Atzinums

Anotācijas 1.3.apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" (V Noslēguma jautājumi) norādīts, ka noteikumu projekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks teritorijas stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai un lēmums par šīm teritorijām vienlaikus būs arī rīkojums Ministru kabineta pakļautībā esošajai ministrijai uzdodot pieņemt lēmumu par apbūves tiesības līguma noslēgšanu, kā arī norādīts, ka noteikumu projektā paredzēts, ka valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai Ministru kabinets pieņem lēmumu par valsts meža zemju teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai.
Vēršam uzmanību, ka anotācijā norādītais neatbilst noteikumu projektā ietvertajiem nosacījumiem, proti, saskaņā ar noteikumu projektā ietverto 142.⁴ punktu valsts meža zemju valdītājs izvērtē iesniegumu un sagatavo informāciju Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par šo noteikumu 87.² punktā minētā vienreizējā maksājuma apmēru par tiesībām noslēgt šo noteikumu 87.¹ punktā minēto apbūves tiesību līgumu, atbilstoši neatkarīga vērtētāja vērtējumam par tirgus cenu un Zemkopības ministrija piešķir izpētes un apbūves tiesības stratēģiski nozīmīgu vēja parka izvietošanai valsts meža zemēs."
Lūdzam salāgot noteikumu projektā un anotācijā norādīto.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu par noteikumu 4.¹ nodaļas nosaukumā un 87.¹ punktā lietoto terminu "vēja parka modulis" - lūdzam skaidrot, ko tas sevī ietver.

-

Noteikumu projekta 87.¹ punktā tiek lietots termins "nepabūvēts zemesgabals vai tā daļa", bet tālākos punktos termins "neapbūvēts zemesgabals". 
Lūdzam salāgot noteikumu projektā lietotos terminus vai skaidrot atšķirību.
Papildus vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumu Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.350) 1.1.apakšpunktā ir pieteikts saīsinājums "zemesgabals", kas ir publiskai personai piederošs vai piekrītošs zemesgabals vai tā daļa.

-

Lūdzam skaidrot, kurā normatīvajā aktā noteikti kritēriji, kādi zemesgabali ir piemēroti  vēja parku ierīkošanai.
 

-

Noteikumu projektā ietvertais 87.³1.apakšpunkts paredz Apbūves tiesības piešķīrējam pienākumu savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā līdz katra gada 1. februārim publicēt informāciju par neapbūvētu zemesgabalu, par kuriem apbūves tiesības piešķīrējs var rīkot izsoles par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka ierīkošanai.
Anotācijā skaidrots, ka informācija par visiem iespējamiem apbūves zemesgabaliem, par kuriem apbūves tiesību piešķīrējs var rīkot izsoles par apbūves tiesību piešķiršanu, tiks publicēta apbūves tiesību piešķīrēja tīmekļvietnē.
Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot, vai visos gadījumos, kad publiskas personas neapbūvēts zemesgabals (vai tā daļa) ir potenciāli piemērots  vēja parka ierīkošanai, ir publicējama informācija par šādu zemesgabalu (vai tā daļu), vai tikai gadījumos, kad zemesgabala tiesiskais valdītājs ir nolēmis piešķirt apbūves tiesību uz to.  Nav skaidrs, vai pastāv zemes tiesiskā valdītāja rīcības brīvība ar zemi, piemēram, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīt atsavināšanai, kas potenciāli varētu tikt izmantota apbūves tiesībai vēja parka ierīkošanai.
 

-

Atbilstoši noteikumu 87.³ 2.apakšpunktam cita starpā apbūves tiesības piešķīrējs savā tīmekļvietnē publicē informāciju par minimāla zemesgabala  platība uz ierīkojamā vēja parka jaudas vienu megavatu, kas nepārsniedz 50 hektārus uz vienu megavatu.
Vienlaikus saskaņā ar anotācijā norādīto apbūves tiesību piešķīrējs publicē savā tīmekļvietnē informāciju minimālo projektējamo vēja parku uzstādāmo jaudu izpētes platībai, bet ne vairāk kā 50 ha uz vienu megavatu, kas balstās uz pētīto praksi Eiropā.
Minimālais projektējamais jaudas apjoms ir disciplinējošs rādītājs, lai nenotiktu nepamatota zemju rezervēšana un manipulācija ar uzstādāmo jaudu pirms izpētes veikšanas, un uz zemesgabala tiktu izbūvēts vēja parks vismaz minimālo paredzēto jaudu.
Lūdzam salāgot noteikumu projektā un anotācijā norādīto (lūdzam precizēt, vai apbūves tiesības piešķīrējam ir jāpublicē informācija par minimālo zemesgabala platību vai par minimālo jaudu).
 

