, gan sarunām ar nozari ir zināms, ka virknē privātskolu pedagogi pēta dažādas mācīšanās pieejas. Pedagoģiskās pieejas, virziena izvēle ir būtisks privātskolu autonomijas elements, ko lūdzam respektēt.
Priekšlikumi
Izstrādāt un steidzami virzīt grozījumus Izglītības likumā par termiņa pagarinājumu Ministru kabineta regulējuma izdošanai attiecībā uz privātskolām;
Pēc Projekta publiskās apspriešanas organizēt plašu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, nepieciešamības gadījumā veidojot darba grupu, lai izstrādātu samērīgu un taisnīgu normatīvo regulējumu, kas veicinātu visu subjektu garantēto tiesību un izvirzīto mērķu sasniegšanu, par prioritāti nosakot bērnu tiesības un intereses;
Cita starpā izvērtēt Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas atbildi par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam tvērumu (pēc tās saņemšanas).
[1] https://ppdb.mk.gov.lv/database/privato-izglitibas-iestazu-ieguldijums-visparejas-izglitibas-nodrosinasana/
3.7. apakšpunkts (13. grupa) – [..] privātās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024.-2028. gadam atzīts, ka Rīgā ir izvietotas daudzas privātu vai juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kas ievērojami paplašina galvaspilsētas iedzīvotājiem pieejamo izglītības pakalpojumu piedāvājumu. Vai minētais nozīmē, ka 13. grupā ietilptu visas Rīgas privātās skolas?
3.9. punkts (15.grupa) – izglītības iestādes, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju [..]. Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā “Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā”[1]. Pētot privātskolu dibinātāju motivāciju, konstatēts, ka salīdzinoši daudz privāto izglītības iestāžu piedāvā Valdorfpedagoģijā un Montesori pieejā balstītu izglītību, taču šo pieeju popularitāte nedrīkst tās nostādīt priviliģētākā stāvoklī pār citām skolām – piemēram, skolas, kas piedāvā reliģisko audzināšanu un izglītību, vai vecāku un kopienu veidotas skolas, kurās nedominē viena no pedagoģiskajām pieejām. Izglītības un zinātnes ministrijai gan no minētā pētījuma, gan sarunām ar nozari ir zināms, ka virknē privātskolu pedagogi pēta dažādas mācīšanās pieejas. Pedagoģiskās pieejas, virziena izvēle ir būtisks privātskolu autonomijas elements, ko lūdzam respektēt.
Priekšlikumi
Izstrādāt un steidzami virzīt grozījumus Izglītības likumā par termiņa pagarinājumu Ministru kabineta regulējuma izdošanai attiecībā uz privātskolām;
Pēc Projekta publiskās apspriešanas organizēt plašu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, nepieciešamības gadījumā veidojot darba grupu, lai izstrādātu samērīgu un taisnīgu normatīvo regulējumu, kas veicinātu visu subjektu garantēto tiesību un izvirzīto mērķu sasniegšanu, par prioritāti nosakot bērnu tiesības un intereses;
Cita starpā izvērtēt Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas atbildi par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam tvērumu (pēc tās saņemšanas).
[1] https://ppdb.mk.gov.lv/database/privato-izglitibas-iestazu-ieguldijums-visparejas-izglitibas-nodrosinasana/
2.
Noteikumu projekts
Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē
Iebildums
Par tiesību aktu projektu Nr. 26-TA-193
Biedrība “Latvijas Privātskolu asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – Projekts) un publiskās apspriešanas ietvaros iebilst pret tā tālāku virzību piedāvātajā redakcijā šādu apsvērumu dēļ:
I Asociācija, piedaloties jau likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1114/Lp14) apspriešanā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pauda viedokli[1], ka virzītie grozījumi rada draudus Latvijas izglītības pieejamībai, kvalitātei un privātskolu pastāvēšanai nākotnē. Asociācija vērsa uzmanību, ka kvantitatīvais kritērijs, nosakot, ka pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3.klašu grupā ir jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās (4.-6., 7-9., 10.-12.), lielākajai daļai privātskolu Latvijā nav izpildāms. Tāpat savu satraukumu Asociācija pauda arī 2025. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1-3PA/2025/10 un tikšanās laikā 2025. gada 2. decembrī. Tomēr, virzot šo reformu, Asociācijas viedoklis pēc būtības ir ignorēts.
