Atzinums

Piedāvājam šādu teksta redakciju II sadaļai (rindkopas līdz "Risinājuma apraksts"), veikti daži precizējoši labojumi:

Neskatoties uz globālās ekonomikas stabilizēšanos, prognozes saglabājas neskaidras un liecina par salīdzinoši vāju izaugsmi tuvākajā un vidējā termiņā. Joprojām saglabājas augsta inflācija, savukārt nesenie notikumi ASV banku sistēmā parāda nepieciešamību labot uzraudzības ietvaru trūkumus. Attīstīto valstu stingrās politikas ietekmē strauji augošas ekonomikas, kuras var zaudēt piekļuvi finanšu tirgiem. Saglabājas augsta parāda ievainojamība – 60% valstu ar zemiem ienākumiem un 25% strauji augošu ekonomiku riskē nonākt vai ir nonākušas parāda krīzē, kamēr parāda restrukturizācijas procesi kavējas. Ekonomikas izaugsmi, tostarp attiecībā uz tirdzniecības un investīciju plūsmām, negatīvi ietekmē arī ģeopolitiskā spriedze un pieaugošā fragmentācija. Lai risinātu kopējus izaicinājumus – klimata un pārtikas krīzi un augsto parāda slogu, nepieciešams stiprināt starptautisko sadarbību
IMF rosina rast pragmatiskus risinājumus, lai virzītos uz spēcīgāku un ilgtspējīgu globālo ekonomiku, koncentrējoties uz trim prioritātēm: 1) nosargāt ekonomisko stabilitāti kā pamatu spēcīgākai izaugsmei, turpinot īstenot valstu rīcībpolitikas un veicinot globālo tirdzniecību; 2) atbalstīt neaizsargātās valstis, palielinot starptautisko finanšu palīdzību un parāda atvieglojumus; 3) nodrošināt labklājību nākotnē, kopīgi risinot klimata pārmaiņas un investējot reformās, kas veicina iekļaujošāku digitālo nākotni.
Ekonomiskās stabilitātes aizsardzībai nepieciešams īstenot vairākus pasākumus. Kā būtiskākā monetārās politikas prioritāte jāsaglabā cīņa ar inflāciju, kamēr fiskālajai politikai jāturpina mazināt augsto parāda līmeni, vienlaikus atbalstot visneaizsargātākās sabiedrības grupas. Finanšu un makrouzraudzības politikas var palīdzēt stiprināt noturību pret satricinājumiem un mazināt neaizsargātību, piemēram, mājokļu tirgū. Tāpat svarīgi veicināt piegādes ķēžu noturību un mazināt cenu spiedienu, vienlaikus īstenojot tādas politikas, kas veicina noturīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ciešāka starptautiskā sadarbība, tostarp nepieļaujot kropļojošu tirdzniecības praksi un stiprinot daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, var veicināt globālo izaugsmi un starptautiskās monetārās sistēmas stabilitāti. Veicot divpusējo uzraudzību, IMF uzsver nepieciešamību pēc saskaņota un valsts apstākļiem pielāgota politikas pasākumu kopuma, tostarp palīdzot izstrādāt politikas kapitāla plūsmu un valūtas kursa svārstīguma pārvaldībai un sniedzot ieteikumus piegādes ķēžu noturības palielināšanai. IMF arī papildus iesaistās jautājumos par izdevumiem sociālajā jomā, sniedz atbalstu nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kā arī uzsver nepieciešamību stiprināt pārvaldību un mazināt korupciju. Savukārt daudzpusējās uzraudzības un analītiskā darba prioritātes ir makroekonomikas politikas inflācijas ierobežošanai, tostarp monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība, politikas pasākumi preču cenu pieauguma mazināšanai, kapitāla plūsmu, to vadības un krīžu mijiedarbība, fiskālās politikas loma paaugstinātā parāda līmeņa mazināšanai, publisko finanšu un infrastruktūras digitalizācija, kā arī nebanku finanšu sektora neaizsargātības risināšana.