-

Lūdzam vienā apakšpunktā apvienot noteikumu 87.³ 2., 87.³ 3.un 87.³ 4.apakšpunktus, jo tajos visos ir ietverti nosacījumu par informāciju, kas apbūves tiesības piešķīrējam jāpublicē savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms plānotās izsoles dienas.

-

Saskaņā ar noteikumu projekta 87.⁶ punktu apbūves tiesības vēja parka ierīkošanai kopējais termiņš var būt 64 gadi (izpētes posms līdz 5 gadiem, būvniecības posma līdz 4 gadiem, ekspluatācijas posms līdz 30 gadiem ar iespēju līguma darbību pagarināt uz 25 gadiem).
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālais termiņš ir 30 gadi (Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.⁵ panta pirmā daļa un 6.¹ panta pirmā daļa). 
Vienlaikus atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma (turpmāk - Enerģētiskās drošības likums) 9.panta otrajai daļai publiska persona var piešķirt energoapgādes komersantam apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai uz attiecīgajai publiskai personai piederošajām meža zemēm uz termiņu, kas nav ilgāks par 35 gadiem.
Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt noteikumu projekta nosacījumus atbilstoši Izšķērdēšanas novēršanas likumā un Enerģētiskās drošības likumā noteiktajam.

-

Noteikumu projektā ietvertajā 87.⁷ punktā ir uzskaitīta informācija, kas jāiekļauj apbūves tiesības līgumā.
Saskaņā ar noteikumu projektā ietverto 87.¹ punktu apbūves tiesības uz nepabūvētu zemesgabalu vai tā daļu, kas ir publiskas personas  valdījumā un ir piemērota vēja elektroenerģijas parka moduļa  (turpmāk – vēja parka) ierīkošanai, piešķir saskaņā ar šo noteikumu 4.nodaļu, ciktāl šajā nodaļā nav noteiks citādi.
Atbilstoši MK noteikumu 350 4.nodaļā noteiktajam apbūves tiesības piešķiršanai, apbūves tiesības maksas noteikšanai un apbūves tiesības līguma slēgšanai piemēro šo noteikumu 3.1.un 3.2.apakšnodaļas nosacījumus.
Ņemot vērā minēto lūdzam izvērtēt, vai 87.⁷ punktā ietvertā informācija nedublējas ar MK noteikumu Nr.350 3.2.apakšnodaļā jau paredzēto (piemēram, nosacījumi par līgumā iekļaujamo informāciju par līgumslēdzēju pusēm, par līguma priekšmetu).
Nepieciešamības gadījumā lūdzam no noteikumu projektā ietvertā 87.¹ punkta svītrot dublējošās normas.

 

-

Ar  noteikumu projekta 87.⁷.3 apakšpunktu paredzēts, ka apbūves tiesības līgumā papildus šo noteikumu 87.⁶ punktā noteiktajam iekļauj nosacījumu par apbūves tiesības līgumā sākotnēji noteiktās neapbūvētā zemesgabala platības samazināšanu līdz vēja parka ekspluatācijai nepieciešamajai platībai pēc izpētes posma noslēguma, pamatojoties uz apbūves tiesīgā novērtējumu.
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu/pamatojumu, kādēļ platības samazināšana līdz vēja parka ekspluatācijai nepieciešamajai platībai būtu veicama pamatojoties uz apbūves tiesīgā, nevis uz apbūves tiesību piešķīrējā novērtējumu.

-

Lūdzam skaidrot noteikumu projektā ietvertā 87.⁷.4.apakšpunkta, ka apbūves tiesības līgumā papildus šo noteikumu 87.⁶ punktā noteiktajam iekļauj kārtību, kādā pēc izpētes posma noslēguma, apbūves tiesība tiek ierakstīta zemesgrāmatā, būtību.
Vēršam uzmanību, ka apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā kārtība ir noteikta Zemesgrāmatu likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos (Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr.898 "Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām").
Nepieciešamības gadījumā lūdzam noteikumu projekta attiecīgo punktu precizēt.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidrs normas tvērums, proti, par kādiem nodokļiem šeit ir runa un vai ar šo netiek paredzēta atkāpe no vispārējā nodokļu samaksas pienākuma, kas tādējādi rada ekonomiskās priekšrocības tā adresātam. Ja tiek paredzēta atkāpe no vispārējā nodokļu samaksas pienākuma, vēršam uzmanību, ka pasākumam (nodokļu atbrīvojums) jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums.