II Projekta anotācijā nav sniegti dati par izstrādātā regulējuma ietekmi ne uz tām privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas šobrīd, ne arī vērtētas šī tirgus segmenta attīstības iespējas turpmāk. Kā zināms, Latvijā salīdzinoši ar citām OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstīm ir viens no zemākajiem rādītājiem – privātās skolas Latvijā veido tikai 2-3% no nozares un tās saņem vismazāko līdzfinansējumu[2].
Vēl būtiskāk no sabiedrības interešu viedokļa ir rast atbildi uz jautājumu, kādu ietekmi Projekts radīs uz skolēniem. Projekta anotācijā norādītais, ka tas ir vērsts uz tādas izglītības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu, kas nodrošina katram izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību stabilā un ilgtspējīgā izglītības iestādē, kurā ir nodrošināti nepieciešamie pārvaldības nosacījumi izglītības programmu īstenošanai, attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm nav pamatots. Privātas iestādes stabilitāte un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no spējas piedāvāt kvalitatīvu, skolēnam pielāgotu, pašu piemērotāko mācīšanās modeli. Skolēnu skaita kritērijs privātskolās nevar būt tāds pats kā pašvaldību izglītības iestādēs – tas ir pretrunā ar privātskolu pārliecību, pieeju, skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām. Tāpat tas nostāda privātskolas situācijā, kurā tām ir jāspēj konkurēt arī ar pieejamo infrastruktūru, turklāt kvantitatīvi, ne kvalitatīvi, un nesaņemot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu. Lūdzam Konkurences padomi sniegt arī savu izvērtējumu.
Attiecībā uz skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām jānorāda, ka tās ir dažādas, un šobrīd pieejamais privātskolu piedāvājums tās spēj apmierināt. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktā nostiprināta brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību. Minētā brīvība ir juridiskais pamats privāto skolu pastāvēšanai visā Eiropas Savienībā. Savukārt izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija jau nodrošina izglītības iestādes snieguma atbilstību izvirzītajiem mērķiem, apliecina mācību kvalitāti, iekļaujošu vidi un labu pārvaldību. Skolēnu skaitu klasē nevar izmantot par objektīvu kvalitātes kritēriju. Zinātniskie pētījumi apliecina pretējo, par ko informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai jau sniegušas virkne citu asociāciju.
Ne mazāk svarīga ir arī Projekta ietekme un valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Projekts neparedz ne pārejas periodu, ne rīcības plānu, pat ne apņemšanos nodrošināt ikvienam skolēnam vietu līdzvērtīgā, viņa vajadzībām piemērotā mācību iestādē, ja privātskola, kurā bērns šobrīd mācās, neatbildīs izvirzītajam kvantitatīvajam kritērijam attiecībā uz bērnu skaitu klašu grupā. Reformas īstenošana piedāvātajā veidolā viennozīmīgi radīs nepieciešamību meklēt papildu līdzekļus valsts un pašvaldību budžetos.
III Projekta 3. punktā definētas grupas, kurās ietilpstošajām izglītības iestādēm tiktu pieļauta izglītojamo skaita svārstība. Izglītības un zinātnes ministrija savā atbildē uz iepriekš minēto Asociācijas vēstuli to dēvē par diferencētu un elastīgu pieeju privātajām izglītības iestādēm. Ņemot vērā iepriekš paustos argumentus pret skolēnu skaita klasē kritēriju, Asociācija nevar atbalstīt šādu regulējumu, kas ir diskriminējošs attiecībā uz citām privātskolām. Ne Izglītības likums, ne kāds cits normatīvais akts nedefinē jēdzienu “alternatīvā pedagoģija” – arī neizvirza kādus konkrētus kritērijus (vēl bez pienākuma ievērot valsts izglītības standarta un akreditācijas prasības) vai ieteikumus izmantot minētos pedagoģijas virzienus. Tādējādi nav pamata regulējuma diferenciācijai, nosakot kvantitatīvos kritērijus.
