Projekta ID
26-TA-940Atzinuma sniedzējs
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija
Atzinums iesniegts
22.10.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) augsti novērtē Klimata un enerģētikas ministrijas ieguldīto darbu, meklējot samērīgus risinājumus depozīta sistēmas regulējuma pilnveidošanā.
Mēs atbalstām KEM piedāvāto kompromisu papildināt Iepakojuma likumu, nosakot minimālo tirdzniecības zāles platību 150 m² novadu centros. Tāpat atzinīgi vērtējam ieceri risināt mazo veikalu problēmu individuāli, veidojot kopējas izlietotā depozīta pieņemšanas vietas, kā arī paredzot VVD tiesības atbrīvot no pienākuma vietās ar zemu aktivitāti.
Tomēr, balstoties uz reālo mazumtirdzniecības praksi, starptautisko pieredzi un objektīviem datiem, LDTA uztur savu sākotnējo iebildumu: likumā ir jānosaka tiešs izņēmums, ka depozīta sistēma uz degvielas uzpildes stacijām (DUS) neattiecas un nav tām obligāta.
Mūsu nostāju pamato šādi argumenti:
DUS klientu mobilitāte
DUS apmeklētāji ir autobraucēji un to paradumi būtiski atšķiras no parastiem pārtikas veikaliem, kas pamato izņēmuma statusu:
Autobraucēju primārais mērķis: Uz DUS, īpaši reģionos, cilvēki primāri brauc uzpildīt degvielu vai iegādāties kafiju/uzkodas ceļā. Tas nozīmē, ka šie klienti vienmēr pārvietojas ar automašīnu.
Kustības virziens uz centriem: Autobraucējiem nav apgrūtinājuma aizvest sakrāto taru līdz tuvākajam novada centram vai lielveikalam, kur infrastruktūra ir piemērota liela apjoma pieņemšanai. Nav loģiski spiest autobraucēju nodot taru DUS telpās, upurējot degvielas staciju ierobežotos resursus.
Pašvaldību loma un āra pieņemšanas punkti
LDTA ieskatā depozīta sistēmas efektivitāte reģionos ir jārisina sistēmiski, nevis uz mazo veikalu rēķina:
Lielāka pašvaldību iesaiste: Reģionos ir jāparedz daudz lielāka pašvaldību loma depozīta sistēmas organizēšanā, plānojot tīklu atbilstoši iedzīvotāju reālajām vajadzībām.
Depozīta pieņemšanas punkti ārpus telpām: Tā vietā, lai noslogotu mazu veikalu un DUS iekštelpas, valstij un pašvaldībām sadarbībā ar Depozīta iepakojuma operatoru ir jāveido centralizēti āra pieņemšanas punkti (āra kioski vai moduļi). Tas atrisinātu higiēnas, loģistikas un vietas trūkuma problēmas visā valstī.
Dati: Minimāla ietekme uz kopējo depozīta sistēmu
Oficiālā Depozīta iepakojuma operatora statistika pierāda, ka DUS nav un nevar būt efektīvs taras savākšanas punkts:
Tikai 0,6% no visa depozīta iepakojuma: Kopš sistēmas sākuma visos Latvijas DUS kopā ir pieņemti aptuveni 9 000 000 iepakojumu. Tas ir niecīgs apjoms, kas neietekmē Latvijas vides mērķu sasniegšanu. Kritiski zema aktivitāte ir reģionos: Ārpus Pierīgas un Vidzemes taras nodošana DUS ir ļoti zema:
Pierīga 43,9% īpatsvars no DUS nodotā apjoma, Vidzeme 28,1%, Kurzeme 15,5%, Zemgale 9,6%, Latgale 2,9% (visā reģionā DUS tīklā nodota tikai simtā daļa no procenta no Latvijas kopējā apjoma)
Starptautiskā prakse: Latvija kā negatīvs izņēmums
Analizējot citu valstu pieredzi, nav konstatēts, ka citviet Eiropā, tostarp Baltijas kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā), degvielas uzpildes stacijām būtu noteikts obligāts pienākums nodrošināt taras pieņemšanu. DUS visur tiek definēti kā specifiska pakalpojumu infrastruktūra, nevis atkritumu šķirošanas mezgli.
