Atzinums

Finanšu ministrija iebilst pret Valdības rīcības plāna 20.4. pasākumu, jo neierobežoti paplašinot speciālo ekonomisko zonu (SEZ) teritorijas, zūd atvieglojumu efekts un iespējas piesaistīt atvieglojumus tieši mazāk attīstītajās teritorijās, piem., Latgalē, austrumu pierobežā, jo investīcijas vieglāk ir veikt teritorijās ar labāku infrastruktūru un iedzīvotāju blīvumu, darbaspēka nodrošināšanai. Līdz ar to lūdzam izslēgt Valdības rīcības plāna 20.4. pasākumu.

 

-

Vēršam uzmanību, ka Valdības rīcības plāna 2.3. pasākumā ir sniegta pretrunīga informācija, jo plāna ailē "Rīcības plāna pasākums" norādīts, ka tiks pilnveidots patvertņu tīkls – papildus jau esošajam ERAF atbalstam tiks īstenota finansējuma programma 32 milj. EUR apmērā no EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta par 350 patvertņu pielāgošanu, savukārt ailē pie finansējuma ir norādīts, ka jautājums par finansējumu skatāms ar prioritārajiem pasākumiem, līdz ar to lūdzam pārskatīt un precizēt pie 2.3. pasākuma sniegto informāciju.

-

Rīkojuma projekta pielikumā ir iekļauta virkne pasākumu, kuru īstenošana nav iespējama bez papildu finansējuma piešķiršanas (visi pasākumi, kur ir nepieciešams papildu finansējums), tādējādi veidojas pretruna starp Valdības rīcības plānu un rīkojuma projekta 2.punktu, kurš paredz Ministrijām un Valsts kancelejai, plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru. Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta resursus, kā arī, lai novērstu pretrunas starp rīkojuma projektā paredzētu un Valdības rīcības plānu, no Valdības rīcības plāna ir svītrojami tie pasākumi, kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums.

-

Valdības rīcības plānā vairākiem nozaru ministriju pasākumiem, kuriem nepieciešams papildu finansējums, kā līdzatbildībā ministrija ir norādīta FM . Norādām, ka papildu finansējuma nepieciešamība pati par sevi nevar būt pamats FM kā līdzatbildīgās ministrijas noteikšanai, jo FM neveido citu nozaru politikas un nelemj par papildu finansējuma piešķiršanu kāda pasākuma īstenošanai. Lēmumus par finansējuma piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem Ministru kabinets, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas. Ņemot vērā minēto FM ir svītrojama no līdzatbildīgo ministriju saraksta tiem pasākumiem, kuriem nepieciešams papildu finansējums, bet tie nav saistīti ar finanšu politikas izstrādi un īstenošanu.

-

Finanšu ministrija iebilst par Valdības rīcības plāna pasākumā Nr. 21.10. “Efektivizēt valsts pārvaldi, apvienojot mazās kapitālsabiedrības ar līdzīgiem pakalpojumiem” iekļauto uzdevumu saistībā ar plānoto vienota tehnoloģiju attīstības centra izveidi, kurā tiktu iekļauts VSIA “Latvijas proves birojs”. Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma “Par mazo valsts kapitālsabiedrību apvienošanu un optimizāciju vienota tehnoloģiju attīstības centra izveidei” projekta (25-TA-1284) izstrādes laikā Finanšu ministrija ir iebildusi par šāda risinājuma iespējamību, norādot uz vairākiem būtiskiem aspektiem. Svarīgi uzsvērt, ka konceptuālā ziņojuma projektā nav veikts objektīvs izvērtējums par iesaistīto kapitālsabiedrību (VSIA “Latvijas proves birojs”, SIA "Latvijas nacionālais metroloģijas centrs", SIA “Latvijas standarts”) apvienošanu un apvienošanas lietderīgu, kā arī nav veikta risku analīze, ekonomiskais izvērtējums un apvienošanas ietekme uz kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanu un tālāko katras jomas attīstību. Finanšu ministrijas ieskatā piedāvātais risinājums par VSIA “Latvijas proves birojs” pievienošanu SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” rada risku tālākai attīstībai valsts proves uzraudzības jomā, pakalpojumu sniegšanā un darbinieku noturēšanai nākotnē. Turklāt atbilstoši Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu sekretariāta 2026.gada 29.janvāra skaidrojumam proves iestādei ir jāatbilst personāla un nepieciešamā aprīkojuma pieejamības, personāla tehniskās kompetences un profesionālās godprātības un konfidencialitātes, kā arī neatkarības prasībām, līdz ar to ir būtiski saglabāt proves uzraudzības jomas autonomiju.

