Projekta ID
23-TA-3327Atzinuma sniedzējs
Latvijas Universitāte
Atzinums iesniegts
07.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Atzinums par informatīvo ziņojumu
“Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā” (23-TA-3327)
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU), izvērtējot Informatīvo ziņojumu “Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā” (23-TA-3327) (turpmāk – Ziņojums), pievienojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk -VARAM) izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem, papildus norādot uz šādiem Ziņojuma būtiskas pilnveides aspektiem:
Ziņojums ir izstrādāts, izmantojot vairākus pieņēmumus, kuri ir nepatiesi vai ļoti apšaubāmi:
Kodolatkritumu – izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai Latvijā ir ģeoloģiski piemēroti ieži. Māla slāņi Pasaulē tiek uzskatīti par vienu no piemērotākajām ģeoloģiskajām struktūrām izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai. (skat. piemēram, Beļģijas vadošā kodolpētījumu centra publikāciju https://www.sckcen.be/en/expertises/nuclear-lifecycle/geological-disposal-clay); turklāt pastāv arī viedoklis, ka izlietotās kodoldegvielas apglabāšanas starptautiskais regulējums nākamjos 20 gados var būtiski mainīties, lai pieļautu starptautisku sadarbību un izlietotās kodoldegvielas pārstrādi;
kā pieņēmums uz kā balstīti vairāki secinājumi ir neliels Latvijas elektrības patēriņa pieaugums – 9% 10 gados. LU ieskatā šāds pieņēmums nav īsti savienojams ar Latvijas politikas nostādni tuvoties vidējam ES dzīves līmenim un samazināt fosilā kurināmā apjomu. LU ieskatā pieprasījums pēc elektrības patēriņa visticamākais, ka pieaugs straujāk un attiecīgi arī būs vajadzīgas lielākas ģenerējošās jaudas;
Ziņojumā nav minēts un izvērtēts būtisks Latvijas enerģētikas sistēmas risks – ūdens daudzums Daugavā, kas gados ar zemu ūdens daudzumu (un tādi vēsturiski ir bijuši diezgan daudz) rada Latvijā elektrības deficītu.
Ziņojumā ir konstatējami trūkumi enerģētikas sistēmas tvērumā, jo tajā nav izvērtēts tāds enerģētikas aspekts kā siltuma ražošana un patēriņš. Šobrīd industriālo siltumu lielā mērā ražo ar gāzi un Rīgā mājokļus apsilda izmantojot ar gāzes darbināmu centralizētu centrālapkuri. Ir zināms, ka šobrīd izstrādē ir vairāki SMR modeļi, kas paredzēti darbam koģenerācijas režīmā vai pat tādi kodolreaktori, kas paredzēti tikai centrālapkures vajadzībām. Sagaidāms, ka centrālapkures vajadzībām paredzēts kodolreaktors būtu ievērojami lētāks nekā elektrības ģenerēšanai paredzēts kodolreaktors.
Ziņojuma kopsavilkumā ir konstatējamas pretrunas attiecībā uz uzskaitītajiem 3 iespējamiem Latvijas elektroapgādes risinājumiem, atsakoties no fosilā kurināmā:
“atjaunīgo energoresursu (saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja) parku mērķtiecīga attīstība, nodrošinot tos ar elektroenerģijas ilgtermiņa uzkrātuvēm;”
Šobrīd nepastāv ekonomiski pamatoti tehniskie risinājumi ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanai. LU ieskatā Ziņojumā ir skaidri jānorāda, ka šim variantam šobrīd NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu.
“ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi;“
LU ieskatā arī šim variantam pagaidām NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu, kā arī ekonomiskā pamatojuma un tas ir jānorāda ziņojumā.
“kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (angl. Small Modular Reactor, turpmāk – SMR) būvniecību un ilgtermiņa izmantošanu.”
Kodolreaktori ir dažādās attīstības stadijās un var uzskatīt, ka šis tehniskais risinājums eksistē, bet vēl nav zināmas ekonomiskās izmaksas. Sekojot līdzi kodolenerģijas nozares attīstībai, šobrīd ir zināmas aptuvenās SMR izmaksas. Šīs izmaksas ir vairākas reizes precīzāk zināmas nekā hipotētiskās ūdeņraža vai enerģijas ilgtermiņa uzkrāšanas izmaksas.