-

Vēršam uzmanību, ka apbūves tiesīgā atbrīvošana no izmaksām, kas saistītas ar vēja parka un ar to saistītās infrastruktūras demontāžu un zemesgabala sakārtošanu, var kvalificēties kā apbūves tiesīgā atbrīvošana no kārtējiem izdevumiem, ko tam vispārējā kārtībā būtu jāsedz no saviem līdzekļiem, tādējādi tas var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, izņemot gadījumus, kad apbūves tiesību piešķīrējam ekonomisku apsvērumu dēļ būtu lietderīgi uzbūvēto vēja parka un ar to saistīto infrastruktūru saglabāt. Lūdzam pārskatīt un precizēt šo MK noteikumu projekta punktu, izslēdzot papildus ekonomiskās priekšrocības piešķiršanu attiecībā uz ar vēja parka un ar to saistītās infrastruktūras demontāžu un zemesgabala sakārtošanas izdevumu segšanu.

-

Lūdzam anotācijā iekļaut skaidrojumu, vai atlīdzību par vēja parkam nepieciešamo elektrolīniju, apakšstaciju un elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu noteiks saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto vispārējo kārtību. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja atlīdzība tiks noteikta mazāka, nekā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto vispārējo kārtību, tad tas rada selektīvu ekonomisko priekšrocību. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. 

-

Noteikumu 87.⁷ 10.apakšpunktā paredzēts, ka apbūves tiesības līgumā papildus šo noteikumu 87.⁶ punktā noteiktajam iekļauj vēja parka ierīkošanai un ekspluatācijai nepieciešamo pievadceļu izbūves un izmantošanas kārtību apbūves tiesību piešķīrēja zemē.
Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par rīcību gadījumos, kad nepieciešamo pievadceļu izbūvi būs nepieciešams veikt zemēs, kas nav apbūves tiesību piešķīrēja īpašumā vai valdījumā, piemēram, ja pievadceļš šķērso vairākus nekustamos īpašumus.

-

No šī MK noteikumu projekta apakšpunkta nav skaidrs, kas segs vēja parka ierīkošanai un ekspluatācijai nepieciešamo pievadceļu izbūves izdevumus un vai šādu izdevumu segšanas kārtība tiks atrunāta apbūves tiesību izsoles dokumentācijā. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja izsoles dokumentācijā netiks atrunāta minēto izdevumu segšanas kārtība, apbūves tiesīgā atbrīvošana no šādām izmaksām, var kvalificēties kā apbūves tiesīgā atbrīvošana no kārtējiem izdevumiem, ko tam vispārējā kārtībā būtu jāsedz no saviem līdzekļiem, tādējādi tas var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts. Lūdzam attiecīgi pārskatīt un precizēt šo MK noteikumu projekta punktu. 

-

Būvniecības posma gada maksa tiek noteikta saskaņā ar noteikumu 87.⁹ punktā ietverto formulu. Formulas viens no elementiem (mainīgajiem) ir iepriekšējā kalendārā gada būvniecības posma maksa (euro par megatavstundu). Lūdzam papildināt noteikumus ar nosacījumiem par iepriekšējā kalendārā gada būvniecības posma maksas noteikšanas metodiku vai arī precizēt noteikumu 87.⁹.punktā minēto formulu, vai arī anotāciju papildināt ar skaidrojumu par iepriekšējā kalendārā gada būvniecības posma maksas sasaisti ar noteikumu 142.³ punktā minēto 2023.gada būvniecības posma gada maksu.

