Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums" (turpmāk - projekts) ietvertais regulējums par personas datu apstrādi (sevišķi 9. pants) ietekmē personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, bet konkrētāk personu tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Līdz ar to, piemēram, atbildīgās institūcijas piekļuvei dažādām valsts informācijas sistēmām par iesaucamo veselības stāvokli, sodāmību u.c. personas datiem ir jāatbilst visiem kritērijiem, kas normatīvajos aktos un tiesu praksē noteikti attiecībā uz jebkuru pamattiesību ierobežojumu noteikšanu.

Tā, piemēram, vērtējot personu pamattiesību ierobežošanas aspektu kontekstā ar valsts informācijas sistēmās apstrādājamajiem personas datiem, secināms, ka vienmēr būs jāvērtē un jāpamato tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežošanas tiesiskumu. Latvijas Republikas Satversmes tiesa jau vairākos spriedumos ir definējusi specifiskus priekšnosacījumus, uz kuriem būtu jābalsta  rūpīgs šāda ierobežojuma pamatotības izvērtējums[1]. Tādejādi tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību varēs ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Ievērojot minēto, projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) nepieciešams norādīt informāciju par to, vai projektā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, šī mērķa sasniegšanu nevar panākt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī ar citiem ar samērīguma principu saistītiem aspektiem.

Papildus norādāms, ka bez minēto nosacījumu ievērošanas projekta pantos, kas noteic personas datu apstrādi, nepieciešams noteikt personas datu apstrādes nolūku, kuram jābūt definētam skaidri un konkrēti, jo no tā būs atkarīgs atbildīgās institūcijas apstrādājamo datu kategorijas, apjoms, glabāšanas ilgums. Zīmīgi norādīt, ka saistībā ar atbildīgās institūcijas datu pieprasīšanu no valsts institūcijām ir aktualizējams arī jautājums par grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, kas regulē valsts informācijas sistēmu darbību. Piemēram, Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta noteikumi Nr. 381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi" noteic konkrētas institūcijas, kurām ir tiesības saņemt konkrētus datus no Invaliditātes informatīvās sistēmas, kā arī šo datu saņemšanas veidu.

[1]  Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija spriedumu  lietā Nr. 2018-24-01 11. punkts; Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punkts; Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā Nr. 2006-42-01 11. punktu un 2018. gada 14. decembra spriedumu lietā Nr. 2018-09-0103 18. punkts.

-

Lūdzam precizēt projekta 2. panta pirmajā daļā ietverto saīsinājumu, kā arī turpmāko projekta tekstu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – sagatavošanas noteikumi) 44. punktā noteikto saīsinājumā abreviatūras neizmanto.

-

Projekta 2. panta otrajā daļā ietverta atsauce uz Valsts civilā dienesta likumu. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 62. punktu likumprojektā neietver atsauces uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to. Projektam ir paredzēta spēkā stāšanās nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, savukārt likumprojekts "Valsts civilā dienesta likums" ir izstrādes procesā vai arī tikai vēl tiks izstrādāts, tādējādi nav zināms, vai šis likumprojekts stāsies spēkā pirms projekta. Savukārt likumprojekta "Valsts civilā dienesta likums" un projekta vienlaicīgu spēkā stāšanos nevar nodrošināt, jo projektam ir paredzēta spēkā stāšanās nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, nevis noteiktā termiņā, un minētajā likumprojektā nevar paredzēt, ka tas stāsies spēkā vienlaikus ar projektu, jo šāda spēkā stāšanās termiņa ietveršana normatīvajos aktos nav juridiski korekta. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu, izslēdzot atsauci uz Valsts civilā dienesta likumu vai paredzot tādu regulējumu, kas nodrošinās, ka likumprojekts "Valsts civilā dienesta likums" stājas spēkā pēc projekta vai vienlaikus ar projektu.

-

Projekta 3. panta ievaddaļa paredz, ka valsts aizsardzības dienestu pilda projektā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams, kas ir projekta 3. panta ievaddaļā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība. Sagatavošanas noteikumu 62. punkts paredz, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu. Savukārt sagatavošanas noteikumu 47. punkts noteic paņēmienus, kādos likumprojektā veido pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu. Vienlaikus norādām uz to, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 3.1. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Projekta 3. panta ievaddaļā ietvertais noteikums, ka valsts aizsardzības dienestu pilda projektā noteiktajā kārtībā, ir deklaratīvs, jo normatīvo aktu saistošais raksturs izriet no Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā paredzētās normatīvo aktu publicēšanas un attiecīgi spēkā stāšanās kārtības. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 3. panta ievaddaļu, izslēdzot atsauci uz projektā noteikto kārtību un Ministru kabineta noteikto kārtību.

-

Lūdzam precizēt projekta 3. panta pirmās daļas 1. punktā ietverto saīsinājumu, kā arī turpmāko projekta tekstu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 44. punktā noteikto saīsinājumā abreviatūras neizmanto.

