Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" (turpmāk – projekts) 1. panta trešā daļa paredz papildināt Būvniecības likuma 13. pantu ar jaunu 5.¹ daļu, nosakot, kādas prasības jāizpilda, lai persona varētu iegūt patstāvīgās prakses tiesības ģeotehniskās izpētes specialitātē. Būvniecības likuma 13. panta piektās daļas 1. punkts paredz, ka patstāvīgās prakses tiesības inženierizpētes specialitātē var iegūt persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecības vai saistītā inženierzinātņu studiju programmā. Savukārt ar projekta 1. panta trešajā daļā ietverto regulējumu tiks paredzēts, ka patstāvīgās prakses tiesības ģeotehniskās izpētes (projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) skaidrots, ka šī ir specialitāte, kas šobrīd ir saukta par inženierizpēti) specialitātē var iegūt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā. Anotācijā nav pamatots, kāpēc nepieciešams mainīt ģeotehnikas izpētes (šobrīd inženierizpēte) specialitātes iegūšanai nepieciešamo augstāko izglītību, proti, noteikt konkrētu šīs specialitātes ieguvei nepieciešamo augstāko izglītību. Attiecīgi nav arī vērtēta nepieciešamība noteikt saprātīgu pārejas termiņu šādu izmaiņu ieviešanai, ņemot vērā to, ka ir iespējams, ka personas, kas vēlas iegūt specialitāti inženierizpētē, šobrīd apgūst augstāko izglītību citās studiju programmās vai arī jau ir ceļā uz to, lai tuvāko gadu laikā iegūtu konkrēto specialitāti un ir ieguvuši Būvniecības likuma 13. panta piektās daļas 1. punktā paredzēto izglītību. Vienlaikus anotācijā nav norādīts, vai Latvijā šobrīd ir pieejama šāda augstākā izglītība. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 1. panta trešajā daļā ietverto regulējumu, nepieciešamības gadījumā precizējot projektu, un attiecīgi papildināt anotāciju.

-

Projekta 2. panta pirmajā daļā ietvertais Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ daļas pirmais teikums paredzēs, ka tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir pieci gadi. Anotācijā ir norādīts, ka tehnisko noteikumu derīguma termiņu šobrīd nosaka to izdevējs un visbiežāk tie ir derīgi vienu gadu. Projektā nav ietverts pārejas regulējums, kas noteiktu kārtību, kādā nosakāms to tehnisko noteikumu termiņš, kas tiks izdoti līdz projekta 2. panta pirmajā daļā ietvertā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, tostarp, nav noteikts, ka uz šādiem tehniskajiem noteikumiem tas neattieksies. Ievērojot minēto, lūdzam ar attiecīgu regulējumu papildināt projektu.
Papildus lūdzam izvērtēt projekta 2. panta pirmajā daļā ietverto Būvniecības likuma 14. panta 1.¹ daļas otro teikumu, izvērtējot to, vai nepastāv apstākļi, kas varētu būt par pamatu grozīt tehniskos noteikumus, piemēram, ja ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji pārbūvē ārējo inženiertīklu.

-

Lūdzam anotācijā ievērot vienveidīgu praksi un līdzīgi kā citas normas tiek skaidrotas – aprakstot problēmu un tās risinājumu, detalizēti aprakstīt arī projekta 7. pantā ietvertā Būvniecības likuma 19.⁴ panta nepieciešamību.

Ar projektu Būvniecības likums tiks papildināts ar jaunu 19.⁴ pantu, taču anotācijas apakšsadaļā "1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" nav norādīts pamatojums, kādēļ šī norma ir nepieciešama, lai ikviens anotācijas lasītājs gūtu izpratni par normas mērķi un nepieciešamību.

-

Koplietošanas ceļu regulējums ir iekļauts Zemes pārvaldības likumā (tai skaitā arī grozijumu projektā 24-TA-927). Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8.panta ceturtajā daļā noteiktajam koplietošanas ceļu reģistrē  Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) kā nekustamā īpašuma objektu. Vēršam uzmanību, ka Kadastra informācijas sistēmā tiek uzturēti dati par nekustamā īpašuma objektu, īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju, bet ar šo datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā netiek nodibinātas tiesības uz konkrēto objektu, kā tas šobrīd ir noteikts projekta 9. pantā ietvertajā Būvniecības likuma 21.¹ panta otrajā daļā. Nekustamie īpašumi un ar tiem saistītās tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā. Papildus minētajam jāuzsver, ka šobrīd kadastra darbību regulējošie normatīvie akti neparedz Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt pazīmi - koplietošanas ceļš, tas neizriet arī no Zemes pārvaldības likuma regulējuma. Turklāt anotācijā nav ietverts skaidrojums par šādas pazīmes reģistrācijas procesu.