Ziņojumā nav skaidri nodefinēts vai AES Latvijā būtu valsts finansēta un īstenota (ar to saprotot Latvenergo vai kādu specializēti šim nolūkam izveidotu kompāniju) vai arī tas būtu privāto investīciju objekts un tiktu pieļauta konkurence starp vairākiem iespējamiem operatoriem.
LU atbalsta sadarbības nepieciešamību ar citām valstīm kodolenerģijas jautājumos, bet LU nopietni apšauba vai sadarbība ar vienu valsti – Igauniju būtu jau pašā sākumā jānodefinē kā Latvijas nākotnes stratēģija kodolenerģijas izmantošanā, ņemot vērā ka Igaunija ir nākamā vājākā valsts Baltijas jūras reģionā kodolkompetences jomā pēc Latvijas. Ņemot vērā Latvijas būtisko atpalicību kodolenerģijas kompetenču un citos jautājumos (tai skaitā būtisku atpalicību no Igaunijas) nešķiet ticama:
Ziņojumā uzrādītā iespējamā abu valstu sadarbība “vienlaicīgi attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu (līdzīgi kā ELWIND atkrastes vēja parka projekts)”;
Ziņojumā paredzētā iespēja ”Latvijai (valsts kapitālsabiedrībai) piedalīties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā, palielinot Igaunijas projektā paredzēto atomelektrostacijas jaudu (300 MW) un stiprinot starpsavienojumu jaudu ar Latviju.” SMR ir ar noteiktu jaudu. Igaunijas kompānija Fermi Energia jau ir izvēlējusies un paziņojusi savu AES tehnoloģijas piegādātāju - GE Hitachi BWRX 300 reaktors ar 300 MWe jaudu. Neko tur vairs nevar palielināt. Igaunija var būvēt vairākus reaktorus, bet tas būs Igaunijas lēmums un Latvija varēs pirkt elektrību, ja būs izbūvēti un darbosies vajadzīgie starpsavienojumi. Vēršam uzmanību, ka elektrolīnijas izmaksas ir salīdzināmas ar pašas AES izmaksām, ja elektrolīnija ir pietiekami gara.
Ziņojuma ekonomiskajā daļā ir konstatējami trūkumi attiecībā uz dažādo elektrību ģenerējošo tehnoloģiju izmaksu salīdzinājumu. Proti, saules paneļu aktuālās izmaksas ir 600-1000 EUR/kw instalētā jauda. SMR izmaksas tiek novērtētas 4500 EUR/kw instalētā jauda. Saules baterijas ģenerē vidēji apmēram 15% no instalētās jaudas, kamēr AES vidēji ģenerē 90% no instalētās jaudas. No tā izriet, ka AES prasa mazāk investīciju pret saražoto jaudu. Bet tirgus apstākļos saules bateriju saražotā elektrība ir daudzreiz nevērtīgāka nekā AES saražotā elektrība (jo pie noteikta saules bateriju īpatsvara kopīgā elektroapgādē saulainā laikā iestājas elektrības pārprodukcija). Tas pats ir attiecināms arī uz vēja parkiem.
Ziņojumā nav izvērtēta iespējamā Latvijas piedalīšanās AES piegādes ķēdēs un ar to saistītās tautsaimniecības darbības gan Latvijā būvējamām AES, gan citās kaimiņvalstīs būvējamām AES. Tam ir nepieciešams kompetences “pools”, lai iespējamie pretendnti varētu labāk sagatavoties dalībai AES piegādes ķēdēs. AES būves vietas izvēle būs atkarīga no SMR tehnoloģijas, tai skaitā AES pielietošanas mērķiem, AES lieluma un ārkārtas evakuācijas zonas lieluma. Nav izslēdzama arī SMR būve pašā Rīgas pilsētā, TEC vietās vai industriālajos rajonos.