-

Projekta 3. panta pirmās daļas 3. punktā ir paredzēts, ka valsts aizsardzības dienestu pilda, apgūstot augstskolu studentu speciālo militārās apmācības kursu. Anotācijā ir norādīts, ka šobrīd augstskolās studējošajiem ir iespēja apgūt speciālo militārās apmācības kursu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 48 "Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība" noteikto. Minēto noteikumu 2. punkta pirmais teikums noteic, ka speciālā militārās apmācības kursa apguve ir brīvprātīga. Projekta 3. panta otrā daļa pilnvaro Ministru kabinetu noteikt augstskolu studentu speciālās militārās apmācības kursa apgūšanas kārtību. No anotācijas izriet, ka šim valsts aizsardzības dienesta veidam nebūs piemērojama jau esošā studējošo apmācības kārtība, jo šī apmācība ir brīvprātīga, taču valsts aizsardzības dienests būs obligāts. Vienlaikus abos gadījumos lietots viens termins "augstskolu studentu/studējošo speciālais militārās apmācības kurss", tādējādi nav saprotams, vai tas būs viens kurss, kuru vienlaicīgi apgūs gan tie, kas to izvēlējušies apgūt brīvprātīgi, gan tie, kam būs noteikts tāds valsts aizsardzības dienesta veids. No anotācijas neizriet, ka tiks mainīts brīvprātīgās apmācības regulējums, un nav skaidrots, kā šīs apmācības pastāvēs paralēli viena otrai. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju valsts aizsardzības dienesta izpildes ietvaros apgūstamo militāro apmācību studējošajiem nosaukt citādāk, lai tā netiktu jaukta ar brīvprātīgo militāro apmācību studējošajiem, vai skaidrot, kā attiecīgā valsts aizsardzības dienesta veida ieviešana ietekmēs jau esošo militāro apmācību studējošajiem.

-

Projekta 3. panta pirmās daļas 4. punktā ir minēts, ka personas varēs apgūt kapelāna kursu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un termiņā. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta ceturtā daļa paredz, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots. Ņemot vērā minēto, aizsardzības ministra izdots iekšējais normatīvais akts attieksies tikai uz aizsardzības ministram tieši pakļautām personām, taču no projekta 3. panta pirmās daļas 4. punktā izriet, ka kārtība tiek noteikta attiecībā uz aizsardzības ministram nepakļautām personām. Tādējādi šajā gadījumā būtu izdodams ārējais normatīvais akts. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 3. panta pirmās daļas 4. punktu, paredzot ārēja normatīvā akta izdošanu.

-

Projekta 3. panta pirmās daļas 5. punktā ir paredzēts, ka valsts aizsardzības dienestu pilda, apgūstot militārās medicīnas kursu augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmu ietvaros. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 2. panta pirmajā daļā ir minēti tikai projekta 3. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētie valsts aizsardzības dienesta pildīšanas veidi. Savukārt anotācijā arī minēti visi valsts aizsardzības dienesta pildīšanas veidi, taču nav ietverts skaidrojums par militārā medicīnas kursa apguvi. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektā ietverto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar skaidrojumu par militārās medicīnas kursa apguvi augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmu ietvaros.

-

Projekta 4. pants un arī turpmākās projekta normas paredz, ka valsts aizsardzības dienestu organizē Aizsardzības ministrijas atbildīgā struktūrvienība. Vēršam uzmanību uz to, ka normatīvajos aktos nav nepieciešams norādīt uz to, ka kādu funkciju īstenos iestādes struktūrvienība, jo tā ir pašas iestādes funkcija. Savukārt organizatoriskos jautājumus, kura iestādes struktūrvienība kādas funkcijas veic, normatīvajos aktos neraksta. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 4. pantu un turpmākās projekta normas, paredzot, ka attiecīgās funkcijas veic Aizsardzības ministrija.

-

Projekta 4. pants paredz, ka valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu uzskaiti, reģistrāciju un iesaukšanu veic Aizsardzības ministrijas atbildīgā struktūrvienība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams, kas ir projekta 4. pantā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība. Sagatavošanas noteikumu 62. punkts paredz, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu. Savukārt sagatavošanas noteikumu 47. punkts noteic paņēmienus, kādos likumprojektā veido pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 4. pantu.

-

Projekta 6. pants noteic, kādā veidā Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar pašvaldībām. Vēršam uzmanību uz to, ka sadarbības vispārīgos noteikumus regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļa, tādējādi sadarbība iestāžu starpā notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto un atsevišķi projektā to nav nepieciešams regulēt. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc ir paredzēts, ka Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar pašvaldībām, taču pašvaldībai ar telpām ir jānodrošina Aizsardzības ministrijas atbildīgā struktūrvienība, nevis Nacionālie bruņotie spēki. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt projekta 6. pantu.

-

Projekta 12. panta otrajā daļā ir minēts, ka iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu kopējo atbilstību valsts aizsardzības dienestam izvērtēs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta ceturtā daļa paredz, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs iestādei (tās struktūrvienībai, darbiniekiem) vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots. Ņemot vērā minēto, aizsardzības ministra izdots iekšējais normatīvais akts attieksies tikai uz aizsardzības ministram tieši pakļautām personām. Iesaucamie nav aizsardzības ministram tieši pakļautas personas, tādējādi šajā gadījumā būtu izdodams ārējais normatīvais akts. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 12. panta otro daļu, paredzot ārēja normatīvā akta izdošanu. Attiecīgi lūdzam precizēt arī projekta 12. panta trešo daļu.

-

Lūdzam projekta 12. panta trešajā daļā norādīt, kādā termiņā atbildīgā institūcija veiks atkārtotu veselības stāvokļa novērtēšanu, ja iesaucamais būs atzīts par nederīgu valsts aizsardzības dienestam veselības stāvokļa dēļ.

-

Lūdzam projekta 13. panta pirmās daļas 2. punktā izslēgt atsauci uz projekta 15. pantu, ņemot vērā to, ka projekta 15. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kādos tiek pieņemts lēmums par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, nevis par iesaukuma atlikšanu.