Darām zināmu, ka Asociācija plāno vērsties Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, lūdzot viedokli to kompetences ietvaros par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā Ministru kabinetam dotā deleģējuma tvērumu.
Apskatot minētās grupas, nav arī skaidra šo tiesību normu piemērošanas kārtība, piemēram:
3.7. apakšpunkts (13. grupa) – [..] privātās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024.-2028. gadam atzīts, ka Rīgā ir izvietotas daudzas privātu vai juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kas ievērojami paplašina galvaspilsētas iedzīvotājiem pieejamo izglītības pakalpojumu piedāvājumu. Vai minētais nozīmē, ka 13. grupā ietilptu visas Rīgas privātās skolās?
3.9. punkts (15.grupa) – izglītības iestādes, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju [..]. Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā “Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā”[3]. Pētot privātskolu dibinātāju motivāciju, konstatēts, ka salīdzinoši daudz privāto izglītības iestāžu piedāvā Valdorfpedagoģijā un Montesori pieejā balstītu izglītību, taču šo pieeju popularitāte nedrīkst tās nostādīt priviliģētākā stāvoklī pār citām skolām – piemēram, skolas, kas piedāvā reliģisko audzināšanu un izglītību, vai vecāku un kopienu veidotas skolas, kurās nedominē viena no pedagoģiskajām pieejām. Izglītības un zinātnes ministrijai gan no minētā pētījuma, gan sarunām ar nozari ir zināms, ka virknē privātskolu pedagogi pēta dažādas mācīšanās pieejas. Pedagoģiskās pieejas, virziena izvēle ir būtisks privātskolu autonomijas elements, ko lūdzam respektēt.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/FDDAFF71961AA823C2258D3B003A617C?OpenDocument
[2] https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-ii_a97db61c-en.html
[3] https://ppdb.mk.gov.lv/database/privato-izglitibas-iestazu-ieguldijums-visparejas-izglitibas-nodrosinasana/
Biedrība “Latvijas Privātskolu asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – Projekts) un publiskās apspriešanas ietvaros iebilst pret tā tālāku virzību piedāvātajā redakcijā šādu apsvērumu dēļ:
I Asociācija, piedaloties jau likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1114/Lp14) apspriešanā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pauda viedokli[1], ka virzītie grozījumi rada draudus Latvijas izglītības pieejamībai, kvalitātei un privātskolu pastāvēšanai nākotnē. Asociācija vērsa uzmanību, ka kvantitatīvais kritērijs, nosakot, ka pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3.klašu grupā ir jābūt 120 skolēniem un tikpat arī nākamajās klašu grupās (4.-6., 7-9., 10.-12.), lielākajai daļai privātskolu Latvijā nav izpildāms. Tāpat savu satraukumu Asociācija pauda arī 2025. gada 14. novembra vēstulē Nr. 1-3PA/2025/10 un tikšanās laikā 2025. gada 2. decembrī. Tomēr, virzot šo reformu, Asociācijas viedoklis pēc būtības ir ignorēts.
II Projekta anotācijā nav sniegti dati par izstrādātā regulējuma ietekmi ne uz tām privātajām izglītības iestādēm, kas darbojas šobrīd, ne arī vērtētas šī tirgus segmenta attīstības iespējas turpmāk. Kā zināms, Latvijā salīdzinoši ar citām OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstīm ir viens no zemākajiem rādītājiem – privātās skolas Latvijā veido tikai 2-3% no nozares un tās saņem vismazāko līdzfinansējumu[2].