-

Lūdzam skaidrot projekta 9. pantā ietvertā Būvniecības likuma 21.¹ panta pielietojamību (piemērošanu), ņemot vērā, ka Informatīvajā ziņojumā par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanai šajā sakarā norādīts, ka Civillikums paredz nodibināt īpašuma aprobežojumu, un būvniecības jomā būtu ieviešams koplietošanas infrastruktūras jēdziens likuma līmenī, šajā regulējumā būtu jāietver šī institūta būtības skaidrojums, izlietošanas noteikumi, tiesiskās sekas u.tml.

Ņemot vērā minēto, anotācijā trūkst skaidrojuma, kā no praktiskā viedokļa NĪVKIS varētu iekļaut dzīvojamai mājai aprobežojumu (apgrūtinājumu) par labu nākotnes daudzdzīvokļu ēku lietotājiem? Vai šis ieraksts tiks reģistrēts tikai konkrētajā daudzdzīvokļu mājas NĪVKIS datos, vai arī tas tiks iekļauts citur (papildus)? Projektā ietvertā norma runā par tiesībām – vai pastāv risks, ka, nododot objektu ekspluatācijā, šādi dati varētu netikt reģistrēti NĪVKIS? Kā projektā ietvertā norma korelēs ar šobrīd jau izbūvētiem objektiem?

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kā projekta 9. pantā ietvertais Būvniecības likuma 21.¹ pants korelē ar plānotajiem grozījumiem Zemes pārvaldības likumā (skatīt likumprojektu Nr. 24-TA-927). Pirmšķietami no anotācijas izriet, ka regulējums attieksies tikai uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Saskaņā ar  Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta pirmo daļu par daudzdzīvokļu māju var uzskatīt arī rindu māju, kurā ir būvnieciski norobežots un nošķirts dzīvoklis (turpmāk – Dzīvoklis). Ņemot vērā minēto, no projekta nav skaidrs, kā šādā gadījumā projekta 9. pantā ietvertā Būvniecības likuma 21.¹ panta pirmā un otrā daļa korelēs ar Zemes pārvaldības likumā paredzēto regulējumu, ja ciematā tiks būvēts Dzīvoklis.

Būtisks piemērs ir Salienas projekts (https://www.saliena.eu/lv/land-plots/), kur tiek būvētas gan privātmājas, gan daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Tādējādi paliek neskaidrs, kā šādi projekti tiks attīstīti nākotnē (regulējuma ziņā) un kāds regulējums tiem tiks piemērots – projektā ietvertā norma vai Zemes pārvaldības likums, vai abi kopā un kā? Lūdzam anotācijā norādīt konkrētu problēmas aprakstu un izskaidrot, kā šie jautājumi korelē ar Zemes pārvaldības likumu, kā arī norādīt, kurš no regulējumiem un kādos gadījumos būs piemērojams.

-

Lūdzam precizēt un labot anotācijas 1.3. apakšsadaļas 6. punktu "Problēmu apraksts" un "Risinājuma apraksts", kas attiecas uz projekta 9. ​​​​​​​pantu. Anotācijā problēma tiek aplūkota no ciemata pastāvēšanai nepieciešamās infrastruktūras, tai skaitā, koplietošanas ceļu (ielas) skatupunkta. Minētais jautājums šobrīd tiek risināts Zemes pārvaldības likumā (skatīt likumprojektu Nr. 24-TA-927). Tādējādi "Problēmu apraksts" šajā anotācijā saturiski atspoguļots tik tālu, cik tajā norādīts, ka "konkrētā problēmsituācija attiecas tieši gadījumiem, kad uz vienas vai vairākām zemes vienībām tiek būvēts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju komplekss".

Ņemot vērā minēto, projektā ietvertā norma tiek virzīta bez pienācīga (izvērtējuma) problēmas apraksta, un risinājuma apraksts būtībā atkārto projekta 9. pantā noteikto, nepaskaidrojot šīs normas nepieciešamību konkrētajam gadījumam. Tieslietu ministrijas ieskatā šīs sadaļas būtu pārskatāmas un apraksts jāveido tāds, kas attiecas uz konkrēto situāciju, lai ikvienam, kas iepazīstas ar anotācijas saturu ir pilnīga izpratne par konkrēto problemātiku un tās risinājuma nepieciešamību.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt projekta 9. pantā ietverto Būvniecības likma 21.¹ pantu, ņemot vērā šajā iebildumā minētos aspektus. Ja tiek secināts, ka projekta 9. pantā ietvertā Būvniecības likuma 21.¹ panta redakciju nav nepieciešams precizēt, lūgums anotācijā skaidrot, kā šajā projekta pantā ietvertā tiesību norma konkrētajā redakcijā tiks piemērota attiecībā uz iebildumā minētajiem aspektiem.