-

Projekta 13. panta otrā daļa paredz, ka, ja ir saņemts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, atbildīgās institūcijas vadītājs to nosūta projekta 19. pantā minētajai kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai un informē iesaucamo par pieteikuma valsts civilā dienesta pildīšanai pārsūtīšanu pēc piekritības. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar projekta 2. panta otrajā daļā paredzēto valsts aizsardzības dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu projektā noteiktajā kārtībā. Projektā nav noteikta pieteikuma valsts aizsardzības dienesta aizstāšanai ar valsts civilo dienestu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, proti, nav noteikts, kurā iestādē iesniedzams pieteikums, nav norādīts, kāda informācija norādāma pieteikumā, nav norādīts pieteikuma iesniegšanas termiņš, kā arī nav norādīts brīdis, no kura persona var iesniegt pieteikumu, piemēram, no atbildīgās institūcijas uzaicinājuma/norīkojuma saņemšanas dienas, vai arī pieteikumu varētu iesniegt jau pirms vispār uzsākts personas iesaukšanas process, nav norādīts, kādā termiņā kontroles komisijai jāpieņem lēmums (vispārīgo administratīvā akta izdošanas termiņu paredz Administratīvā procesa likuma 64. pants, kas varētu nebūt pietiekams termiņš lēmuma pieņemšanai). Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Iesniegumu likuma 4. pants paredz kārtību, kādā iesniegums tiek pārsūtīts izskatīšanai pēc piekritības un šo kārtību projektā nav nepieciešams dublēt, taču projektā nav noteikts, ka pieteikums iesniedzams atbildīgajā institūcijā. Ja persona gribēs pieteikumu iesniegt pēc piekritības, tai nevar liegt iesniegt pieteikumu kontroles komisijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projektā ietverto valsts aizsardzības dienesta aizstāšanas ar valsts civilo dienestu kārtību un attiecīgi papildināt vai precizēt projektu.

-

Projekta 13. panta trešajā daļā ir paredzēts, ka iesaucamo informē par pieņemto lēmumu. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā paredzēto administratīvo aktu (lēmumu) adresātam (iesaucamajam) paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, nevis par to informē. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 13. panta trešo daļu.

-

Lūdzam precizēt projekta 14. pantā ietverto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, ņemot vērā to, ka no projekta 14. panta otrās daļas nav viennozīmīgi skaidrs, vai pārsūdzēt tiesā varēs tikai kontroles komisijas lēmumu, kas pieņemts apstrīdēšanas procesā par apstrīdētu projekta 13. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto lēmumu, vai arī tiesā varēs pārsūdzēt arī kontroles komisijas pieņemto lēmumu par valsts aizsardzības dienesta aizstāšanu ar valsts civilo dienestu vai atteikumu to aizstāt, kas ir starplēmums.

-

Projekta 15. pants paredz gadījumus, kādos pieņemams lēmums par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā. Vēršam uzmanību uz to, ka Militārā dienesta likuma 19. panta otrā daļa paredz, ka Latvijas pilsoni var pieņemt profesionālajā dienestā, ja tā atbilst valsts valodas zināšanu prasībām. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka Latvijas pilsoni var uzņemt Zemessardzē, ja tas atbilst aizsardzības ministra noteiktajām prasībām attiecībā uz valsts valodas zināšanām. Valsts valodas likuma 12. pants paredz, ka Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās lietojama tikai valsts valoda, izņemot gadījumus, kad citos likumos vai Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos, kā arī starptautiskajos līgumos par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās vai mācībās paredzēts citādi. Tādējādi arī valsts aizsardzības dienesta karavīram būtu jāprot valsts valoda tādā līmenī, lai tas spētu sazināties un saprast pavēles.
Projekta 25. panta 4. punkts paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīru var atvaļināt no dienesta pirms termiņa, ja ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par valsts aizsardzības dienesta karavīra dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm. Savukārt projekta 23. panta otrā daļa paredz, ka, izvērtējot valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanu Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienības amatā, Nacionālie bruņotie spēki var lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par valsts aizsardzības dienesta karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm. No minētā izriet, ka šāda atzinuma esamībai būtu jābūt par iemeslu neiesaukt personu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 15. pantu.

-

Projekta 15. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām. Savukārt saskaņā ar projekta 16. panta pirmajā daļā noteikto lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoņiem, kuriem nepieciešams atlikt iesaukumu veselības stāvokļa dēļ. No minētā izriet, ka veselības stāvokļa dēļ var pieņemt lēmumu par neiesaukšanu vai iesaukšanas atlikšanu. Visticamāk lēmums par neiesaukšanu tiks pieņemts, ja ir nepārejošas veselības problēmas, savukārt lēmums par iesaukšanas atlikšanu, ja ir pārejošas veselības problēmas. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 15. panta pirmās daļas 1. punktu un 16. panta pirmo daļu, lai būtu skaidrs, kāds lēmums kādos gadījumos pieņemams. Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par neiesaukšanu būtu jāpieņem tikai tajos gadījumos, kad ir nepārejoši apstākļi, kas liedz personai dienēt valsts aizsardzības dienestā, savukārt visos citos gadījumos būtu pieņemams lēmums par iesaukuma atlikšanu.

-

Projekta 15. panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kurš mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēs (pirmās vidējās izglītības vai pirmās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei). Lūdzam izvērtēt, vai šajā gadījumā nav pieņemams lēmums par iesaukuma atlikšanu, ņemot vērā to, ka izglītības ieguves ilgums ir zināms, tādējādi var noteikt termiņu, uz kādu iesaukums atliekams. Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par neiesaukšanu būtu jāpieņem tikai tajos gadījumos, kad ir nepārejoši apstākļi, kas liedz personai dienēt valsts aizsardzības dienestā, savukārt visos citos gadījumos būtu pieņemams lēmums par iesaukuma atlikšanu. Attiecīgi lūdzam pārskatīt arī projekta 16. panta ceturto daļu. Vienlaikus lūdzam skaidrot, kāpēc tiek paredzēts, ka lēmums par neiesaukšanu var tikt pieņemts, ja persona iegūst pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, taču ja iegūst augstāka līmeņa augstāko izglītību, tad persona ir iesaucama.

