Atzinums

Rektoru padome iesniedza iebildumu pret sadaļas ‘Plānotie pasākumi’ 1.7. punkta 5., 6. apakšpunktiem.
(Sadaļa ‘Plānotie pasākumi’ 1.7. punkts, 5., 6. apakšpunkts. Minētajos apakšpunktos ziņojuma autori faktiski iejaucas jau augstskolu autonomijas akadēmiskajā komponentē (klātienes nodarbību apjoms, lekciju apmeklējuma biežums). Aicinām šos jautājumus saglabāt augstskolu kompetencē.)

Minētie apakšpunkti ir precizēti, tomēr jaunajā 1.6. punktā paredzēts: “papildināt Augstskolu likuma 49. panta pirmo daļu ar 5.punktu ar papildus eksmatrikulācijas kritērijiem, piemēram, ar iemeslu, ja students bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis lekcijas vairāk par 10 dienām”.

Paredzēts arī “veikt grozījumus Imigrācijas likuma 39. panta pirmās prim daļas 2. apakšpunktā, precizējot, ka 10 dienas nepārtraukti bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies mācību vai studiju procesā un nav sasniedzams”.

Aicinām minēto punktu pārskatīt, atsakoties no minētā “10 dienu kritērija”. Uzskatām, ka tas ir nepamatots, jo 10 dienas var nebūt ieplānotas lekcijas vai citas studiju metodes – dažādu iemeslu dēļ, piemēram, Ziemassvētku / Jaunā Gada brīvdienas vai sesija, students var nepiedalīties lekcijās arī slimības dēļ. Uzskatām, ka nepieciešams pagarināt minēto termiņu, kā kritēriju izvirzot studējošā attieksmi un sasniedzamību, nevis dalību lekcijās.
 

-

Rektoru padome iebilst pret no jauna iekļauto pasākumu sadaļā ‘Plānotie pasākumi’ ar Nr. 1.5.:
“Izvērtēt iespēju samazināt starptautisko angļu valodas testēšanas institūciju skaitu, kuru pārbaudījumi tiek pielīdzināti valsts angļu valodas eksāmenam, pārskatot Ministru kabineta noteikumus Nr.  795 " Noteikumi par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā" un to pielikumu.”

Uzskatām, ka minētajos noteikumos savulaik ir iekļautas respektablas institūcijas, kuru sniegtajam vērtējumam nav pamata neuzticēties. Ziņojumā šādu informāciju IeM nesniedz. Nepieciešams izvērsts pamatojums – kādēļ kāda no institūcijām ir izslēdzama.
 

-

Rektoru padome iesniedza iebildumu pret 1.5. pasākumu, kas paredzēja studentu piesaisti vērtēt augstskolu institucionālajā akreditācijā.
('Plānotie pasākumi’ 1.5. punkts. Punktā paredzēts studentu piesaisti vērtēt augstskolu institucionālajā akreditācijā un zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtēšanā (!). Vēršam uzmanību, ka šīm procedūrām ir noteikti kvalitātes novērtēšanas mērķi, un tās veic starptautiski eksperti saskaņā ar starptautiski vispārpieņemtām vadlīnijām. Trešo valstu studentu piesaistes prakses kontrole kvalitātes novērtēšanā būtu jaunievedums Eiropas līmenī, un tam nebūtu piemērotu ekspertu. Kā IeM jau norāda, Augstskolu likuma 9. pants paredz, ka ministrs var ierosināt ārkārtas akreditāciju – šāds ārkārtas risinājums jau ir pieejams, un IZM to ir pielietojusi.)

Jaunajā ziņojuma versijā punkts ir precizēts – sk. 1.3. pasākumu:
“Izstrādāt akreditācijas kritērijus vai prasības augstākās izglītības iestāžu starptautiskai novērtēšanai un institucionālajai akreditācijai, lai ierobežotu negodprātīgu praksi attiecībā uz trešo valstu pilsoņu studentu uzņemšanu.”