-

Finanšu ministrija iebilst Valdības rīcības plāna 20.2. un 20.3. pasākuma norādītajam darbības rezultātam, jo nav skaidrs, uz kādiem datiem, rādītājiem un aprēķiniem balstīta norādītā ēnu ekonomikas aplēse minētajās pakalpojumu nozarēs, kā arī nav saprotams, kā šie rādītāji ir iegūti un veidoti. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar profesora A. Saukas 2025. gada ēnu ekonomikas pētījuma datiem ēnu ekonomikas īpatsvars pakalpojumu nozarē ir 22,3 %, savukārt būvniecības nozarē – 29,5 %. Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija nevar piekrist dokumentā norādītajiem datiem, jo nav sniegts to pamatojums. Līdz ar to lūdzam precizēt izmantoto datu izcelsmi, norādīt informācijas avotus, skaidrojot piemēroto novērtēšanas metodoloģiju.

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš pausto viedokli par 52.1. pasākumu un nepiekrīt, ka tas ir finanšu nozares vai nodokļu politikas jautājums.
Ņemot vērā, ka rīcība ar ieguldījumu kontu var tikt vērtēta kā būtisks darījums ar bērna mantu, ir nepieciešams veikt izvērtējumu vai personas (vecāka) rīcība ar ieguldījumu kontu Civillikuma izpratnē nav uzskatāma par būtisku darījumu, kuram nepieciešama Civillikumā un Bāriņtiesas likumā noteikto institūciju atļauja.
Līdz ar to nodrošinot atbilstošu tiesisko izvērtējumu, Tieslietu ministrija ir nosakāma par atbildīgo institūciju attiecīgā uzdevuma izpildē.
 

Tieslietu ministrija nosakāma par atbildīgo institūciju, Finanšu ministrija par līdzatbildīgo.

Aicinām svītrot 31.2. uzdevumu, ņemot vērā, ka tas pārklājas ar Valdības deklarācijas sadaļā “Latvijas intereses Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2028.–2034. gadam” ietvertajiem uzdevumiem. Uzsveram, ka visas ES daudzgadu budžeta 2028.–2034. gada perioda (turpmāk – 28–34 periods) investīcijas būtu jāvērtē vienoti, nevis pieņemot sadrumstalotus lēmumus pa atsevišķām nozarēm.
Tāpat vēršam uzmanību, ka 31.2. uzdevuma īstenošanas termiņš nav saskaņots ar Finanšu ministrijas noteikto 28–34 perioda plānošanas grafiku.
Vienlaikus, ja Ekonomikas ministrija plāno izstrādāt konceptu IKP dubultošanai līdz 2035. gadam, aicinām izvērtēt ekonomikas attīstības scenārijus neatkarīgi no finansējuma avota, proti, analizēt visus potenciālos finansējuma avotus.

-

Lai arī izprotam, ka Valdības rīcība plānā iekļaujami pasākumi, kuri īstenojami līdz  2026.gada 1.oktorbrim, tomēr attiecībā uz 21.9.pasākumu – Mazināt administratīvo slogu tirdzniecības nozarē – vēlamies vērst uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātajā plāna projektā "Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam" (25-TA-3074) lielākā daļa no paredzētajiem pasākumiem īstenojami līdz 2026.gada 30.decembrim.
Tādējādi nav īsti izprotams, kā būs iespējams izpildīt 21.9.pasākumu līdz 2026.gada 1.oktobrim, ja atbilstoši minētajam plāna projektam to īstenošanai ir plānots garāks izpildes termiņš.

-

Lūdzam precizēt Rīcības plāna pasākuma 22.1. "Līdz 2026. gada jūlija NATO samitam sagatavot un iesniegt MK Aizsardzības, drošības un noturības bankas statūtus, statūtu ratifikācijas likumu un pilnvarojumu Latvijas pārstāvim NATO samitā parakstīt bankas dibināšanas dokumentu" izpildes termiņu, labojot 7/31/2026 uz 31.07.2026.

-

Ar 2026.gada 27.jūniju ir stājies spēkā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 24.pants, kurā noteikts, lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību Krievijas Federācijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas Republikas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Valsts ieņēmumu dienests sagatavo un sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei datus par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku vai importu no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, un norāda eksportētāja vai importētāja identifikācijas numuru un nosaukumu. Centrālā statistikas pārvalde šos datus publicē savā tīmekļvietnē reizi mēnesī. Uz šajā pantā noteiktās informācijas nodošanu un publicēšanu neattiecas likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais konfidencialitātes ierobežojums.

Tā kā minētais regulējums ir jau stājies spēkā un nosaka konkrētā saraksta publicēšanu reizi mēnesī, tad attiecīgi, mūsuprāt, ir zudis pamatojums Valdības rīcības plānā iekļaut 42.2.uzdevumu, kurš atbilstoši tā darbības rezultātam ir īstenojams līdz 2026.gada 1.oktobrim.

-

Aicinām precizēt formulējumu apakšsadaļā Cita informācija "Valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus iestādes īstenos, ievērojot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru tam paredzēto finansējuma apmēru, atbilstoši piedāvātajai redakcijai.

Valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus iestādes īstenos, ievērojot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru tam paredzēto finansējuma apmēru.