-

Projekta 15. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto. Lūdzam izvērtēt, vai šajā gadījumā nav pieņemams lēmums par iesaukuma atlikšanu, ņemot vērā to, ka no minētā gadījuma izriet, ka attiecīgajā kriminālprocesā nav pieņemts gala lēmums, tādējādi persona vēl var tikt atzīta par nevainīgu. Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par neiesaukšanu būtu jāpieņem tikai tajos gadījumos, kad ir nepārejoši apstākļi, kas liedz personai dienēt valsts aizsardzības dienestā, savukārt visos citos gadījumos būtu pieņemams lēmums par iesaukuma atlikšanu.

-

Projekta 15. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot minētās panta daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. Lūdzam izvērtēt, vai šajā gadījumā nav pieņemams lēmums par iesaukuma atlikšanu, ņemot vērā to, ka normatīvajos aktos ir noregulēts, kādā termiņā tiek dzēsta sodāmība, tādējādi var noteikt termiņu, uz kādu iesaukums atliekams. Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par neiesaukšanu būtu jāpieņem tikai tajos gadījumos, kad ir nepārejoši apstākļi, kas liedz personai dienēt valsts aizsardzības dienestā, savukārt visos citos gadījumos būtu pieņemams lēmums par iesaukuma atlikšanu.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir jāsaprot ar projekta 15. panta pirmās daļas 9. punktā minēto valsts civilā dienesta pildīšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka ne visās valstīs dienests, ar kuru aizstāj obligāto militāro dienestu, varētu tikt saukts par valsts civilo dienestu, tādējādi var veidoties situācijas, ka lēmums par neiesaukšanu tiek pieņemts attiecībā uz kādu, kas nav pildījis valsts civilo dienestu Latvijas normatīvo aktu izpratnē.

-

Lūdzam precizēt projekta 15. panta otro daļu, ņemot vērā to, ka no valsts aizsardzības dienesta uzskaites būtu noņemamas visas personas, attiecībā uz kurām ir pieņemts lēmums par neiesaukšanu nepārejošu apstākļu dēļ, piemēram, ja ir izdarīts smags vai sevišķi smags noziedzīgs nodarījums.

-

Projekta 16. panta pirmā daļa paredz, ka lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoņiem, kuriem nepieciešams atlikt iesaukumu veselības stāvokļa dēļ. Vēršam uzmanību uz to, ka informatīvā ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" projektā ir norādīts, ka "gadījumos, kad tas nepieciešams pilsoņa veselības dēļ, kā arī gadījumos, kad pilsonim atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmajai daļai ir noteikts mobilizācijas izņēmums, iesaukums atliekams. Tāpat iesaukuma atlikšana attiecas arī uz pilsoņiem, kas iestājušies studijām Valsts policijas koledžā, Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā un personām, kas ir imatrikulētas Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas tehniskās universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studiju programmās civilmilitāro, inženiertehnisko, vadības zinību vai tiesību zinību tematiskajā jomā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas (Tieslietu ministrijas  attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi) resora iestādes nosūtījumu". Projektā nav ietverti minētajā informatīvā ziņojuma projektā paredzētie iesaukuma valsts aizsardzības dienestā atlikšanas iemesli. Projekta 16. panta otrā daļa paredz, ka svarīgu iemeslu dēļ valsts aizsardzības dienestā var neiesaukt, nevis var atlikt iesaukumu, tādējādi nav skaidrs, vai uz informatīvā ziņojuma projektā paredzētajiem gadījumiem būs attiecināma projekta 16. panta otrā daļa. Vienlaikus Tieslietu ministrija jau minētā informatīvā ziņojuma projekta saskaņošanas laikā norādīja uz problēmjautājumiem attiecībā uz personām, uz kurām attiecināms mobilizācijas izņēmums. Ja uz noteiktus amatus ieņemošām personām ir attiecināms mobilizācijas izņēmums un ir paredzēts, ka tas attiecināms arī uz iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, būtu vērtējams jautājums par to, vai uz attiecīgos amatus ieņemošām personām ir atliekams iesaukums vai nosakāms, ka šādas personas nav iesaucamas. Proti, ja mobilizācijas laikā nevar iesaukt policijā vai glābšanas dienestā strādājošu personu, tad uz to nebūtu attiecināma arī iesaukšana valsts aizsardzības dienestā, jo uz valsts aizsardzības dienesta izpildes brīdi tādējādi tiks mazināta policijas vai glābšanas dienesta kapacitāte. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 16. panta pirmo daļu ar minētajā informatīvā ziņojuma projektā paredzētajiem iesaukuma atlikšanas gadījumiem, vienlaikus izvērtējot, vai šajos gadījumos nebūtu nosakāms, ka šādas personas netiek iesauktas valsts aizsardzības dienestā, un nepieciešamības gadījumā attiecīgi papildināt projekta 15. panta pirmo daļu.

-

Lūdzam paredzēt, ka projekta 16. panta otrajā daļā minētajā gadījumā iesaukums tiek atlikts, nevis persona netiek iesaukta. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar projekta 16. panta pirmajā daļā minēto visticamāk pārejošu veselības problēmu dēļ varēs atlikt iesaukšanu. Arī veselības problēmas var tikt uzskatītas par svarīgu iemeslu atlikt iesaukumu.