Vēlreiz uzsveram, ka akreditācijas procedūrai ir noteikti kvalitātes novērtēšanas mērķi, un tās veic starptautiski eksperti saskaņā ar starptautiski vispārpieņemtām vadlīnijām. Trešo valstu studentu piesaistes prakses kontrole kvalitātes novērtēšanā nav ieviešama kā kvalitātes kritērijs. Vienlaikus, jau pastāvošie normatīvie akti paredz iespēju veikt atbilstības pārbaudi, piemēram, jau minētais Augstskolu likuma 9. pants (ārkārtas akreditācija).

Izziņā norādītais arguments (“Izglītības un zinātnes ministrija ir piekritusi punkta iekļaušanai IZ projektā”) vērtējams kritiski. IZM ir tikai viena no saskaņošanā iesaistītajām institūcijām. Aicinām sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmi, lai ar IZM un citām institūcijām pārrunātu šo un citus iebildumus pret plānotajiem pasākumiem.
 

-

Rektoru padome pirmajā saskaņošanas kārtā iebilda pret sadaļas ‘Plānotie pasākumi’ 1.3. punktu, kas uzlika augstskolām pienākumu precizēt IZM VIIS sistēmā personas kodus. Aicinājām salāgot informatīvās sistēmas, lai minētā informācijai VIIS augstskolām nebūtu jāievada un to varētu iegūt no citām sistēmām.

Minētais punkts ir koriģēts, 1.1. punktā iekļaujot šādu plānoto pasākumu:
“Papildināt Izglītības likumu, paredzot izglītības iestādei administratīvo sodu par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu, nepatiesas informācijas sniegšanu vai informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā Valsts izglītības informācijas sistēmā”.
Aicinām pasākumu svītrot. Augstskolas godprātīgi sniedz informāciju, tomēr ne vienmēr pie informācijas trūkuma vainojamas augstskolas.

Izziņā norādīts:
“VIIS salāgošana ar, piemēram, FPRIS nav iespējama, jo VIIS ievadītie dati nereti atšķiras no FPRIS ievadītajiem, tādejādi personu identificēšana tāpat nebūtu iespējama.”

Vēlreiz uzsveram, ka valsts institūcijām ir nepieciešams salāgot informatīvās sistēmas, lai minētā informācijai VIIS augstskolām nebūtu jāievada un to varētu iegūt no citām sistēmām. Ja “VIIS ievadītie dati atšķiras no FPRIS ievadītajiem”, tad labākais veids, kā novērst neatbilstību, ir abas sistēmas salāgot, nevis veikt dubultu datu ievadīšanu. Atkārtota informācijas ievadīšana ir papildus birokrātiskais slogs.
 

-

Rektoru padome uztur iepriekš izteikto iebildumu par nepieciešamību nošķirt t.s. nedraudzīgās jeb papildu pārbaudāmās valstis, neattiecinot plānotos ierobežojumus uz visām 3. valstīm.

(“Ziņojumā runāts par 3. valstīm, nešķirojot tās. Ir saprotama autoru vēlme ierobežot trešo valstu valstspiederīgo, t.sk. studentu, ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Tomēr nebūtu tālredzīgi visu 3. valstu pilsoņus apvienot vienā grupā. Starp 3. valstīm ir arī valstis, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms (Lielbritānija, Kanāda u.c.). Šāda pieeja ir fundamentāli nepareiza un sasaistās ar daudziem citiem izteiktajiem iebildumiem. Piemēram, risinājumi, kas būtu pieņemami, ierobežojot t.s. ‘papildus pārbaudāmo valstu’ pilsoņus, nav piemērojami Latvijai draudzīgām, attīstītām OECD valstīm.”)

Ziņojums ir papildināts ar 3. valstu definīciju, kas tādējādi vēl vairāk uzsver, ka tas nebūtu jāattiecina uz visu 3. valstu pilsoņiem.
 

-