Atzinums

Iebildumi pret Ministru kabineta noteikumu projektu Nr.23-TA-1203 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumos Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība"” (turpmāk tekstā – projekts)

1. Salīdzinot Izglītības likuma (turpmāk tekstā – likums) pārejas noteikumu 104. un 105. punktu, skaidri redzams, ka likumdevējs pieprasa valdībai jautājumu par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu (turpmāk tekstā – interešu programmas mazākumtautībām) apguves organizēšanu un finansēšanu risināt, izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus, nevis grozot esošos noteikumus.
Mēģinājums risināt interešu programmas mazākumtautībām finansēšanas jautājumu, grozot spēkā esošos MK noteikumus Nr.382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība" (turpmāk – Interešu noteikumi) noved pie arī citiem likuma pārkāpumiem.

2. Projekts pretēji likuma prasībām vispār neparedz valsts līdzdalību mācību līdzekļu iegādes finansēšanā, kā arī pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansēšanā.
Finansējums mācību līdzekļu iegādei, pretēji likumam (sk. likuma 14.panta 47. punktu un 59. panta 1.1 daļu), pilnībā ir pašvaldību un vecāku ziņā (sk. Interešu noteikumu 4.1. un 5. punktu).
Kas attiecas uz interešu programmas mazākumtautībām īstenošanas organizēšanu pirmsskolas iestādēs, atšķirībā no nodarbību organizēšanas skolās, tas neprasa mācību stundu skaita palielināšanu (sk. MK noteikumu nr. 716. 11.2. apakšpunktu un MK noteikumu projekta nr. 22-TA-3824 pielikuma 8.punktu).
Savukārt pirmsskolas pedagogiem, kuri nodrošina šādas nodarbības, tiek izvirzītas papildu kvalifikācijas prasības, kas būtu jākompensē, finansējot viņu algas, kā to paredz likums (47.3 pants, kā arī 14.panta 47. punkts un 59. panta 1.1 daļa noklusējuma), bet neparedz projekts.
Pieprasām iekļaut projektā valsts līdzfinansējumu mācību līdzekļu iegādei, kā arī finansējumu pirmsskolas izglītības pedagogiem, kas nodrošinās attiecīgās interešu programmas īstenošanu pirmsskolas bērniem, kā to paredz likums.


3. Finansējuma apmēra noteikšana balstīta uz pieņēmumu, ka tikai katrs piektais vecāks, kurš iepriekš savu bērnu nosūtījis uz izglītības iestādi, kas īstenoja mazākumtautību izglītības programmu, izteiks vēlmi lai bērns tiktu uzņemts interešu programmā mazākumtautībām. Viss šī pieņēmuma "pamatojums" izriet no sekojošās frāzes no projekta anotācijas: analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas datus (turpmāk- VIIS), interešu izglītības programmas izvēlas 20 % no mazākumtautību izglītojamiem. Attiecīgi, lai noteiktu turpmāko interešu grupu apmeklētāju skaitu, to skolēnu skaitu, kuri šobrīd uzņem mazākumtautību programmās, dala ar 5.
Šāda pieeja ir pretrunā ar to, ka šo skolēnu vecāki jau ir izvēlējušies mācīties mazākumtautību programmās, lai gan viņiem bija visas tiesības sūtīt savus bērnus vispārējās izglītības programmās (t.i., latviešu skolās). Nav pamata uzskatīt, ka pēc 2023. gada 1. septembra 80% no viņiem uzskatīs savu iepriekšējo izvēli par nepareizu un atteiksies no iespējas ļaut bērniem apgūt dzimto valodu un kultūru.
Tiesības saglabāt savu valodu un kultūru ir visām mazākumtautību ģimenēm, līdz ar to pieprasām paredzēt finansējumu attiecīgās interešu izglītības programmas nodrošināšanai visiem tiem bērniem, kurus skar reforma un kuriem ir atņemtas tiesības turpināt pirmsskolas vai skolas izglītību mazākumtautību programmā vai kuri izteiks tādu vēlmi nākotnē. Jebkurš risinājums, kas paredz finansējumu tikai bērnu daļai, nozīmēs likuma pārkāpumu, jo mazākumtautību interešu izglītības ieviešana bija vienīgais aizvietojums steidzami atceltai mazākumtautību izglītībai.