-

Ņemot vērā anotācijā skaidroto, ka: "Saskaņā ar “Cobalt” sniegto juridisko atzinumu šāda pieeja ir saskaņā ar spēkā esošo konkurences tiesību regulējumu un nav uzskatāma par tiešu vai netiešu valsts atbalstu.", vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā pievienotajā “Cobalt” sniegtajā juridiskajā atzinumā (juridiskajā atzinumā) ir sniegts tikai daļējs juridiskais izvērtējums šim pasākumam, proti, “Cobalt” juridiskajā atzinumā ir aptverts izvērtējums par vienu no noteikumu projektā paredzētajām maksām (opcijas maksu), kas noteikta noteikumu projekta 87.² punktā. Tā kā noteikumu projekts paredz iespējas apbūves tiesību līgumu slēgt uz laiku, kas pārsniedz pat 30 gadus, kuru laikā apbūves tiesīgais lietos publiskas personas nekustamo īpašumu, un maksās ekspluatācijas maksu, noteikumu projektā paredzētā atlīdzības kārtība neizslēdz komercdarbības atbalsta risku, ja maksa potenciāli ir zem tirgus vērtības. Skaidrojam, ka noteikumu projekta 87.² punktā noteiktais vienreizējais maksājums par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu, kā arī 87.⁸ punktā noteiktā apbūves tiesību maksa un 87.⁹ un 87.¹⁰ punktā noteiktā būvniecības un ekspluatācijas posmu maksas formulas kopumā nenodrošina, ka visā apbūves tiesību līguma darbības periodā publiskas personas īpašums tiek nodots apbūves tiesīgā lietošanā par cenu, kas nav zemāka par tirgus cenu, atbilstoši tirgus cenas noteikšanas metodēm (atklāta, pārredzama, nediskriminējoša un konkurenci nodrošinoša procedūra vai neatkarīga vērtētāja tirgus vērtējuma piemērošana), kuras “Cobalt” juridiskajā atzinumā korekti uzskaitījis.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka MK noteikumi Nr.350 šobrīd paredz periodisku (reizi 6 gados) nomas maksas pārskatīšanu. Šādu principu atspoguļo arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) lēmumi dažādās valsts atbalsta lietās attiecībā uz infrastruktūru. Piemēram, EK lēmums lietā N137/2010 Construction of Infrastructure for the Ferry Terminal in Klaipeda ietver EK pozitīvu novērtējumu par LT apņemšanos (78.punkts): “Finally the Commission notes that the Lithuanian authorities submitted a commitment to regularly (each 5 years) review rental payments to ensure that the fees paid by the terminal operator will remain adequate in future and no undue advantage will accrue to the terminal operator.” Savukārt EK lēmums lietā SA.33618 Uppsala arena ietver EK informāciju (22.punkts), ka “[..] The lease will be for 25 years with a rent of SEK 15 million (or EUR 1.7 million) per year. [..]” ar zemsvītras atsauci, ka “The rent will be reviewed yearly, on the basis of the consumer price index.” Tas tiek darīts, lai izslēgtu atbalstu konkrētajam uzņēmumam, tam piemērojot tirgus līmeņa nomas maksu un attiecīgi izslēdzot vienu no komercdarbības atbalsta pazīmēm (ekonomisko priekšrocību). Noteikumu projekta formulās norādītais indeksēšanas koeficients, kas tiek ierobežots ar 0,04 vai 4%, pilnībā neievēro EK lēmumu praksi (SA.33618 zemsvītras atsauce pie 22.punkta).
Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projektā ietverto atlīdzības kārtību par publiskas personas apbūves tiesību izmantošanu, nodrošinot iepriekšminēto principu ievērošanu. 
 

-

Noteikumu 87.¹¹ punktā paredzēts, ka apbūves tiesīgais iesniedz apbūves tiesības piešķīrējam nepieciešamo informāciju un šo noteikumu 87.¹⁰ punktā noteiktos aprēķinus.
Lūdzam skaidrot, kas ir (uz ko ir attiecināma) nepieciešamā informācija, kas apbūves tiesīgajam jāiesniedz apbūves tiesības piešķīrējam.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir domāts ar noteikumu 87.¹² punktā paredzēto, ka kārtību, kādā tiek veikta apbūves tiesības nodalījuma atvēršana zemesgrāmatā, nosaka apbūves tiesību līgumā (lūdzam skatīt iebildumu arī pie noteikumu 87.⁷ 4.apakšpunkta).

-

Lūdzam skaidrot, uz kāda pamata  87.¹³ punktā noteiktajā gadījumā varēs tikt pieprasīta atlīdzība no vēja parka attīstītāja/īpašnieka - vai ir slēdzams  apbūves tiesības vai cita veida līgums ar vēja parka attīstītāju/īpašnieku, vai ir dibināms Civillikumā noteiktais pārkaru būves tiesību servitūts. Tāpat nav skaidrs, vai par izmantotās zemes lietošanu atbilstoši pārkares platībai ir paredzēta gada maksa, vai vienreizēja atlīdzība. Vēršam uzmanību, ka no minētā regulējuma arī nav skaidrs, vai būvējot vēja parku uz privātas zemes, tiek pieļauts, ka būves (vēja turbīnas) daļa  var  atrasties (veidot pārkari) virs  publiskas personas zemes bez šādas būvniecības saskaņošanas ar publiskas personas zemes tiesisko valdītāju.
 

