Atzinums

[1] Biedrība “Fintech Latvija Asociācija” (turpmāk – Asociācija) ir iepazinusies ar Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumu Nr.59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā” (turpmāk – Noteikumi) un ar Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumos Nr.59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”” (turpmāk – Noteikumu projekts) un publiskās apspriešanas ietvaros sniedz savus priekšlikumus par Noteikumu 15.1 1.punktā noteikto nosacījumu pārskatīšanu.

[2] Noteikumu 15.1 1.punktā ir noteikts, ka pretendents, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu (turpmāk – Komersants), var saņemt atbalstu aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;
tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;
tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;
tas ir uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar 1. vai 2.punktā minētajiem aizdevējiem;
tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana.

[3] Asociācija ir saņēmusi informāciju no kreditēšanas tirgus dalībniekiem, ka Noteikumu 15.1 1.1.apakšpunkts esošajā redakcijā neatbilst esošajai tirgus situācijai un nav efektīvs Noteikumu mērķa - veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas – sasniegšanā, jo minētais apakšpunkts izslēdz no dalības atbalsta programmā kvalificētus tirgus dalībniekus, kuri arī piedāvā aizdevumus lauksaimniekiem.

[4] Paskaidrojam, ka kreditēšanas tirgus  ir ievērojami plašāks par to segmentu, kas uzskaitīts Noteikumu 15.1 1.punktā. Kreditētāju tirgū ietilpst arī kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji un citi profesionālie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piešķir aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem.  

[5] Iemesli, kāpēc Komersanti izvēlas minētos pakalpojumu sniedzējus, ir dažādi, piemēram, izdevīgāki aizdevuma atmaksas nosacījumi, aizdevuma devēja riska apetīte saistībā ar reģionālo kreditēšanu. Tomēr, izvēloties tādu pakalpojumu sniedzēju, kas neatbilst Noteikumu 15.1 1.punktā noteiktajiem nosacījumiem, Komersants nevar saņemt Noteikumu 13.punktā paredzēto atbalstu.

[6] Piemēram, Komersants nevar saņemt Noteikumu 13.punktā noteikto atbalstu, ja aizdevumu izsniedza profesionālais kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, kuram nav izsniegta Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālā atļauja (licence) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Paskaidrojam, ka minētā licence tiek piešķirta Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 245 "Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai" noteiktajā kārtībā un ir attiecināma tikai uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Tiem kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas piešķir aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet neveic patērētāju kreditēšanu, nav pienākuma saņemt Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.  

[7] Noteikumi paredz, ka atbalstam var pieteikties ne tikai kapitālsabiedrības, bet arī individuālie komersanti, kas atbilstoši Komerclikuma 74.pantam ir fiziskas personas, kuras kā komersants ierakstītas komercreģistrā. Neskatoties uz to, ka atbalstu var saņemt fiziskas personas, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē individuālie komersanti saimnieciskās darbības veikšanas ietvaros nav uzskatāmi par patērētājiem, jo patērētāju tiesību aizsardzību bauda tikai tādas fiziskās personas, kas darījumu veikušas nolūkos, kas nav saistīti ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību jeb ir ārpus tās amata, nodarbošanās vai profesijas. (Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 2013.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.A420550412 10.punkts). Līdz ar to secināms, ka patērētājs nevar pieteikties Noteikumu 13.punktā noteiktajam atbalstam, tādējādi speciālais regulējums, kas ir saistošs licencētam patērētāju kreditēšanas sniedzējam attiecībā uz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu uz Komersantiem nav attiecināms.

[8] Ievērojot minēto, secināms, ka neatkarīgi no tā vai kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs ir vai nav licencēts, licencētais patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai cits profesionālais kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs tiesiskajās attiecībās ar Komersantu ietilpst vienā tiesiskā regulējuma ietvarā. Izņemot Noteikumu 15.1 1.1.apakšpunktā noteiktais ierobežojums, kas nelicencēto kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nostāda neizdevīgākos konkurences apstākļos tikai tāpēc, ka tas nesniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, vai arī nav kredītiestāde, t.i., darbības finansēšanai nepiesaista iedzīvotāju noguldījumus.