-

Projekta 16. panta trešā daļa paredz, ka pilsoņiem, kuri ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam un nav to izpildījuši personu apliecinošu dokumentu izsniedz ar derīguma termiņu tikai līdz 26 gadu vecumam. Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams šāda regulējuma mērķis un potenciālās sekas, kā arī šāda regulējuma praktiskā piemērojamība kontekstā ar normatīvajos aktos par personu apliecinošiem dokumentiem noteikto. Proti, ja persona 26 gadu vecumā nebūs izpildījusi valsts aizsardzības dienestu, bet ieradīsies Pilsonības un migrācijas lietu dienestā, lai izņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu, vai personai dokuments netiks izsniegts vai tiks izsniegts un kāda būs tālāka valsts rīcība. Ja personai iesaukums būs atlikts līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai un tā to plāno izpildīt, kad sasniegti 26 gadi, vai tas nozīmē, ka šāda persona visu dienesta laiku dzīvos bez personu apliecinoša dokumenta (ja no projekta 16. panta trešās daļas izriet, ka netiks izdots jauns personu apliecinošs dokuments, kamēr nebūs izpildīts valsts aizsardzības dienests), kas var ietekmēt tā dalību dažādos valsts procesos, piemēram, dalību vēlēšanās. Vienlaikus uzsveram, ka Tieslietu ministrija neatbalsta tāda regulējuma ietveršanu projektā, kas paredzētu, ka personai netiek izsniegts personu apliecinošs dokuments, ja persona nav izpildījusi valsts aizsardzības dienestu. Vēršam uzmanību uz to, ka personu apliecinošs dokuments saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu. Tiesību sistēma nevar tikt veidota tādējādi, ka persona nevar saņemt tiesisko statusu apliecinošu dokumentu, ja nepilda kādu pienākumu pret valsti. Gadījumos, kad persona pārkāpj tai uzlikto pienākumu, ir nosakāma administratīvā un kriminālatbildība, kas ar projektu un saistītajiem likumprojektiem tiek paredzēta, ja persona izvairās no valsts aizsardzības dienesta pildīšanas. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārvērtēt šāda regulējuma noteikšanas nepieciešamību un samērīgumu, kā arī paredzēt skaidrāku regulējumu, ja projektā ietvertais tiek saglabāts.

-

Projekta 17. pants paredz, ka atbildīgā institūcija kontrolēs, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti valsts aizsardzības dienestā, un, ja neiesaukšanas pamats būs zudis, personas tiks iesauktas valsts aizsardzības dienestā. Lūdzam skaidrot, kāpēc tiek noteikti apstākļi, kuru dēļ iesaukums tiek atlikts, un vienlaikus tiek noteikti apstākļi, kuru dēļ persona netiek iesaukta, taču ir skaidri zināms, ka tie apstākļi mainīsies un pēc to maiņas persona varēs tikt iesaukta. Proti, nav saprotams, kāpēc iesaukuma atlikšana netiek noteikta visos gadījumos, kad ir skaidri zināms, ka noteikti apstākļi, kas kavē valsts aizsardzības dienesta izpildi, mainīsies. Vienlaikus lūdzam skaidrot, ar ko faktiski atšķiras iesaukuma atlikšana un neiesaukšana, pēc kuras persona tomēr var tikt iesaukta. Tieslietu ministrijas ieskatā lēmums par neiesaukšanu būtu pieņemams gadījumos, kad ir nepārejoši apstākļi, kas liedz dienēt valsts aizsardzības dienestā. Tādējādi būtu pieņemams lēmums par neiesaukšanu un līdzīgi kā nepārejošu veselības problēmu dēļ (skatīt projekta 15. panta otro daļu) persona būtu jānoņem no valsts aizsardzības dienesta uzskaites. Savukārt, ja iesaukums ir atlikts uz noteiktu laiku, tad persona paliek uzskaitē un atbildīgā institūcija var uzraudzīt, kad beidzas iesaukuma atlikšanas termiņš un veikt nepieciešamās darbības. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 17. pantā noteikto.

-

Projekta 18. pants paredz, ka Ministru kabinets izveido valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju. Vienlaikus projekta 19. panta ievaddaļa paredz, ka kontroles komisiju vada aizsardzības ministra ieteikts priekšsēdētājs. Lai izvairītos no tā, ka kontroles komisijas vadītājs pēc kontroles komisijas sastāva apstiprināšanas Ministru kabinetā ir politiski iecelts, lūdzam skaidri noteikt, ka Ministru kabinets, izveidojot kontroles komisiju, apstiprina arī tās vadītāju.

-

Projekta 19. panta 6. punktā ir paredzēts, ka kontroles komisijas sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi. Ņemot vērā to, ka nav saskatāma Tieslietu ministrijas kompetence piedalīties šādas komisijas darbā, lūdzam izslēgt projekta 19. panta 6. punktu vai skaidrot anotācijā Tieslietu ministrijas pārstāvja dalības nepieciešamību kontroles komisijā.

-

Projekta 20. pants paredz, ka valsts aizsardzības dienesta pildīšanas kārtību nosaka projekts, citi likumi un normatīvie akti, kā arī militārie reglamenti. Saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 3.1. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Projekta 20. pantā ietvertais noteikums ir deklaratīvs, jo normatīvo aktu saistošais raksturs izriet no Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā paredzētās normatīvo aktu publicēšanas un attiecīgi spēkā stāšanās kārtības. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt projekta 20. pantu.

-

Projekta 25. panta 1. punkts paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms rezervē pirms valsts aizsardzības dienesta termiņa izbeigšanās, ja viņš valsts aizsardzības dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ kļuvis aktīvajam dienestam nederīgs. Saskaņā ar projekta 23. panta ceturtajā daļā noteikto valsts aizsardzības dienesta karavīrs pilda dienestu rezervē Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā. Ja persona veselības apstākļu dēļ nebūs derīga aktīvajam dienestam, vai ir iespējams, ka persona būs derīga dienēšanai rezervē. Anotācijā ir norādīts, ka revervē esošajām personām piecus gadus pēc atvaļināšanas katru gadu jāpiedalās rezervistu mācībās. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 25. panta 1. punktā paredzēto.

