Atzinums

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) atbalsta prognozēšanas rīka izstrādi un CSP pārstāvju iesaisti informatīvā ziņojuma 24. punktā minētajā nacionālajā darba grupā.
CSP ir ieinteresēta, lai, izstrādājot ziņojumā minēto prognozēšanas rīku, tajā tiktu iestrādāts risinājums uz atskaites brīdi uzkrāto pensiju tiesību novērtēšanai valdības pārvaldītās nefondētās definēto pabalstu shēmās valsts pārvaldes darbiniekiem (izdienas pensijas) un valsts sociālās apdrošināšanas pensiju shēmās atbilstoši Eiropas Parlamenta un padomes regulai (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments attiecas uz EEZ) (EKS 2010 regula) prasībām (paragrāfi Nr. 17.121 – 17.183) un uz tās pamata Eurostat un Eiropas Centrālās bankas izdotajiem norādījumiem “Technical compilation guide for pension data in national accounts — 2020 edition”.
Uz atskaites brīdi uzkrātās pensiju tiesības augstāk minētajās pensiju shēmās jānovērtē pašreizējā vērtībā nākotnē prognozētām pensiju izmaksām pašreizējiem pensiju saņēmējiem un iemaksu veicējiem, atbilstoši uz atskaites brīdi veikto iemaksu apmēram, izmantojot vienotus aktuāros ekonomiskos un demogrāfiskos pieņēmumus, kas tiek izmantoti ilgtermiņa pensiju izdevumu prognožu sagatavošanai Eiropas Komisijas un Novecošanās darba grupas Novecošanās ziņojumam. Obligātais 29. tabulas datu iesniegšanas trīsgades cikls ir pieskaņots novecošanās ziņojuma sagatavošanas trīsgades ciklam.
Šobrīd attiecīgā uzdevuma veikšanai CSP tiek izmantots Freiburgas Universitātes izstrādātais vienkāršotas pieejas tipiskā aģenta modelis, kas iespēju robežās tika pielāgots Latvijas pensiju sistēmai (modeļa iegāde/pielāgošana notika no 2012. – 2013. gadā, aktualizācija 2021. gadā). Iespējas modeļa pielāgošanai Latvijas pensiju sistēmai un tās izmaiņām ir ierobežotas, līdz ar to nākotnē būtu jādomā par jaunu risinājumu.
Pielāgojot informatīvajā ziņojumā minēto jauno prognozēšanas rīku EKS 2010 regulā noteikto uzdevumu veikšanai, nākotnē būtu iespējams:
valstiskā līmenī optimizēt resursus, jo vairs nebūtu nepieciešama atsevišķa CSP modeļa uzturēšana, datu sagatavošana un pielāgošana izmaiņām Latvijas pensiju sistēmā;
iegūt kvalitatīvāku nākotnē prognozējamo pensiju izdevumu novērtējumu uz vienotas aktuāro pieņēmumu bāzes, kas tiek izmantoti pensiju izdevumu prognozēm Eiropas Komisijas ilgtspējas ziņojumos.
Jānorāda, ka jau šobrīd daļā dalībvalstu uzkrāto pensiju tiesību novērtējumam izmanto tos pašus makrosimulāciju pensiju kohortu modeļus, ko izdevumu prognozēm Eiropas Komisijas ilgtspējas ziņojumiem, piemēram, Lietuvā. Līdzīgu risinājumu, izmantojot vienu Labklājības ministrijas pārraudzībā esošu modeli, nākotnē būtu racionāli ieviest arī Latvijā, tādējādi maksimāli lietderīgi izmantojot valsts pārvaldes resursus.
 

-