[9] Turklāt kreditēšanas nozarē ir parādījušies jauni tirgus dalībnieki – kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un Latvijas Republikas Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumu. Šiem tirgus dalībniekiem licenci piešķir Latvijas banka, kura tos arī uzrauga. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji papildus platformu darbībai nodarbojas arī ar kreditēšanas pakalpojumiem MVU segmentā, tādejādi nodrošinot adekvātu alternatīvas kreditēšanās iespēju tiem tirgus dalībniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ neatbilst kredītiestāžu riska vai specializēšanās profilam. Tas ir jauns finanšu pakalpojums tirgū un ir lielisks alternatīvs risinājums aizdevuma saņemšanai gadījumos, kad Komersants nevar saņemt kreditēšanas pakalpojumu no citiem kreditēšanas tirgus dalībniekiem.

[10] No iepriekš minētā ir secināms, ka Noteikumu 15.1 1.punkts un 15.1 1.1.apakšpunkts esošajā redakcijā izslēdz lielu pakalpojumu sniedzēju daļu, kas var veicināt konkurenci kreditēšanas tirgū. Vēršam uzmanību, ka Finanšu sektora attīstības padome Ministru prezidentes vadībā jau 2023.gada 25.maijā konstatēja būtiskus kreditēšanu kavējošos faktorus Latvijā, kuru rezultātā jau ilgstošu laiku investīciju līmenis tautsaimniecībā ir nepietiekams, un noteica uzdevumus to novēršanā.

[11] 2024.gada 6.februārī Finanšu sektora attīstības padome izvērtēja progresu saistībā ar 2023.gada 25.maijā dotajiem uzdevumiem kreditēšanas kavējošo faktoru novēršanā. Novērtējuma ietvaros tika uzsvērts, ka ir nepieciešams turpināt īstenot pasākumus kreditēšanu kavējošo faktoru novēršanā, tostarp, stiprināt “Altum” kapacitāti uzņēmējdarbības finansēšanā, paplašinot to aizdevēju loku. Šajā sakarā Asociācija uzskata, ka ir svarīgi līdzvērtīgi izvērtēt arī Noteikumos noteikto aizdevēju loku, lai veicinātu konkurenci kreditēšanas tirgū. Konkurences veicināšanas rezultātā var tikt nodrošināti Komersantiem kvalitatīvāki pakalpojumi, t.sk. izdevīgāki atmaksas nosacījumi vai citi noteikumi. Piemēram, Asociācijas rīcībā ir informācija, ka profesionālo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izsniedz aizdevumus arī bez nodrošinājumu vai garantiju pieprasīšanas.

[12] Ievērojot minēto un to, ka Noteikumu projekts neparedz grozīt Noteikumu 15.1 1.punktu un 1.1.apakšpunktu, Asociācija aicina Zemkopības ministriju Noteikumu projekta izstrādes procesā pārskatīt Noteikumu 15.1 1.punku un 1.1.apakšpunktā noteikto nosacījumu, lai veicinātu gan Noteikumu mērķa sasniegšanu, gan konkurenci kreditēšanas tirgū.
 

Ievērojot minēto, Asociācija aicina Lauku atbalsta dienestu sniegt viedokli par Asociācijas priekšlikumu un Zemkopības ministriju papildināt Noteikumu projektu ar 16.1 punktu un 16.2 punktu, izsakot tos šādā redakcijā:

“16.1 Izteikt 15.1 1.punktu šādā redakcijā:

“aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas ir profesionāls kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:”

“16.2 Izteikt 15.1 1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“15.1 1.1. tam ir Latvijas Bankas izsniegta atļauja (licence) kreditēšanas vai kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai.”