-

Projekta 25. panta 2. punkts paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms rezervē pirms valsts aizsardzības dienesta termiņa izbeigšanās, ja viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš ir notiesāts nosacīti. Saskaņā ar projekta 15. panta pirmās daļas 3. un 6. punktā noteikto lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vai pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot minētās panta daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. Ja notiesāšana par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izslēdzošs apstāklis dienestam valsts aizsardzības dienestā, vai tam nav jābūt apstāklim, kas liedz tam dienēt rezervē. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 25. panta 2. punktā paredzēto. Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt projekta 25. pantu ar projekta 15. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā noteiktajiem gadījumiem, jo, ja tie ir apstākļi, kuru dēļ persona nevar dienēt valsts aizsardzības dienestā, tiem vajadzētu būt apstākļiem, kuru dēļ tie ir atvaļināmi no dienesta, ja šie apstākļi iestājušies dienesta laikā. Papildus aicinām apsvērt, vai gadījumā, kad valsts aizsardzības dienesta karavīrs kriminālprocesā atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto, nav jāaptur valsts aizsardzības dienesta izpilde līdz brīdim, kad tiek pieņemts gala lēmums kriminālprocesā vai personai tiek atcelts attiecīgais statuss.

-

Projekta 25. panta 4. punkts paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs atvaļināms rezervē pirms valsts aizsardzības dienesta termiņa izbeigšanās, ja ir saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par valsts aizsardzības dienesta karavīra dienesta izpildes neatbilstību nacionālās drošības interesēm. Ja personas dienests neatbildīs nacionālās drošības interesēm, vai ir pieļaujama personas dienēšana rezervē. Anotācijā ir norādīts, ka revervē esošajām personām piecus gadus pēc atvaļināšanas katru gadu jāpiedalās rezervistu mācībās. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 25. panta 4. punktā paredzēto.

-

Projekta 26. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka, ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs izvairās no valsts aizsardzības dienesta izpildes Zemessardzē vai augstskolas speciālajā militārās apmācības kursā, to pārceļ valsts aizsardzības dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Vienlaikus projekta 41. panta otrā daļa paredz piemērot administratīvo atbildību par izvairīšanos no dienesta. Tādējādi personai, kas valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē vai augstskolas speciālajā militārās apmācības kursā un no tā izvairīsies faktiski tiks piemērota gan administratīvā atbildība, gan pārcelšana uz valsts aizsardzības dienesta izpildi Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Ņemot vērā to, ka pēc būtības personas pārcelšana uz dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā jau var tikt uzskatīta par sodu, nebūtu vēl papildus piemērojama arī administratīvā atbildība, pretējā gadījumā šīs personas tiks sodītas dubultā. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 26. panta pirmo un otro daļu kopsakarā ar projekta 41. panta otrajā daļā noteikto un precizēt projektu.

-

Projekta 26. panta trešā daļa paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīru, kurš pirms dienesta valsts aizsardzības dienestā termiņa beigām noslēdzis līgumu par profesionālo dienestu, nodienējis profesionālajā dienestā mazāk nekā gadu un līgums par profesionālo dienestu ar viņu izbeigts disciplīnas pārkāpumu dēļ, pārceļ 11 mēnešu garā valsts aizsardzības dienesta turpināšanai Nacionālo bruņoto spēku vienībā. Militārās disciplināratbildības likuma 6. pants paredz, kas uzskatāms par militārās disciplīnas pārkāpumu, piemēram, panta otrā daļa paredz, ka par militārās disciplīnas pārkāpumu atzīstama arī karavīra vai zemessarga rīcība (darbība vai bezdarbība), kas nav saistīta ar dienesta izpildi, bet diskreditē Nacionālos bruņotos spēkus vai iestādi, kurā karavīrs vai zemessargs pilda dienesta pienākumus, un mazina uzticību valsts pārvaldei. Savukārt profesionālā dienesta līguma izbeigšana ir viens no piemērojamajiem disciplinārsodiem. Ja profesionālā dienesta karavīra izdarītais disciplinārais pārkāpums ir bijis tik nopietns, ka ar viņu tiek izbeigts profesionālā dienesta līgums, vai ir pamatoti ļaut šādai personai turpināt dienestu valsts aizsardzības dienestā. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 26. panta trešajā daļā noteikto un nepieciešamības gadījumā to precizēt.

-

Projekta 28. pants paredz, ka iesaucamo pienākums ir ierasties atbildīgās institūcijas norīkojumā norādītajā laikā un vietā. Vienlaikus projekta 30. pants paredz, ka par attaisnojošu neierašanās iemeslu  valsts aizsardzības dienesta izpildei tiek atzīti nepārvarami apstākļi, kurus rakstveidā apliecinājušas pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestādes. Ņemot vērā to, ka projekta 30. pants ir noteicis, kādi var būt attaisnojošie iemesli neierasties, lūdzam papildināt projekta 28. pantu ar noteikumu, ka iesaucamais attaisnojošu iemeslu dēļ ir tiesīgs neierasties.

-

Projekta 29. pants paredz, ka darba devējam vai izglītības iestādei jāatbrīvo persona no darba (amata) pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām) atbildīgās institūcijas izsaukumā norādītajā laikā, saglabājot darba vietu (amatu) vai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas, ja karavīrs pilda valsts aizsardzības dienestu. Ar projektu var uzlikt pienākumu Latvijas darba devējam saglabāt darba vietu (amatu) vai Latvijas izglītības iestādei nodrošināt personai tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, vienlaikus šādus pienākumus nevar uzlikt ārvalsts darba devējam vai izglītības iestādei. Ņemot vērā to, ka valsts aizsardzības dienestā var iesaukt Latvijas pilsoņus, kas neuzturas (tostarp, neiegūst vidējo izglītību vai nestrādā) Latvijā, vai arī iesaukt var tādu Latvijas pilsoni, kurš ir uzņemts studijām ārvalsts augstskolā, lūdzam skaidrot, kā tiks nodrošinātas Latvijas pilsoņa tiesības turpināt darbu pie ārvalsts darba devēja vai mācības (studijas) ārvalsts izglītības iestādē.