4. Bāzes skolnieku skaits interešu grupu finansēšanai tiek aprēķināts, pamatojoties uz to vispārējās pamatizglītības programmas izglītojamo skaitu, kuri iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmas (projekta 8.21. punkts).
No projekta anotācijas izriet, ka, aprēķinot finansējumu 2023./24. mācību gadā runa ir par to mazākumtautību skolēnu skaitu, kuri 2022./23. mācību gadā apmeklēja 1., 4. un 7. klasi. Bet tieši šie skolēni 2023./24. turpinās apgūt līdzšinējās mazākumtautību mācību programmas, un speciālas interešu nodarbības viņiem nenotiks.
Bet šīs nodarbības notiks tiem skolēniem, kuri 2022./23. mācību gadā apmeklēja pirmsskolas iestāžu sagatavošanas grupas, kā arī pamatskolas 3. un 6.kl. Papildus visi pirmsskolas iestāžu bērni neatkarīgi no vecuma pāries uz mācībām pilnībā latviešu valodā, un viņiem ir tiesības pieteikties attiecīgajām interešu programmām.
2024./25.mācību gadā pirmo reizi tiks ieviesta pilna izglītība latviešu valodā skolēniem, kuri uzsāka mācības 4. un 7.klasē (2023./24.mācību gadā mācās attiecīgi 3. un 6.klasē, īstenojot mazākumtautību izglītības programmas). Pamatojoties tieši uz to skaitu, tiek noteikts finansējums.
Tajā pašā laikā skolēniem, kuri uzsāka mācības 1., 2., 5. un 8. klasē, mācības pilnībā turpinās latviešu valodā jau otro gadu. Viņiem ar likumu pienākas finansējums, taču, nosakot finansējuma apmēru, to skaits netiek ņemts vērā. Attiecīgi finansējums ir novērtēts trīs reizes par zemu (6/2).
2025./26.mācību gadā pirmo reizi tiks ieviesta pilna izglītība latviešu valodā skolēniem, kuri mācības uzsākuši 4. un 7.klasē (2024./25.mācību gadā mācās attiecīgi 3. un 6.klasē, īstenojot mazākumtautību izglītības programmas). Atkal pamatojoties tieši uz to skaitu, tiek noteikts finansējums.
Tajā pašā laikā skolnieki visas 9 pamatskolas klases pilnība tiks mācītas latviešu valodā (5. un 8. klašu skolēniem - pa diviem gadiem, pārējiem - pa 3 gadiem). Attiecīgi finansējums ir novērtēts 4,5 reizes par zemu (9/2).
2026/27 mācību gadā vairs nebūs skolēnu, kas iepriekšējā gadā mācījās mazākumtautību programmās, un finansējums, pretēji likumam, būs nulle.
Pieprasām, lai finansējums tiktu aprēķināts, balstoties uz faktisko skolēnu un pirmsskolas iestāžu bērnu skaitu, kuriem ir tiesības pieteikties mazākumtautību interešu programmām,  tas ir, tuvāko trīs gadu laikā tas nevis samazinātos, bet gan pieaugtu.

5. Jāuzsver, ka likums noteica valdībai apspriežamos noteikumus pieņemt ne vēlāk kā 31.12.2022. Attiecīgi likumdevējs pašvaldību un izglītības iestāžu sagatavošanai darbam jaunajos apstākļos noteica 270 dienas.
Projekts, kas  vel ir būtiski jāpārstrādā, tomēr tiks pieņemts labākajā gadījumā 8. augustā, t.i. 23 dienas pirms mācību gada sākuma.
Tāpēc, lai neradītu pilnīgu haosu mazākumtautību bērnu izglītībā, aicinām valdību vērsties Saeimā ar lūgumu atlikt attiecīgo izglītības reformu uz vienu gadu un apturēt to grozījumu iedarbību, kas paredz mazākumtautību izglītības programmu izslēgšanu  no Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" un Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"


 

-