Steidzami nepieciešama kopēja rīcība, lai sniegtu atbalstu neaizsargātām valstīm, nodrošinot to makroekonomisko stabilitāti un globālās ekonomikas stabilitāti. Vislielāko ietekmi joprojām sniegtu Krievijas kara Ukrainā pārtraukšana. Tāpat būtiski pārvarēt pārtikas krīzi un mazināt nabadzību, atceļot ierobežojumus pārtikai un mēslošanas līdzekļiem un piesaistot jaunu koncesijas finansējumu. Svarīgi veicināt progresu parāda krīzes risināšanai, ko varētu panākt efektīvāka G20 Vienotā ietvara parāda restrukturizācijai (Common Framework for Debt Treatment) īstenošana. IMF ir palielinājis aizdevumu apmēru neaizsargātām valstīm un turpina pārskatīt tā aizdevumu instrumentus, lai tie būtu piemēroti aktuālajām vajadzībām. Valstis ar zemiem ienākumiem un nestabilas un konfliktu skartas valstis (Dienvidsudāna, Gvineja, Haiti, Malāvija, Ukraina) ir saņēmušas ārkārtas finansējumu jaunās “Pārtikas satricinājuma programmas” (Food Shock Window) ietvaros. Strauji augošām ekonomikām ir nodrošināta piekļuve IMF piesardzības mehānismiem, kā arī paaugstināti piekļuves limiti finansējumam no IMF vispārējā resursu konta. Finansējumu no IMF vispārējā resursu konta saņēmušas Armēnija, Barbadosa, Ēģipte, Ziemeļmaķedonija, Serbija. IMF Noturības un ilgtspējības trasta fonds (Resilience and Sustainability Trust, RST) ir palīdzējis piecām valstīm - Bangladešai, Barbadosai, Jamaikai, Kostarikai, Ruandai – stiprināt noturību pret satricinājumiem klimata jomā.
Lai IMF turpinātu pildīt savu centrālo lomu globālajā finanšu drošības tīklā, šogad dalībvalstīm jāvienojas par 16. vispārējā kvotu pārskata pabeigšanu līdz šī gada beigām, nepieļaujot IMF resursu samazināšanos. Tāpat ekonomiski spēcīgās dalībvalstis tiek aicinātas papildināt IMF Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fonda (Poverty Reduction and Growth Trust, PRGT) resursus aizdevumu izsniegšanai 12.6 mljrd. SDR apmērā un subsīdijām (grantiem) 2.3 mljrd. SDR apmērā. Papildu finansējums nepieciešams arī RST, lai sniegtu atbalstu valstīm risināt klimata pārmaiņas un piesaistītu papildu finansējumu no citiem avotiem.
Parāda restrukturizācijas jomā IMF kopā ar Pasaules Banku veicina G20 Vienotā ietvara parāda restrukturizācijai īstenošanu, sniedzot informāciju kreditoriem, kopā ar Pasaules Banku un G20 Indijas prezidentūru palīdz veidot vienotu kreditoru, privātā sektora un aizņēmējvalstu izpratni, organizējot Globālā valsts parāda apaļā galda (Global Sovereign Debt Roundtable) sanāksmes, kā arī turpina uzlabot parāda caurskatāmību.
Lai nodrošinātu labklājību nākotnē, svarīgi izprast kopīgos izaicinājumus, kuru pārvarēšanai nepieciešama kopīga rīcība. Klimata pārmaiņu plašā un postošā ietekme ir arvien redzamāka visos kontinentos. Savukārt digitalizācija sniedz jaunas iespējas lielākai iekļaušanai un produktivitātei, un vienlaikus ietver makrofinansiālus riskus. IMF turpina strādāt pie klimata pārmaiņu mazināšanas politikām un to makroekonomiskās ietekmes, tostarp nodrošinot analītisko darbu, palīdzot uzlabot dalībvalstu klimata noturības politikas ietvarus un veicinot papildu klimata finansējuma piesaisti. Digitalizācijas jomā IMF analizē digitālās naudas ietekmi uz starptautisko monetāro sistēmu un digitālām pārrobežu maksājumu platformām. Tāpat IMF valde ir apstiprinājusi pieeju, lai veicinātu efektīvās politikas kriptoaktīvu jomā. IMF īstenoto uzraudzību un aizdevumu programmas papildina kapacitātes attīstības pasākumi (proti, tehniskā palīdzība), kas ir īpaši aktuāli klimata jomā, nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kā arī risinot parāda sloga radītos izaicinājumus.