-

Projekta 31. pants paredz, ka valsts licencētajās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, rezervējama tiem no valsts aizsardzības dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas rezervē dienas. Vēršam uzmanību uz to, ka no minētās projekta normas nav skaidrs, vai šī norma paredz priekšrocības visām valsts aizsardzības dienestu izpildījušajām personām studēt valsts finansētā studiju vietā. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 29. pants paredz, ka izglītības iestādei jāatbrīvo persona no mācībām (studijām) atbildīgās institūcijas izsaukumā norādītajā laikā, saglabājot tiesības turpināt mācības (studijas) ar tiem pašiem nosacījumiem, kādi bija pirms iesaukšanas, ja karavīrs pilda valsts aizsardzības dienestu. Tādējādi ir iespējamas situācijas, kad iesauktā persona ir bijusi uzņemta augstākās izglītības iestādē vai jau uzsākusi studijas augstākās izglītības iestādē par personīgo finansējumu, proti, ne valsts finansētā studiju vietā, un saskaņā ar projekta 29. pantā noteikto tam ir tiesības atgriezties studēt uz tādiem pašiem nosacījumiem, proti, par personīgo finansējumu. Savukārt saskaņā ar projekta 31. pantā noteikto viņam varētu būt noteiktas tiesības studēt valsts finansētā studiju vietā. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 29. un 31. pantā ietverto regulējumu un to attiecīgi precizēt, kā arī lūdzam izvērtēt, vai netiek pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, paredzot tiesības valsts aizsardzības dienestu izpildījušajām personām studēt valsts finansētā studiju vietā neatkarīgi no to sekmēm.

-

Projekta 32. pants paredz, ka priekšrocības ieņemt civildienesta ierēdņu amatus vai amatus arī citās valsts institūcijās būs tiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kuri savus tiešos dienesta pienākumus būs pildījuši godprātīgi. Lūdzam skaidrot, kā tiks noteikts, kuri valsts aizsardzības dienesta karavīri būs godprātīgi pildījuši savus tiešos dienesta pienākumus un kuri tos būs pildījuši negodprātīgi vai nepietiekami godprātīgi, lai tiem piešķirtu attiecīgās priekšrocības. Proti, no projekta 32. panta var secināt, ka ne visas personas, kas būs izpildījušas valsts aizsardzības dienestu, būs uzskatāmas par tādām, kas savus pienākumus dienesta laikā veikušas godprātīgi. Tādējādi rodas jautājums, vai tiem valsts aizsardzības dienesta karavīriem, kas savus pienākumus būs pildījuši godprātīgi, tiks izsniegta kāda izziņa vai cits dokuments, ko uzrādīt potenciālajam darba devējam. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 32. pantu vai ar attiecīgu skaidrojumu papildināt anotāciju.

-

Lūdzam precizēt projekta 34. panta otrajā daļā ietverto atsauci uz projekta normu "šā panta otrās daļas 1. punkts", ņemot vērā to, ka projekta 34. panta otrajā daļā nav 1. punkta. 

-

Informatīvā ziņojuma "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu" projekta saskaņošanas laikā Tieslietu ministrija norādīja, ka "iesaucamajām personām vai sievietei, kas brīvprātīgi iestāsies valsts aizsardzības dienestā, var būt uzturlīdzekļu samaksas pienākums, un nav saprotams, kā dienests ietekmēs šī pienākuma izpildi. Nebūtu pieļaujama situācija, ka valsts aizsardzības dienesta izpildes laikā vecāks (dienējošā persona) nespēj uzturēt savu bērnu un nonāk uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā." Vēršam uzmanību uz to, ka minētajā informatīvā ziņojuma projektā minētais iebildums nav ņemts vērā, kā arī projektā nav paredzēts, kā tiks nodrošināta šī pienākuma izpilde. Anotācijā ir minēts, ka valsts aizsardzības dienesta karavīra kompensācija varētu būt EUR 300,00 mēnesī, kas var nebūt pietiekami līdzekļi uzturlīdzekļu samaksai un savu vajadzību nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt projektu ar attiecīgu regulējumu, nodrošinot, ka valsts aizsardzības dienestā dienējošā persona var uzturēt savu bērnu, nenonākot uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā, piemēram, nosakot, ka dienesta laikā uzturlīdzekļus sedz valsts.

-

Projekta 37. panta ceturtā daļa paredz, ka iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās atbildīgajā institūcijā valsts aizsardzības dienesta pienākumu pildīšanai. Vēršam uzmanību uz to, ka no projekta izriet, ka persona tiks iesaukta valsts aizsardzības dienestā, nosūtot par to informāciju personai, vai arī varēs valsts aizsardzības dienestā pieteikties brīvprātīgi. Tādējādi arī personām, kas dzīvo ārvalstīs, ir nosūtāma tāda pati informācija par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā, kāda tiks nosūtīta tām personām, kas dzīvo Latvijā. Ja ar projekta 37. panta ceturtajā daļā minēto pienākumu plānots noregulēt situācijas, kad Fizisko personu reģistrā nebūs pieejama informācija par personas dzīvesvietu, tad vēršam uzmanību uz to, ka Fizisko personu reģistrā var nebūt pieejama informācija arī par personas dzīvesvietu Latvijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 37. panta ceturtajā daļā paredzēto un to attiecīgi precizēt.

-

Projekta 39. pants paredz, ka valsts aizsardzības dienesta karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams, kas ir projekta 39. pantā minētā Ministru kabineta noteiktā kārtība. Sagatavošanas noteikumu 62. punkts paredz, ka likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu. Savukārt sagatavošanas noteikumu 47. punkts noteic paņēmienus, kādos likumprojektā veido pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 39. pantu.

-

Projekta 40. panta pirmā daļa noteic, ka uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas un 23. panta pirmās daļas nosacījumi. Anotācijā nav ietverts skaidrojums, kāpēc uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem ir attiecināmas tikai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas, bet nav attiecināmas pārejās minētajā pantā noteiktās garantijas. Tādējādi nepieciešams atbilstoši precizēt vai nu projekta 40. panta pirmo daļu, vai nu anotāciju, papildinot to ar atbilstošu skaidrojumu, kāpēc uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem būtu attiecināmas tikai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā devītajā un vienpadsmitajā daļā noteiktās garantijas, bet nav attiecināmas pārejās minētajā pantā noteiktās garantijas.

