Atzinums

Lūdzam norādīt kāds ir reālais KLP SP ietverto vides un klimata pasākumu ieguldījums siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā (atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 18. janvāra sēdes protokola Nr. 3 34.§ 2.3. apakšpunktam, kurā noteikts Zemkopības ministrijai uzkrāt datu atbalsta intervencēs un sekot līdzi sniegumam, lai novērtētu nacionālo mērķvērtību sasniegšanas progresu, un līdz 2025. gada 30. oktobrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par mērķvērtību sasniegšanas progresu (tai skaitā arī par CO2 emisijām un piesaisti)).

Šobrīd informatīvajā ziņojumā ir norādīts tikai pasākumu iespējamais potenciāls atbilstoši Eiropas Komisijas pētījumam “Rough estimate of the climate change mitigation potential of the CAP Strategic Plans (EU-18) over the 2023-2027 period”.

-

KEM uztur iepriekš izteikto iebildumu un aicina informēt MK par reālo situāciju attiecībā uz amonjaka emisiju samazināšanas progresu. Informatīvo ziņojumu mērķis parasti ir  sniegt vispusīgu ieskatu par konkrētu tēmu, problēmu vai paveikto darbu, nodrošinot MK ar aktuālu informāciju, situācijas analīzi.
Papildus norādāms, ka par amonjaka emisiju mērķu neizpildi ir iesrosinātas divas pārkāpuma procedūras, no kurām viena ir par rīcības plāna neiesniegāsnu un amonjaka emisij mērķa neizpildi, bet otra - par amonjaka emisiju mērķa neizpildi (INFR(2022)2076). Vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā pastāv augsts risks, ka pārkāpuma procedūra tiks turpināta.
Attiecīgi aicinām šo informāciju iekļaut informatīvajā ziņojumā, kā arī analizēt vai nav nepieciešams un iespējams efektivizēt esošo atbalsta sniegšanu ar mērķi novērst risku šādas pārkāpuma procedūras tālākai turpināšanai, attiecīgi arī izvirzot precīzākus rezultatīvos rādītājus, kas ļauj atspoguļot reālo situāciju šajā jomā attiecībā uz amonjaka emisiju samazināšanu.

Papildināt ziņojuma kopsavilkumu ar šādu tekstu: "Lai arī rādītājs gaisa kvalitātes uzlabošana (R.20) ir sasniegts, esošās situācijas analīze liecina, ka Latvijai pēdējo 6 gadu laikā nav izdevies efektīvi samazināt lauksaimnieciskās darbības radītās amonjaka emisijas, kas rada negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti. Minētās problēmas dēļ pret Latviju pēdējo gadu laikā ir ierosinātas divas pārkāpuma procedūras, kuras nav noslēgtas un kuras EK var turpināt virzīt uz ES Tiesu, ja netiks veiktas efektīvas darbības amonjaka emisiju samazināšanai. Attiecīgi nākotnē būtu apsverama ideja par šobrīd izvirzīto rezultatīvo rādītāju pārskatīšanu, lai tie ļautu efektīvāk sekot līdzi finansējuma izlietojumam, kā arī efekivizēt esošās atbalsta programmas ar mērķi samazināt lauksaimniecisko darbību radīto ietekmi uz vidi, tai skaitā, amonjaka emisiju samazināšanu."