Ziņojuma Cilvēkresursu attīstības daļā (6.2.) nav pieminēta cilvēkresursu attīstības apmācību sistēmas izveidei un regulatoriem un tehniskajiem atbalsta dienestiem vajadzīgo cilvēkresursu attīstība.
Izprotot kodolenerģētikas jomas attīstību kā kompleksu darbību kopumu, Ziņojuma secinājumu un kopsavilkuma daļa būtu papildināma ar vajadzību nekavējoties uzsākt akadēmiskās un izglītības programmas zināšanu un kompetences veidošanai kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā. Šādas zināšanas un speciālisti ir kritiski svarīgi veidojot nozares un enerģētikas stratēģiju, kā arī izvērtējot kaimiņvalstu darbību kodolenerģijas jomā. LU ieskatā piemērotākais būtu uz LU esošo iestrādņu un kompetences bāzes izveidot multidisciplināru kodoltehnoloģiju pētniecības centru, kas apvienotu gan tehniskās un tehnoloģiskās nozares gan arī sociālās, ekonomiskās un juridiskās zinātnes.
Novērtējot kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā, Ziņojumā pareizi norādīts, ka SMR tehnoloģijas vēl ir attīstības stadijā un tāpēc šobrīd vēl nav zināmi precīzie SMR parametri un precīzās izmaksas kā arī tieši kuras tehnoloģijas būs visveiksmīgākās. Tāpēc Latvijai šobrīd ir strauji jāattīsta kompetences un zināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā, lai pēc apmēram 4-5 gadiem, kad jau būs zināms, kuras tieši SMR tehnoloģijas pasaulē, Eiropā un kaimiņvalstīs ir visveiksmīgāk attīstījušās, varētu izdarīt zināšanās un kompetencēs pamatotu viedokli par Latvijai piemērotāko enerģētikas sistēmas attīstības ceļu.
“Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā” (23-TA-3327)
Latvijas Universitāte (turpmāk – LU), izvērtējot Informatīvo ziņojumu “Kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā” (23-TA-3327) (turpmāk – Ziņojums), pievienojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk -VARAM) izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem, papildus norādot uz šādiem Ziņojuma būtiskas pilnveides aspektiem:
Ziņojums ir izstrādāts, izmantojot vairākus pieņēmumus, kuri ir nepatiesi vai ļoti apšaubāmi:
Kodolatkritumu – izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai Latvijā ir ģeoloģiski piemēroti ieži. Māla slāņi Pasaulē tiek uzskatīti par vienu no piemērotākajām ģeoloģiskajām struktūrām izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanai. (skat. piemēram, Beļģijas vadošā kodolpētījumu centra publikāciju https://www.sckcen.be/en/expertises/nuclear-lifecycle/geological-disposal-clay); turklāt pastāv arī viedoklis, ka izlietotās kodoldegvielas apglabāšanas starptautiskais regulējums nākamjos 20 gados var būtiski mainīties, lai pieļautu starptautisku sadarbību un izlietotās kodoldegvielas pārstrādi;
kā pieņēmums uz kā balstīti vairāki secinājumi ir neliels Latvijas elektrības patēriņa pieaugums – 9% 10 gados. LU ieskatā šāds pieņēmums nav īsti savienojams ar Latvijas politikas nostādni tuvoties vidējam ES dzīves līmenim un samazināt fosilā kurināmā apjomu. LU ieskatā pieprasījums pēc elektrības patēriņa visticamākais, ka pieaugs straujāk un attiecīgi arī būs vajadzīgas lielākas ģenerējošās jaudas;
Ziņojumā nav minēts un izvērtēts būtisks Latvijas enerģētikas sistēmas risks – ūdens daudzums Daugavā, kas gados ar zemu ūdens daudzumu (un tādi vēsturiski ir bijuši diezgan daudz) rada Latvijā elektrības deficītu.