Operacionālie un infrastruktūras argumenti
Kritisks telpas trūkums: Taromāts un uzglabāšanas kastes aizņem daļu noliktavas, samazinot vietu precēm. Nepieciešams izvietot 10 dažādas dizaina kastes un 4 dažādus maisus, kas mazā DUS nav fiziski iespējams.
Higiēnas riski: DUS darbojas kā kafejnīcas. Tukšie iepakojumi ar dzērienu atliekām ātri rada nepatīkamu aromātu un siltajā sezonā piesaista kukaiņus (lapsenes, skudras), apdraudot PVD higiēnas prasību ievērošanu.
Nesamērīga slodze personālam: Mazos DUS maiņā strādā divi pārdevēji. Lai tīrītu sensorus vai iztukšotu taromātu, viņiem jāpārtrauc klientu apkalpošana pie kases. Lai uzturētu DUS tīklu standartus, būtu jāalgo atsevišķi darbinieki, kas nav ekonomiski pamatoti.
Finansiālais slogs: Elektroenerģijas patēriņš, apkope un klientu pamestās taras utilizācija rada papildu izdevumus. Operatora apsaimniekošanas maksa nesedz reālās darbaspēka un telpu dīkstāves izmaksas.
Loģistikas pauzes: Loģistikas transports DUS apmeklē retāk nekā lielveikalus. Kad kastes ir pilnas, DUS vairs nevar pieņemt taru, izraisot pamatotu klientu neapmierinātību.
Klientu konfrontācijas: DUS strādā 24/7. Bojātas taras vai pārpildītu aparātu dēļ darbinieki (nereti naktīs paliekot vienatnē) regulāri saskaras ar klientu agresiju, kas rada draudus personāla drošībai.
Aicinām KEM grozījumos Iepakojuma likumā noteikt pilnīgu un universālu izņēmumu degvielas uzpildes stacijām (DUS) no obligātā depozīta sistēmas dalībnieku loka.
Kopējā 0,6% tirgus daļa skaidri apliecina, ka DUS nav piemērota vieta šīs funkcijas veikšanai, savukārt autobraucēju, kas ir DUS galvenie klienti, mobilitāte ļauj taru ērti nodot novadu centros vai potenciālos pašvaldību āra punktos.
Mēs atbalstām KEM piedāvāto kompromisu papildināt Iepakojuma likumu, nosakot minimālo tirdzniecības zāles platību 150 m² novadu centros. Tāpat atzinīgi vērtējam ieceri risināt mazo veikalu problēmu individuāli, veidojot kopējas izlietotā depozīta pieņemšanas vietas, kā arī paredzot VVD tiesības atbrīvot no pienākuma vietās ar zemu aktivitāti.
Tomēr, balstoties uz reālo mazumtirdzniecības praksi, starptautisko pieredzi un objektīviem datiem, LDTA uztur savu sākotnējo iebildumu: likumā ir jānosaka tiešs izņēmums, ka depozīta sistēma uz degvielas uzpildes stacijām (DUS) neattiecas un nav tām obligāta.
Mūsu nostāju pamato šādi argumenti:
DUS klientu mobilitāte
DUS apmeklētāji ir autobraucēji un to paradumi būtiski atšķiras no parastiem pārtikas veikaliem, kas pamato izņēmuma statusu:
Autobraucēju primārais mērķis: Uz DUS, īpaši reģionos, cilvēki primāri brauc uzpildīt degvielu vai iegādāties kafiju/uzkodas ceļā. Tas nozīmē, ka šie klienti vienmēr pārvietojas ar automašīnu.
Kustības virziens uz centriem: Autobraucējiem nav apgrūtinājuma aizvest sakrāto taru līdz tuvākajam novada centram vai lielveikalam, kur infrastruktūra ir piemērota liela apjoma pieņemšanai. Nav loģiski spiest autobraucēju nodot taru DUS telpās, upurējot degvielas staciju ierobežotos resursus.
Pašvaldību loma un āra pieņemšanas punkti
LDTA ieskatā depozīta sistēmas efektivitāte reģionos ir jārisina sistēmiski, nevis uz mazo veikalu rēķina:
Lielāka pašvaldību iesaiste: Reģionos ir jāparedz daudz lielāka pašvaldību loma depozīta sistēmas organizēšanā, plānojot tīklu atbilstoši iedzīvotāju reālajām vajadzībām.
