Atzinums

Latvijas Dabas fonds kategoriski iebilst pret noteikumu projekta tālāku virzību:
1) Noteikumu projekta izstrāde neatbilst labas pārvaldības principiem, jo mainot būtiskas, ilgus gadus pastāvējušas prasības (piemēram, cirsmu platība, nosacījumi cirtei pēc caurmēra, prasības sanitārajai cirtei egļu mežos) nav rīkota visu ieinteresēto pušu diskusija un argumentu izvērtēšana. Anotācijas 6.1. nodaļā minēts, ka noteikumu projekta izstrādē iesaistīts arī Latvijas Dabas fonds (LDF), taču skaidrojam, ka LDF vienīgā iesaiste bija viedokļa sniegšana noteikumu projekta publiskās apspriešanas laikā, taču nav pat iespējams iepazīties ar Zemkopības ministrijas (ZM) atbildēm, jo 6.2. nodaļā dotā saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem LDF darbiniekiem nav pieejama, arī ielogojoties ar e-parakstu (ļoti savdabīga “administratīvā sloga mazināšana” ZM izpratnē). Atgādinām, ka pašlaik spēkā esošo Noteikumu par koku ciršanu mežā izstrādei tika organizēta darba grupa ar visu ieintresēto pušu iesaisti.
2) Noteikumu projekts neatbilst anotācijā minētajam izstrādes mērķim “samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas”, jo vairumā gadījumu netiek vis vienkāršots prasību izpildes ceļš, bet gan mainītas pašas prasības (piemēram, cirsmu platība).
3) Noteikumu projektā iekļautie grozījumi pieļauj meža ciršanas intensificēšanu (piemēram, lielākas cirsmu platības (noteikumu 5.1. un 5.2. apakšpunkts), plaši pielietojama sanitārā cirte egļu audzēs (38.¹ punkts), vairāk kā 2 reizes lielāki atvērumi izlases cirtēs jebkurās audzēs (26. punkts)), taču anotācijas 8.1.6. nodaļā nav dots grozījumu (konkrētu grozīto prasību!) ietekmes uz vidi izvērtējums. Arī spēkā esošās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (uz tām ZM atsaucās, lai no valsts mežos pieļaujamā galvenās cirtes aprēķina neizslēgu aizsargājamos biotopus) neparedz izmaiņas Noteikumos par koku ciršanu mežā. Savukārt  Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. 2023-01-03 citas starpā nosaka, ka “tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses."
4) To, ka noteikumu projekta mērķis ir koksnes ieguves atvieglošana nevis meža ilgtspējīga apsaimniekošana, apliecina noteikumu projektā iekļautais 38.¹ punkts, kas pieļauj sanitāro vienlaidu cirti, ja mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir egle, ir egļu astoņzobu mizgrauža bojāti vismaz 10 koki uz vienu hektāru (tostarp jauktās audzēs, kur eglei nav izsķiroša loma), un skaidrojums anotācijā: “ātrāk būs iespējams atteikties no nepieciešamības izdot atsevišķu rīkojumu par egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju.” Respektīvi, vienkāršojot bojāto egļu mežaudžu nociršanu, noteikumos netiek iekļautas astoņzobu mizgraužu invāzijas ierobežošanai ne mazāk svarīgas prasības – koku ciršanas ierobežojumi aprīlī - augustā.
5) Ir saprotama meža īpašnieka atbildības palielināšana par īpašuma apsaimniekošanu, tostarp īpašumā esošo dabas vērtību saglabāšanu, taču nav saprotams noteikumu projektā iekļautā 77.¹ punkta skaidrojums anotācijā: “Meža īpašnieka apliecinājums par to, ka viņam ir zināmas dabas aizsardzības prasības un saglabājamās dabas vērtības, ja tādas cirsmā ir, samazinās slogu Valsts meža dienestam, lai pārbaudītu noteikumos noteikto dabas aizsardzības prasību izpildi.” Gluži otrādi – Valsts meža dienestam šādā gadījumā tieši būtu jāpastiprina kontrole, lai pārliecinātos, kā meža īpašnieki tiek galā ar atbildību par dabas vērtību saglabāšanu.

-