Ziņojumā ir konstatējami trūkumi enerģētikas sistēmas tvērumā, jo tajā nav izvērtēts tāds enerģētikas aspekts kā siltuma ražošana un patēriņš. Šobrīd industriālo siltumu lielā mērā ražo ar gāzi un Rīgā mājokļus apsilda izmantojot ar gāzes darbināmu centralizētu centrālapkuri. Ir zināms, ka šobrīd izstrādē ir vairāki SMR modeļi, kas paredzēti darbam koģenerācijas režīmā vai pat tādi kodolreaktori, kas paredzēti tikai centrālapkures vajadzībām. Sagaidāms, ka centrālapkures vajadzībām paredzēts kodolreaktors būtu ievērojami lētāks nekā elektrības ģenerēšanai paredzēts kodolreaktors.
Ziņojuma kopsavilkumā ir konstatējamas pretrunas attiecībā uz uzskaitītajiem 3 iespējamiem Latvijas elektroapgādes risinājumiem, atsakoties no fosilā kurināmā:
“atjaunīgo energoresursu (saules, sauszemes vēja un atkrastes vēja) parku mērķtiecīga attīstība, nodrošinot tos ar elektroenerģijas ilgtermiņa uzkrātuvēm;”
Šobrīd nepastāv ekonomiski pamatoti tehniskie risinājumi ilgtermiņa enerģijas uzkrāšanai. LU ieskatā Ziņojumā ir skaidri jānorāda, ka šim variantam šobrīd NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu.
“ūdeņraža nozares attīstība ar ūdeņraža ražošanas, pārvades un izmantošanas stratēģisku attīstību, nākotnē plānojot pilnībā aizstāt dabasgāzi ar ūdeņradi;“
LU ieskatā arī šim variantam pagaidām NAV ekonomiski pamatotu tehnisko risinājumu, kā arī ekonomiskā pamatojuma un tas ir jānorāda ziņojumā.
“kodolenerģētikas nozares attīstība, plānojot atomelektrostaciju ar maziem modulārajiem reaktoriem (angl. Small Modular Reactor, turpmāk – SMR) būvniecību un ilgtermiņa izmantošanu.”
Kodolreaktori ir dažādās attīstības stadijās un var uzskatīt, ka šis tehniskais risinājums eksistē, bet vēl nav zināmas ekonomiskās izmaksas. Sekojot līdzi kodolenerģijas nozares attīstībai, šobrīd ir zināmas aptuvenās SMR izmaksas. Šīs izmaksas ir vairākas reizes precīzāk zināmas nekā hipotētiskās ūdeņraža vai enerģijas ilgtermiņa uzkrāšanas izmaksas.
Ziņojumā nav skaidri nodefinēts vai AES Latvijā būtu valsts finansēta un īstenota (ar to saprotot Latvenergo vai kādu specializēti šim nolūkam izveidotu kompāniju) vai arī tas būtu privāto investīciju objekts un tiktu pieļauta konkurence starp vairākiem iespējamiem operatoriem.
LU atbalsta sadarbības nepieciešamību ar citām valstīm kodolenerģijas jautājumos, bet LU nopietni apšauba vai sadarbība ar vienu valsti – Igauniju būtu jau pašā sākumā jānodefinē kā Latvijas nākotnes stratēģija kodolenerģijas izmantošanā, ņemot vērā ka Igaunija ir nākamā vājākā valsts Baltijas jūras reģionā kodolkompetences jomā pēc Latvijas. Ņemot vērā Latvijas būtisko atpalicību kodolenerģijas kompetenču un citos jautājumos (tai skaitā būtisku atpalicību no Igaunijas) nešķiet ticama:
Ziņojumā uzrādītā iespējamā abu valstu sadarbība “vienlaicīgi attīstot atomelektrostaciju projektus Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu (līdzīgi kā ELWIND atkrastes vēja parka projekts)”;
Ziņojumā paredzētā iespēja ”Latvijai (valsts kapitālsabiedrībai) piedalīties Igaunijas atomelektrostacijas projekta realizācijā, palielinot Igaunijas projektā paredzēto atomelektrostacijas jaudu (300 MW) un stiprinot starpsavienojumu jaudu ar Latviju.” SMR ir ar noteiktu jaudu. Igaunijas kompānija Fermi Energia jau ir izvēlējusies un paziņojusi savu AES tehnoloģijas piegādātāju - GE Hitachi BWRX 300 reaktors ar 300 MWe jaudu. Neko tur vairs nevar palielināt. Igaunija var būvēt vairākus reaktorus, bet tas būs Igaunijas lēmums un Latvija varēs pirkt elektrību, ja būs izbūvēti un darbosies vajadzīgie starpsavienojumi. Vēršam uzmanību, ka elektrolīnijas izmaksas ir salīdzināmas ar pašas AES izmaksām, ja elektrolīnija ir pietiekami gara.