Depozīta pieņemšanas punkti ārpus telpām: Tā vietā, lai noslogotu mazu veikalu un DUS iekštelpas, valstij un pašvaldībām sadarbībā ar Depozīta iepakojuma operatoru ir jāveido centralizēti āra pieņemšanas punkti (āra kioski vai moduļi). Tas atrisinātu higiēnas, loģistikas un vietas trūkuma problēmas visā valstī.
Dati: Minimāla ietekme uz kopējo depozīta sistēmu
Oficiālā Depozīta iepakojuma operatora statistika pierāda, ka DUS nav un nevar būt efektīvs taras savākšanas punkts:
Tikai 0,6% no visa depozīta iepakojuma: Kopš sistēmas sākuma visos Latvijas DUS kopā ir pieņemti aptuveni 9 000 000 iepakojumu. Tas ir niecīgs apjoms, kas neietekmē Latvijas vides mērķu sasniegšanu. Kritiski zema aktivitāte ir reģionos: Ārpus Pierīgas un Vidzemes taras nodošana DUS ir ļoti zema:
Pierīga 43,9% īpatsvars no DUS nodotā apjoma, Vidzeme 28,1%, Kurzeme 15,5%, Zemgale 9,6%, Latgale 2,9% (visā reģionā DUS tīklā nodota tikai simtā daļa no procenta no Latvijas kopējā apjoma)
Starptautiskā prakse: Latvija kā negatīvs izņēmums
Analizējot citu valstu pieredzi, nav konstatēts, ka citviet Eiropā, tostarp Baltijas kaimiņvalstīs (Lietuvā un Igaunijā), degvielas uzpildes stacijām būtu noteikts obligāts pienākums nodrošināt taras pieņemšanu. DUS visur tiek definēti kā specifiska pakalpojumu infrastruktūra, nevis atkritumu šķirošanas mezgli.
Operacionālie un infrastruktūras argumenti
Kritisks telpas trūkums: Taromāts un uzglabāšanas kastes aizņem daļu noliktavas, samazinot vietu precēm. Nepieciešams izvietot 10 dažādas dizaina kastes un 4 dažādus maisus, kas mazā DUS nav fiziski iespējams.
Higiēnas riski: DUS darbojas kā kafejnīcas. Tukšie iepakojumi ar dzērienu atliekām ātri rada nepatīkamu aromātu un siltajā sezonā piesaista kukaiņus (lapsenes, skudras), apdraudot PVD higiēnas prasību ievērošanu.
Nesamērīga slodze personālam: Mazos DUS maiņā strādā divi pārdevēji. Lai tīrītu sensorus vai iztukšotu taromātu, viņiem jāpārtrauc klientu apkalpošana pie kases. Lai uzturētu DUS tīklu standartus, būtu jāalgo atsevišķi darbinieki, kas nav ekonomiski pamatoti.
Finansiālais slogs: Elektroenerģijas patēriņš, apkope un klientu pamestās taras utilizācija rada papildu izdevumus. Operatora apsaimniekošanas maksa nesedz reālās darbaspēka un telpu dīkstāves izmaksas.
Loģistikas pauzes: Loģistikas transports DUS apmeklē retāk nekā lielveikalus. Kad kastes ir pilnas, DUS vairs nevar pieņemt taru, izraisot pamatotu klientu neapmierinātību.
Klientu konfrontācijas: DUS strādā 24/7. Bojātas taras vai pārpildītu aparātu dēļ darbinieki (nereti naktīs paliekot vienatnē) regulāri saskaras ar klientu agresiju, kas rada draudus personāla drošībai.
Aicinām KEM grozījumos Iepakojuma likumā noteikt pilnīgu un universālu izņēmumu degvielas uzpildes stacijām (DUS) no obligātā depozīta sistēmas dalībnieku loka.
Kopējā 0,6% tirgus daļa skaidri apliecina, ka DUS nav piemērota vieta šīs funkcijas veikšanai, savukārt autobraucēju, kas ir DUS galvenie klienti, mobilitāte ļauj taru ērti nodot novadu centros vai potenciālos pašvaldību āra punktos.
Piedāvātā redakcija
-