Vēl būtiskāk no sabiedrības interešu viedokļa ir rast atbildi uz jautājumu, kādu ietekmi Projekts radīs uz skolēniem. Projekta anotācijā norādītais, ka tas ir vērsts uz tādas izglītības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu, kas nodrošina katram izglītojamam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību stabilā un ilgtspējīgā izglītības iestādē, kurā ir nodrošināti nepieciešamie pārvaldības nosacījumi izglītības programmu īstenošanai, attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm nav pamatots. Privātas iestādes stabilitāte un ilgtspēja lielā mērā ir atkarīga no spējas piedāvāt kvalitatīvu, skolēnam pielāgotu, pašu piemērotāko mācīšanās modeli. Skolēnu skaita kritērijs privātskolās nevar būt tāds pats kā pašvaldību izglītības iestādēs – tas ir pretrunā ar privātskolu pārliecību, pieeju, skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām. Tāpat tas nostāda privātskolas situācijā, kurā tām ir jāspēj konkurēt arī ar pieejamo infrastruktūru, turklāt kvantitatīvi, ne kvalitatīvi, un nesaņemot valsts un Eiropas Savienības fondu atbalstu. Lūdzam Konkurences padomi sniegt arī savu izvērtējumu.
Attiecībā uz skolēnu un viņu vecāku vēlmēm un vajadzībām jānorāda, ka tās ir dažādas, un šobrīd pieejamais privātskolu piedāvājums tās spēj apmierināt. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. panta 3. punktā nostiprināta brīvība dibināt mācību iestādes, ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu audzināšanu un izglītību saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību. Minētā brīvība ir juridiskais pamats privāto skolu pastāvēšanai visā Eiropas Savienībā. Savukārt izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija jau nodrošina izglītības iestādes snieguma atbilstību izvirzītajiem mērķiem, apliecina mācību kvalitāti, iekļaujošu vidi un labu pārvaldību. Skolēnu skaitu klasē nevar izmantot par objektīvu kvalitātes kritēriju. Zinātniskie pētījumi apliecina pretējo, par ko informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai jau sniegušas virkne citu asociāciju.
Ne mazāk svarīga ir arī Projekta ietekme un valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Projekts neparedz ne pārejas periodu, ne rīcības plānu, pat ne apņemšanos nodrošināt ikvienam skolēnam vietu līdzvērtīgā, viņa vajadzībām piemērotā mācību iestādē, ja privātskola, kurā bērns šobrīd mācās, neatbildīs izvirzītajam kvantitatīvajam kritērijam attiecībā uz bērnu skaitu klašu grupā. Reformas īstenošana piedāvātajā veidolā viennozīmīgi radīs nepieciešamību meklēt papildu līdzekļus valsts un pašvaldību budžetos.
III Projekta 3. punktā definētas grupas, kurās ietilpstošajām izglītības iestādēm tiktu pieļauta izglītojamo skaita svārstība. Izglītības un zinātnes ministrija savā atbildē uz iepriekš minēto Asociācijas vēstuli to dēvē par diferencētu un elastīgu pieeju privātajām izglītības iestādēm. Ņemot vērā iepriekš paustos argumentus pret skolēnu skaita klasē kritēriju, Asociācija nevar atbalstīt šādu regulējumu, kas ir diskriminējošs attiecībā uz citām privātskolām. Ne Izglītības likums, ne kāds cits normatīvais akts nedefinē jēdzienu “alternatīvā pedagoģija” – arī neizvirza kādus konkrētus kritērijus (vēl bez pienākuma ievērot valsts izglītības standarta un akreditācijas prasības) vai ieteikumus izmantot minētos pedagoģijas virzienus. Tādējādi nav pamata regulējuma diferenciācijai, nosakot kvantitatīvos kritērijus.
Darām zināmu, ka Asociācija plāno vērsties Saeimas Juridiskajā birojā un Tieslietu ministrijā, lūdzot viedokli to kompetences ietvaros par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā Ministru kabinetam dotā deleģējuma tvērumu.
