Atzinums

Aicinām skaidrot situāciju ar kredītu dzēšanu. LTRK iepriekš pauda iebildumu par to, ka pedagogu kredītu dzēšanas mehānismu izstrāde tiek atlikta līdz 2025. gada vidum. Ņemot vērā ļoti saspringto situāciju izglītības sistēmā, tas ir jādara jau tuvāko mēnešu laikā, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu tiem, kas studijas pedagoģijas jomā varētu uzsākt jau 2024. gadā. Lai arī Projekta izziņā iebildums norādīts kā ņemts vērā un IZM raksta “Piekrītam. Kredītu dzēšanas ieviešanas termiņi precizēti”, tomēr Projekta jaunajā redakcijā pat nav vairs sadaļa “kredītu dzēšana” (lai arī ir norādīta satura rādītājā). Kredītu dzēšana nav atrodama arī starp finansējuma pozīcijām vai vispār jebkur Projektā. Lūdzam skaidrot, kādēļ informācija par kredītu dzēšanu ir izņemta no Projekta.

-

Nepieciešams ieviest mērķorientētu sistēmu STEM un citu jomu speciālistu sagatavošanai. Valstij ir jānosaka Latvijai nepieciešamo speciālistu skaits atsevišķās, īpaši svarīgās profesijās uz nākamajiem 10 - 15 gadiem. Atbilstoši Augstskolu likuma nosacījumiem jāslēdz līgumi par šo profesiju speciālistu sagatavošanu ar valsts akreditētām (valsts vai juridisko personu dibinātām) augstskolām, kuras šo apmācību var veikt, tādējādi nodrošinot “valsts budžeta nauda seko studentam” principu. Ņemot vērā vienotu valsts augstākās izglītības sistēmu, finansējuma piešķiršana ir iespējama gan valsts, gan juridisko personu dibinātām augstskolām.

-

Projekts rada bažas par racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu kopumā. Tā arī nav paredzēts mehānisms, kas dotu iespēju finansēt vai līdzfinansēt studijas citu dibinātāju augstākās izglītības iestādēs, ja tajās tiek sagatavoti speciālisti nozarēs, kur valsts sektors nespēj nodrošināt to pietiekamu skaitu, vai tiek sagatavoti augstākā līmenī, t.i. darba tirgū uzrāda labākus rezultātus, vai tiek sagatavoti, ekonomiskāk tērējot resursus, līdz ar to dotu iespējas ekonomēt sabiedrībai pieejamos līdzekļus.

-

LTRK uztur iebildumu attiecībā uz absolventu skaitu kā kritēriju snieguma finansējumam. LTRK ieskatā noteicošajam ir jābūt rādītājam, cik no augstskolas absolventiem nonāk un paliek darba tirgū nozarēs, kurām šim mērķim tika tērēti valsts budžeta līdzekļi, nevis diploma saņēmēju skaits. Piedāvātā pieeja rada draudus absolventu sagatavotības pazemināšanai, jo augstskolas būs tendētas izsniegt pēc iespējas lielāku diplomu skaitu, mazāk domājot par absolventu sagatavotību.

-

No Projekta nerodas skaidrība, kas ir noteicošais, lai pieņemtu lēmumu par budžeta studiju vietu skaitu (pilnīgi vai daļēji apmaksātu) – darba tirgus attīstības prognoze un darba devēju pieprasījums vai uz senāta un studējošo pašpārvaldes atzinumiem balstīts rektora priekšlikums? Jautājums par iespējami racionālu sabiedriskā finansējuma attīstību tā arī ir neskaidrs.
 

-