No projekta 9. pantā ietvertās Būvniecības likuma 21.¹ panta redakcijas pirmšķietami var secināt, ka pēc būtības kopīgas infrastruktūras objekts (zemes daļa vai būve) piederēs tikai vienas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem, savukārt citi varēs šo kopīgas infrastruktūras objektu lietot uz tā pamata, ka par šo objektu būs reģistrēti dati Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Tādējādi sanāk, ka tas ir kā aprobežojums vienas no daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem, kas uzlikts par labu citu blakus esošo ēku īpašniekiem. Saistībā ar šo nepieciešams vērtēt, vai šāds aprobežojums ir samērīgs, piemēram, attiecībā uz to, ka par šo objektu jārūpējas un jāuztur, kā arī jānes nodokļu slogs tā īpašniekam (jāizlieto savi līdzekļi), bet lietot to varēs arī citi, nekādā veidā neiesaistoties uzturēšanā (vismaz šobrīd no projektā ietvertās tiesību normas neizriet pretējais). Tāpat jāvērtē, kā tiks precizētas tās daudzdzīvokļu ēkas, kuru īpašniekiem ir tiesības šo kopīgas infrastruktūras objektu lietot, proti, vai tiešām to varēs saprast visas iesaistītās puses bez jebkādām atzīmēm publiskā reģistrā, t.i., ja pie katra no nekustamajiem īpašumiem, kuriem par labu konkrētais aprobežojums noteikts, nekas nebūs atzīmēts. Tā kā kopīgas infrastruktūras objekts pēc būtības ir apgrūtinājums vienai daudzdzīvokļu ēkai un zemei, uz kuras tā atrodas (un attiecīgi ierobežo šīs ēkas īpašnieku īpašuma tiesības), kas noteikts par labu citiem nekustamajiem īpašumiem (un ko attiecīgi var lietot šo citu ēku īpašnieki), lūdzam skaidrot, vai no datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, kā tas plānots projektā, būs iespējams skaidri un konkrēti noteikt gan apgrūtināto īpašumu, gan tos īpašumus, kuriem par labu minētais apgrūtinājums reģistrēts, un kurš šādu datu reģistrāciju vai aktualizāciju nodrošinās.   

Attiecībā uz projekta 9. pantā ietverto Būvniecības likuma 21.¹ panta trešo daļu secināms, ka visu dzīvokļu īpašnieku kopības var vienoties tikai par to, ka objekts vairs netiek uzskatīts par kopīgas infrastruktūras objektu, proti, to turpmāk var lietot tikai un vienīgi tās daudzdzīvokļu ēkas un zemes, uz kuras šī ēka atrodas, īpašnieki. Lūdzam skaidrot, vai ir izvērtēts tas, kā šāds risinājums varētu ietekmēt iespēju vispār šādu vienošanos praksē noslēgt, jo, Tieslietu ministrijas ieskatā, varētu būt situācijas, kad vienas no ēkām dzīvokļu īpašnieku kopība vēlas turpināt objektu lietot, taču citas ēkas dzīvokļu īpašnieku kopība vairs nē, tādējādi šādā situācijā visiem jāturpina lietot objekts, kaut arī, iespējams, būtu pamats ļaut no lietošanas atteikties tikai vienas no ēkas dzīvokļu īpašnieku īpašniekiem, taču citiem, kas vēlas, ļaut turpināt to lietot. Vienlaikus kontekstā ar iebildumā augstāk minēto, rodas jautājums, vai praksē kāds no tiesīgajām personām vispār varētu vēlēties pārtraukt lietot šādu objektu, ņemot vērā, ka tām šķietami nav nekādu pienākumu attiecībā uz šo objektu.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt projekta 2. panta otrajā daļā ietvertajā grozījumā, ka konkrētā situācija nav pietiekams pamats arī pārsūdzēšanas termiņa pagarināšanai, ja ir iespējamas situācijas, kad būvvaldes lēmumu uzreiz pārsūdz tiesā. Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību vārdu "būvvaldes" aizstāt ar vārdiem "būvvaldes vai institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas" vai to izslēgt.

-

Ņemot vērā projekta 2. panta trešajā daļā ietverto grozījumu, kas paredz izslēgt Būvniecības likuma 14. panta piekto daļu, aicinām papildināt projektu ar grozījumu Būvniecības likuma 15. panta ceturtajā daļā un 16. panta 2.⁵ daļā, jo šajās normās ir ietverta atsauce uz Būvniecības likuma 14. panta piekto daļu.

-

Aicinām izslēgt projekta 2. panta ceturtajā daļā ietvertajā Būvniecības likuma 14. panta 9.¹ daļā vārdus "mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas", ņemot vērā to, ka tie dublē Administratīvā procesa likumā noteikto.

-