Apskatot minētās grupas, nav arī skaidra šo tiesību normu piemērošanas kārtība, piemēram:
3.7. apakšpunkts (13. grupa) – [..] privātās izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā. Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijai 2024.-2028. gadam atzīts, ka Rīgā ir izvietotas daudzas privātu vai juridisku personu dibinātas izglītības iestādes, profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kas ievērojami paplašina galvaspilsētas iedzīvotājiem pieejamo izglītības pakalpojumu piedāvājumu. Vai minētais nozīmē, ka 13. grupā ietilptu visas Rīgas privātās skolās?
3.9. punkts (15.grupa) – izglītības iestādes, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju [..]. Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītajā pētījumā “Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā”[3]. Pētot privātskolu dibinātāju motivāciju, konstatēts, ka salīdzinoši daudz privāto izglītības iestāžu piedāvā Valdorfpedagoģijā un Montesori pieejā balstītu izglītību, taču šo pieeju popularitāte nedrīkst tās nostādīt priviliģētākā stāvoklī pār citām skolām – piemēram, skolas, kas piedāvā reliģisko audzināšanu un izglītību, vai vecāku un kopienu veidotas skolas, kurās nedominē viena no pedagoģiskajām pieejām. Izglītības un zinātnes ministrijai gan no minētā pētījuma, gan sarunām ar nozari ir zināms, ka virknē privātskolu pedagogi pēta dažādas mācīšanās pieejas. Pedagoģiskās pieejas, virziena izvēle ir būtisks privātskolu autonomijas elements, ko lūdzam respektēt.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/FDDAFF71961AA823C2258D3B003A617C?OpenDocument
[2] https://www.oecd.org/en/publications/pisa-2022-results-volume-ii_a97db61c-en.html
[3] https://ppdb.mk.gov.lv/database/privato-izglitibas-iestazu-ieguldijums-visparejas-izglitibas-nodrosinasana/
Piedāvātā redakcija
Priekšlikumi
Izstrādāt un steidzami virzīt grozījumu Izglītības likumā par termiņa pagarinājumu Ministru kabineta regulējuma izdošanai attiecībā uz privātskolām;
Pēc Projekta publiskās apspriešanas organizēt plašu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, nepieciešamības gadījumā veidojot darba grupu, lai izstrādātu samērīgu normatīvo regulējumu, kas veicinātu visu subjektu garantēto tiesību un izvirzīto mērķu sasniegšanu, par prioritāti nosakot bērnu intereses;
Cita starpā izvērtēt Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas atbildi par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam tvērumu (pēc tās saņemšanas).
Izstrādāt un steidzami virzīt grozījumu Izglītības likumā par termiņa pagarinājumu Ministru kabineta regulējuma izdošanai attiecībā uz privātskolām;
Pēc Projekta publiskās apspriešanas organizēt plašu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses, nepieciešamības gadījumā veidojot darba grupu, lai izstrādātu samērīgu normatīvo regulējumu, kas veicinātu visu subjektu garantēto tiesību un izvirzīto mērķu sasniegšanu, par prioritāti nosakot bērnu intereses;
Cita starpā izvērtēt Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas atbildi par Izglītības likuma 14. panta 41. un 42. punktā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam tvērumu (pēc tās saņemšanas).
3.
Noteikumu projekts
3.7. 13. grupa – valsts augstskolas un privātās izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā;
Priekšlikums
Izstrādāt caurspīdīgus un saskaņotus kritērijus privātskolas piederības noteikšanai pašvaldības izglītības ekosistēmai.
Piedāvātā redakcija
Pašvaldība vienojas ar izglītības iestādes dibinātāju par tā iekļaušanu pašvaldības izglītības ekosistēmā.
4.
Noteikumu projekts
3.7. 13. grupa – valsts augstskolas un privātās izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā;
Priekšlikums
Papildināt ar pamatizglītību
Piedāvātā redakcija
13. grupa – valsts augstskolas un privātās izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura kā būtiska pašvaldības izglītības ekosistēmas daļa iekļauta apstiprinātā pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā;
5.