Ziņojuma ekonomiskajā daļā ir konstatējami trūkumi attiecībā uz dažādo elektrību ģenerējošo tehnoloģiju izmaksu salīdzinājumu. Proti, saules paneļu aktuālās izmaksas ir 600-1000 EUR/kw instalētā jauda. SMR izmaksas tiek novērtētas 4500 EUR/kw instalētā jauda. Saules baterijas ģenerē vidēji apmēram 15% no instalētās jaudas, kamēr AES vidēji ģenerē 90% no instalētās jaudas. No tā izriet, ka AES prasa mazāk investīciju pret saražoto jaudu. Bet tirgus apstākļos saules bateriju saražotā elektrība ir daudzreiz nevērtīgāka nekā AES saražotā elektrība (jo pie noteikta saules bateriju īpatsvara kopīgā elektroapgādē saulainā laikā iestājas elektrības pārprodukcija). Tas pats ir attiecināms arī uz vēja parkiem.
Ziņojumā nav izvērtēta iespējamā Latvijas piedalīšanās AES piegādes ķēdēs un ar to saistītās tautsaimniecības darbības gan Latvijā būvējamām AES, gan citās kaimiņvalstīs būvējamām AES. Tam ir nepieciešams kompetences “pools”, lai iespējamie pretendnti varētu labāk sagatavoties dalībai AES piegādes ķēdēs. AES būves vietas izvēle būs atkarīga no SMR tehnoloģijas, tai skaitā AES pielietošanas mērķiem, AES lieluma un ārkārtas evakuācijas zonas lieluma. Nav izslēdzama arī SMR būve pašā Rīgas pilsētā, TEC vietās vai industriālajos rajonos.
Ziņojuma Cilvēkresursu attīstības daļā (6.2.) nav pieminēta cilvēkresursu attīstības apmācību sistēmas izveidei un regulatoriem un tehniskajiem atbalsta dienestiem vajadzīgo cilvēkresursu attīstība.
Izprotot kodolenerģētikas jomas attīstību kā kompleksu darbību kopumu, Ziņojuma secinājumu un kopsavilkuma daļa būtu papildināma ar vajadzību nekavējoties uzsākt akadēmiskās un izglītības programmas zināšanu un kompetences veidošanai kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā. Šādas zināšanas un speciālisti ir kritiski svarīgi veidojot nozares un enerģētikas stratēģiju, kā arī izvērtējot kaimiņvalstu darbību kodolenerģijas jomā. LU ieskatā piemērotākais būtu uz LU esošo iestrādņu un kompetences bāzes izveidot multidisciplināru kodoltehnoloģiju pētniecības centru, kas apvienotu gan tehniskās un tehnoloģiskās nozares gan arī sociālās, ekonomiskās un juridiskās zinātnes.
Novērtējot kodolenerģētikas attīstības iespējas Latvijā, Ziņojumā pareizi norādīts, ka SMR tehnoloģijas vēl ir attīstības stadijā un tāpēc šobrīd vēl nav zināmi precīzie SMR parametri un precīzās izmaksas kā arī tieši kuras tehnoloģijas būs visveiksmīgākās. Tāpēc Latvijai šobrīd ir strauji jāattīsta kompetences un zināšanas kodolenerģijas un kodoltehnoloģiju jomā, lai pēc apmēram 4-5 gadiem, kad jau būs zināms, kuras tieši SMR tehnoloģijas pasaulē, Eiropā un kaimiņvalstīs ir visveiksmīgāk attīstījušās, varētu izdarīt zināšanās un kompetencēs pamatotu viedokli par Latvijai piemērotāko enerģētikas sistēmas attīstības ceļu.
Piedāvātā redakcija
-