Atzinums

Noteikumu projektā nav paredzēta skaidra kārtība, kādā tiks virzīti, izskatīti un apstiprināti projekti, kuri nepietiekama konkursā paredzētā līdzfinansējuma dēļ tiek iekļauti rezerves sarakstā. Filmu likuma 11. panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (turpmāk - Aģentūra) ir tiesības noslēgt civiltiesisku līgumu ar filmu producentu par nosacījumu izpildi valsts līdzfinansējuma saņemšanai, ja saistībā ar ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums valsts budžetā. Filmu likuma grozījuma anotācijā tika norādīts uz problēmām ar kādām saskārās Nacionālais kino centrs sarindojot filmu projektus rezerves sarakstā un skaidrots, ka būtiskāko problēmu, ka filmu producenti, nesagaidot papildu līdzfinansējumu, atsauc projektus, paredzēts risināt slēdzot civiltiesiskus sadarbības līgumus, kas nosaka finansējuma saņemšanas kārtību. Šādu Filmu likuma 11. panta otrajā daļā iekļauto risinājuma izvēli noteica Aģentūras iepriekšēja pieredze. Ne Noteikumu projekts, ne anotācija nenosaka kārtību, kādā tiks slēgti šie civiltiesiskie līgumi. Tāpat vēršam uzmanību, ka Anotācijas (ex-ante) 1.3. punktā noteikts, ka valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanai ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā aģentūra divas līdz trīs reizes kalendārajā gadā rīkos atklātu konkursu projekta iesniegumu atlases kārtās.  Savukārt Noteikumu projektā nav noteikta atlase kārtās, kā arī nav noteikts kā projektus, kas iekļauti rezerves sarakstā ietekmē atlases kārtas – vai rezerves saraksts ir neatkarīgs no konkursa atlases kārtām, vai projekta, kurš ierindots rezerves sarakstā iesniedzējam atkārtoti jāsniedz projekts nākamajā atlases kārtā, vai katrai konkursa kārtai ir savs rezerves saraksts u.c. Lūdzam precizēt Noteikumu projektu, nosakot atbilstošu kārtību projektu, kuri tiek noraidīti nepietiekama paredzētā līdzfinansējuma dēļ, tālākai virzībai.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā (ex-ante) nekorekti lietots jēdziens “kopražojums” (skat. “Visi iesniegtie projekti būs starptautiski kopprodukciju projekti….”). Eiropas Savienībā ar terminu “kopražojums” jeb kopprodukcija saprot tādu audiovizuālo projektu, kuru finansē vairāk nekā viena dalībvalsts un kuros piedalās producētāji no vairāk nekā vienas dalībvalsts. Programmas līdzfinansējums ārvalsts filmu uzņemšanas atbalstam ietvaros filmas producents un finansētājs var būt viens, turklāt Latvijas producents lielākoties ir izpildproducents – servisa nodrošinātājs, retāk filmas projekta kā kopražojuma producents. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām izmantot jēdzienu “starptautiska sadarbība” – “Visi iesniegtie projekti būs starptautiskas sadarbības projekti”.
 

Visi iesniegtie projekti būs starptautiskas sadarbības projekti [..]

Noteikumu projekta 3.punkta redakcija ir grūti uztverama, izsakām priekšlikumu izteikt redakcijā, kas atvieglotu projektu iesniedzējiem izpratni par to, kas var būt projektu iesniedzējs.
 

3. Projekta iesniegumu konkursam var iesniegt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulai (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktam un 1. pielikumam, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēti kā filmu producenti un ir noslēguši līgumu par nodomu uzņemt filmu Latvijā ar Latvijas komercreģistrā reģistrētu  komersantu, kas vismaz 24 mēnešus pirms projekta iesniegšanas ir reģistrēts Latvijas filmu producentu reģistrā.