Noteikumu projekts
3.9. 15. grupa – izglītības iestādei, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju un par kuru Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) sniegts starptautiski atzītas biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas Montesori vai Valdorfa pedagoģijas biedrības atzinums par izglītības iestādes mācību procesa atbilstību Montesori vai Valdorfa alternatīvajai pedagoģijai;
Priekšlikums
Papildināt ar: "Kā arī izglītības iestādei, kura LR Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā apstiprināta kā Sociālais uzņēmums."
Piedāvātā redakcija
3.9.
15. grupa – izglītības iestādei, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju un par kuru Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) sniegts starptautiski atzītas biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas Montesori vai Valdorfa pedagoģijas biedrības atzinums par izglītības iestādes mācību procesa atbilstību Montesori vai Valdorfa alternatīvajai pedagoģijai; Kā arī izglītības iestādei, kura LR Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā apstiprināta kā Sociālais uzņēmums.
15. grupa – izglītības iestādei, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot Montesori vai Valdorfa alternatīvo pedagoģiju un par kuru Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk – ministrija) sniegts starptautiski atzītas biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas Montesori vai Valdorfa pedagoģijas biedrības atzinums par izglītības iestādes mācību procesa atbilstību Montesori vai Valdorfa alternatīvajai pedagoģijai; Kā arī izglītības iestādei, kura LR Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā apstiprināta kā Sociālais uzņēmums.
6.
Noteikumu projekts
15. Ja, ievērojot normatīvā akta par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, prasības attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai, izglītojamo skaits izglītības iestādē attiecīgajā klašu grupā neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, bet katrā no 1. – 3., 4. – 6. un 7. – 9. klašu grupām ir vismaz 15 izglītojamo vai 10. – 12. klašu grupā – vismaz 45 izglītojamo, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktā noteikto, piedalās izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem. Ja kādā no 1. – 3., 4. – 6. un 7. – 9. klašu grupām izglītojamo skaits ir mazāks par 15 izglītojamiem vai 10. – 12. klašu grupā – mazāks par 45 izglītojamiem, tad valsts nepiedalās izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šo noteikumu 9. punktā minēto gadījumu.
Priekšlikums
Izslēgt vārdu "Nepiedalās", papildinot ar "piedalās proporcionāli".
Piedāvātā redakcija
15. Ja, ievērojot normatīvā akta par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, prasības attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai, izglītojamo skaits izglītības iestādē attiecīgajā klašu grupā neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, bet katrā no 1. – 3., 4. – 6. un 7. – 9. klašu grupām ir vismaz 15 izglītojamo vai 10. – 12. klašu grupā – vismaz 45 izglītojamo, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktā noteikto, piedalās izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem. Ja 10. – 12. klašu grupā – mazāks par 45 izglītojamiem, tad valsts piedalās proporcionāli izglītības iestādē nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šo noteikumu 9. punktā minēto gadījumu.
7.
Noteikumu projekts
19. Ministrija, ņemot vērā šo noteikumu 14., 15. un 16. punktā minētos gadījumus, izvērtē šo noteikumu 18. punktā minēto informāciju un ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 10. septembrim veic atbilstošu atzīmi informācijas sistēmā par izglītības iestādes izglītojamo skaita neatbilstību šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai.
Priekšlikums
Izslēgt vārdu "Neatbilstību", aizstāt ar vārdu "Atbilstību".
Piedāvātā redakcija
19. Ministrija, ņemot vērā šo noteikumu 14., 15. un 16. punktā minētos gadījumus, izvērtē šo noteikumu 18. punktā minēto informāciju un ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 10. septembrim veic atbilstošu atzīmi informācijas sistēmā par izglītības iestādes izglītojamo skaita atbilstību šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai.
8.
Noteikumu projekts
21. Ministrija ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. septembrim ministrijas tīmekļvietnē publicē informāciju par tām izglītības iestādēm, kurās izglītojamo skaits neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, kā arī par šo noteikumu 20. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem.
Priekšlikums
Aizstāt informācijas publicēšanas termiņu no 31. septembra uz "15. septembri".