-

Anotācijas 1.1.sadaļā Noteikumu projekta pamatojuma aprakstā cita starpā norādīts, ka  Noteikumu projekts izstrādāts, ievērojot Ministru kabineta 22.02.2022. sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs” un Ministru kabineta 14.06.2022. sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Informatīvais ziņojums par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī".  
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 22.02.2022. sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 9) 52. § 3.un 4.punktu, izskatot minēto Informatīvo ziņojumu "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" cita starpā tika dots uzdevums Ekonomikas ministrijai līdz 01.04.2022. sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz iespēju pagarināt apbūves tiesības uz valsts meža zemi kopumā uz 70 gadiem un pēc šī likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 19.06.2018. noteikumu Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" grozījumus atbilstoši informatīvajā ziņojumā ietvertajam risinājumam. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 14.06.2022. sēdes protokollēmuma (prot.Nr.32) 38. §, 2.punktu, izskatot Informatīvo ziņojumu "Par sauszemes vēja parku turpmāko attīstību valstī", tika uzdots Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Finanšu ministriju  līdz 01.08.2022. sagatavot un ekonomikas ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi"", lai nodrošinātu nepieciešamo regulējumu vēja enerģijas attīstībai publiskām personām piederošās meža zemēs.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību anotācijā pamatojuma aprakstā atsaukties uz minētajos  protokollēmumos dotajiem uzdevumiem vai skaidrot minēto uzdevumu izpildi, tostarp, skaidrot, uz kāda pamata Noteikumu projektā ietverts regulējums par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka ierīkošanai uz publiskas personas neapbūvētu zemesgabalu nevis tikai uz valsts meža zemi.
 

-

Anotācijas sadaļā 1.3.sadaļā skaidrots, ka Noteikumu projektā paredzētais MK noteikumu 87.⁶punkts noteic vēja parka ierīkošanas posmus un to ilgumus atbilstoši tirgus praksei. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, atbilstoši kuras valsts tirgus praksei minētais regulējums ietverts.
 

-

Gadījumā, ja šobrīd nav iespējams aprēķināt ietekmi uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumiem, lūdzam anotācijas 3.sadaļas 6.1.punktā ierakstīt “Nav precīzi aprēķināms”, vienlaikus papildinot punktu “Cita informācija” ar skaidrojumu, kādēļ aprēķinus nav iespējams veikt.

-

Aicinām pārskatīt šo nosacījumu, ņemot vērā to, ka atkarībā no attiecīgās publiskās personas, kurai pieder attiecīgais zemesgabals, mērķiem, apbūves tiesības sākumcena var atšķirties un būt lielāka par nulli. Šobrīd punkts nosaka obligātu prasību kā sākumcenu noteikt nulli, taču aicinām paredzēt iespēju attiecīgajai publiskai personai noteikt savu sākumcenu, tai skaitā, ja tā uzskata par nepieciešamu, pieaicinot neatkarīgu vērtētāju sākumcenas noteikšanai (pēc analoģijas aicinām skatīt MKN 350 40.punktu). Vienlaikus lūdzam pārskatīt šo normu arī kontekstā ar MKN 350 5.punktā noteikto minimālo zemes gabala nomas maksu. 

-

Noteikumu 87.³ 2.apakšpunktā minēts termins "lotes".
Lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par minēto terminu attiecībā uz neapbūvētiem zemesgabaliem (kas šajā gadījumā ir domāts ar terminu "lotes").

-

Aicinām anotācijā ietvert skaidrojumu, kādēļ šajā punktā noteiktajā formulā noteikts indeksēšanas koeficients 0,04, ņemot vērā, ka, piemēram, patēriņa cenu pārmaiņas 2023. gada martā salīdzinot ar 2022. gada martu ir 17.3% (skat.: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2022M03-2023M03/0/100). Lūdzam skatīt arī iebildumu pie 87.⁹ punkta.

 

-

Saskaņā ar noteikumu 87.¹² punktu līdz apbūves tiesības nodalījuma atvēršanai zemesgrāmatā zemesgabalu apsaimnieko apbūves tiesības piešķīrējs vai tā noteikts pārvaldītājs, ja apbūves tiesību līgumā nav noteikts citādi. Vienlaikus atbilstoši anotācijā norādītajam, ja vēja parka apbūves tiesības izsoles noteikumos nav noteikts citādi, izpētes posmā zemesgabalu (meža zeme, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ūdenssaimniecība, derīgie izrakteņu ieguve) apsaimniekošana, līdz ar to arī atbildība, ir saglabājama zemes īpašniekam.
Lūdzam salāgot noteikumu projektā un anotācijā norādīto.

-

Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kādēļ 87.¹³ punktā aprakstītajā gadījumā, atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu 87.⁸ 2.apakšpunktā noteikto maksu par jaudu. 

-

Lūdzam precizēt 142.¹ punkta otro teikumu – tajā atkārtojas vārdi “pēc šo noteikumu”.
 

-

Lūdzam precizēt  142.⁵ punktu, jo šobrīd nav skaidrs iekļautās tiesību normas saturs.

-