-

Projektā tiek noteikti jauni administratīvie pārkāpumi, bet anotācijā nav pienācīgi un rūpīgi izvērtēts, vai ir nepieciešama un pieļaujama administratīvā atbildība, proti, nav rūpīgi vērtēti administratīvās atbildības kritēriji. Tāpat anotācijā netiek sniegts administratīvo pārkāpumu raksturojums, kā arī izvēlētā soda veida  un apmēra pamatojums.
1. Vēršam uzmanību, ka pirms noteikt jaunus administratīvo pārkāpumu sastāvus, nepieciešams pienācīgi un rūpīgi izvērtēt, vai ir nepieciešama un pieļaujama administratīvā atbildība. Proti, nepieciešams rūpīgi un pilnvērtīgi izvērtēt administratīvās atbildības kritērijus.
Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).
Ievērojot minēto, lai varētu rūpīgi izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību projektā paredzētajos gadījumos, anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. Šajā gadījumā īpaša uzmanība pievēršama administratīvā akta (procesa) prioritātes principam un aizliegumam paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
2. Anotācijā papildus iepriekš minētajam iekļaujams arī paredzētā pārkāpuma satura skaidrojums, tostarp, jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība, proti, norma, kurā konkrētajam subjektam tiek paredzēts pienākums vai aizliegums, par kura neievērošanu tiek paredzēta administratīvā atbildība (korespondējošajām normām jāizriet no tā paša likuma un uz tā pamata izdotajiem noteikumiem).
3. Tāpat anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.
4. Visbeidzot informējam, ka projektā iekļautās normas par administratīvo atbildību nepieciešams izskatīt Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. Attiecīgi pēc izskatīšanas Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā anotācijā ir jāietver informācija, ka normas par administratīvo atbildību ir izskatītas un atbalstītas Tieslietu ministrijas Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā.

-

Projekta pārejas noteikumu 7. punkts paredz, ka projekta 2. panta otro daļu piemēro ar 2024. gada 1. janvāri. Projekta 2. panta otrā daļa paredz kādos gadījumos valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām projektā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulēs Valsts civilā dienesta likums. Vēršam uzmanību uz to, ka jau 2023. gada otrajā pusgadā ir paredzēts iesaukt valsts aizsardzības dienestā personas, kas būs pakļautas valsts aizsardzības dienestam, ja brīvprātīgi nebūs pieteicies nepieciešamais daudzums personu. No minētā izriet, ka šajā iesaukumā personām nebūs tiesības aizstāt valsts aizsardzības dienestu ar valsts civilo dienestu projekta 2. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos. Vēršam uzmanību uz to, ka personu nevar piespiest pildīt valsts aizsardzības dienestu, ja tas to nevēlas pildīt, piemēram, reliģisku apsvērumu dēļ, vēl jo vairāk persona to nevarēs veikt, ja tās veselības stāvoklis neatbildīs valsts aizsardzības dienesta vajadzībām. Ņemot vērā minēto, lūdzam novērst situācijas, kad personas nevēlēsies/nevarēs pildīt valsts aizsardzības dienestu saskaņā ar projekta 2. panta otrajā daļā noteiktajiem gadījumiem, taču 2023. gada otrajā pusgadā tiem valsts aizsardzības dienestu vēl nevarēs aizstāt ar valsts civilo dienestu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apaksšadaļu, ņemot vērā to, ka projektam ir paredzēta spēkā stāšanās nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un skaidrot šāda spēkā stāšanās termiņa nepieciešamību.

-

Projekta 2. panta otrā daļa paredz, ka valsts aizsardzības dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulē Valsts civilā dienesta likums. Anotācijas 1.3. apakšsadaļā skaidrots, ka 2022. gada 24. augusta Sadarbības sanāksmē izlemts iepriekš paredzēto vienu no valsts aizsardzības dienesta veidiem "alternatīvo dienestu" turpmāk saukt par "valsts civilo dienestu". Vienlaikus norādīts, ka valsts civilā dienesta regulējumu noteiks atsevišķs likums. Vēršam uzmanību uz to, ka šobrīd jau tiek lietots termins "valsts civildienests" un to regulē Valsts civildienesta likums. Šāda pēc būtības minimāli atšķirīga termina ieviešana un attiecīgi līdzīga nosaukuma likuma pieņemšana veicinās abu dienesta veidu jaukšanu. Cilvēkam bez speciālām priekšzināšanām ne vienmēr ir pietiekama izpratne par normatīvo regulējumu, tajos lietoto terminoloģiju un to niansēm. Ņemot vērā minēto, lūdzam rūpīgi izvērtēt šī dienesta veida nosaukuma maiņu uz "valsts civilais dienests". Papildus norādām, ka, piemēram, tulkojot vārdu savienojumus "valsts civildienests" un "valsts civilais dienests" uz angļu valodu, tulkojums ir vienāds, tādējādi par šo dienestu būs neizpratne ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī citu valstu iedzīvotājiem.

-

Lūdzam precizēt projekta 13. panta otrajā un trešajā daļā ietverto atsauci uz projekta normu, kurā minēta kontroles komisijas izveide, ņemot vērā to, ka kontroles komisijas izveide noteikta projekta 18. pantā, nevis projekta 19. pantā.

-

Lūdzam precizēt projekta 14. panta pirmajā daļā ietverto atsauci uz projekta normu, kurā minēta kontroles komisijas izveide, ņemot vērā to, ka kontroles komisijas izveide noteikta projekta 18. pantā, nevis projekta 19. pantā.

-