Piedāvātā redakcija
Ministrija ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim ministrijas tīmekļvietnē publicē informāciju par tām izglītības iestādēm, kurās izglītojamo skaits neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, kā arī par šo noteikumu 20. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem.
9.
Noteikumu projekts
22. Šo noteikumu 3.7. apakšpunktu piemēro ar 2029. gada 1. septembri. Pašvaldība līdz 2029. gada 31. maijam izlemj jautājumu par tās administratīvajā teritorijā atrodošās valsts augstskolas vai privātās izglītības iestādes, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā, iekļaušanu pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā.
Priekšlikums
Izslēgt vārdu "vai", aizstājot ar "un". Papildināt ar "pamatizglītības".
Piedāvātā redakcija
22. Šo noteikumu 3.7. apakšpunktu piemēro ar 2029. gada 1. septembri. Pašvaldība līdz 2029. gada 31. maijam izlemj jautājumu par tās administratīvajā teritorijā atrodošās valsts augstskolas un privātās izglītības iestādes, kura īsteno vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas klātienes formā, iekļaušanu pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijā.
10.
Noteikumu projekts
23. Starptautiski atzīta biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta Montesori vai Valdorfa pedagoģijas biedrība ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31.augustam iesniedz ministrijā šo noteikumu 3.9. punktā minēto atzinumu.
Priekšlikums
Izslēgt "Starptautiski atzīta biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta Montesori vai Valdorfa pedagoģijas" un papildināt ar "vai uzņēmums, kurš negūs peļņu un par to apstiprinājumu var saņemt Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā. Uzņēmums ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31.augustam iesniedz ministrijā šo noteikumu 3.9. punktā minēto atzinumu vai apstiprinājumu".
Piedāvātā redakcija
23. Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta Izglītības iestāde, kura ir reģistrēta kā Sociālais uzņēmums, vai uzņēmums, kurš negūs peļņu un par to apstiprinājumu var saņemt Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā. Uzņēmums ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31.augustam iesniedz ministrijā šo noteikumu 3.9. punktā minēto atzinumu vai apstiprinājumu.
11.
Noteikumu projekts
24.2. 2027./2028. un 2028./2029. mācību gadā valsts piedalās valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem 10. – 12. klašu grupā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, ja izglītojamo skaits ir mazāks kā šo noteikumu 2. pielikumā noteiktais, bet izglītības iestāde šajā klašu grupā nodrošina vismaz 30 izglītojamos.
Priekšlikums
Papildināt ar vārdu "proporcionāli". Svītrot "10.", aizstāt ar "1.". Svītrot "grupā", aizstāt ar "grupās". Svītrot "30", aizstāt ar "15".
Piedāvātā redakcija
2027./2028. un 2028./2029. mācību gadā valsts proporcionāli piedalās valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem 1. – 12. klašu grupās proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, ja izglītojamo skaits ir mazāks kā šo noteikumu 2. pielikumā noteiktais, bet izglītības iestāde šajā klašu grupā nodrošina vismaz 15 izglītojamos.
12.
Noteikumu projekts
Kvantitatīvie rādītāji izglītības iestādes klašu grupām un pieļaujamā izglītojamo skaita svārstība no noteiktā kvantitatīvā rādītāja klašu grupā
Priekšlikums
Svītrot "4 attiecīgajā klašu grupā izglītības iestādei piemēro šo noteikumu 2. pielikuma 1. – 9. grupā minētos kvantitatīvos rādītājus un svārstību pieļaujamību atbilstoši izglītības iestādes atrašanās vietai pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupā."
Piedāvātā redakcija
Noteikt kvantitatīvos kritērijus pa DEGURBA sadalījumu, piemērojot šo kritēriju samazinājumu privātskolām, ņemot vērā vecāku segto finansējuma daļu skolas un tehniskā personāla uzturēšanai, tādejādi atslogojot pašvaldības un izprotot, ka tikai tā var darboties vienlīdzības princips.