Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas (turpmāk - VM) izstrādāto noteikumu grozījumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803  "Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem"” (turpmāk - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:

LDDK iebilst pret Projekta punktu 1.2. VM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Projekta punktā 1.2. VM piedāvā noteikt, ka gadījumā, ja tādas pašas recepšu zāles tiek izplatītas Lietuvas Republikā vai Igaunijas Republikā, tad ražotāja cena nedrīkst pārsniegt šādu recepšu zāļu zemāko deklarēto cenu minētajās valstīs. 

Ņemot vērā, ka zāļu deklarētās cenas Igaunijā un Lietuvā var būt atšķirīgas, LDDK ieskatā būtu precīzāk jādefinē,  kuras valsts - Igaunijas vai Lietuvas - cenas kurā pozīcijā tiks ņemtas par atskaites mērauklu. Ja ar šo punktu ir domāts noteikt, ka gadījumos, kad  Igaunijas un Lietuvas cenas ir atšķirīgas, tad ir jāizvēlas zemākā no abām, tad kopumā zāļu ražotājs Latvijā būs sliktākā situācijā, nekā Igaunijā un Lietuvā, tad VM piedāvātais risinājums ietver pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risku, jo zāļu cenas ir jāvērtē kompleksi, tas ir: kompleksa piedāvājuma ietvaros vienā valstī vienu zāļu vienošanās cenas kaut kādu iemeslu dēļ var būt zemākas, bet citu – augstākas. Savukārt otrā valstī situācija var būt pretēja. Tādā veidā Igaunijā un Lietuvā ražotājiem ir iespēja nokompensēt zemāko cenu segmentā negūtos ienākumus. Izvirzot nosacījumu, ka Latvijā visos gadījumos būs jānosaka zemākā cena Baltijā, Latvijā ražotājiem šādu iespēju nebūs.

Tāpat ir jāņem vērā, ka zāļu vairumtirdzniecības cenas ietekmē ļoti daudzi faktori, tostarp tādi, kas ir ārpus nozares uzņēmumu ietekmes sfēras.  Piemēram, ļoti būtiski zāļu cenas ietekmē tas, vai konkrētās zāles ir vai nav ietvertas kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī kompensācijas intensitāte. Vēl viens no ietekmējošajiem faktoriem ir tas, ka Latvijā ir augstāki darba nodokļi, kas ir papildus slogs Latvijā strādājošajiem nozares uzņēmumiem.

Izvirzot tādus tādus kritērijus, kurus no ražotāja neatkarīgu iemeslu dēļ nevar izpildīt, pastāv pieejamā zāļu klāsta samazināšanās risks.

-

LDDK iebilst pret Projekta punktu 1.3. VM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta punktā 1.3. VM piedāvā noteikt, ka zāļu ražotājs ražotāja cenu drīkst paaugstināt ne biežāk kā vienu reizi 12 mēnešu periodā. Šāds nosacījums ietver zāļu pieejamības samazināšanās risku gadījumos, kad no ražotāja neatkarīgu iemeslu dēļ mainās ražošanas izmaksas. Papildus jānorāda, ka šāds nosacījums ražotāju var padarīt ļoti piesardzīgu attiecībā uz konkrētajā laika posmā zemākās iespējamās cenas noteikšanu. 
 

-

LDDK iebilst pret Projekta punktu 1.12. VM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta punktā 1.12. VM piedāvā noteikt  fiksētu zāļu piecenojumu, kas nozīme, ka pat mainoties zāļu ražotāja noteiktai cenai, aptiekas ieņēmumi no zālēm būs fiksēta summa. Vispirms LDDK vērš uzmanību uz to, ka piecenojumam kopā ar recepšu apkalpošanas maksājumiem ir jānosedz aptiekas izdevumi, kas aptiekai rodas sniedzot pakalpojumu, pretējā gadījumā pieaug farmaceitiskās aprūpes pieejamības samazināšanās risks. Otrkārt, ļoti būtisks faktors ir naudas vērtības un citu faktoru izmaiņas laikā. Ņemot vērā to, ka Latvija šobrīd ir situācijā, kad strauji mainās ļoti liels ar farmaceitisko aprūpi saistīto izmaksu pozīciju īpatsvars, jebkurai sākotnēji noteiktai fiksētai izmaksu pozīcijai - pat tad, ja tā sākotnēji ir korekti noteikta, ir jāparedz izmaksu pieaugumu korekcijas mehānisms, līdzīgi kā tas ir, piemēram, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.pantā.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta punktu 1.16. VM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Projekta punktā 1.3. VM piedāvā noteikt, ka šo noteikumu 17.⁵ 1. un 17.⁵ 2. punktā minētās maksas par farmaceita pakalpojumu no zāļu pircēja iekasē 0,75 euro, bet atlikušo aptiekai sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Kā redzams no Anotācijas, šiem mērķiem no veselības aprūpei piešķirtā finansējuma ir paredzēts novirzīt 9 miljonus euro.

LDDK ieskatā ieplānotie 0,75 euro par recepti ir nevajadzīga subsīdija, kas absolūtā vairumā gadījumu neietekmē zāļu pieejamību. Subsīdija ir jākoncentrē uz punktā 1.17. minētajām sociālajām grupām, kā arī lai izlīdzinātu pacienta maksājumu starp punktā 17.⁵1. un punktā 17.⁵2. (piemaksājot no budžeta 1 euro  punktā 17.⁵2. minētajos gadījumos). Savukārt ietaupītais līdzekļu apjoms ir jānovirza pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Ārstniecības likuma 3.pantā minētajām sociālajām grupām.
 

-